Jaunākais izdevums

Ceturtdien Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par atbalsta programmu privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kuras ievaros plānots sniegt atbalstu 500 privātmājām gadā.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā atbalsta programma tiks finansēta no Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Mikrokreditēšanas programma".

Programmai tiks novirzīti 2,37 miljoni eiro apmērā. Plānots, ka programmai paredzētā finansējuma ietvaros varēs izsniegt aizdevumus privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai aptuveni 500 mājām gadā, kā arī 260 mājām tiks piešķirta tehniskā palīdzība un 240 mājām - granti.

Atbalsta programmas ietvaros, sadarbībā ar AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" ("Altum") plānots sniegt atbalstu vidēji 500 privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai gadā. Atbalsts paredzēts portfeļgarantijas, tehniskās palīdzības un granta par dzīvojamās mājas energoefektivitātes klases paaugstināšanu veidā.

Programmas ietvaros privātmāju īpašnieki visā Latvijas teritorijā varēs saņemt aizdevumus ēkas atjaunošanai. Aizdevumus piešķirs kredītiestādes, garantējot tos ar "Altum" portfeļgarantijas palīdzību. Garantija tiks izsniegta līdz 30% apmērā no aizdevuma summas, nepārsniedzot 20 000 eiro, par kredītiestādes sniegtā aizdevuma daļu. "Altum" noteiks programmas īstenošanā iesaistītās kredītiestādes atklātas pieteikšanās ietvaros.

Atbalstu programmas ietvaros varēs saņemt fiziskas personas, kam zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz viendzīvokļa klases māju, kura ir nodota ekspluatācijā un tajā netiek veikta saimnieciskā darbība.

Atbalstu varēs saņemt būvdarbu veikšanai dzīvojamās mājas norobežojošajās konstrukcijās; inženiersistēmu iegādei, atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei; jaunas ūdens sildīšanas iekārtas iegādei un uzstādīšanai; mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi, kā arī citiem pasākumiem, ja tie ir nepieciešami dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanai.

Vienlaikus, lai veicinātu finanšu pieejamību energoefektivitātes pasākumu īstenošanai savos īpašumos daudzbērnu ģimenēm un nekustamo īpašumu īpašniekiem attālākos Latvijas reģionos, "Altum" piešķirs tehnisko palīdzību un grantus jeb dāvinājumu dzīvojamās mājas energoefektivitātes klases paaugstināšanai.

Tehnisko palīdzību un grantu varēs saņemt personas, kuras dzīvo kopā un kuru apgādībā ir vismaz trīs bērni vai divi bērni un ir iestājusies grūtniecība; dzīvojamām mājām, kuras atrodas ārpus Rīgas, Jūrmalas un Rīgai piegulošajiem novadiem; ja dzīvojamās mājas atjaunošanai būs piešķirts kredītiestādes aizdevums, tai skaitā, ar Altum portfeļgarantiju; ja pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas mājas energoefektivitātes klase nav zemāka par "C", kā arī samazināts mājas siltumenerģijas patēriņš apkurei vismaz 20% apmērā.

Tehniskās palīdzības ietvaros būs jāizstrādā mājas energoefektivitātes novērtējums un cita mājas atjaunošanai nepieciešamā dokumentācija. Maksimālais tehniskās palīdzības apjoms vienam atbalsta saņēmējam paredzēts 1000 eiro apmērā. Savukārt grants par dzīvojamās mājas energoefektivitātes klases paaugstināšanu vienam atbalsta saņēmējam paredzēts 5000 eiro apmērā.

"Altum" pieteikumus finansējuma saņemšanai sāks pieņemt tuvāko mēnešu laikā. Patlaban "Altum" sagatavo kārtību garantiju, aizdevumu un grantu piešķiršanai, tai skaitā tiks slēgti līgumi ar komercbankām par dalību programmā, tiks atlasīti energokonsultanti privātmāju energoauditu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu vēsturisko ēku energoefektivitāti, nenodarot pāri to arhitektoniskajai un kultūrvēsturiskajai vērtībai, starptautiskā projektā zinātnieki rada interneta rīku, kas palīdz izvēlēties piemērotāko siltumizolācijas materiālu.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir vienīgā Austrumeiropas universitāte, kas piedalījās rīka izveidē.

Ēkas veido ap 40% no enerģijas patēriņa Eiropā. Energoefektivitātes prasības jaunajām mājām pieaug, taču statistika rāda, ka esošās ēkas tiks ekspluatētas vēl ilgi. Tādēļ Eiropas Komisija mudina attīstīt siltumizolācijas sistēmas šo ēku energoefektivitātes palielināšanai. Sarežģījumus rada ēkas, kas būvētas līdz 1945. gadam, Eiropā tās veido ap 30% apbūves. Šos namus lielākoties nedrīkst vai nav ieteicams siltināt no ārpuses arhitektoniskās vai kultūrvēsturiskās vērtības dēļ, uzsver RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iesniegta sūdzība iepirkumā par Rīgas cirka ēkas pārbūvi

LETA, 04.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesniegta sūdzība VSIA "Rīgas cirks" izsludinātajā iepirkumā par Rīgas cirka vēsturiskās ēkas Merķeļa ielā 4 pārbūvi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Sūdzību iesniegusi SIA "Struktum".

Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

"Rīgas cirks" pagājušā gada 30.novembrī izsludināja iepirkumu par Rīgas cirka ēkas pārbūvi. Iepirkumā pretendentu pieteikšanās termiņš bija 4.janvāris, tomēr decembra beigās termiņš pagarināts līdz 14.janvārim.

Iepirkums paredz pārbūves darbu sākšanu 2021.gada februārī un to pabeigšanu līdz 2022.gada jūlijam.

Iepriekš bija plānots, ka 2020.gada rudenī sāksies Rīgas cirka ēkas energoefektivitātes rekonstrukcijas projekts. Projektu izstrādājis arhitektu birojs "NRJA".

2019.gada oktobrī Rīgas pilsētas būvvalde "Rīgas cirkam" izsniedza būvatļauju cirka ēkas pārbūvei. Cirka ēkas pārbūves būvatļauja paredz pārsvarā energoefektivitātes jautājumu risināšanu - siltināšanu, instalāciju pārbūvi, palīgtelpu atslogošanu un arī ēkas kupola daļas nostiprināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnu slēpošanas sporta bāzēm Covid-19 noteiktie ierobežojumi radījuši papildus izdevumus, taču klientu pieprasījums šoziem ir liels, un sezona varētu rezultēties ar peļņu, atzina aptaujāto slēpošanas trašu pārstāvji.

Kā norādīja Baldones novada atpūtas kompleksa "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro, lieli izdevumi ir bijuši arī sniega ražošanai, taču, ja sezona martā vēl turpināsies, tad tā varētu būt finansiāli veiksmīga.

Arī Cēsu novada atpūtas kompleksa "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis atzīst, ka darbs ārkārtējā situācijā prasījis papildu līdzekļu, taču kopumā sezona vērtējama kā finansiāli veiksmīga, jo ziema šogad ir labvēlīga nozarei.

Engures novada atpūtas kompleksa "Milzkalns" direktors Viesturs Ošinieks atzīst, ka šīs sezonas finansiālais rezultāts varētu būt pozitīvs, un peļņa varētu segt daļu no pagājušās sezonas zaudējumiem, neskatoties uz ārkārtējās situācijas radītajām papildu izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) izvirzīto mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti, arī Latvijai lielāka uzmanība ir jāvelta ekonomikas dekarbonizācijai, stimulējot atjaunojamo resursu izmantošanu valsts un pašvaldību ēku būvniecībā.

Ēku būvniecība ir viens no energoietilpīgākajiem ekonomikas sektoriem ar izšķiroši būtisku lomu CO2 izmešu radīšanā. Tāpēc Latvijai būtu lietderīgi izmantot citu Eiropas valstu, piemēram, Somijas un Francijas, pieredzi, kur valsts un pašvaldības ēku būvniecības iepirkumos ir paredzēta obligāta koksnes materiālu izmantošana, secināts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga un Latvijas Kokrūpniecības federācijas padomes pārstāvju tikšanas laikā.

"Uzskatu, ka Latvijai būtu jāiet Somijas un Francijas ceļš valsts un pašvaldību ēku būvniecības iepirkumos. Publiskajās ēkās, kas tiek celtas par budžeta līdzekļiem, obligāti ir jāparedz noteikts koksnes materiālu izmantošanas minimums, vismaz 20%. Tādējādi mēs veicinātu gan modernu, gan videi draudzīgu materiālu izmantošanu valsts un pašvaldības ēku būvniecībā, kā arī spertu platu soli Eiropas kopējo klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas virzienā. Tas ļautu Latvijai samazināt būvniecības nozares ietekmi uz vidi, veicinātu vietējo atjaunojamu resursu izmantošanu, kā arī nostiprinātu energoefektīvu koka ēku būvniecības tradīcijas ne vien privātajā, bet arī publiskajā sektorā," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar stratēģiju, kā Eiropas Savienībā (ES) turpmāk novērst ieņēmumus nenesošu aizdevumu (INA) uzkrāšanos Covid-19 krīzes dēļ, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Stratēģijas mērķis ir nodrošināt, lai ES mājsaimniecībām un uzņēmumiem krīzes laikā joprojām būtu pieejams nepieciešamais finansējums. EK uzsvēra, ka bankām ir milzīga nozīme koronavīrusa krīzes radīto seku mazināšanā, jo tās nodrošina ekonomikas finansēšanu. Tas ir būtiski, lai ES ekonomikai palīdzētu atveseļoties.

Pēc EK ieskatiem, ņemot vērā koronavīrusa ietekmi uz ES ekonomiku, ir paredzams, ka ieņēmumus nenesošo aizdevumu apjoms visā ES palielināsies, lai gan vēl aizvien nav skaidrs, kad tieši un cik lielā mērogā tas notiks. Atkarībā no tā, cik ātri ES ekonomika atgūsies no koronavīrusa krīzes, varētu pasliktināties banku aktīvu kvalitāte - un līdz ar to arī banku aizdošanas spēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu un kokapstrādes nozare Latvijā jau patlaban ir gatava palielināt koksnes produktu īpatsvaru būvniecībā, sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš atzīmēja, ka būtu apsveicami, ja Latvijas būvindustrijā tieši šo materiālu sāktu izmantot biežāk ne vien privātmāju, bet arī publisko ēku celtniecībā. "Patlaban jau varam runāt par atsevišķiem pozitīviem signāliem, piemēram, Salaspilī no koka būvmateriāliem top bērnudārzs. Valsts mērķtiecīgais atbalsts varētu veicināt videi draudzīgu un ilgtspējīgu koka ēku būvniecības renesansi visā Latvijā," teica Klauss.

Publisko ēku iepirkumos jāparedz obligāta koksnes būvmateriālu izmantošana 

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) izvirzīto mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimata...

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors skaidroja, ka koksnes produktu plašāka izmantošana būvniecībā varētu palīdzēt virzībai uz klimatneitralitāti, tostarp CO2 izmešu samazināšanu. "Latvijai būtu lietderīgi izmantot citu Eiropas valstu, piemēram, Somijas un Francijas, pieredzi, kur valsts un pašvaldības ēku būvniecības iepirkumos ir paredzēta obligāta koksnes materiālu izmantošana," sacīja Klauss.

Kokrūpniecības federācijas atzīmēja, ka tikšanās savstarpējās tikšanās laikā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV) paudis līdzīgu viedokli, uzskatot, ka Latvijai būtu jāiet Somijas un Francijas ceļš valsts un pašvaldību ēku būvniecības iepirkumos.

Ministrs esot norādījis, ka obligāti vajadzētu paredzēt koksnes materiālu izmantošanas minimumu ēkām, kas tiek celtas par valsts budžeta līdzekļiem, vismaz 20% apmērā.

Klauss skaidroja, ka koksnes atjaunojamo resursu izmantošanai nākotnē būs arvien lielāka loma, jo koksnes būvmateriāli ir starp videi visdraudzīgākajiem. Koka ēkas ļauj samazināt energoietilpīgu materiālu izmantošanu un tāpēc visā pasaulē ir atzītas par vienu no galvenajiem sabiedrotajiem klimata izmaiņu mazināšanā.

Latvijas Kokrūpniecības federācija ir dibināta 2000.gada augustā, apvienojot meža nozares atsevišķas asociācijas, lai kopīgi strādātu pie mežsaimniecības, kokrūpniecības un mēbeļrūpniecības attīstības un konkurētspējas celšanas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ziemassvētku dekorāciju un to izmaksu TOP 10 Latvijas pilsētās

Monta Šķupele, 23.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa Covid-19 pandēmija nav mazinājusi vēlmi un iespējas dekorēt pilsētas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Vairākas Latvijas pilsētas svētku rotai atvēlējušas visai prāvus tēriņus.

TOP 3 pilsētas iespaidīgu rotājumu izveidē ir Daugavpils, kur pašvaldība 2020.gadā Ziemassvētku dekorācijām tērēja 200 000 eiro, otrajā vietā ir Rīga, kas dekorācijām tērējusi 189 865 eiro, bet trešajā vietā Liepāja, kas pilsētas dekorēšanai atvēlējusi 165 000 eiro.

TOP 10 pilsētu dekorācijas un to izmaksas skatiet galerijā.

Latvijā viens no svētku sajūtu uzbūrējiem ir dizainers un zīmola December Design radītājs vides mākslinieks Kristaps Štobis, kura gatavotās dekorācijas rotā vairākas Latvijas pilsētas, kā arī mūsu kaimiņus Lietuvā. Šogad December Design radīto stāstu piedzīvo Pāvilosta, Ogre, Liepāja, Rīga, Tukums un Šauļi.

SIA First Service zīmols December Design koncentrējas uz pilna spektra ekskluzīvu Ziemassvētku dekorāciju ražošanu, sākot no idejas līdz objekta radīšanai, montāžai un elektrificēšanai, kā arī rūpējas par dekorāciju uzturēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktākais scenārijs, ka pandēmijas ietekmē nekustamo īpašumu varēs iegādāties par sviestmaizi vai ar ļoti lielām atlaidēm, nav piepildījies, un aktivitāte tirgū ir pārsteidzoši rosīga, liecina Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) veiktā biedru, sertificētu aģentu aptauja.

"Vēl pavasarī bija grūti iedomāties, ka tirgus būs tik aktīvs. Pārdošanas darījumu skaits nav samazinājies, salīdzinot ar 2019.gadu.Jaunas ģimenes, vietējie klienti pērk dzīvokļus jaunajos projektos (ja bankas piešķir finansējumu), krieviski un angliski runājoši nerezidenti, kuriem Latvijā jau ir īpašums, vēlas iegādāties plašāku mājokli un pārcelties uz pastāvīgu dzīvi. Ir pamanāms to cilvēku pieplūdums, kuri Latviju izvēlējušies kā zaļu valsti un iegādājušies mājokli atpūtai ar mērķi iegūt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA). Tas vairāk attiecināms uz Jūrmalu vai lauku īpašumiem," komentē Mercury Group īpašniece Irina Alazova.

Īres segments piedzīvo pārmaiņas 

Spītējot vīrusam, pandēmijai un ierobežojumiem, nekustamā īpašuma tirgus nav panīcis, tas šogad...

Aktīvi ir bijuši arī tie pircēji, kuri nekustamo īpašumu uzskata par drošu investīciju, kuri nestabilos apstākļos iegulda mājokļos, komercobjektos ar mērķi izīrēt/iznomāt, tādējādi gūstot pasīvus ienākumus, vēlāk, iespējams, objektu pārdodot tālāk. "Kopumā esam apmierināti ar pārdošanas apjomiem un kvalitāti. Mercury Group notikums ir projekta Iris Shampeteris Apartments otrās kārtas nodošana ekspluatācijā. No 72 dzīvokļiem 85% realizējām vēl pirms ēku nodošana ekspluatācijā. Plānojam sākt nākamās kārtas. Pozitīva scenārija gadījumā - atceļot ierobežojumus un uzvarot Covid-19 - sagaidāma klientu - nerezidentu pieplūdums, jau tagad ir aktīva interese apmeklēt Latviju ar mērķi izvēlēties īpašumu un iegūt TUA. Tādējādi nav izslēgts kvalitatīvu objektu trūkums un cenu pieaugums premium segmentā, īpašumiem ārpus pilsētām, kā arī komercīpašumiem. Arī vietējo pircēju tirgus būs stabils un veiksmīgi attīstīsies pie optimālas attiecības starp cenu, kvalitāti, istabu skaitu, platību, atrašanās vietu, kā arī banku lojalitāti," teic I.Alazova.

Starlex Real Estate vadītājs Egīls Smilktiņš un uzņēmuma komercnodaļas vadītājs Artūrs Lazdiņš ir vienisprātis - sliktākais scenārijs, ka varēs iegādāties nekustamo īpašumu par sviestmaizi vai ar ļoti lielām atlaidēm, nepiepildījās un inerces rezultātā iesāktie darījumi martā 75% gadījumos tika pabeigti. "Turpmākajos mēnešos tirgus piemērojās jaunajai situācijai, klienti ļoti pārdomāja ikvienu darbību, tomēr interese neapsīka. Tiesa, darījumu gaita bija gausāka, arī banku piesardzīgās politikas dēļ. Vasarā tirgus nedaudz atguvās un rudenī pat pārspēti iepriekšējā gada analogo mēnešu rezultāti. Nebijušu interesi sajutām no zemju un privātmāju potenciālajiem pircējiem, tomēr, līdz ar pandēmijas otro vilni, piesardzība ir atgriezusies," abi teic.

Investīciju segments ir viens no retajiem, kur interese un darījumi neapsīkst pat šobrīd. "Pavasarī un vasarā mums izdevās pārdot vairākus lielus investīciju objektus, vairāki darījumi ir procesā. Pēc konsultācijām vēršas arī attīstītāji, kuri plāno attīstīt ciematus, atgriezusies ir arī rindu māju ideja. Vēl viena gada tendence - iespējamais nomas maksas samazinājums. Pragmatiski domājoši iznomātāji bija uz sadarbību vērsti un tā vietā, lai paliktu ar tukšām telpām, samazināja nomas maksu, pat par 50%. Viesnīcu segmentā daudzi centās pārprofilēties, viesnīcas pārveidot par apartamentiem. Tas daļēji palīdzēja saglabāt ienākumus un daži piemēri ir veiksmīgi, tomēr reālāk to izdarīt ir nelieliem boutique tipa objektiem. Saistībā ar daļēju strādāšanu no mājām, ir pārdomas par biroju aktualitāti nākotnē. Uzņēmumi pārskata platības, atsevišķi nomnieki to samazina vai piedāvā apakšnomu. Telpas gan samazina salīdzinoši neliela daļa biroju nomnieku, tie šo gadu ir pārdzīvojuši labāk par tirdzniecības telpu nomniekiem," spriež Starlex Real Estate pārstāvji.

Koordinējot ēkas Riverside Offices iznomāšanu, viņi novērojuši, ka potenciālie nomnieki biežāk pievērš uzmanību gaisa kvalitātei, kopējai darba videi. Ņemot vērā attālinātā darba iespējamību, arī tehnisko nodrošinājumu nomnieki uztver nopietnāk. "Starp notikumiem varam atzīmēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu, kas stājās spēkā 2020.gada 1.augustā. Turpmāk darījumos ar nekustamo īpašumu iesaistītajiem starpniekiem būs jāreģistrējas Ekonomikas ministrijas izveidotajā reģistrā, kura virsmērķis ir izskaust "kaktu mākleru" darbošanos, veicināt godprātīgu nekustamā īpašuma aģentu darbu un celt industrijas prestižu. Mērķis ir cēls, virziens ir pareizais, tomēr šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu," komentē Starlex Real Estate pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā produktivitāte būvniecībā ir apmēram 40% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, ceturtdien Latvijas Būvuzņēmēju partnerības konferencē sacīja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš informēja, ka, pēc "Eurostat" datiem, ražīgums būvniecībā Latvijā ir aptuveni 16 000 eiro uz cilvēku gadā, bet ES vidējais ražīgums ir aptuveni 42 000 eiro uz cilvēku gadā.

Vienlaikus Strautiņš piebilda, ka Latvija būtiski neatpaliek no kaimiņiem Baltijas un Austrumeiropas reģionā, piemēram, Lietuvā ražīgums ir tāds pats kā Latvijā, Igaunijā - 25 000 eiro uz cilvēku gadā, Polijā - 18 000 eiro uz cilvēku gadā, bet Slovēnijā un Ungārijā apmēram 21 000 eiro uz cilvēku gadā.

Taču daudz lielāka atšķirība, pēc viņa teiktā, ir ar Rietumeiropas valstīm, piemēram, Šveicē ražīgums ir 83 000 eiro uz cilvēku gadā, Apvienotajā Karalistē - 76 000 eiro uz cilvēku gadā, Zviedrijā - 60 000 eiro, bet Vācijā - 50 000 eiro uz cilvēku gadā. Strautiņš gan pieļāva, ka būtiskā atšķirība starp, piemēram, Šveici un Vāciju ir saistīta ar algu atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izveidota Vakcinācijas biroja komanda

Db.lv, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) ir izskatījusi 416 pretendentu pieteikumus un izveidojusi Vakcinācijas projekta biroja komandas kodolu, kurā strādās pieci profesionāļi ar pieredzi nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošanā, tostarp eiro ieviešanas projekta, Dziesmu un deju svētku un Latvijas zāļu verifikācijas projekta organizēšanā, informē VM.

"Rekordīsā laikā mums ir izdevies izveidot augstas raudzes profesionāļu komandu. Tā apvieno zināšanas darbam liela mēroga nacionālos projektos un starptautisku pieredzi respektablos un augstu vērtētos privātos uzņēmumos. Uzskatu, ka tapis triecienspēks pandēmijas uzveikšanai," saka veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Vakcinācijas projekta biroju vadīs Eva Juhņēviča, kurai ilggadīgā pieredze nacionāla mēroga pārnozaru projektu vadībā. Eva Juhņēviča bijusi XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore. Viņas vadībā pirmo reizi izstrādāta un īstenota svētku dalībnieku digitāla reģistrācijas un procesu vadības sistēma, kas ļāva samazināt birokrātiskā aparāta izmantošanu datu apstrādei un nodrošināja iespēju efektīvi nodot informāciju katram dalībniekam. Eva Juhņēviča bijusi Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre, līdz šim vadījusi Rīgas Tūrisma attīstības biroju, septiņus gadus organizējusi Rīgas maratonu un citus liela mēroga projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi 70,8 miljonu eiro vērtu Latvijas programmu, kura atbalstīs Covid-19 uzliesmojuma skartos uzņēmumus, informē EK pārstāve Latvijā Kristīne Liepiņa.

Viņa sacīja, ka programma tika apstiprināta saskaņā ar pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, bet atbalsts tiks piešķirts tiešo dotāciju veidā un segs 30% no saņēmēja bruto algām 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī.

Liepiņa uzsvēra, ka programma būs pieejama uzņēmumiem, kas darbojas visās nozarēs, izņemot lauksaimniecības produktu primāros ražotājus, valsts uzņēmumus un finanšu iestādes, bet, lai varētu pretendēt uz atbalstu, uzņēmumiem jāatbilst vairākiem kritērijiem, kā - uzņēmuma apgrozījuma samazinājums par vismaz 20%, 2020.gada novembrī vai decembrī salīdzinājumā ar vidējo apgrozījumu 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, kā arī apgrozījuma samazinājums par vismaz 30% salīdzinājumā ar attiecīgi 2019.gada novembra vai decembra apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija skopi izturas pret tām nozarēm, kas Covid-19 pandēmijas dēļ cietušas visvairāk, Latvijas tūrisma un transporta nozaru pārstāvju tiešsaistes diskusijā pauda Eiropas Parlamenta (EP) Transporta un tūrisma komitejas deputāts Andris Ameriks (GKR).

Diskusijas ievadā politiķis atzina, ka Eiropas Savienībā (ES ) tūrisma, transporta un kultūras nozares Covid-19 pandēmijas dēļ ir skartas vissmagāk un kā vienīgā izeja no krīzes tiek uzskatīta vakcinācija. Ameriks atgādināja par izvirzīto mērķi līdz vasaras beigām vakcinēt 70% ES iedzīvotāju. Politiķis atzīmēja - vai tas izdosies, būs atkarīgs no katras valsts iespējām un no tā, kā šis process tiks organizēts.

EP deputāts uzsvēra, ka gan Eiropas Komisija, gan EP deputāti patlaban izturas ļoti lojāli pret to programmu kopumu, kas nepieciešams atbalstam, jo katrā bloka dalībvalstī ierobežojumi ir dažādi, tomēr transporta un tūrisma jomā tie ir kritiski. Viņš pavēstīja, ka Briselē netiek domāts par naudas līdzekļu ierobežošanu vai par iespēju samazināšanu valstīm izmantot programmu iespējas, ko piedāvā gan Atveseļošanās mehānisms, gan arī citi instrumenti, lai valstis pandēmijas laikā varētu atbalstīt uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas nauda ir jāparedz mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijai

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” šogad uzsāks vērienīgus mobilo sakaru pamattīkla modernizācijas darbus, investējot tajos aptuveni 10 milj. eiro.

Pamattīkla modernizācijā tiks izmantoti tehnoloģiju ražotāja “Nokia” risinājumi, kas tuvākajā nākotnē ļaus nodrošināt izcilu datu pārraidi un balss zvanu kvalitāti 4G un 5G tīklā.

“Mēs apzināmies, ka šobrīd, kad daudzi strādā un mācās attālināti, kā arī iepirkšanās un pakalpojumi ir pieejami pārsvarā digitālajā vidē, pieprasījums pēc mobilajiem sakariem ir īpaši liels. Aizvadītajā gadā jau veicām vairākus tīkla jaudas palielināšanas darbus un arī šogad darbs pie attīstības turpināsies. Lai uzlabotu 2G, 3G un 4G tīklu darbību, tiks palielināta kapacitāte aptuveni 200 bāzes stacijām un uzbūvētas 40 jaunas, kā arī uzsākts vērienīgs vairāku gadu projekts pie pamattīkla modernizācijas kopā ar “Nokia”, kas ļaus uzlabot tā veiktspēju,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Luksemburgas fonds Duke iegādājies VSŠ akciju kontrolpaketi

LETA, 19.02.2021

"Šis solis, kā arī ar to saistītais finansiālais nodrošinājums dod mums iespēju vēl vairāk paplašināt uzņēmējdarbības modeli un nodrošināt uzņēmumam nepieciešamās investīcijas, kas nebija iespējams pēdējos gados," paziņojumā biržai norāda "Valmieras stikla šķiedras" valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

Foto: valmiera-glass.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksemburgas fonds "Duke" iegādājies "Valmieras stikla šķiedras" akciju kontrolpaketi jeb 83,14% akciju, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījumā pārdotas 19 872 715 "Valmieras stikla šķiedras" akcijas. Vienas akcijas cena darījumā bija 0,5483 eiro, tādējādi kopējai darījuma summai veidojot 10 896 209,63 eiro.

Pēc darījuma "Valmieras stikla šķiedras" 83,14% akciju īpašnieks ir "Duke I S.à r.l.", 10,5% akciju pieder "P-D Management Industries Technologies GmbH", bet vēl 6,36% citiem akcionāriem.

Valmieras stikla šķiedra likvidējusi ASV meitasuzņēmumus 

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" pabeigusi ASV meitasuzņēmumu "P-D Valmiera...

"Duke" ir "Warwick" alternatīvo ieguldījumu fonda "European Opportunities Fund III LP", kuru pārvalda "Warwick Capital Partners LLP", Luksemburgas meitasuzņēmums. "Warwick" ir Londonā bāzēts ieguldījumu pārvaldnieks, kas darbību koncentrē uz Eiropas "special situations" jeb īpašos apstākļos nokļuvušiem uzņēmumiem, un tā pārvaldīto fondu pārvaldībā esošie aktīvi pārsniedz divus miljardus eiro.

"Šis solis, kā arī ar to saistītais finansiālais nodrošinājums dod mums iespēju vēl vairāk paplašināt uzņēmējdarbības modeli un nodrošināt uzņēmumam nepieciešamās investīcijas, kas nebija iespējams pēdējos gados," paziņojumā biržai norāda "Valmieras stikla šķiedras" valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

"Warwick Capital Partners" līdzdibinātājs Īans Burgess paziņojumā norāda, ka "Warwick" atbalstīs "Valmieras stikla šķiedru" finanšu pārstrukturēšanā un nākamajā izaugsmes posmā.

Burgess min, ka "Valmieras stikla šķiedra" ir viens no vadošajiem stikla šķiedras izstrādājumu ražotājiem Eiropā un "Warwick" centīsies nostiprināt šo pozīciju un paplašināt produktu piedāvājumu.

Darījumā ietverta arī "Danske Bank" prasījuma tiesību pret "Valmieras stikla šķiedru" pārņemšana. Ar darījuma noslēgšanās brīdi uzņēmuma otrs lielākais kreditors ir "Duke I S.à r.l." ar kopējo saistību summu 45 568 799,35 eiro uz pieciem gadiem ar procentu likmi 4,5%.

Jau vēstīts, ka 2020.gada oktobra beigās "Valmieras stikla šķiedras" akcionāru vairākums nolēma pārdot 83,14% uzņēmuma akciju "Duke".

Tāpat ziņots, ka "Valmieras stikla šķiedras" koncerns pērn deviņos mēnešos strādāja ar 78,312 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas zaudējumi saruka par 42,9% un bija 3,482 miljoni eiro. Savukārt koncerna mātesuzņēmums "Valmieras stikla šķiedra" pērn deviņos mēnešos strādāja ar 66,398 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kamēr kompānijas peļņa samazinājās 3,1 reizi un bija 915 096 eiro.

"Valmieras stikla šķiedras" lielākie īpašnieki pērn februāra beigās bija Vācijas uzņēmumi "P-D Glasseiden GmbH Oschatz" (26,07%), "P-D Management Industries-Technologies GmbH" (23,93%) un "P-D Aircraft Composites GmbH" (22,82%), kā arī Beatrise Preisa-Daimlere (17,47%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (AP) atbalsta partiju apvienības "Attīstībai/Par!" pārstāvja Daniela Pavļuta virzīšanu veselības ministra amatā, ceturtdien valdības sēdē ministrus informēja Kariņš.

Kariņš šī rīta tikšanos ar Pavļutu raksturoja kā "pozitīvu un labu".

Paredzams, ka pēc valdības sēdes notiks koalīcijas sadarbības sanāksme, kurā tiks uzklausīts partneru viedoklis par Pavļuta virzīšanu veselības ministra amatā.

Ja partneri atbalstīs politiķa kandidatūru, Kariņš gatavos vēstuli Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien pēcpusdienā valdība lems par nepilnību novēršanu brīvdienās pieejamo preču klāstā, mikroblogošanas vietnē "Twitter" raksta premjers Krišjānis Kariņš.

Sēde notiks plkst.15 aptaujas kārtībā.

Premjers pārrunājis situāciju ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (KPV LV) un vēl šodien valdība lems par nepilnību novēršanu brīvdienās pieejamo preču klāstā.

Preses izdevēji rosina pārskatīt nesamērīgos ierobežojumus  

Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē premjeram un kultūras ministram aicina pārskatīt...

Pēc K.Kariņa teiktā, Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi nepieciešamos priekšlikumus.

Degvielas tirgotāji neizprot liegumu pārdot auto piederumus  

Gadījumā, ja ar automašīnām nedēļas nogalēs un brīvdienās, ievērojot jaunos noteikumus pret...

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja, ka EM aicinās novērst esošās nepilnības regulējumā par brīvdienās un svētku dienās tirgojamajām precēm, kas tostarp liegtu, piemēram, tirgot auto piederumus. "Uzskatu, ka tā ir nepilnība, un tuvākajā laikā rosināsim valdību šo jautājumu pārskatīt. Es ceru, ka kolēģi atbalstīs," teica ministrs, piebilstot, ka, piemēram, auto piederumu tirdzniecības liegums ir drošas braukšanas jautājums.

Latvijā ārkārtējā situācija ir izsludināta līdz 11.janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ES un Lielbritānija panākušas vienošanos par pēcbreksita attiecībām

LETA--AFP/BBC, 25.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) un Lielbritānija ceturtdien sarunās Briselē panākušas vienošanos par abu pušu pēcbreksita attiecībām.

"Mēs beidzot esam nonākuši pie vienošanās," žurnālistiem sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

"Tas bija garš un līkumots ceļš, bet tā galā mēs esam ieguvuši labu vienošanos," teica Leiena.

"Vienošanās ir panākta," tviterī ierakstīja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

"Mēs esam parakstījuši pirmo tirdzniecības vienošanos par nulles tarifiem un nulles kvotām, kāda jebkad panākta ar ES," teikts Lielbritānijas valdības paziņojumā.

Tajā norādīts, ka "šī vienošanās ir lielākā divpusējā tirdzniecības vienošanās, kādu parakstījusi katra no pusēm, un tā aptver tirdzniecību, kuras apmērs 2019.gadā bija 668 miljardi sterliņu mārciņu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu no nākamā gada finansiāli atbalstīt Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošanu viesnīcās.

Plānots, ka atbalsts būs pieejams līdz 2021.gada martam. Atbalsta finansēšanai paredzēts novirzīt valsts budžeta finansējumu līdz 2 173 500 eiro apmērā.

Covid-19 slimnieku kontaktpersonām, Covid-19 pacientiem ar viegliem slimības simptomiem, kā arī Covid-19 pacientiem pēc ārstēšanās stacionārā, kam vēl saglabājas simptomi, valsts segs 80% no kopējās izmitināšanas pakalpojuma summas, bet ne vairāk kā 35 eiro, savukārt personai būs jāsedz līdzmaksājums 20% apmērā.

Personām, kuras atgriezušās Latvijā no ārvalstīm valsts noteiktajā repatriācijas kārtībā, valsts segs 100% no kopējās izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma summas, bet ne vairāk kā 45 eiro diennaktī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ķekavas apvedceļa būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī

LETA, 19.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļa būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī, īsi pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) līguma noslēgšanas, teica projekta īstenotāja, Luksemburgā reģistrētā investīciju fonda "Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR" ("TIIC") vadošais partneris Manuels Karijs.

Pēc viņa sacītā, nākamais darba posms būs projekta finanšu noslēgums.

Pirmais ceļš par privātu naudu būs 

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo...

"Kā ierasts PPP projektā, mēs strādājam pie turpmākajiem posmiem, kas seko pēc izvēlētā pretendenta noteikšanas - tie ir atbalsts finansētājiem, lai tie veiktu apstiprinošu padziļināto izpēti un finanšu dokumentu izstrādi, balstoties uz mūsu labāko un galīgo piedāvājumu," stāstīja Karijs, skaidrojot, ka, balstoties uz TIIC pieredzi, šie darba posmi prasa ļoti labu procesa organizāciju un uzticēšanos starp privāto partneri un finansētājiem, kā arī visu pušu apņemšanos sadarboties un panākt veiksmīgu PPP līguma un finansēšanas līgumu noslēgšanu.

Karijs pauda, ka lielākā plānošanas daļa jau ir pabeigta, jo iepirkuma piedāvājums ietvēra ļoti plašu plānošanas dokumentu kopumu, tostarp projekta, būvniecības un uzturēšanas plānus, kā arī finanšu modeli.

Daļu valsts galveno autoceļu pārbūvēs par četrjoslu ātrgaitas ceļiem 

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno...

"Atbilstoši šiem plāniem, būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī, īsi pēc PPP līguma noslēgšanas," stāstīja Karijs.

Kā paredz konkursa noteikumi, projekts tiks dalīts divos posmos - būvniecības posmā, kas var ilgt līdz trīs gadiem, un 20 gadu ekspluatācijas posmā.

Karijs skaidroja, ka "Kekava ABT" piedāvājums paredz, ka būvniecības posms ilgs divus gadus un trīs mēnešus, skaitot no PPP un finansēšanas līguma noslēgšanas brīža. Šajā sākotnējā posmā konsorcija biedru veidotais uzņēmums, proti, privātais partneris, ar kuru publiskais partneris noslēgs PPP līgumu, veiks būvniecības darbus atbilstoši konkursa prasībām un iepirkuma piedāvājumam Šos darbus finansēs privātā partnera akcionāri un izraudzītie finansētāji. Paredzams, ka finansētāji būs Eiropas finanšu institūciju un institucionālo investoru grupa.

Publiskais partneris veiks pārbaudes un uzraudzīs procesu, lai gūtu pārliecību par atbilstību konkursa prasībām, likumdošanai un kompetento varasiestāžu norādēm. Izraudzītie kvalificētie tehniskie konsultanti, kas darbosies finansētāju uzdevumā, arī veiks šādus auditus visā būvniecības periodā.

Karijs skaidroja, ka pēc šī procesa publiskais partneris izdos un parakstīs pieejamības sertifikātu, kas ļaus privātajam partnerim atvērt Ķekavas apvedceļu lietotājiem. Publiskais partneris finansiāli nebūs iesaistīts būvniecības fāzē.

Kā ziņots, Ķekavas apvedceļa PPP projektā par uzvarētāju atzītā personu apvienība "Kekava ABT", kuras sastāvā ir TIIC, kā arī AS "A.C.B." un SIA "Binders". Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms no 7,78. līdz 25.kilometram. Ķekavas apvedceļš būs arī pirmais projekts Baltijā, kas tiks realizēts pēc principa "projektē-būvē-uzturi-finansē". Privātais partneris nodrošinās gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu cena preču biržās klejo arvien augstāk, un tas sāk atainoties dažādos datos. Liels pieprasījums pēc pārtikas izejvielām un nelabvēlīgi laika apstākļi Apvienoto Nāciju pētītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtībai nupat likuši sasniegt augstāko līmeni septiņos gados.

Tas nozīmē, ka pārtiku šobrīd daudzviet pār lētu uzskatīt nevar – drīzāk ir otrādāk. Jāņem arī vērā, ka pandēmija iecirtusi robu daudzu cilvēku maciņos, kas var nozīmēt, ka tiem pārtikas iegāde kļūst arvien finansiāli sāpīgāka.

Apvienoto Nāciju dati arī liecina, ka kopš pagājušā gada marta pārtikas cena pasaulē palēkusies teju par 20%. Iepriekšējo reizi straujš pārtikas cenu pieaugums bija novērojams pēc 2008. gada globālā finanšu kraha. Tad Apvienoto Nāciju pārtikas cenu indekss no 2009. līdz 2011. gada februārim pieauga gandrīz par 40%. Toreiz dārgā pārtika palīdzēja stimulēt plašus nemierus Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Var jau mēģināt uzskatīt, ka šādas lietas atsevišķas sabiedrības neskar. Tomēr pēc tam pār Eiropu līdz ar arābu pasaules nemieriem vēlās bēgļu krīze, kurai sekas diez vai ir apzinātas vēl tagad. Tāpat šādos laikos var palielināties arī vietējās sabiedrības neapmierinātība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotransporta direkcija atkārtotā konkursā par vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas izstrādi, uzturēšanu un izmaiņu pieprasījumu realizāciju noslēgusi līgumu ar SIA "Codex", kuras piedāvātā līgumcena bija 557 600 eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

Kā norādīja direkcijā, sistēmu paredzēts izstrādāt apmēram desmit mēnešu laikā, lai iekļautos sākotnējos plānos to ieviest jau šogad, lai gan konkursa nolikumā teikts, ka papildu četri mēneši tiek atvēlēti sistēmas pieņemšanai un ieviešanai produktīvajā lietošanā.

Tāpat sistēmas uzturēšanas termiņš, kura laikā var tikt veiktas izmaiņas pieprasījumu realizācijā, ir 36 mēneši no brīža, kad ir parakstīts nodošanas-pieņemšanas akts par sistēmas izstrādes noslēgšanu.

Iepirkumam pieteicās kopumā sešas kompānijas, tostarp "Codex", kuru piedāvājums bija finansiāli lētākais. Pirms iepirkuma kā paredzamo līgumcenu Autotransporta direkcija bija noteikusi 650 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 izraisītās izmaiņas patēriņa ieradumos ir uz palikšanu 21. gadsimtā?

Ivars Lamberts, AS “DelfinGroup” valdes loceklis, 18.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, visticamāk, ieies vēsturē kā viens no izšķirošiem 21. gadsimta notikumiem, kas ir devis grūdienu daudzām jaunām tendencēm un iedzīvotāju ieradumu izmaiņām.

Līdzīgi arī Latvijā šobrīd jau varam runāt par vairākām ieradumu tendencēm, ko izraisīja vai arī paātrināja pandēmijas dēļ ieviestie socializācijas, pārvietošanās un iepirkšanās ierobežojumi. Šajā gadījumā aicinu paraudzīties uz notiekošo caur lombarda prizmu, kas visos laikos ir bijis visai spilgts dažādu sabiedrībā notiekošu aktuālo procesu atspoguļotājs.

Vai šī lieta man patiešām ir nepieciešama?

Pandēmijas laikā cilvēki bija spiesti daudz vairāk uzturēties mājās – strādāt un mācīties attālināti vai atrasties piespiedu dīkstāvē. Tas savukārt veicināja mājās esošo mantu pārcilāšanu – ārā no skapjiem tika vilktas sen aizmirstas un iepriekš reti izmantotas lietas. Kopumā varam patiešām būt pārsteigti par to, cik daudz dažādu labu, kvalitatīvu un pilnībā darbspējīgu mantu neizmantotas glabājas līdzcilvēku skapjos un noliktavās. Normālos apstākļos liela daļa šo mantu turpinātu bezjēdzīgi uzkrāt putekļu kārtiņu mājas bēniņos vai dziļākajā skapja nostūrī, bet vēl pēc kāda laika visdrīzāk tiktu vienkārši izmestas, kļūstot par izšķērdīgas resursu izmantošanas kārtējo apliecinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka līdz 2030.gadam uz Eiropas ceļiem būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu, izriet no Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, ar kuru šodien iepazīstināja Eiropas Komisija, turklāt stratēģija liek pamatus Eiropas Savienības (ES) transporta sistēmas zaļajai un digitālajai pārveidei un izturības pret turpmākām krīzēm palielināšanai, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Kā norādīts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, pateicoties viedai, konkurētspējīgai, drošai, piekļūstamai un cenu ziņā pieejamai transporta sistēmai, emisijas līdz 2050.gadam samazināsies par 90%.

Starpposma mērķos ceļā uz viedu un ilgtspējīgu nākotni ietilpst tas, ka visiem transporta veidiem ir jākļūst ilgtspējīgākiem, jābūt plaši pieejamām zaļām alternatīvām un jāievieš pareizi stimuli, kas veicinātu pāreju. Konkrēti starpposma mērķi nodrošinās, ka Eiropas transporta sistēma virzās uz viedu un ilgtspējīgu nākotni.

Plānots, ka jau 2030.gadā uz Eiropas ceļiem ne vien būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu - 100 Eiropas pilsētas būs klimatneitrālas, ātrgaitas dzelzceļa satiksme visā Eiropā divkāršosies, regulārajiem kolektīvajiem braucieniem maršrutos, kuru garums ir mazāks nekā 500 kilometri, jābūt oglekļneitrāliem. Tāpat plašā mērogā tiks izvērsta automatizētā mobilitāte, tirgum būs gatavi bezemisiju jūras kuģi. Savukārt vēlākais kā 2035.gadā tirgum būs gatavi lielie bezemisiju gaisa kuģi.

Komentāri

Pievienot komentāru