Ražošana

Vēja enerģijas ražotāji draud vērsties tiesā, ja neizdosies vienoties ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs

Žanete Hāka, 26.05.2014

Jaunākais izdevums

Šobrīd vēja elektroenerģijas ražotājiem ir normatīvajos aktos noteiktas tiesības ražot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un pārdot to publiskajam tirgotājam, tomēr nepastāv tiesiskas attiecības starp ražotāju un publisko tirgotāju, jo tas nepārņem iepriekšējā publiskā tirgotāja, AS Latvenergo uzņemtās saistības.

Tā norāda Vēja elektroenerģijas ražotāju savienības (VERS) valdes priekšsēdētājs Kristaps Stepanovs.

«Es patiesi ceru, ka tuvākajā laikā kopīgiem spēkiem spēsim rast risinājumu, kas abām līguma slēdzēja pusēm būs vienlīdz labvēlīgs un līdzvērtīgs, jo pretējā gadījumā vēja elektroenerģijas ražotāji būs spiesti vērsties ar prasību pret Latvijas valsti kā sākotnējo publisko personu par normatīvajos tiesību aktos noteikto pienākumu nepildi,» saka K. Stepanovs.

Šā gada 1. janvārī, stājoties spēkā likumam «Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā», tika veiktas izmaiņas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu maksājumu administrēšanā, mainot to personu, kas turpmāk veiks Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktos uzdevumus, un nosakot, ka no šī gada 1. aprīļa publiskā tirgotāja pienākumus pildīs līdzšinējā publiskā tirgotāja AS Latvenergo meitas sabiedrība - AS Enerģijas publiskais tirgotājs.

VERS pārstāvji uzskata, ka līdz 26. maijam publiskais tirgotājs ir apzināti maldinājis vēja elektroenerģijas ražotājus un nav veicis normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, nenodrošinot attiecīgu līgumu noslēgšanu starp pusēm. Minētajā situācijā ir uzskatāmi redzama publiskā tirgotāja bezdarbība un pienākumu neizpilde.

«Biedrības biedri marta beigās saņēma līguma projektus starp attiecīgo ražotāju un publisko tirgotāju par elektroenerģijas iepirkumu. Piedāvātā līguma projekta redakcija ir absolūti nepieņemama un būtiski groza līdzšinējo elektroenerģijas pārdošanas un norēķinu sistēmu, par kuru ražotāji bija vienojušies ar iepriekšējo publisko tirgotāju – AS Latvenergo. Iebildumi no ražotāju puses ir saistīti ar elektroenerģijas iepirkšanas principu, norēķinu kārtības ievērojamu maiņu un citiem faktiem, kas ražotājam, noslēdzot ar publisko tirgotāju līgumu publiskā tirgotāja piedāvātā līguma projekta redakcijā, radītu ražotājam ievērojamus ikmēneša zaudējumus,» norāda K. Stepanovs.

VERS biedri ir centušies rast savstarpēju dialogu ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs, tomēr, nespējot saņemt adekvātu rīcību, kompetentus priekšlikumus situācijas risinājumam no AS Enerģijas publiskais tirgotājs puses, ražotāji ar oficiālu vēstuli ir vērsušies arī pie atbildīgajām valsts institūcijām, kā arī AS Latvenergo. Tomēr arī no šīm iestādēm nav saņemta jebkāda reakcija, skaidrojums par AS Enerģijas publiskais tirgotājs rīcību un normatīvajos tiesību aktos noteikto pienākumu nepildīšanu, saka K. Stepanovs.

Ražotāju savienība uzsver, ka vēja elektroenerģijas ražotāji ir gatavi nekavējoties noslēgt līgumu par elektroenerģijas iepirkumu ar Enerģijas publisko tirgotāju, tādā redakcijā, kādā līgums ir noslēgts ar Latvenergo, aktualizējot vienīgi līgumslēdzēju pušu rekvizītus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Domas par elektrības iepirkumu līgumiem dalās


Gunārs Valdmanis, Latvijas Radio, speciāli DB
, 06.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja ražotāju iebildumus pret enerģijas iepirkuma līgumiem neņem vērā; sistēmisku problēmu nesaskata .

Par sistēmiskiem pārkāpumiem līgumu slēgšanā īsti pamata nav runāt – tā ļauj secināt ekspertu atbildīgo institūciju komentāri par Vēja enerģijas ražotāju savienības pārmetumiem Latvenergo meitassabiedrībai Enerģijas publiskais tirgotājs (EPS) par tā piedāvātajiem līgumiem elektroenerģijas obligātajam iepirkumam. Tāpēc, iespējams, pārmetumi par līgumiem, varētu būt saistīti ar atsevišķu komersantu individuālajām interesēm, ļauj secināt nozares pārstāvju un arī SPRK teiktais. Tiesa, jāņem vērā, ka domas par elektrības iepirkumu līgumiem dalās. Nesen Vēja elektroenerģijas ražotāju savienības valdes priekšsēdētājs Kristaps Stepanovs, bijušais Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta ierēdnis, kura kompetencē bija arī ar vēja enerģētiku saistīti jautājumi, veltīja pārmetumus EPS par to, ka uzņēmums, pārslēdzot iepriekš ar Latvenergo slēgtos līgumus, ir mainījis norēķinu kārtības nosacījumus, iepirkšanas principus un rīkojies «patvaļīgi un nihilistiski».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānija Eesti Energia no nākamā gada ar Enefit zīmolu plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību patērētājiem Somijā un Zviedrijā, informē uzņēmumā.

Šādi kompānija turpina īstenot savu izaugsmes stratēģiju Baltijas jūras reģionā, kuras pirmais solis bija šogad sāktā elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība Polijā.

Pašlaik abās Skandināvijas valstīs izveidotas pieredzējušas vietējās vadības komandas. Vienlaikus turpinās darbs pie formalitāšu un tehnisko jautājumu sakārtošanas, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai Somijā un Zviedrijā. Elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām abās valstīs tiks sākta 2018. gada pirmajā pusē, kamēr Zviedrijā elektroenerģija tiks piedāvāta arī biznesa klientiem.

«Somijā un Zviedrijā patērētāju gatavība mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Šajās valstīs elektroenerģijas tirgus ir atvērts jaunu tirgotāju ienākšanai un mēs ticam, ka šo valstu paterētāji arī ir gatavi apgūt mūsu piedāvātos digitālos risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā. Šie ir galvenie iemesli kādēļ izvēlamies Somiju un Zviedriju, kā jaunus tirgus, lai paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā un meklētu jaunu vietu izaugsmei. Mūsu mērķis ir ieņemt stabilas tirgus pozīcijas visos kaimiņvalstu tirgos,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas energokompānija Eesti Energia uzsākusi elektroenerģijas tirdzniecību Somijas mājsaimniecībām, izmantojot Enefit zīmolu.

Līdz ar to Somija kļuvusi par piekto tirgu, kurā uzņēmums tirgo elektroenerģiju. Enefit piedāvājums Somijas patērētājiem būs balstīts aktīvā mobilo pakalpojumu izmantošanā un iezīmē pirmo soli virzienā uz aktīvāku mājsaimniecību tirgus apgūšanu, kas paredz arī piedāvājuma izstrādi Latvijas patērētājiem.Saskaņā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāja Hando Sutera teikto, vienots elektroenerģijas tirgus Skandināvijā un Baltijā sniedz iespēju piedāvāt uzņēmuma pakalpojumus arī Somijā.

«Elektroenerģijas tirgus Somijā jau ilgstoši uzrāda ļoti augstus darbības rezultātus un ir kļuvis par piemēru, uz ko tiekties citām valstīm, atverot savus enerģijas tirgus. Neskaitot Igauniju, Somija būs viena no pirmajām valstīm pasaulē, kurā tiks izmantota vienota informācijas aprites sistēma, kas ietvers visus enerģijas pārdošanas un piegādes līgumus, kā arī klientu patēriņa datus. Tas ievērojami paātrinās un atvieglos tirdzniecības procesus visiem tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu piedāvājumu sniegšanai klientiem. Tāpat arī somi ir vieni no Eiropā aktīvākajiem patērētājiem attiecībā uz tirgotāju maiņas biežumu. Somijas patērētāju interese par jauniem elektroenerģijas tirgotājiem ir ļoti augsta, un viņi ir atvērti izmēģināt dažādus inovatīvus risinājumus,» skaidro H. Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» iesniegtās aprēķinātās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes, kas paredz vidējā maksājuma samazinājumu no 26,79 EUR/MWh uz 25,79 EUR/MWh jeb par 3,7%, informē Sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Bethere.

Apstiprinātās komponentes stāsies spēkā no 2018.gada 1.janvāra.

SPRK norāda, ka Saeimā apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz no 2018.gada 1.janvāra ieviest jaunu jaudas maksājuma segšanas kārtību. Atbilstoši likuma grozījumiem, kuros noteikts, ka publiskajam tirgotājam radītās papildu izmaksas, veicot obligāto iepirkumu, sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam (mainīgā daļa).

Savukārt izmaksas, ko veido maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi elektroenerģijas sistēmas lietotāji proporcionāli izvēlētā sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētajam maksājumam (fiksētā daļa). Līdz ar to balstoties uz likuma grozījumiem, regulators pieņēma lēmumu par jaunu Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikas apstiprināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī kavē jaunas investīcijas, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par Obligātā iepirkuma (OI) sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Portāls db.lv piedāvā iepazīties ar OI sistēmas vēsturi.

1. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumu var uzskatīt dubultā tarifa atbalstu, ko 1995.gadā piešķīra mazajām hidroelektrostacijām (HES) un mazliet vēlāk - vēja elektrostacijām. 1998.gadā līdzīgi atbalstītas tika vēl divas koģenerācijas stacijas - Vangažu namsaimnieks un Edon Latvia.

2. Iepriekš izveidotais atbalsta mehānisms vēlāk iestrādāts Enerģētikas likumā, kas spēkā stājās 1998.gadā.

3. Pamatojoties uz Enerģētikas likumu, izdoti arī pakārtotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkuma kārtību un cenu.

4. 2005.gadā spēkā stājās Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), ar ko atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas elektrostaciju, kas elektroenerģiju ražoja augsti efektīvā koģenerācijā, atbalstam Latvijā ieviests valsts atbalsta mehānisms - elektroenerģijas OI un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Eesti Energia izveido atjaunojamās enerģijas ražošanas uzņēmumu

Dienas Bizness, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enefit mātes uzņēmums Eesti Energia, kurš ir Baltijā lielākais elektroenerģijas ražotājs, apvieno enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem vienā uzņēmumā - Enefit Taastuvenergia, teikts paziņojumā medijiem.

Šis uzņēmums pārvaldīs visas kompānijas struktūrvienības, kas nodarbojas ar atjaunojamās enerģijas ražošanu, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs. Šis ir būtisks stratēģisks solis, lai nākamo piecu gadu laikā Eesti Energia divkārt palielinātu alternatīvo un tostarp arī atjaunojamo energoresursu izmantošanas apjomu.

«Pašlaik no atjaunojamiem energoresursiem, sadzīves atkritumiem un slānekļa gāzes mēs kopumā gadā saražojam vairāk nekā 700 gigavatstundu elektroenerģijas. Mūsu mērķis ir šo apjomu līdz 2020. gadam palielināt vairāk nekā divas reizes. Tas būtu līdzvērtīgs ceturtajai daļa no visas Igaunijas elektroenerģijas patēriņa. Šī plāna īstenošanai mēs esam apvienojuši vienā uzņēmumā līdz šim sadrumstalotās atjaunojamās enerģijas ražošanas struktūrvienības mūsu kompānijas iekšienē,» skaidro Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gadu laikā obligātā iepirkuma (OI) ietvaros elektroenerģijas ražotājiem kopumā izmaksāti 2,4 miljardi eiro, izmaksas virs tirgus cenas sasniegušas 1,7 miljardus eiro

Laika posmā no 2007. līdz 2017.gadam OI ietvaros komersantiem kopumā izmaksāti vairāk nekā 2 miljardi eiro, liecina Enerģijas publiskā tirgotāja (EPT) sniegtā informācija. Vislielāko reālo ietekmi uz obligātā iepirkuma komponenti (OIK) atstājušas Arta Kampara (Jaunais laiks, vēlāk Vienotība) laikā izsniegtās atļaujas - gandrīz pusei no šī brīža atbalsta saņēmēju atļauja izsniegta tajā laikā, kad ekonomikas ministrs bija tieši A.Kampars. DB uzrunātie eksperti atzīst, ka kopumā iniciatīva atbalstīt atjaunojamo enerģiju Latvijā vērtējama pozitīvi, taču šobrīd nekontrolētā OIK sistēmas attīstība radījusi būtiskas energopolitikas problēmas.

Pirmsākumi meklējami sen

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Igaunijas energokompānija Enefit Green iegādājas uzņēmumu Nelja Energia

Monta Glumane, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Eesti Energia» atjaunojamās enerģijas uzņēmums «Enefit Green» iegādāsies uzņēmuma «Nelja Energia» kapitāldaļas 100% apmērā. Kopējā šī darījuma summa sasniegs 289 miljonus eiro. Papildus tam «Enefit Green» pārņems «Nelja Energia» aizņēmumus, kas pašlaik veido 204 miljonus eiro. Pēc «Nelja Energia» iegādes, «Enefit Green» turpinās investīcijas atjaunojamās enerģijas ražošanas paplašināšanā Baltijas jūras reģiona valstīs, liecina medijiem sniegtā informācija.

««Eesti Energia» stratēģiskais mērķis ir līdz 2022.gadam palielināt no atjaunojamajiem un alternatīvajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru līdz 40% no grupas kopējā ražošanas portfeļa. Līdzās jaunu ražošanas vienību būvniecībai, vēl viens risinājums šī mērķa sasniegšanai ir atbilstošu uzņēmumu iegāde. Kad gada sākumā parādījās informācija, ka Vardar grupa vēlas pārdot «Nelja Energia» mēs bijām ieinteresēti šajā iespējā, jo tas palīdzētu īstenot mūsu stratēģiju,» skaidro «Eesti Energia» valdes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter).

Viņš papildina, ka, pateicoties Igaunijas valdības mandātam piedāvāt uzņēmuma «Enefit Green» mazākuma akcijas Tallinas biržā, visām ieinteresētajām pusēm būs iespēja iesaistīties uzņēmuma nākotnes izaugsmē. Plašāku informāciju par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu «Eesti Energia» sniegs tiklīdz tiks noslēgti atbilstošie sagatavošanās darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot vairāk nekā 300 OIK saņemošo elektrostaciju principiālo elektriskā pieslēguma shēmu atbilstību normatīvo aktu un vadlīniju prasībām, 134 komersantu iesniegtās shēmas atzītas par neatbilstošām, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Līdz brīdim, kamēr netiks saņemts elektrostaciju principiālo elektrisko pieslēgumu shēmu precizējums un netiks novērstas neatbilstības, šīm stacijām, kā arī 13 elektrostacijām, kas vispār nav iesniegušas minētās pieslēguma shēmas, apturēts valsts atbalsts. Pēc precizēto dokumentu saņemšanas, EM sadarbībā ar publisko tirgotāju un sistēmas operatoru atkārtoti izvērtēs iesniegtos precizētos dokumentus.

«Efektīva valsts atbalsta kontrole ir atslēga konkurētspējīga atjaunojamo energoresursu (AER) tirgus veidošanai. Šo 316 pārbaužu rezultātā neatbilstības tika identificētas 134 staciju darbībā, un tām tiks apturēts atbalsts līdz brīdim, kamēr tās nemainīs savu darbību. Papildus tam Ekonomikas ministrija pastāvīgi veic staciju nodokļu parādu kontroli, gada pārskatu informācijas analīzi un staciju atbilstības pārbaudi citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī līdz šā gada beigām AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» pabeigs visu OIK elektrostaciju visaptverošu auditu,» informē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jūlijā valsts atbalstu nesaņēma 63 OIK saņemošās stacijas

Lelde Petrāne, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlijā valsts atbalstu obligātā iepirkuma sistēmā nesaņēma 63 elektrostacijas, informē Ekonomikas ministrija.

Turpinot OIK saņemošo elektrostaciju darbības un komersantu sniegtās informācijas izvērtēšanu, Ekonomikas ministrija, AS Enerģijas publiskais tirgotājs un AS Sadales tīkls konstatēja principiālo elektriskā pieslēguma shēmu (turpmāk – PEPS) neatbilstību normatīvo aktu un vadlīniju prasībām 53 stacijās. Līdz ar to šā gada jūlijā šīs stacijas, kā arī 10 stacijas, kuras vispār neiesniedza minētās pieslēguma shēmas, valsts atbalstu nesaņēma. Līdz brīdim, kamēr netiks saņemts elektrostaciju PEPS precizējums un netiks novērstas neatbilstības, šiem komersantiem valsts atbalsts nebūs pieejams, liecina ministrijas sniegtā informācija.

No minētajām 63 stacijām par 34 stacijām jūlijā komersanti ir iesnieguši prasībām atbilstošas PEPS un ar 1.augustu valsts atbalsts tām tiks atjaunots. Savukārt 29 komersanti joprojām riskē zaudēt valsts atbalstu arī augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvenergo samazinājušies ieņēmumi un peļņa

Žanete Hāka, 27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā AS Latvenergo EBITDA sasniegusi 240,3 miljonus eiro, bet ieņēmumi pārsniedz vienu miljardu eiro, informē uzņēmums.

EBITDA un ieņēmumi ir samazinājušies par attiecīgi 3% un 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Latvenergo koncerna peļņa sasniegusi 29,7 miljonus eiro (2013. gadā - 46,1 miljons eiro). Latvenergo koncerna ieņēmumu samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu no 2014.gada 1. aprīļa, un tādēļ koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā vairs nav atspoguļojami norēķini par obligāto iepirkumu. Savukārt peļņas rādītāju kritumu noteica ievērojami mazāka Daugavas HES izstrāde, turklāt Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulēto tarifu Latvijā 2014. gadā novērtēti 48,2 miljonu eiro apmērā, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK administrēšanai dibinās jaunu uzņēmumu - AS Enerģijas publiskais tirgotājs

Dienas Bizness, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1.aprīļa publiskā tirgotāja pienākumus pildīs AS Latvenergo meitassabiedrība AS Enerģijas publiskais tirgotājs, kas turpmāk administrēs obligātos iepirkumus un garantētās maksas par uzstādīto jaudu aprēķinus un maksājumus.

Paredz šodien valdībā apstiprinātais rīkojuma projekts «Par piekrišanas sniegšanu AS Latvenergo izšķirošās ietekmes iegūšanai jaundibināmā AS Enerģijas publiskais tirgotājs».

Kā informē Latvenergo - ja līdz šim publiskā tirgotāja pienākumus obligātā iepirkuma funkciju veikšanai nodrošināja AS Latvenergo, tad līdz ar elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu, OIK pieauguma ierobežošanas mehānisma izveidi un valsts budžeta dotācijas ieviešanu, šāds mehānisms vairs nevar pastāvēt. Atsevišķas akciju sabiedrības izveide nepieciešama, lai, tirgum atveroties, obligātā iepirkuma izmaksu segšanai varētu izmantot valsts budžeta dotāciju, kas segtu daļu no izmaksām elektroenerģijas lietotāju vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

2019. gadā valsts atbalsts atcelts 21 OIK elektrostacijai

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā valsts atbalsts atcelts 21 OIK elektrostacijai, informē Ekonomikas ministrija

"2019. gadā Ekonomikas ministrija būtiski pastiprinājusi to elektrostaciju kontroli, kurām piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības. Arī AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" pabeidzis visas obligātā iepirkuma sistēmā darbojošos elektrostaciju klātienes pārbaudes. Šo visu pārbaužu rezultātā 2019. gada laikā elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas 21 elektrostacijai, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 31,5 milj. eiro. Vienlaikus vairākām elektrostacijām samazināts obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjoms," komentē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

"Elektrostaciju kontrole turpināsies arī šogad. Kā zināms, enerģētikas sektora uzraudzību no šā gada veiks Būvniecības valsts kontroles birojs, kas paralēli dokumentu kontrolei iecerējis veikt vismaz 50 elektrostaciju klātienes pārbaudes," norāda ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atcelta OIK atļauja M7 Energy AER koģenerācijas elektrostacijai Jūrmalā

Lelde Petrāne, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļaujas atcelšanu pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «M7 Energy» (iepriekšējais nosaukums SIA «KSER») atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijai Jūrmalā.

Atļauja pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «M7 Energy» atcelta, jo komersants nav noslēdzis līgumu ar publisko tirgotāju un tas nav stājies spēkā triju mēnešu laikā pēc 2018. gada 10. aprīlī pieņemto grozījumu Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 «Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā» spēkā stāšanās 2018. gada 27. aprīlī.

Ekonomikas ministrija norāda - ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu. Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo: Atbalsta maksājumus iespējamā krāpšanā iesaistītās koģenerācijas stacijas nav saņēmušas

Rūta Lapiņa, 17.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena no TV 3 raidījumā «Nekā personīga» pieminētajām elektroenerģijas ražotnēm nav saņēmušas atbalsta mehānisma maksājumus, jo tās neražo enerģiju, informē Latvijas energokompānijas Latvenergo Preses sekretāre Ivita Bidere.

Kompānijā skaidro, ka neatkarīgi no līguma noslēgšanas datuma obligātais iepirkums tiek īstenots no brīža, kad elektrostacija ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar būvvaldes aktu, un ir izsniegts sistēmas operatora akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu. Lēmumu par līguma slēgšanu pēc nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» (EPT), kas enerģijas iepirkuma administrēšanu īsteno stingri reglamentētā kārtībā. Raidījumā minētie komersanti līdz šim nav vērsušies pie EPT ar iesniegumu obligātā elektroenerģijas iepirkuma līguma slēgšanai, apgalvo Latvenergo pārstāve.

«2016.gadā Latvijā darbojās 403 elektrostacijas, kas valstī noteiktā kārtībā saņem atbalsta maksājumus par saražoto un realizēto enerģiju, kuras ražošanā izmanto atjaunīgos energoresursus vai īsteno enerģijas ražošanu efektīvā koģenerācijas režīmā. Šajā spēkstacijās tiek saražots 1 503 GWh jeb 20.6% no Latvijā patērētās elektroenerģijas,» komentē AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» valdes priekšsēdētājs Andris Cakuls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ieceri par OIK diferencēšanu atliek līdz 2018.gadam

LETA, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, lemjot uz 2018.gadu atlikt ieceri par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) diferencēšu.

Likuma izmaiņas atbalstīja 57 deputāti, bet pret to balsoja 35 parlamentārieši.

Sākotnēji likumprojekts paredzēja šo ieceri īstenot 2017.gada pirmajā pusē, bet vēlāk koalīcija vienojās reformu pārcelt uz 2018.gadu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA iepriekš teica, ka jautājumā par reformas atlikšanu liela loma bija partiju «ultimātiem». Proti, Vienotībai esot bijis svarīgi, lai šis likumprojekts tiktu skatīts kopā ar budžeta jautājumiem, bet ZZS un nacionālajai apvienībai - lai nākamgad nepieaugtu elektroenerģijas cenas, skaidroja politiķis. Viņš uzsvēra, ka nākamgad būs jāizstrādā mehānismi, lai aizsargātu konkrētas iedzīvotāju grupas, kas varētu ciest no iespējamā elektroenerģijas cenu pieauguma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome šodien apstiprināja elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK), informē SPRK.

Kopējā OIK vērtība no 2016. gada 1. aprīļa saglabāsies šobrīd spēkā esošajā apmērā un būs 0,02679 eiro par kilovatstundu (kWh). Samazinās OIK, ko veido obligātais iepirkums no koģenerācijas stacijām, savukārt OIK, ko veido obligātais iepirkums no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus – pieaug.

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014. gada 1. aprīļa pilda AS Enerģijas publiskais tirgotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatīšanai valdībā virza Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Ministru kabineta komiteja pirmdien uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. Tāpat tika uzklausīti atsevišķu ekspertu viedokļi par EM izstrādāto ziņojumu un piedāvātajiem priekšlikumiem OIK atcelšanai. EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts «zaļajai» enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS «Augstsprieguma tīkls». Patlaban to administrē «Enerģijas publiskais tirgotājs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Policija sākusi kriminālprocesu par Sadales tīkla un Rīgas enerģijas iespējamu krāpšanos

LETA, 23.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) pēc Ekonomikas ministrijas (EM) iesnieguma sākusi kriminālprocesu par AS «Sadales tīkls» un SIA «Rīgas enerģijas» rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.

VP preses pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA apstiprināja, ka kriminālprocess sākts par krāpšanas mēģinājumu lielos apmēros. Lieta sākta par faktu, un to izmeklē Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde.

Aizdomās turētā statuss šobrīd nevienai personai nav piemērots.

Enerģijas publiskais tirgotājs: Sagaidāma OIK samazināšanās

Sadales tīkls: Atļauja ir tikai viens posms no elektrostacijas pieslēgšanas procesa

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo peļņa deviņos mēnešos pieaugusi vairāk nekā divas reizes

Dienas Bizness, 30.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna peļņa sasniegusi 68,6 miljonus eiro, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz rezultātus pērn attiecīgajā periodā, kad koncerna peļņa bija 30 miljoni eiro, liecina Latvenergo nerevidētie 2015.gada deviņu mēnešu rezultāti.

2015. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 685,9 milj. eiro, tas ir par 8 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Ieņēmumu samazinājumu nosaka obligātā iepirkuma komponentes ieņēmumu neatspoguļošana Latvenergo koncerna ieņēmumos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu 2014. gada 1. aprīlī.

Savukārt koncerna peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA ir 236,2 milj. eiro, tā ir pieaugusi par 32 % attiecībā pret 2014. gada attiecīgo periodu, bet peļņa ir 68,6 milj. eiro. Investīcijās ir ieguldīti 136,7 milj. eiro.

2015. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerns ir lielākais elektroenerģijas tirgotājs Baltijas valstīs ar aptuveni 1/3 no kopējā elektroenerģijas tirgus. Klientu skaits Lietuvā un Igaunijā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir palielināts par 5 %. Kopumā Baltijas valstīs ir pārdotas 5 801 GWh elektroenerģijas. Lietuvā un Igaunijā pārdotās elektroenerģijas apjoms sasniedz 1 875 GWh, tas ir par vairāk nekā 40 % lielāks apjoms, nekā konkurējošie elektroenerģijas tirgotāji pārdevuši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz aizdomām par iespējamu atsevišķu komersantu negodprātīgu rīcību ar piešķirtajām atļaujām ražot elektroenerģiju koģenerācijā, Ekonomikas ministrija (EM) veiks gan pieslēguma atļauju izsniegšanas kārtības, gan obligātās iepirkuma komponentes (OIK) saņēmēju auditu, informē ministrijā.

Lai valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijā būtu caurspīdīgs un bez krāpniecības iespējām, EM izstrādā grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, kā arī gatavo priekšlikumus iesniegšanai Ministru prezidentam tuvāko desmit dienu laikā.

«Situācija ar elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, kāda tā ir patlaban, attīstījusies kopš 2009. gada, un to ietekmējuši daudzi faktori un politiskas izšķiršanās. Ja aizdomas par krāpniecības mēģinājumu apstiprināsies, šis būs kliedzošs gadījums, kad uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto normatīvo bāzi savtīgās interesēs, pakļauj aizdomām visu nozari, liek apšaubīt valsts atbalsta piešķiršanas godprātību un smagi iedragā sabiedrības uzticību valsts pārvaldes rīcībai. Tāpēc Ekonomikas ministrija uzņemas atbildību un, iesaistot līdzatbildīgās institūcijas, izstrādā tādu risinājumu kompleksu, kas sabiedrības interesēs fundamentāli sakārtos nozari, izslēdzot krāpniecības iespējas un padarot valsts atbalsta saņemšanu caurspīdīgu,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pieaugušas elektroenerģijas obligātā iepirkuma kompensējamās izmaksas

Žanete Hāka, 04.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī pieaugušas elektroenerģijas obligātā iepirkuma kompensējamās izmaksas, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Publiskā tirgotāja iesniegtie obligātā iepirkuma dati liecina, ka 2013. gada beigās un 2014. gada pirmajā ceturksnī pieaudzis obligātajā iepirkumā iepirktās no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums, jo elektroenerģiju ir uzsākušas ražot vairākas jaunas biogāzes elektrostacijas.

No šā gada 1. maija ir noteikts dabasgāzes tirdzniecības cenas maksimālais slieksnis, kuru piemēro obligātā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas cenu aprēķināšanas formulās koģenerācijas procesā saražotajai elektroenerģijai. Tādēļ sagaidāms, ka šīs elektroenerģijas cenas, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa cenām, vairs nepieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot datus par 2017. gada 9 mēnešiem un 3 mēnešu prognozētajām elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas maksājumu izmaksām, AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» ir aprēķinājusi un šodien, 20.oktobrī, iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes (OIK), kas apstiprināšanas gadījumā stāsies spēkā no nākamā gad, informē AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» valdes priekšsēdētājs Andris Cakuls.

Plānots, ka no 2018. gada 1. janvāra OIK dalīs fiksētajā un mainīgajā maksājumā, proti, OIK lielums būs diferencēts pēc pieslēguma jaudas, vienlaicīgi nedaudz mazinoties vidējai OIK vērtībai līdz 2,579 EUR centiem/ kWh. A. Cakuls norāda, ka jauno samazināto OIK aprēķinu sekmējis 22. septembrī Ministru kabinetā pieņemtais rīkojums «Par konceptuālo ziņojumu Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai», kas paredz efektīvu un ilgtspējīgu OIK izmaksu samazināšanu elektroenerģijas lietotājiem. Tā ietvaros lielajām koģenerācijas stacijām, tas ir, Rīgas termoelektrostacijām (TEC), tiek piedāvāts pieteikties uz brīvprātīga atbalsta samazināšanu, pretī saņemot vienreizēju kompensāciju, kas atbilstu nākotnē nesaņemto atbalsta maksājumu diskontētai vērtībai, tādējādi valsts līdz 2028. gadam ietaupa nākotnes izmaksas 262 miljonu eiro apmērā. AS «Latvenergo» jau ir pieteikusies vienreizējas kompensācijas saņemšanai no valsts, vienlaicīgi atsakoties turpmāk saņemt 75 procentus no ikgadējiem Rīgas TEC-1 un TEC-2 elektriskās jaudas maksājumiem, un šīs prognozes jau ir ietvertas OIK aprēķinā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Sadales tīkls maldinājis par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā

LETA, 31.10.2017

AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis (no kreisās) un bijušais valdes loceklis Rolands Lūsveris

Foto: Evija Trifanova/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Papildināta no 11.rindkopas

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi «Sadales tīkla» rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA «Briedis būve», SIA «Madonas eko», SIA «Tektus», SIA «M parks», SIA «E Strenči», SIA «Elektro Rīdzene», SIA «E Seda» un SIA «Rīgas Enerģija».

Komentāri

Pievienot komentāru