Foto: rtu.lv

Vērtīgā imigrācija – ārvalstu studenti 

Tuvojas studentu uzņemšanas laiks Latvijas augstskolās, kas šogad atšķirsies, jo pilnā mērā varēs izmantot studentu piesaistei pagājušā gada vasarā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā attiecībā uz ārvalstu studentu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā. Beidzot ir ieviests jēdziens students, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kas ir uzņemts pilna laika studiju programmā augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā.

Inese Kalniņa - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente Dr.iur., 2019. gada 07. marts plkst. 8:29

Definēts arī jēdziens pētnieks, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kuram ir doktora grāds vai augstākā izglītība un atbilstoša kvalifikācija, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmā, un kuru savā teritorijā uzņēmusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un izvēlējusies valsts vai privāta struktūra, kas nodarbojas ar pētniecību - sistemātisku radošu darbu, lai vairotu un radoši izmantotu zināšanas, tai skaitā zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību.

Papildus tam ir nodalīti jēdzieni darbinieks stažieris un stažieris, lai atšķirtu tos, kuri tiek piesaistīti augstākajās izglītības iestādēs. Stažieris ir definēts kā ārzemnieks, kuram ir augstākā izglītība vai kurš trešajā valstī iegūst augstāko izglītību un kura mērķis ir ieceļot Latvijas Republikā, lai atbilstošā profesionālā vidē gūtu zināšanas, praktiskas iemaņas un pieredzi.

Veiktās izmaiņas attiecībā uz izglītības un pētniecības jomu ir sakārtojušas procedūru ārvalstu studentu uzturēšanās atļauju izsniegšanai, mazinot administratīvo slogu ārvalstu studentiem, pētniekiem un stažieriem. Ļoti nozīmīga ir kārtība, kas attiecas uz studentiem saistībā ar uzturēšanās noslēdzošo daļu. Iepriekš bija noteikts, ka uzturēšanās atļauja tiek izsniegta uz Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku, tātad uzreiz pēc diploma saņemšanas valsts bija jāatstāj. Tagad laiks pamatotu apsvērumu dēļ pagarināts, likuma jaunajā redakcijā uzturēšanās atļaujas laiks par četriem mēnešiem pārsniedz Latvijas Republikā akreditētas augstskolas vai koledžas pilna laika studenta studiju laiku. Tādējādi ārvalstu studentiem tiek dots pietiekami daudz laika, lai pēc studiju pabeigšanas paspētu atrast darbu Latvijā vai nodibinātu savu kompāniju.

Izmaiņas ir izsvērtas un pārdomātas, veicinot Latvijas augstākās izglītības eksportu.

Tomēr, ieviešot izmaiņas, nav aizmirsts arī par to, lai uzturēšanās atļauju iegūšana nekļūtu par nekontrolētu iespēju uzturēties valstī un brīvas pārvietošanās apstākļos arī citās Eiropas Savienības valstīs tiem studentiem, kuri ir stājušies Latvijas augstskolās ar vienīgo nolūku saņemt uzturēšanās atļauju, nevis pašu mācību dēļ. Tagad Imigrācijas likums nosaka, ka studentam var atteikt piešķirt uzturēšanās atļauju vai atteikt pagarināt jau esošo uzturēšanās atļauju, ja students nav sasniedzis pietiekamu progresu studijās, uz ko norāda viens vai vairāki no šādiem apstākļiem: tagad ārvalstu students var nesaņemt vai zaudēt uzturēšanās atļauju gadījumā, ja, piemēram, pēdējo piecu gadu laikā pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas vismaz divas reizes bijis atskaitīts no studiju programmas nesekmības vai studiju līgumā iekļauto nosacījumu neizpildes dēļ; tāds pats negatīvs rezultāts ir tad, ja pēdējo piecu gadu laikā pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas vismaz divas reizes uzsācis studijas studiju programmā un tās pārtraucis pirms studiju programmas sekmīgas pabeigšanas; likumdevējs par kritisku situāciju ir noteicis arī, ja studijas vienā studiju programmā vairāk nekā par vienu gadu pārsniedz studiju līgumā noteikto studiju laiku, ja tas nav ilgāks par trim gadiem, vai vairāk nekā par diviem gadiem pārsniedz studiju līgumā noteikto studiju laiku, ja tas ir ilgāks par trim gadiem.

Līdz ar to izmaiņas ir izsvērtas un pārdomātas, veicinot Latvijas augstākās izglītības eksportu, tādējādi radot šīs nozares papildu pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai, kas aizvien pieaug, pieaugot ārvalstu studentu skaitam. Ārvalstu studenti Latvijā veicina arī augstākās izglītības programmu, mācībspēku un administrācijas modernizāciju, no kā iegūst visi studējošie.

Perspektīvā raugoties, tuvāko gadu laikā tiek prognozēta Latvijā nepieciešamā darbaspēka nepietiekamība novecošanās, zemās dzimstības un emigrācijas dēļ, kas apvienojumā ar administratīvi teritoriālās vienības sadrumstalotību un finansiālajām grūtībām Latvijā var radīt nopietnus draudus valsts ekonomikai.

Ieviestā pārdomātā imigrācijas politika attiecībā uz izglītības un pētniecības jomu, ietverot arī juridisko un administratīvo ierobežojumu atvieglošanu, ļauj piesaistīt motivētus, sevi pilnveidojošus, labākos ārvalstu studentus, kuri nākotnē varētu kļūt par kvalificētu darbaspēku, no valstīm, kas ir gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan ārpus tās, vienlaicīgi izvairoties no situācijas, kad darba devēji piesaista zemu izmaksu darbaspēku no trešajām valstīm ar mērķi samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē.

Beidzot vērtīgās imigrācijas pozitīvo pienesumu vajadzētu novērtēt un izmantot ne tikai augstākās izglītības iestādēm, bet arī uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā, ļaujot Latvijas tautsaimniecībai turpināt attīstīties.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 15. marts plkst. 8:00

Ja nerunājam par vienu periodu starp vēlēšanām, bet par attīstību gadu desmitu...

2015. gada 24. marts plkst. 9:44

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union ir iesaistījies duālās izglītības projektā sadarbībā...

2014. gada 04. novembris plkst. 9:08

Latvija patlaban ir to Eiropas valstu starpā, kur studiju maksa par augstāko...

2014. gada 26. septembris plkst. 9:24

«Mēs uzrakstīsim Tev svarīgo! Esejas, domraksti, recenzijas un studiju darbi - mēs...

2014. gada 17. septembris plkst. 9:06

No pusmiljona eiro peļņas līdz tikpat lieliem zaudējumiem - šāda ir amplitūda,...

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2019. gada 06. marts plkst. 10:52

Ministru kabinets februāra izskaņā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā...

2019. gada 06. marts plkst. 9:00

Futbola un hokeja fani zina, ka ir tādas spēles, kurās to skatītājs...

2019. gada 06. marts plkst. 7:55

Saistībā ar pēdējo mēnešu atklājumiem satiksmes jomas saimniecībā Rīgā nesen uzzinājām arī...

2019. gada 05. marts plkst. 7:44

Divas tēmas, kas kopš pagājušā gada rudens nosaka «toni» pasaules medijos, ir...

2019. gada 04. marts plkst. 8:37

Digitālais vienotais tirgus ir viena no galvenajām Eiropas Komisijas politikas prioritātēm, jo...

2019. gada 28. februāris plkst. 9:21

Ja Latvijas darba devējs nosūta Latvijas darbinieku uz Apvienoto Karalisti, valsts sociālās...

2019. gada 27. februāris plkst. 13:41

Swedbank iekšējā kontroles sistēma ir efektīva un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija pie...

2019. gada 27. februāris plkst. 10:09

Ar katru gadu piena produktu patēriņš Latvijā sarūk, un tas nelabvēlīgi ietekmē...

2019. gada 27. februāris plkst. 7:10

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apkopotie statistikas dati rāda, ka ēdināšanas pakalpojumu...

2019. gada 26. februāris plkst. 12:26

Pasaule mainās un nekad nebūs tāda kā iepriekš. Digitalizācijas vilnis pieņemsies spēkā...