Vērtīgā imigrācija – ārvalstu studenti 

Tuvojas studentu uzņemšanas laiks Latvijas augstskolās, kas šogad atšķirsies, jo pilnā mērā varēs izmantot studentu piesaistei pagājušā gada vasarā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā attiecībā uz ārvalstu studentu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā. Beidzot ir ieviests jēdziens students, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kas ir uzņemts pilna laika studiju programmā augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā.

Inese Kalniņa - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente Dr.iur., 07.3.2019

Foto: rtu.lv

Definēts arī jēdziens pētnieks, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kuram ir doktora grāds vai augstākā izglītība un atbilstoša kvalifikācija, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmā, un kuru savā teritorijā uzņēmusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un izvēlējusies valsts vai privāta struktūra, kas nodarbojas ar pētniecību - sistemātisku radošu darbu, lai vairotu un radoši izmantotu zināšanas, tai skaitā zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību.

Papildus tam ir nodalīti jēdzieni darbinieks stažieris un stažieris, lai atšķirtu tos, kuri tiek piesaistīti augstākajās izglītības iestādēs. Stažieris ir definēts kā ārzemnieks, kuram ir augstākā izglītība vai kurš trešajā valstī iegūst augstāko izglītību un kura mērķis ir ieceļot Latvijas Republikā, lai atbilstošā profesionālā vidē gūtu zināšanas, praktiskas iemaņas un pieredzi.

Veiktās izmaiņas attiecībā uz izglītības un pētniecības jomu ir sakārtojušas procedūru ārvalstu studentu uzturēšanās atļauju izsniegšanai, mazinot administratīvo slogu ārvalstu studentiem, pētniekiem un stažieriem. Ļoti nozīmīga ir kārtība, kas attiecas uz studentiem saistībā ar uzturēšanās noslēdzošo daļu. Iepriekš bija noteikts, ka uzturēšanās atļauja tiek izsniegta uz Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku, tātad uzreiz pēc diploma saņemšanas valsts bija jāatstāj. Tagad laiks pamatotu apsvērumu dēļ pagarināts, likuma jaunajā redakcijā uzturēšanās atļaujas laiks par četriem mēnešiem pārsniedz Latvijas Republikā akreditētas augstskolas vai koledžas pilna laika studenta studiju laiku. Tādējādi ārvalstu studentiem tiek dots pietiekami daudz laika, lai pēc studiju pabeigšanas paspētu atrast darbu Latvijā vai nodibinātu savu kompāniju.

Izmaiņas ir izsvērtas un pārdomātas, veicinot Latvijas augstākās izglītības eksportu.

Tomēr, ieviešot izmaiņas, nav aizmirsts arī par to, lai uzturēšanās atļauju iegūšana nekļūtu par nekontrolētu iespēju uzturēties valstī un brīvas pārvietošanās apstākļos arī citās Eiropas Savienības valstīs tiem studentiem, kuri ir stājušies Latvijas augstskolās ar vienīgo nolūku saņemt uzturēšanās atļauju, nevis pašu mācību dēļ. Tagad Imigrācijas likums nosaka, ka studentam var atteikt piešķirt uzturēšanās atļauju vai atteikt pagarināt jau esošo uzturēšanās atļauju, ja students nav sasniedzis pietiekamu progresu studijās, uz ko norāda viens vai vairāki no šādiem apstākļiem: tagad ārvalstu students var nesaņemt vai zaudēt uzturēšanās atļauju gadījumā, ja, piemēram, pēdējo piecu gadu laikā pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas vismaz divas reizes bijis atskaitīts no studiju programmas nesekmības vai studiju līgumā iekļauto nosacījumu neizpildes dēļ; tāds pats negatīvs rezultāts ir tad, ja pēdējo piecu gadu laikā pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas vismaz divas reizes uzsācis studijas studiju programmā un tās pārtraucis pirms studiju programmas sekmīgas pabeigšanas; likumdevējs par kritisku situāciju ir noteicis arī, ja studijas vienā studiju programmā vairāk nekā par vienu gadu pārsniedz studiju līgumā noteikto studiju laiku, ja tas nav ilgāks par trim gadiem, vai vairāk nekā par diviem gadiem pārsniedz studiju līgumā noteikto studiju laiku, ja tas ir ilgāks par trim gadiem.

Līdz ar to izmaiņas ir izsvērtas un pārdomātas, veicinot Latvijas augstākās izglītības eksportu, tādējādi radot šīs nozares papildu pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai, kas aizvien pieaug, pieaugot ārvalstu studentu skaitam. Ārvalstu studenti Latvijā veicina arī augstākās izglītības programmu, mācībspēku un administrācijas modernizāciju, no kā iegūst visi studējošie.

Perspektīvā raugoties, tuvāko gadu laikā tiek prognozēta Latvijā nepieciešamā darbaspēka nepietiekamība novecošanās, zemās dzimstības un emigrācijas dēļ, kas apvienojumā ar administratīvi teritoriālās vienības sadrumstalotību un finansiālajām grūtībām Latvijā var radīt nopietnus draudus valsts ekonomikai.

Ieviestā pārdomātā imigrācijas politika attiecībā uz izglītības un pētniecības jomu, ietverot arī juridisko un administratīvo ierobežojumu atvieglošanu, ļauj piesaistīt motivētus, sevi pilnveidojošus, labākos ārvalstu studentus, kuri nākotnē varētu kļūt par kvalificētu darbaspēku, no valstīm, kas ir gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan ārpus tās, vienlaicīgi izvairoties no situācijas, kad darba devēji piesaista zemu izmaksu darbaspēku no trešajām valstīm ar mērķi samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē.

Beidzot vērtīgās imigrācijas pozitīvo pienesumu vajadzētu novērtēt un izmantot ne tikai augstākās izglītības iestādēm, bet arī uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā, ļaujot Latvijas tautsaimniecībai turpināt attīstīties.

Tevi varētu interesēt

E-mācību uzņēmums Intea vēlas panākt, ka Latvija ir e-mācību galvaspilsēta Eiropā...

Vecāki redz savus bērnus studējam informācijas tehnoloģijas (IT), uzņēmējdarbību, medicīnu,...

Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

Ja nerunājam par vienu periodu starp vēlēšanām, bet par attīstību gadu desmitu...

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union ir iesaistījies duālās izglītības projektā sadarbībā...

Nepalaid garām

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam...

8.janvārī "Dienas Bizness" rīkoja kārtējo Donoru dienu Andrejostā....

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Ministru kabinets februāra izskaņā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā...

Futbola un hokeja fani zina, ka ir tādas spēles, kurās to skatītājs...

Saistībā ar pēdējo mēnešu atklājumiem satiksmes jomas saimniecībā Rīgā nesen uzzinājām arī...

Divas tēmas, kas kopš pagājušā gada rudens nosaka «toni» pasaules medijos, ir...

Digitālais vienotais tirgus ir viena no galvenajām Eiropas Komisijas politikas prioritātēm, jo...

Ja Latvijas darba devējs nosūta Latvijas darbinieku uz Apvienoto Karalisti, valsts sociālās...

Swedbank iekšējā kontroles sistēma ir efektīva un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija pie...

Ar katru gadu piena produktu patēriņš Latvijā sarūk, un tas nelabvēlīgi ietekmē...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apkopotie statistikas dati rāda, ka ēdināšanas pakalpojumu...

Pasaule mainās un nekad nebūs tāda kā iepriekš. Digitalizācijas vilnis pieņemsies spēkā...