Finanses

Vienam Latvijas iedzīvotājam vidēji ir divi norēķinu konti

Žanete Hāka, 07.05.2015

Jaunākais izdevums

Kredītiestāžu, e-naudas institūciju, Latvijas Bankas, VAS Latvijas Pasts un Valsts kases kopējie klientu maksājumi 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu skaita ziņā pieauga par 12,3% līdz 334,3 miljoniem eiro, bet to apjoms bija 442 miljardi eiro (samazinājums par 23,7% salīdzinājumā ar 2013. gadu), liecina centrālās bankas statistika.

Kopējais klientu maksājumu skaits uz vienu iedzīvotāju Latvijā 2014. gadā bija 168. Skaita kāpumu galvenokārt noteica būtiskais karšu maksājumu skaita kāpums, savukārt apjoma kritumu izraisīja dažu kredītiestāžu klientu nerezidentu maksājumu aktivitātes samazinājums liela apjoma kredīta pārvedumu ārvalstu valūtās veikšanā.

Latvijā pērn turpinājās 2013. gada tendence – visvairāk lietotais maksāšanas instruments bija maksājumi ar kartēm (191 miljons). Tie veidoja 57,1% no kopējā klientu maksājumu skaita. Klientu kredīta pārvedumu skaits bija 138,3 miljoni jeb 41,4% no kopējiem klientu maksājumiem. Pārējos maksāšanas līdzekļus (tiešā debeta maksājumus, čeku maksājumus un e-naudas maksājumus) iedzīvotāji lietoja samērā maz.

Iedzīvotāji arvien vairāk izmantoja maksājumu kartes, gan klātienē iepērkoties veikalos un citās tirdzniecības vietās, gan veicot karšu maksājumus attālināti. 78,8% no karšu maksājumiem skaita ziņā un 77,6% apjoma ziņā tika veikti, izmantojot karšu pieņemšanas vietu termināļus (POS) veikalos un citās tirdzniecības vietās. POS veikto karšu maksājumu skaits pieauga par 17,9% (līdz 150,5 miljoniem) un apjoms – par 5,5% (līdz 3 miljardiem eiro).

Vēl straujāk palielinājās karšu maksājumu veikšana attālināti – internetā (virtuālajos karšu pieņemšanas termināļos) un izmantojot tālruni. Šādu maksājumu skaits pieauga par 69% un apjoms – 2,1 reizi. 2014. gadā attālināti veiktie karšu maksājumi veidoja 21,2% no karšu maksājumiem skaita ziņā un 22,4% apjoma ziņā (2013. gadā – attiecīgi 15,8% un 12,5%), jo Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk izmantoja e-tirdzniecības piedāvātās iespējas, tajā skaitā, iepirkšanos interneta veikalos.

2014. gadā Latvijā tika veikti 138,3 miljoni kredīta pārvedumu 437,9 miljardu eiro apjomā. Vairāk nekā 90% no tiem tika uzsākti elektroniski. Eiro veiktie kredīta pārvedumi veidoja 98% no kopējā kredītu pārvedumu skaita un 41,5% no to apjoma. Eiro veiktie kredīta pārvedumi galvenokārt bija SEPA kredīta pārvedumi, jo ar eiro ieviešanu Latvija iekļāvās SEPA telpā un izmantoja SEPA kredīta pārvedumus.

2014. gada beigās Latvijā bija atvērti 4 miljobi klientu norēķinu kontu. Klientu norēķinu kontu skaits samazinājās par 21,1%, un to ietekmēja norēķinu kontu norēķiniem latos slēgšana pēc eiro ieviešanas. Lielākā daļa klientu norēķinu kontu (90,7%) bija atvērti norēķiniem eiro.

Izdoto karšu skaits 2014. gada beigās salīdzinājumā ar 2013. gada beigām samazinājās par 1,8% (līdz 2,3 milj. karšu). No karšu kopskaita 78,3% (1,8 miljoni) bija debetkartes, kuras deva iespēju norēķināties ar klienta naudas līdzekļiem, bet 21,7% – kredītkartes un atliktā debeta kartes (attiecīgi 0,3 miljoni jeb 13% un 0,2 miljoni jeb 8,7%), kuras deva iespēju karšu turētājiem norēķināties ar kredītiestāžu piešķirtā kredīta līdzekļiem.

Bankomātu skaits 2014. gada beigās salīdzinājumā ar 2013. gada beigām samazinājās par 9,3% (līdz 1068 bankomātiem).

2014. gada beigās Latvijā bija 28,5 tūkstoši POS – par 9,8% vairāk nekā 2013. gada beigās. Papildus tradicionāliem POS 2014. gada beigās bija 3,4 tūkstoši virtuālo POS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krāpnieki uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes pārstāvjiem

Db.lv, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļa (Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa) informē par aktuālu krāpšanas veidu.

Proti, krāpnieki telefona zvanu laikā uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes (ESMA) pārstāvjiem - finanšu regulatoriem, izmantojot iedzīvotāju uzticību, aicina instalēt datoros programmatūras, ar kuru palīdzību attālināti pieslēdzas cietušo personu datoriem, iegūst viņu norēķinu karšu datus un izkrāpj naudu.

Krāpnieki, izmantojot dažādas saziņas vietnes, zvana personām, kuras ir reģistrējušās virtuālās interneta platformās, kas piedāvā finanšu instrumentu tirdzniecību un investīciju ieguldīšanu t.sk. kriptovalūtās. Zvana laikā krāpnieki prezentē sevi kā ESMA finanšu regulatorus un paziņo, ka uzņēmums, kurā personai ir atvērts konts, nodarbojas ar krāpšanu, legalizē noziedzīgi iegūtu naudu un pārsūta to uz ārvalstu uzņēmumiem, kā rezultātā pret uzņēmumu esot uzsākta krimināllieta un tas tikšot slēgts. Personas tiek informētas, ka pirms uzņēmuma slēgšanas visiem cietušajiem ir jāslēdz atvērtos kontus un jāatgriež tajos esošie līdzekļi, līdz ar to esot nepieciešams rakstīt iesniegumu par konta slēgšanu. Mēdz būt arī gadījumi, kad cietušajiem konti virtuālās tirdzniecības platformās nekad nav bijuši, taču tādos gadījumos krāpnieki pārliecina cietušos, ka kāds tos ir izveidojis uz viņu vārda, līdz ar to vienalga esot nepieciešama to slēgšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) speciālās atļaujas maksājumu veikšanai nesniedz uzņēmumiem, bet tikai finanšu iestādēm, kuru klienti lūguši izpildīt maksājumus sankcijām pakļautām personām atsevišķos izņēmuma gadījumos.

Tā informē FKTK pārstāvji, komentējot enerģētikas uzņēmuma AS "Latvijas gāze" (LG) lūgumu FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom".

Latvijas gāze lūgusi FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Gazprom 

Enerģētikas uzņēmums AS "Latvijas gāze" (LG) vērsusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā...

Vēl jo vairāk šāda atļaujas sniegšana nav iespējama, ja atļauja tiek prasīta darījumu veikšanai ar Krievijas kredītiestādi, kas nekādā veidā neietilpst FKTK uzraudzības tvērumā, uzsver FKTK pārstāvji.

Papildus minētajam FKTK pārstāvji norāda, ka Eiropas Komisijas kopējā nostāja nosaka, ka saņemt Krievijas gāzi pašlaik ir iespējams, ja tas tiek darīts esošo līgumu un to nosacījumu ietvaros. Citi scenāriji pašlaik netiek izskatīti un nav iespējami, un varētu tikt vērtēti kā mēģinājumi apiet sankcijas.

Vienlaikus FKTK pārstāvji uzsver, ka sankciju ievērošana nav tikai uzraudzības iestāžu atbildība, bet arī katra konkrēta uzņēmuma individuāla atbildība. Sankciju apiešana var atstāt lielu negatīvu ietekmi uz uzņēmuma turpmāko darbību un reputāciju, kā arī par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu Krimināllikums paredz personu atbildību.

Jau ziņots, ka LG vērsās FKTK ar lūgumu sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom", liecina kompānijas valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša izplatītais ziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka LG ir noslēgts ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgums ar "Gazprom" par dabasgāzes piegādēm periodam no 2000. līdz 2030.gadam. Atbilstoši šī līguma nosacījumiem, līdz šim maksājumi par dabasgāzes piegādēm tika veikti eiro.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa samaksu no Rietumvalstīm par dabasgāzi saņemt tikai rubļos.

Polija prasa sodīt ES dalībvalstis par Krievijas gāzes pirkšanu rubļos 

Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsoda valstis, kas izmanto rubļus, lai norēķinātos par...

Kremļa ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būtu jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Kopš izmaiņu stāšanās spēkā LG nav veikusi dabasgāzes iepirkumu no "Gazprom". Tas ir pamatots gan ar politiskiem, gan komerciāliem apsvērumiem. Kalvītis uzsver, ka vēl joprojām nav skaidra Eiropas Komisijas un Latvijas nostāja jautājumā par izmaiņām līdzšinējā norēķinu kārtībā, kā arī dabasgāzes tirgus cena ir ekonomiski nekonkurētspējīga un pārmērīgi augsta.

LG arī ir lūgusi Ekonomikas ministriju kā par enerģētikas sektoru un nozares politiku atbildīgo kompetento iestādi sniegt skaidrojumu, vai norēķinu veikšanas kārtība eiro ir uzskatāma par tādu, kas ir saderīga ar sankciju režīma prasībām attiecībā uz Krieviju, lai tādējādi LG būtu iespējams plānot turpmāko saimniecisko darbību un turpināt pildīt savas saistības kā publiskajam tirgotājam pret vairāk nekā 350 000 mājsaimniecību klientiem.

Kā ziņots, Saeima 28.aprīlī atbalstīja grozījumus par Krievijas dabasgāzes piegāžu aizliegšanu. Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada. Paredzams, ka par spēkā stāšanās laiku vēl tiks spriests, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

Papildināta - Krievija pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai 

Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa...

Vēl ziņots, ka "Gazprom" paziņoja, ka pārtrauks piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos. Tikmēr Ungārija publiski paziņojusi, ka ir gatava par Krievijas dabasgāzi norēķināties rubļos.

LG lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%). LG akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

LG koncerna apgrozījums 2021.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 3,4 reizes - līdz 3,2 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rietumu banka audzējusi peļņu

Žanete Hāka, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rietumu banka peļņa pēc nodokļiem 2016. gadā sasniedza 80 miljonus eiro, kas ir par 15,9% vairāk nekā (2015. gadā, kad tā bija 69 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna pēcnodokļu kapitāla atdeves radītājs bija 17,32% (2015: 17,5%), bet pēcnodokļu aktīvu atdeves radītājs 2,3% (2015: 19%).

Pamatdarbības ienākumi sasniedza 181 miljonu eiro (2015: 159 miljoni eiro), kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. Neto komisijas naudas ienākumi veidoja 41,1 miljonu eiro (2015. gadā: 44,1 miljoni eiro). Koncerna izdevumu un ienākumu attiecība gadā, kas beidzās 2016. gada 31. decembrī, bija 33% (2015: 34%). Arī turpmāk koncerna mērķis ir turpināt uzturēt šo attiecību zem 40%. Palielinot neapliekamo ienākumu summu, piemēram, ienākumus no biržā kotētiem vērtspapīriem, faktiskā ienākuma nodokļa likme 2016. gadā bija 7% (2015. gadā: 14%). Koncerns sasniedza peļņas normu pirms nodokļu nomaksas 49%, salīdzinot ar 51% 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balstoties uz Swedbank un Danske Bank noslēgto vienošanos, kuru tagad ir apstiprinājušas finanšu uzraudzības iestādes, Danske Bank klientu-privātpersonu apkalpošana pāries Swedbank pārziņā 4.jūnijā, informē AS Danske Bank.

Šajā datumā uz Swedbank automātiski tiks pārcelti visi šo klientu norēķinu konti, hipotekārie kredīti, patēriņa kredīti, noguldījumi un vērtspapīri. Lai pāreja būtu pēc iespējas gludāka, Danske Bank klienti tiek aicināti savlaicīgi vērsties Swedbank un pieteikt norēķinu karti un pieeju internetbankai.

Abas iesaistītās puses ir apņēmības pilnas nodrošināt pakalpojumu gludu pāreju un visu nepieciešamo palīdzību klientiem, kurus skar šī pāreja. Apkalpošanas pāreja Latvijā ietekmēs aptuveni 5500 klientus. Pārceļamo kredītu portfeļa apmērs ir aptuveni 108 miljoni eiro.

«Mēs pieliksim visas pūles, lai pāreja no vienas bankas uz otru viņiem būtu pēc iespējas nemanāmāka,» norāda Danske Bank Latvijā vadītājs Raivis Kakānis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

AS New Hanza Capital darbību FKTK ierobežojumi ABLV Bank nav ietekmējuši

Dienas Bizness, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS New Hanza Capital darbību Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktie ierobežojumi AS ABLV Bank nav ietekmējuši un tas nerada šķēršļus pildīt New Hanza Capital emitēto un biržas Parāda vērtspapīru sarakstā iekļauto obligāciju nostiprinātās saistības, liecina kompānijas paziņojums Nasda Riga.

AS New Hanza Capital un tās meitas uzņēmumiem kopumā ir septiņi norēķinu konti ABLV Bank. Kopējā summa, kas uz ierobežojumu brīdi atradās šajos kontos, ir nedaudz virs 400 tūkstošiem eiro. Atsevišķiem New Hanza Capital grupas uzņēmumiem ir atvērti norēķinu konti arī citās Latvijas komercbankās, līdz ar to ir nodrošināti nepieciešamie uzņēmumu ikdienas norēķini līdz situācijas stabilizācijai ABLV Bank.

Praktiski visi New Hanza Capital grupas uzņēmumiem piederošo īpašumu nomnieki ir ar ABLV grupu nesaistītas sabiedrības. Septiņu lielāko nomnieku maksas veido 74% no kopējiem nomas ieņēmumiem un visi nomnieki veic regulārus maksājumus bez būtiskiem termiņu kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jūnijā darbību uzsāks Eirosistēmas izveidotā platforma TARGET2 vērtspapīriem

Žanete Hāka, 01.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padome šodien pieņēma grozījumus 2010. gada 4. novembra kārtībā Dalības kārtība sistēmā TARGET2-Latvija, informē centrālās bankas eksperti.

Grozījumi sagatavoti, jo 2015. gada 22. jūnijā darbību uzsāks Eirosistēmas izveidotā TARGET2 vērtspapīriem (T2V) platforma, kas ļaus integrētā tehniskajā vidē nodrošināt saskaņotus un standartizētus vērtspapīru un naudas norēķinu pakalpojumus Eiropas centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un to klientiem saskaņā ar piegādes pret samaksu principu.

Grozījumi nosaka, ka dalībnieki varēs TARGET2-Latvija sistēmā atvērt speciālus naudas kontus (nodalītie naudas konti), kas tiks nodoti naudas norēķinu veikšanai T2V platformai, un dienas kredītu norēķinu optimizēšanai pēc pieprasījuma saņemt no Latvijas Bankas automatizēto nodrošinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2018. gada 1. pusgadā veikti 235,5 miljoni kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas, VAS «Latvijas Pasts» un Valsts kases klientu bezskaidrās naudas maksājumu, liecina Latvijas Bankas dati.

Vidēji dienā veikti 1,4 miljoni maksājumu. To kopapjoms bija 104,7 miljardi eiro.

Salīdzinājumā ar 2017. gada 2. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 3%.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (63.2% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36.6% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2018. gada 1. pusgada beigās Latvijā bija izdoti 2.2 milj. maksājumu karšu (1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Iedzīvotājiem bija pieejami 42.1 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 1 025 bankomāti. Kopumā Latvijā 2018. gada 1. pusgada beigās bija 3.7 milj. klientu norēķinu kontu jeb 1.9 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Danske Bank klientus - privātpersonas pārvietos uz Swedbank

Žanete Hāka, 01.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz AS Swedbank un AS Danske Bank noslēgto vienošanos, kuru ir apstiprinājušas visas attiecīgās uzraudzības iestādes, no 3.jūnija līdz 6.jūnijam notiks Danske Bank klientu – privātpersonu apkalpošanas pāreja uz Swedbank, informē banku pārstāvji.

4. jūnijā uz Swedbank automātiski tiks pārcelti visi attiecīgo klientu norēķinu konti, hipotekārie kredīti, patēriņa kredīti, noguldījumi un vērtspapīri.

Danske Bank izsniegtās norēķinu kartes šiem klientiem pārtrauks darboties 3. jūnijā plkst.17, savukārt piekļuve Danske Bank internetbankai tiks pārtraukta 3.jūnijā plkst. 23:59. Līdz ar pakalpojumu pārcelšanas darbiem 4.jūnijā būs ierobežota piekļuve finansēšanas sadaļām Swedbank internetbankā, savukārt Swedbank filiāles šajā dienā no plkst.14 līdz 18:00 darbosies informatīvā režīmā.

Lai nodrošinātu pilnīgu un nepārtrauktu pieeju saviem kontiem, Danske Bank klientiem jau pirms pārejas tika sagatavotas Swedbank norēķinu kartes, kā arī klienti tika aicināti laikus pieslēgt Swedbank internetbankas pieeju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāze lūgusi FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Gazprom

LETA, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas uzņēmums AS "Latvijas gāze" (LG) vērsusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom", liecina kompānijas valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša izplatītais ziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Kalvītis norāda, ka šobrīd LG dabasgāzes krājumi ir pietiekami, lai uzņēmums varētu atļauties gaidīt komerciāli izdevīgāku dabasgāzes cenu. Brīdī, kad dabasgāzes tirgus situācija to atļaus, LG atsāks iepirkt dabasgāzi.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka LG ir noslēgts ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgums ar "Gazprom" par dabasgāzes piegādēm periodam no 2000. līdz 2030.gadam. Atbilstoši šī līguma nosacījumiem, līdz šim maksājumi par dabasgāzes piegādēm tika veikti eiro.

Agresorvalsts Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa samaksu no Rietumvalstīm par dabasgāzi saņemt tikai rubļos.

Kremļa ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būtu jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākas Danske Bank klientu-privātpersonu pakalpojumu pāreja uz Swedbank

Dienas Bizness, 03.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Swedbank un Danske Bank noslēgto vienošanos, kuru apstiprinājušas visas attiecīgās uzraudzības iestādes, no 3. līdz 6.jūnijam notiks Danske Bank klientu – privātpersonu apkalpošanas pāreja uz Swedbank.

4. jūnijā uz Swedbank automātiski tiks pārcelti visi attiecīgo klientu norēķinu konti, hipotekārie kredīti, patēriņa kredīti, noguldījumi un vērtspapīri, informē Swedbank pārstāve Vineta Savicka.

Danske Bank izsniegtās norēķinu kartes šiem klientiem pārtrauks darboties 3. jūnijā plkst.17, savukārt piekļuve Danske Bank internetbankai tiks pārtraukta 3.jūnijā plkst. 23:59. Līdz ar pakalpojumu pārcelšanas darbiem 4.jūnijā būs ierobežota piekļuve finansēšanas sadaļām Swedbank internetbankā, savukārt Swedbank filiāles šajā dienā no plkst.14 līdz 18 darbosies informatīvā režīmā.

Lai nodrošinātu pilnīgu un nepārtrauktu pieeju saviem kontiem, Danske Bank klientiem jau pirms pārejas tika sagatavotas Swedbank norēķinu kartes, kā arī klienti tika aicināti laikus pieslēgt Swedbank internetbankas pieeju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB: ABLV Bank nespēja noteiktajā laikā uzrādīt prasīto vienu miljardu eiro

Dienas Bizness, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju.

ABLV Bank nespēja tai noteiktajā termiņā uzrādīt Latvijas Bankas kontos prasīto vienu miljardu eiro, - to LNT Ziņām sešos rakstiskā atbildē, skaidrojot savu paziņojumu, ka banka nav spējusi izpildīt tai izvirzītās prasības, precizēja Eiropas Centrālā banka (ECB).

ECB bija noteikusi termiņu, kura laikā ABLV Bank bija jāpierāda, ka tai ir viens miljards eiro skaidrā naudā Latvijas Bankā. Šis ir standarta lūgums grūtībās nonākušām bankām. "Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju. Līdzīgi kā cilvēkiem ir atvērti konti komercbankās, tāpat komercbankām ir konti valstu centrālajās bankās. Tādēļ mēs komercbankām lūdzam skaidru naudu turēt centrālajā bankā, taču ABLV Bank spēja uzrādīt krietni mazāk līdzekļu par prasītajiem,” raidījumam raksta ECB preses sekretārs Viljams Lelivelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kontus slēdz arī nepamatoti

Žanete Hāka, 26.02.2019

«Vērojams, ka daļa Latvijas banku patlaban cenšas atturēties no Latvijas kompāniju, kuru īpašnieku vidū ir ES nerezidenti, apkalpošanas,» komentē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss, uzsverot, ka vairumā gadījumu tie ir pilnīgi normāli, veiksmīgi vietējie uzņēmumi, starp kuriem ir pat reģionālie līderi savās biznesa jomās.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji aizvien sūdzas par kontu slēgšanu daļā banku un ilgajām pārbaudēm konta atvēršanai.

Neilgā laikā no liberāla finanšu sektora Latvija kļuvusi par ļoti kontrolētu banku teritoriju, kur uzņēmēju darbību apgrūtina stingrās kredītiestāžu pārbaudes – bloķēti konti, milzums jautājumu, neskaitāmu dokumentu nepieciešamība, atverot kontu, kā arī citi aspekti nereti kavē vienmērīgu biznesu.

Slēdz uz visiem laikiem

Vērojams, ka tieši Skandināvijas kapitāla banku prakse attiecībā uz uzņēmumu kontu atvēršanu ir kļuvusi ārkārtīgi strikta, – mazākā kļūda un pieeja kontam var būt slēgta ne tikai kredītiestādē, ar kuru līdz šim kompānija sadarbojās, bet arī visās citās bankās. Savukārt dokumentu pārbaudes, lai atvērtu jaunu vai atbloķētu esošo kontu, nereti aizņem daudz laika, radot zaudējumus biznesam. Ņemot vērā apjomīgo darbu un ierobežoto darbinieku skaitu, kas nereti netiek galā ar visiem pienākumiem, bankai ātrāks un lētāks risinājums nereti ir slēgt konkrētā uzņēmuma kontu, nevis veltīt laiku, lai pārbaudītu plašāku informāciju par tā īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevumu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023.gadā veica 786.1 miljonu klientu bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 miljardu eiro kopapjomā, informē Latvijas Banka.

Vidēji dienā veikti 2.2 milj. maksājumu 1.1 mljrd. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2023.gadā palielinājās par 10%, bet maksājumu kopapjoms - par 58%. Straujais maksājumu apjoma kāpums atspoguļo jaunu tendenci banku sektorā - jau kādu laiku kredītiestādes atkal piedāvā procentu maksājumus par noguldījumiem. It sevišķi 2023.gada 2. pusgada dati uzrāda nozīmīgu apjoma kāpumu vienā no kredīta pārveduma veidiem, proti, iekšbankas maksājumos. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju aktivitāti, noguldot savus uzkrātos naudas līdzekļus termiņņoguldījumos un krājkontos.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (63% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (34% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji tautas gudrībai, parāds uzņēmējam tomēr var būt arī «brālis», bet ar nosacījumu, ka tas ir apdrošināts, saka tirdzniecības kredītu apdrošināšanas kompānijas Marsh starptautiskās prakses vadītājs Tims Smits.

Cik man zināms, jūs Rīgā tiekaties ar plašu kompāniju spektru, kas, jādomā, norāda uz tirdzniecības kredītu jeb komerckredītu apdrošināšanas aktualitāti daudzās biznesa jomās.

Klientu loks ir izveidojies plašs, sevišķi tas audzis pēdējos 12 mēnešos, un to spektrs ir no preču tirdzniecības līdz inženierijai, finansēm un pakalpojumiem. Apdrošināšanas pakalpojumi, ko mēs piedāvājam, var būt gan iekšzemes darījumiem, gan eksportam – jebkam, kas tiek tirgots preču un pakalpojumu jomās un kur tiek piemēroti atliktie maksājumi.

Riska apdrošināšanu piedāvā daudzi, un sevišķi kopš krīzes laika aktuālas ir arī valsts garantijas eksportētājiem. Kas ir jūsu niša?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā pērn veikti bezskaidrās naudas maksājumi 248,1 miljarda eiro apjomā

Dienas Bizness, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2017. gadā veikts 441.2 milj. kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas, VAS «Latvijas Pasts» un Valsts kases klientu bezskaidrās naudas maksājumu (t.i., vidēji dienā vairāk nekā 1.3 milj. maksājumu).

To kopapjoms bija 248,1 miljards eiro, liecina Latvijas Bankas dati.

Salīdzinājumā ar 2016. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10.5%.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61.6% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (38.1% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2017. gada beigās Latvijā bija izdoti 2.3 milj. maksājumu karšu (1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Iedzīvotājiem bija pieejami 41.6 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 1 016 bankomātu. Kopumā Latvijā 2017. gada beigās bija 4.03 milj. klientu norēķinu kontu jeb divi norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā pirmajā pusgadā veikti bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā

Žanete Hāka, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 1. pusgadā veikti 262 miljoni bezskaidrās naudas maksājumu 92,8 miljardu eiro kopapjomā, liecina Latvijas Bankas dati.

Vidēji dienā veikti 1.4 milj. maksājumu 512.6 milj. eiro apjomā. Salīdzinājumā ar 2018. gada 2. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 4.1%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 5.6%. Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (64.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (35.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2019. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pirmajā pusgadā ar kartēm veikti 103 miljoni maksājumu

Žanete Hāka, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu sistēmā kredītiestāžu, licencēto e-naudas institūciju, Latvijas Bankas, Latvijas Pasta un Valsts kases kopējie klientu maksājumu skaits šā gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2014. gada 2. pusgadu palielinājās par 2,3% līdz 174,1 miljonam, liecina Latvijas Bankas dati.

To apjoms samazinājās par 19% (līdz 177 miljardiem eiro), turpinot samazināties kredītiestāžu klientu nerezidentu aktivitātei, it īpaši liela apjoma darījumos.

Pirmajā pusgadā, tāpat kā 2014. gadā, visvairāk lietotais maksāšanas instruments bija maksājumi ar kartēm (103 miljoni maksājumu, pieaugums pret 2014. gada 1. pusgadu par 2,4%). Tie veidoja 62,4% no kopējo klientu maksājumu skaita.

Kredītiestāžu klientu kredīta pārvedumu skaits pieauga par 7% (līdz 62 miljoniem). Pārējos maksāšanas līdzekļus (tiešā debeta maksājumus, čeku maksājumus un e-naudas maksājumus) iedzīvotāji lietoja samērā maz.

Karšu maksājumu apjoms šajā periodā palika gandrīz nemainīgs un bija 2 miljardi eiro. Savukārt kredītiestāžu klientu kredīta pārvedumu apjoms saruka par 19,9% (līdz 164,4 miljardiem eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktie ierobežojumi AS «ABLV Bank» neietekmē AS Baltic RE saimniecisko darbību, un tie nekādā veidā neierobežo uzņēmumu izdoto un Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīra sarakstā emitēto obligāciju izpildi, liecina kompānijas paziņojums biržā.

AS «Baltic RE Group» un tās meitas uzņēmumiem šobrīd AS «ABLV Bank» ir 8 norēķinu konti un brīdī, kad spēkā stājās minētie ierobežojumi, kopējā depozīta summas tajos nepārsniedza 100 000 eiro, tādējādi pilnībā aizsargājot šos kontus saskaņā ar Latvijas noguldījumu garantiju fondu.

Lai nodrošinātu raitu ikdienas darbu un aizsargātos pret jebkādām iespējamām sekām, AS «Baltic RE Group» un tās meitas uzņēmumi šobrīd izmanto savus norēķinu kontus citās Latvijas komercbankās.

19. februārī AS «Baltic RE Group» saņēma oficiālu atļauju no AS «ABLV Bank» bez ierobežojumiem izmantot šos kontus, līdz situācija AS «ABLV Bank» stabilizēsies.

Visi AS «Baltic RE Group» un Grupas meitas uzņēmumu nomnieki nav saistīti ar ABLV Group.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, Latvijas Banka un Valsts kase) 2019. gadā veica 530.6 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 203.0 mljrd. eiro kopapjomā, informē Latvijas Bankas preses dienestā.

Vidēji dienā veikti 1.5 milj. maksājumu 556.3 miljonu eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2018. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 11,0%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 10,2%.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (66,4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (33,5% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2019. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Mobilly izpilddirektoru Ģirtu Slaviņu

Lelde Petrāne, 19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš. Mobilly mēnesī apkalpo ap 400 000 dažādu maksājumu – sākot no stāvvietām un vilciena biļetēm un beidzot ar ziedojumiem labdarībai. «Esam latviešiem pilnībā piederošs uzņēmums – tīrs vietējā kapitāla pārstāvis. Šogad maijā svinēsim vienpadsmito jubileju kopš pirmā klienta maksājuma mūsu sistēmā,» lepojas Ģ. Slaviņš.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mana karma ir strādāt ar lietām, kuras ir jaunas un sava ceļa sākumā. Lai arī pats Mobilly kā uzņēmums nav jauns, taču mobilās aplikācijas tam ir devušas jaunu virzienu, kura galapunkti vēl ne tuvu nav saredzami, tādēļ ir ļoti interesanti būt iesaistītam šajā piedzīvojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā vienam iedzīvotājam vidēji ir 2 konti un viena maksājumu karte

Žanete Hāka, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2018. gadā veikti 487,3 miljoni kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas, VAS Latvijas Pasts un Valsts kases klientu bezskaidrās naudas maksājumu, liecina centrālās bankas dati.

Kopējais maksājumu apmērs sasniedz 203 miljardus eiro (vidēji dienā veikti 1,3 miljoni maksājumu 556,2 miljonu eiro apjomā). Salīdzinājumā ar 2017. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10,4%.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (63,8% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2018. gada beigās Latvijā bija izdoti 2,2 miljoni maksājumu karšu (1,2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Iedzīvotājiem bija pieejami 42.7 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 993 bankomāti. Kopumā Latvijā 2018. gada beigās bija 3.6 milj. klientu norēķinu kontu jeb 1.9 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank par 5500 klientiem bagātāka

Žanete Hāka, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekmīgi noslēgusies AS Danske Bank klientu - privātpersonu pakalpojumu pārcelšana uz AS Swedbank, informē bankas pārstāvji.

4. jūnijā uz Swedbank automātiski tika pārcelti visi attiecīgo klientu norēķinu konti, hipotekārie kredīti, patēriņa kredīti, noguldījumi un vērtspapīri. Pārcelto kontu atlikumi klientiem Swedbank internetbankā ir redzami un pieejami.

Lai nodrošinātu pilnīgu un nepārtrauktu pieeju saviem kontiem, Danske Bank klientiem jau pirms pārejas tika sagatavotas Swedbank norēķinu kartes, kā arī klienti tika aicināti laikus pieslēgt Swedbank internetbankas pieeju.

Pēc pārejas klienti var izmantot Swedbank pakalpojumus, un pakalpojumu nosacījumos un noteikumos nekādas būtiskas izmaiņas nav – aizdevumu un noguldījumu procentu likmes nemainās.

Visi Danske Bank klienti, kuru līgumi tika pārnesti uz Swedbank, saņems individuālas vēstules par pārceltajiem pakalpojumiem Swedbank.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023. gada 1. pusgadā veica 394.2 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 150.7 mljrd. eiro kopapjomā.

Vidēji dienā veikti 2.2 milj. maksājumu 832.8 milj. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2022. gada 1. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10 %, savukārt maksājumu kopapjoms – par 26 %.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61.2 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36.4 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2023. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rietumu banka koncerna peļņa pēc nodokļiem šā gada pirmajā pusgadā sasniegusi 6,6 miljonus eiro, liecina bankas paziņojums biržā.

Ienākumu sadale tika sadalīta starp koncerna struktūrvienībām. 2017. gada pirmajā pusē bankai bija jāatzīst būtiski uzkrājumi 20 miljonu eiro apmērā iespējamajām soda naudām Francijā.2017. gada 30. jūnijā koncerna aktīvu vērtība bija 3,242 miljoni eiro. Tas ir par 6.68 % mazāk nekā 2016. gadā, un šis samazinājums ir skaidrojams ar mūsu darbības reģiona vispārējo ekonomisko situāciju, kā arī bankas mērķtiecīgiem centieniem koncentrēties uz lielāku klientu apkalpošanu, kā rezultātā tiek zaudēti atsevišķi mazāki klienti. 60% no

Bankas aktīviem ir ieguldīti likviditātes pārvaldības portfeļos, no kuriem 19% ieguldīti īstermiņa naudas tirgus noguldījumos lielās Eiropas bankās.

Komentāri

Pievienot komentāru