Lietuvas galvaspilsēta Viļņa oficiāli kļuvusi par lielāko pilsētu Baltijā, apsteidzot Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Šo faktu apstiprina abu valstu statistikas aģentūras.

Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes 2. jūnijā publicētajiem datiem Rīgas iedzīvotāju skaits sarucis līdz 591 882. Tikmēr Lietuvas Valsts datu aģentūra ziņo, ka Viļņā dzīvo jau 607 667 cilvēki, kas ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju pieaugums gada laikā. Jau vairākus gadus demogrāfiskās tendences liecina par Viļņas stabilo izaugsmi, kas padara šo pilsētu par jauno reģiona metropoli.

Pēdējās desmitgades laikā Viļņas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 13 %, ko veicinājusi pilsētas kā inovatīva starptautiska biznesa centra nostiprināšanās un dzīves līmeņa paaugstināšanās. Zīmīgi, ka pilsētas izaugsme ir saglabājusies noturīga pat pandēmijas un ģeopolitisko izaicinājumu apstākļos. Vidējā alga Viļņā desmit gadu laikā ir trīskāršojusies: no 797 eiro 2014. gadā līdz 2536 eiro 2024. gadā.

Cilvēkiem, kas oficiāli deklarēs savu dzīvesvietu Viļņā, Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība piedāvās naudas stimulus un "Sākuma komplektu dzīvei Viļņā".

Viļņas pašvaldība trešdien ar 32 balsīm par, septiņām pret un sešiem deputātiem atturoties, nobalsoja par iedzīvotāju piesaistes programmu.

"Daudzi cilvēki Viļņā pavada savas dienas, šeit strādā, un daudzi šeit dzīvo, bet nav deklarējuši savu dzīvesvietu. Tas nozīmē, ka Viļņa zaudē līdzekļus. Nodokļus, ko viņi maksātu, varētu novirzīt pilsētas infrastruktūras izveidei un pakalpojumu uzlabošanai," sēdē teica pašvaldības Finanšu departamenta vadītājs Julius Lukošus.

Saskaņā ar pašvaldības datiem viens Viļņas iedzīvotājs vidēji gadā pilsētas budžetā iemaksā 1145,5 eiro.

Pēc gada persona, kas ir deklarējusi dzīvesvietu Viļņā, saņems maksājumu 50% apmērā no pirmajā gadā samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nepārsniedzot 500 eiro. Pēc diviem gadiem Viļņā deklarētais iedzīvotājs saņems vēl vienu maksājumu 50% apmērā no otrajā gadā samaksātā nodokļa, arī nepārsniedzot 500 eiro.

Aizvadītajā gadā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pieņēmis lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku 49,72 miljonu eiro apmērā, liecina FID gada pārskats.

Pērn FID saņēma 5501 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, kas ir par aptuveni 10% mazāk nekā 2023.gadā, un 95 518 sliekšņa deklarācijas, kas ir par aptuveni 6% vairāk nekā 2023.gadā.

Ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita samazinājums ir skaidrojums ar vairākiem faktoriem, norāda FID.

Pirmkārt, vērojams no likvidējamām kredītiestādēm ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita samazinājums. Papildus ir samazinājies saņemto ziņojumu skaits saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā, sankciju apiešanu, ziņu nesniegšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju, kā arī autonomu saistīto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaits.

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Latvenergo koncerna iecere izbūvēt vēja parku Telšu apkaimē strauji tuvojas noslēgumam, jau pretī debesīm slejas turbīnu torņi un izbūvēta apakšstacija, kas ģenerēto elektrisko strāvu pielāgos tīkla vajadzībām, būves apskates laikā Dienas Biznesam atklāja Telšių vėjo parkas UAB (turpmāk – Telšu vēja parks) direktors Jānis Urtāns. Sastaptie apkaimes iedzīvotāji vēja parku būvniecību atbalsta.

“2024. gada maijā noslēdzām līgumu ar Utilitas Wind par Telšių vėjo parkas UAB iegādi, tad arī sākās šī projekta praktiskā realizācija, izveidojot SIA Telšu vēja parks. Reālā būvniecība sākās jau pērnā gada jūnija beigās. Pēc plāna bija paredzēts, ka turbīnu pamati un pievadceļi tiks izbūvēti līdz šā gada martam, bet būvnieki spēja to izdarīt līdz pērnā gada decembra beigām,” ieceres realizāciju komentē J. Urtāns.

Jāpiebilst, ka Utilitas Wind ir augsta līmeņa attīstītājs, kas nozīmē, ka Latvenergo savā īpašumā iegūst ar vajadzīgajiem dokumentiem apgādātu vēja parka modeli, kā arī dalību tā būvniecības procesā. Proti, Utilitas Wind vadībā notiek būvniecības darbi līdz pat to pabeigšanai, savukārt Latvenergo nodrošina projekta uzraudzību. Vēja turbīnu ražotājs ir pasaulē labi zināmā kompānija Vestas, savukārt infrastruktūras izbūvi, sākot no ceļiem un beidzot ar vadiem, veic UAB Merko Statyba.

Pasažieru pārvadātāji, aizbildinoties ar šoferu trūkumu, šodien atcēluši 53 reģionālo maršrutu autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.

Jau ziņots, ka pārvadātāji šodien no plkst.10 līdz 11 rīkos protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Reisu atcelšana gan neesot saistīta ar protesta akciju, bet gan šoferu trūkumu, tomēr lielākā daļa no atceltajiem reisiem bija jāizpilda tieši protesta stundas laikā.

Vairākus reisus šodien atcēluši tādi pārvadātāji kā AS "Nordeka", SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Rēzeknes autobusu parks", AS "Liepājas autobusu parks" un SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines".

Visi šie pārvadātāji piedalās arī protesta akcijā, kurā tiem pievienosies AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", SIA "VTU Valmiera" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

Darbu sācis Lietuvas uzņēmuma "Ignitis Group" meitassabiedrības "Ignitis Renewables" saules enerģijas parks "Stelpe-1" Bauskas novadā, kura izveidē investēti 50 miljoni eiro, informē "Ignitis Group" pārstāvji.

Parks ir daļa no saules enerģijas projekta "Stelpe", kas atrodas Bauskas novadā.

Saules enerģijas parka "Stelpe-1" kopējā teritorija ir 85 hektāri. Tajā uzstādīts vairāk nekā 121 000 saules paneļu ar kopējo jaudu 72,5 megavati (MW). Kopējās investīcijas projektā, ieskaitot teritorijas iegādi un būvniecības izmaksas, sasniedz aptuveni 50 miljonus eiro.

Ar šo projektu "Ignitis Renewables" kopējās uzstādītās jaudas divos saules enerģijas parkos Latvijā - "Stelpe-1" un "Vārme" - sasniedz 166,5 MW.

"Ignitis Renewables" vadītāja Latvijā Baiba Lāce norāda, ka šajā vasarā "Ignitis Renewables" ir sācis komercdarbību divos jaunos saules enerģijas parkos - "Vārme" un "Stelpe-1".

AS "Latvenergo" 22.maijā lika pamatakmeni Laflora Energy vēja parkam, kas ir pirmais un lielākais tikai Latvijas uzņēmumu veidotais paraugs ilgtspējai, enerģētiskajai drošībai un zaļajai enerģijai Latvijā – inovatīva vietējā kapitāla un nozaru sinerģija.

Pirmoreiz izmantojot vietējus risinājumus, uzsākta 16 vēja enerģijas turbīnu būvniecība bijušajos kūdras ieguves laukos SIA “Laflora” Kaigu purvā Jelgavas novadā. Elektroenerģijas ražošana sāksies 2026. gada vasarā.

Šis būs līdz šim lielākais vēja parks Latvijā ar 108,8 MW uzstādīto jaudu. Puse no investīcijām – ap 95 miljoniem eiro – tiek ieguldīta Latvijas tautsaimniecībā ar pasūtījumiem nacionāliem uzņēmumiem.

Latvijai unikālo un stratēģiski nozīmīgo iniciatīvu veido nacionālo uzņēmumu – AS "Latvenergo" un SIA "Laflora" – jauda un sinerģija, nodrošinot Latvijai ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu atjaunīgās enerģētikas jomā, lielākajam kopš Daugavas HES izbūves.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Invego parakstījis 51,9 miljonu eiro (42,9 miljoni eiro bez PVN) vērtu būvniecības līgumu ar uzņēmumu Pillar Contractor par ilgtspējīgā dzīvojamā rajona Vītolu Parks celtniecību Sarkandaugavā.

Vērienīgā projekta būvniecības darbi sāksies jau tuvākajās nedēļās.

"Vītolu Parks, kas plānots kā mūsdienīgs, videi draudzīgs dzīvojamais rajons ar 363 dzīvokļiem labiekārtotā apkārtnē, ir viens no mūsu nozīmīgākajiem projektiem Latvijā, un mēs priecājamies uzsākt sadarbību ar uzticamu partneri – Pillar Contractor," norāda uzņēmuma Invego, kas plaši pazīstams kā lielu un sarežģītu dzīvojamo rajonu attīstītājs, izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi). "Šī projekta realizācijā īpaši svarīga bija partnera kompetence un spēja pārliecinoši īstenot mūsu vīziju par modernu, cilvēkam draudzīgu dzīves vidi. Esam pārliecināti, ka šī sadarbība būs veiksmīga un projekts papildinās Rīgas pilsētvidi ar kvalitatīviem un ilgtspējīgiem mājokļiem.”

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar uzņēmumu SIA "We Build Parks" šogad Uzvaras parkā plāno izveidot unikālu skriešanas trasi BTA RIGA RUN PARK ar dažādiem šķēršļu elementiem, kas būs pieejama gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.

Projekta realizācijai Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 10.aprīlī, atbalstīja 167 000 eiro piešķiršanu Mājokļu un vides departamentam, lai sagatavotu teritoriju skriešanas parka izbūvei.

AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) un SIA "We Build Parks" ir veikusi ziedojumu Rīgai vairāk nekā 170 000 eiro vērtībā, kas ietver skriešanas parka konstrukciju izgatavošanu un uzstādīšanu, savukārt pašvaldība nodrošinās infrastruktūras sagatavošanu un apzaļumošanu.

BTA nesen sāka sabiedrības informēšanas kampaņu "Kusties, kusties, lai var labi justies", kuras mērķis ir iedvesmot cilvēkus kļūt aktīvākiem, uzlabot veselību un dzīves kvalitāti, veicinot veselīgāku un priecīgāku vidi Latvijā. Skriešanas parka izveide pieejamā un ērti sasniedzamā Rīgas vietā tiešā veidā atbilst kampaņas misijai - padarīt sporta vidi pieejamāku ikvienam iedzīvotājam.

Laflora Energy vēja parkā ir notikusi pirmā Nordex turbīnas montāža – šī ir valstī lielākā vēja turbīna, kuras spārnu lāpstiņas ir 87,5 m garas.

Salīdzinājumam – tikai ar trim jaunā parka turbīnām var saražot tikpat elektrības kā ar tradicionālajām līdz šim Latvijā lietotajām VES tehnoloģijām.

Paralēli turpinās pārējo vēja turbīnu spārnu nogāde no Ventspils ostas uz Laflora Energy vēja parku Kaigu purvā Jelgavas novadā.

Laflora Energy vēja parks ir šobrīd modernākais un jaudīgākais vēja enerģijas projekts Latvijā. Tā darbība ļaus būtiski palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru valsts energobilancē, samazinās atkarību no fosilajiem resursiem un veicinās Latvijas klimata mērķu sasniegšanu, kā arī nākotnē nodrošinās Laflora zaļās industriālās zonas izveidi.

Paceļot spārnus un samontējot pirmo turbīnu, Latvijas enerģētika ir spērusi lielu soli jaunā atjaunīgās enerģijas ražošanā, papildinot mūsu nacionālo zaļās enerģijas lepnumu – Daugavas HES kaskādi. Turbīnas komponentes tiek paceltas un montētas ar ceļamkrāniem, kas šobrīd ir vieni no augstākajiem pasaulē. Pavisam tādu ir līdz 10, un divi no tiem pašlaik strādā Laflora Energy vēja parkā.

Ar mērķi paplašināt aktīvās atpūtas un izklaides piedāvājumu ģimenēm un draugu kompānijām, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” atklāts līdz šim lielākais interaktīvais spēļu parks “Catch Pixel”. Projekta attīstībā investēti vairāk nekā 250 tūkstoši eiro, un jaunā lokācija ir šobrīd vienīgais “Catch Pixel” izklaides parks Latvijā.

Līdztekus plašajam spēļu klāstam apmeklētājiem ir iespēja izmēģināt Baltijā unikālo mini boulingu.

“Mūsdienīgas izklaides un aktīvās atpūtas risinājumi kļūst par arvien nozīmīgāku tirdzniecības centru attīstības sastāvdaļu. Mēs mērķtiecīgi stiprinām šo segmentu, lai nodrošinātu apmeklētājiem daudzveidīgu, dinamisku un visām paaudzēm piemērotu pieredzi. “Catch Pixel” papildina mūsu piedāvājumu ar inovatīvu un iesaistošu formātu, kur tehnoloģijas savienojas ar kustību un kopā būšanas prieku,” stāsta Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.

“Ideja par šādu interaktīvo izklaides parku radās pavisam vienkārši – redzējām konceptu platformā “TikTok” un sapratām, ka vēlamies ko līdzīgu realizēt arī Latvijā. Divu mēnešu laikā sākām idejas attīstību, un jau pēc pusgada atvērām pirmo interaktīvo parku. Bijām pirmie Latvijā, kas izveidoja šāda tipa izklaides vietu,” stāsta Alvis Jāmants, “Catch Pixel” vadītājs, “redzot pieaugošo interesi un apmeklētāju skaita pieaugumu, kļuva skaidrs, ka mums nepieciešamas plašākas telpas un jaunas iespējas. “Domina Shopping” tās izdevīgās lokācijas un plašo telpu dēļ bija mums tieši piemērota vieta vēl modernāka un lielāka izklaides parka izveidei.”

Pērnavas apriņķī 10.jūnijā oficiāli atklāts Igaunijā lielākais vēja parks.

255 megavatu (MW) vēja parks ar 38 turbīnām Sopi-Totsi, kas atrodas Ziemeļpērnavas pašvaldībā, izveidots bijušajā Totsi kūdras laukā.

Kopā ar līdzās esošo saules parku zaļās enerģijas parkā tiks saražoti gandrīz 10% no Igaunijas pašreizējā gada elektrības patēriņa.

Atjaunīgās enerģijas kompānija "Enefit Green" Sopi-Totsi vēja parkā un Sopi saules parkā investējusi gandrīz 400 miljonus eiro.

Sopi-Totsi vēja ģeneratoru parkā ir 38 "Nordex" turbīnas, katra no tām ir 241 metru augsta un tās nominālā jauda ir 6,7 megavati. Tas ir lielākais vēja ģeneratoru parks Igaunijā un viens no lielākajiem Baltijas valstīs.

Saules enerģijas parks aizņem aptuveni 95 hektārus, un tajā ir gandrīz 112 000 "Risen" paneļu, katrs ar nominālo jaudu 660 vati.

Eiropas Komisija (EK) nesen ir izteikusi priekšlikumu kopumu (tā saucamo “Omnibusa priekšlikumu”), kā vienkāršot ilgtspējas ziņošanu saskaņā ar tās Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvu (CSRD), kas faktiski nozīmēs, ka tā vairs neattieksies uz aptuveni 80% uzņēmumu no iepriekšējā regulējuma.

EK priekšlikumi ir daļa no Eiropas Savienības (ES) centieniem vienkāršot uzņēmējdarbību Eiropā un mazināt birokrātisko slogu, vienlaicīgi saglabājot ilgtspējas ziņošanas pienākumiem pašiem lielākajiem tirgus dalībniekiem. Arī uzņēmumiem Latvijā vajadzētu uzmanīgi sekot šo priekšlikumu turpmākajai pieņemšanas gaitai, jo tie var atcelt vai padarīt par brīvprātīgu ilgtspējas ziņošanu.

Pēc EK ierosinātajiem grozījumiem CSRD direktīva vairs attieksies tikai uz uzņēmumiem ar vairāk kā 1000 darbiniekiem un apgrozījumu virs 50 miljoniem eiro vai bilances lielumu virs 25 miljoniem eiro. Ja iepriekš tika uzskatīts, ka CSRD skars aptuveni 50 tūkstošus uzņēmumu, tad tagad šis tvērums attieksies vairs uz tikai aptuveni 10 tūkstošiem. Uzņēmumiem uz kuriem Direktīva vairs neattieksies, EK pieņems brīvprātīgas ziņošanas standartu.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Atjaunīgās enerģijas attīstītāja Baltijas valstīs – Ignitis Renewables, kas ir daļa no Ignitis Group – pirmais saules enerģijas projekts Latvijā ir uzsācis komercdarbību.

Saules enerģijas parks “Vārme”, kas izvietots Kuldīgas novadā, ar kopējo uzstādīto jaudu 94 megavati (MW) spēj nodrošināt elektroenerģiju aptuveni 40 tūkstošiem mājsaimniecību gadā.

Parks ir uzsācis enerģijas ražošanu pilnā tā iespējamajā jaudā un ir viens no vērienīgākajiem saules enerģijas infrastruktūras projektiem Latvijā. Kopējās investīcijas projektā, ieskaitot aktīva iegādi un būvniecības izmaksas, sasniedz aptuveni 66 miljonus eiro.

"Ignitis Renewables pirmā saules enerģijas parka komercdarbības uzsākšana Latvijā ir stratēģisks atskaites punkts uzņēmuma pozīciju nostiprināšanā vietējā tirgū, vienlaikus paplašinot zaļās enerģijas ražošanas kapacitāti un veicinot enerģētisko neatkarību Baltijas reģionā. Šis projekts sniedz tiešu ieguldījumu arī Ignitis Group kopējā attīstībā – līdz ar “Vārme” saules enerģijas parka komercdarbības uzsākšanu, grupas uzstādītā zaļās enerģijas jauda pieaugusi līdz 1,8 GW. Līdzās citiem projektiem Ignitis Renewables attīstības portfelī, tas paātrina pāreju uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu enerģētiku, vienlaikus stiprinot Baltijas reģiona energoapgādes noturību un drošību ilgtermiņā,” uzsver Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā.

Pirmās divas ēkas nekustamo īpašumu attīstītāja Invego projektā Vītolu Parks, Sarkandaugavā ir sasniegušas savu augstāko punktu. Spāru svētki noslēdz svarīgu būvniecības posmu 75 miljonu eiro vērtā projekta attīstībā.

Projektu attīsta nekustamo īpašumu attīstītājs Invego, savukārt būvdarbus veic “Pillar Contractor”. Pirmie dzīvokļi tiks nodoti ekspluatācijā 2026. gadā, un šobrīd jau ir atklāta projekta otrā kārta, rezervācijai piedāvājot vēl 90 jaunus, modernus dzīvokļus.

Būvniecības partneris “Pillar Contractor” uzsver, ka projekts norit pēc plāna. “Spāru svētki vienmēr ir simbolisks brīdis būvniekiem. Tas nozīmē, ka būtiska daļa darba jau paveikta, bet priekšā vēl svarīgs būvniecības posms. Mums ir prieks būt daļai no šī projekta, un pateicamies par mums uzticēto iespēju,” sacīja Jānis Lāčaunieks, SIA “Pillar Contractor” valdes priekšsēdētājs.

Arhitekts Oskars Vāvere no “RUUME arhitekti” skaidro, ka jau no paša sākuma arhitektūra un ārtelpa tika veidotas kā vienots veselums: “Dzīvokļi ir gaiši, pārdomāti un mūsdienīgi, taču tikpat nozīmīgi ir arī iekšpagalmi, rotaļlaukumi un zaļās zonas.”

Latgales reģionā šobrīd top vairāki nozīmīgi projekti – Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra (ALTOP) industriālais parks Daugavpilī, Rēzeknes industriālais parks Ziemeļu rajonā un industriālais parks “Augšdaugava” – Augšdaugavas novadā.

Paralēli arī pārējās Latgales pašvaldības attīsta uzņēmējdarbībai pielāgotu infrastruktūru, sakārtojot industriālās teritorijas, kurās nākotnē varēs ienākt eksportējošie uzņēmumi.

Spēcīgs pamats reģiona izaugsmei

Gan ALTOP, gan Rēzeknes un Augšdaugavas industriālie parki kopā iezīmē jaunu posmu Latgales ekonomiskajā attīstībā. Tie radīs reģionā modernu industriālo telpu, kas veicinās uzņēmējdarbības attīstību, piesaistīs investīcijas un nodrošinās jaunas darba vietas. Šie projekti veido pamatu tam, lai Latgale kļūtu par arvien nozīmīgāku tehnoloģiju un ražošanas centru Latvijā, turpinot attīstīt jau reģionā izveidoto optoelektronikas klasteri, kā arī nodrošinot inovācijām draudzīgu vidi un ilgtermiņa ekonomisko atdevi.

2025. gada beigās Latvijā, netālu no Daugavpils, ir nodots ekspluatācijā Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks (ALTOP). Tas ir jauns solis Latvijas–Lietuvas pierobežas teritorijas ekonomiskajā attīstībā, kas kļūst arvien pievilcīgāka investīcijām. Līdz 7. aprīlim (ieskaitot) tiek pieņemti pieteikumi modernu ražošanas telpu nomai.

Kas tiek piedāvāts

Projektu “Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks”, kas atrodas Locikos (Lidostas iela 4), īsteno Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada pašvaldības (Latvijas dienvidaustrumu reģions). ALTOP piedāvā modernas ražošanas un loģistikas telpas, kā arī plaša spektra atbalstu uzņēmumiem un investoriem. Tā ir lieliska iespēja Ziemeļeiropas uzņēmējiem paplašināt savu biznesu Baltijas reģiona centrā, vienlaikus paliekot tuvu savam iekšējam tirgum.

Industriālā parka ražošanas ēka ar kopējo platību vairāk nekā 11 tūkst. m² ir sadalīta trīs aptuveni vienādos ražošanas blokos zem viena jumta. Būvdarbi veikti, ievērojot mūsdienu vides un energoefektivitātes prasības, un katrs bloks ir aprīkots ar savu apkures sistēmu un biroja telpu kompleksu – ar atpūtas telpām, ģērbtuvēm, dušām un sanitārajiem mezgliem.

Invego ir uzsācis projekta “Vītolu Parks” otro kārtu - vienu no ambiciozākajiem jaunajiem dzīvojamo ēku attīstības projektiem Rīgā, kura kopējās investīcijas sasniedz 75 miljonus eiro. Šajā kārtā ietilpst divas septiņu stāvu dzīvojamās ēkas ar 90 dzīvokļiem, kas iezīmē nākamo nozīmīgo posmu šī jaunās paaudzes pilsētas kvartāla izveidē Sarkandaugavā.

Invego vadītājs Kristjans Tors Vehi (Kristjan Thor Vähi) norāda, ka interese par projektu “Vītolu Parks” ir pārsniegusi gaidīto: “Pārdošana norit ļoti veiksmīgi, un pirmās kārtas dzīvokļi tika gandrīz pilnībā izpārdoti jau vairākas nedēļas pirms pirmo divu ēku Spāru svētkiem aprīlī. Arī “Vītolu Parks” arhitekts ir izvēlējies iegādāties savu jauno mājokli tieši šeit.”

Pirmie mājokļi būs gatavi iedzīvotājiem 2026. gadā. Arhitektūras koncepciju izstrādājuši “RUUME arhitekti”.

Kopumā šis attīstības projekts sastāvēs no astoņām septiņu stāvu ēkām ar 360 dzīvokļiem. Dzīvokļi jaunajā kārtā jau pieejami rezervācijai.

Invego Group darbojas trīs valstīs un specializējas plaša mēroga dzīvojamo un biznesa kvartālu izveidē. Invego grupā ietilpst vairāk nekā 60 uzņēmumu Igaunijā, Latvijā un Portugālē, un šobrīd tiek īstenoti aptuveni 30 dažādi attīstības projekti. Līdz šim Invego ir attīstījis vairāk nekā 150 000 m² platības, tai skaitā vairāk nekā 1500 mājokļu, un vēl 500 000 m² dzīvojamās un komercplatības atrodas sagatavošanas stadijā.

Sarkandaugavā notikusi jaunā dzīvojamā projekta “Vītolu Parks” pamatakmens iemūrēšanas ceremonija, kas iezīmēja nākamo posmu kvartāla attīstībā. Kopumā dzīvojamais rajons piedāvās 363 dzīvokļus, un pirmās mājas plānots nodot ekspluatācijā jau 2026. gadā.

Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vāhi uzsver, ka “Vītolu Parks” ir nākamais solis zaļas un pārdomāti veidotas apkaimes attīstībā starp Mežaparku un Skansti.

“”Vītolu Parks” harmoniski apvienos mūsdienīgu arhitektūru, jaunākos ilgtspējas risinājumus un zaļu, cilvēkiem draudzīgu vidi, kļūstot par nākotnes pilsētvides paraugu,” sacīja Kristjans-Tūrs Vahi ceremonijas laikā. “Mēs esam lepni dot ieguldījumu Rīgas izaugsmē ar projektu, kas atspoguļo mūsdienu vērtības — ilgtspēju, augstu kvalitāti, komfortu un zaļu, cilvēkiem piemērotu pilsētvidi.”

Pasākumā piedalījās projekta attīstītājs Invego, arhitektūras koncepta autori “RUUME arhitekti”, būvkompānija “Pillar Contractor”, inženieri un citi projekta partneri.

Tukuma novadā 5. novembrī likts pamaktakmens lielākajam vēja parkam Latvijā – Pienava Wind, kurā paredzēts uzstādīt 21 Nordex vēja turbīnu ar kopējo jaudu 147 megavati (MW).

Projekta attīstību uzsāka Zviedrijas kompānijas Eolus un tās pārstāvniecība Latvijā meitassabiedrība Eolus Latvija, un pēc iegādes to līdz pilnīgai būvniecības darbu pabeigšanai turpina AS “Latvenergo”.

Pienava Wind vēja parka būvniecībā plānots ieguldīt ap 215 miljoniem eiro, un elektroenerģijas ražošanu paredzēts uzsākt 2027. gadā.

Pienava Wind un Laflora Energy vēja parki veido jaunu posmu Latvijas enerģētikas attīstībā - līdzsvarojot ražošanas portfeli un stiprinot valsts enerģētisko drošību. Abi parki arī ievērojami stimulē vietējo ekonomiku gan tiešā, gan netiešā veidā, tostarp arī ilgtermiņā, jo papildus lētai un zaļai enerģijai vēja parks dos pozitīvu ieguvumu arī Tukuma un Dobeles pašvaldībām un tuvumā esošajiem iedzīvotājiem, veicot ikgadēju maksājumu vairāk nekā 350 000 eiro apmērā.

Ignitis grupa turpina zaļo jaudu attīstību: pabeigti nozīmīgi projekti Latvijā un uzrādīti spēcīgi 9 mēnešu rezultāti, informē uzņēmumā.

AB “Ignitis grupė” (Ignitis grupa) koriģētais EBITDA par 2025. gada 9 mēnešiem sasniedza 405,1 miljonu eiro, kas ir par 2,0 % vairāk nekā pērn, galvenokārt pateicoties labiem rezultātiem Zaļo jaudu un Tīklu segmentos. Zaļās jaudas veidoja 53,2 % no kopējā koriģētā EBITDA, atspoguļojot jaunu aktīvu palaišanas un sniegto pakalpojumu ietekmi.

Investīcijas kopumā sasniedza 529,9 miljonus eiro, no kuriem 51,3 % tika novirzīti Tīkliem un 41,4 % Zaļajām jaudām, galvenokārt jaunajiem saules enerģijas projektiem Latvijā, sauszemes vēja parkiem un Kruonis hidroakumulācijas elekstrostacijas paplašināšanai. Tā kā vairāki projekti sasniedza komerciālās ekspluatācijas datumus, kopējās investīcijas samazinājās salīdzinājumā ar 2024. gada 9 mēnešiem.

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Vindr Latvia SIA plāno attīstīt vēja parku “Vidzeme” Cēsu novadā. Paredzēts, ka projekta ietvaros tiks uzstādītas līdz 43 vēja elektrostacijām ar kopējo jaudu līdz 309,6 megavatiem.

Informācija Enerģētikas un vides aģentūras mājaslapā liecina, ka IVN procesā pieteiktais un ietekmju novērtējumā pieņemtais VES augstums ir līdz 300 m un katras VES jauda – 8 MW, lai gan turbīnas ar šādu augstumu un jaudu pagaidām vēl neražo (Iesnieguma sagatavošanas brīdī – 2025.g.). Precīzs izbūvējamo VES skaits un novietojums, kā arī uzstādāmo VES modelis un tehniskie raksturlielumi šobrīd vēl nav noteikti. IVN procesa ietvaros ir paredzēts vērtēt vairākus VES modeļus, kopējo uzstādāmo VES skaitu, to izvietojumu un Vēja parka kopējo jaudu. Izpētes teritorijā ietilpst 40 zemes vienības. Izpētes teritorijas platība ir 4760,245 ha. Lai nodrošinātu saražotās elektroenerģijas nodošanu kopējā tīklā, tiks izbūvēta jauna apakšstacija. Apakšstaciju ir paredzēts pieslēgt 330 kV elektropārvades līnijai “Aizkraukle-Valmiera”.

Loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" ir apstiprinājis 2026. gada investīciju budžetu Baltijas valstīs 85 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmumā.

Aptuveni 43% no plānotā investīciju portfeļa tiks novirzīti Lietuvai, 40% - Latvijai un 17% - Igaunijai. Aptuveni 50% no 85 miljonu eiro investīcijām tiks finansēti no uzņēmuma pašu līdzekļiem, bet pārējā daļa - ar banku aizdevumiem, kuru finansēšanas līgumi jau ir noslēgti.

Saskaņā ar uzņēmuma attīstības plāniem šogad tiks uzbūvēti 127 000 kvadrātmetri loģistikas ēku Rīgā, Viļņā, Kauņā un Tallinā. Šajā posmā "Sirin Development" plāno koncentrēties uz Rietumeiropas loģistikas kvalitātes standartu ieviešanu arī Baltijā - augstākām noliktavām un B klases biroju telpu nodrošināšanu blakus noliktavu telpām.

Tostarp Latvijā "Sirin Development" šogad plāno uzbūvēt 30 000 kvadrātmetru loģistikas parkā "Sirin Park Mārupe" un 26 000 kvadrātmetru loģistikas parkā "Sirin Park Dreiliņi".