Jaunākais izdevums

Naftas cenas zemā līmenī turēsies vēl 10 gadus, jo Ķīnas ekonomikas izaugsme bremzējas un ASV ieguves nozare rīkojas tā, lai bremzētu jebkādu kāpumu, atsaucoties uz Vitol Group vadītāju Aianu Teiloru, raksta Bloomberg.

«Ir grūti prognozēt strauju cenas kāpumu,» viņš sacījis, piebilstot, ka visdrīzāk nākamajā desmitgadē naftas cena svārstīsies diapazonā ar vidējo atzīmi 50 dolāri par barelu.

«Mēs uzskatām, ka cena svārstīsies kādā diapazonā, kas, visticamāk, būs starp 40 un 60 dolāriem par barelu,» viņš sacījis, prognozējot, ka tajā cenas turēsies 5-10 gadus.

Vitol tirgo vairāk nekā 5 miljonus barelu jēlnaftas un naftas pārstrādes produktu dienā, kas ir pilnīgi pietiekami, lai apmierinātu Vācijas, Francijas un Spānijas kopējo pieprasījumu.

Vitol vadītājs sacīja, ka nav pārliecināts, vai cena ir sasniegusi jau savu zemāko līmeni, ņemot vērā, ka piedāvājuma apjomi aizvien pārsniedz pieprasījumu, tādējādi papildinot jau tā pārpildītās rezerves.

Tomēr viņš paredz, ka gada otrajā pusē naftas cena nedaudz atgūsies, sasniedzot 45-50 dolārus par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurp virzās naftas cenas?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāda ir naftas cenas netiešā ietekme uz inflāciju Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Andrejs Bessonovs, 31.01.2017

1. attēls. 10% naftas šoka ietekme uz ražotāju cenām nozaru griezumā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP), World Input Output Database, Latvijas Bankas novērtējums

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos šobrīd pārsvarā tiek apspriesti riski ekonomikas izaugsmei. Ja tautsaimniecība solās būt mazasinīgāka, tad tas, visticamāk, nozīmēs arī mazāku vajadzību pēc naftas.

Tās piedāvājumam, neskatoties uz samērā nesenajiem šīs resursa ieguvējvalstu centieniem to ierobežot, uz jauno izaicinājumu fona esot lielam, cena planē arvien zemāk. Šīs nedēļas vidū pasaules naftas tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā noslīdēja līdz 53,3 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena vairāk nekā gada laikā.

Nav izslēgts, ka tuvākajā laikā naftas cenas kritums turpināsies un tepat aiz stūra ir arī apaļā 50 ASV dolāru par barelu atzīme. Kopš savām pagājušā mēneša sākuma virsotnēm melnā zelta vērtība ir sarukusi jau par 22,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saulītei spīdot siltāk, straujiem soļiem tuvojas vasaras autobraukšanas sezona. Pozitīvās pavasara emocijas gan nedaudz apslāpēt var tas, ja savam braucamrīkam jāsalej pilna bāka. Pašreizējā tendence, visai iespējams, liecina, ka pie dārgākas degvielas būs jāpierod.

Preču biržā naftas cena šīs nedēļas sākumā pietuvojusies 75 ASV dolāru atzīmei par barelu. Tas no pagājušā gada Ziemassvētkiem nozīmē pieaugumu gandrīz uz pusi! Naftas vērtības izmaiņa, protams, ir tikai viena no degvielas cenas vienādojuma daļām. Jebkurā valstī to ietekmē vēl nodokļi, subsīdijas, uzcenojums utt. Tomēr, neskatoties uz to, pašā pamatā degvielas cenai tomēr ir notikumi naftas tirgū. Ja melnā zelta vērtība pieaug, tad nevajadzētu cerēt uz lieliem brīnumiem un drīzumā šīm tendencēm vajadzētu atbalsoties arī uz ainu degvielas uzpildes staciju cenrāžos. To arī pamatā redzam šobrīd. Pasaules ekonomika aug lēnāk, bet situācija nav tik traģiska, lai tas nozīmētu naftas pieprasījuma kritumu – tas joprojām aug. Šajā pašā laikā Jēlnaftas ieguves kartelis (OPEC) + Krievija aiztur savu melnā zelta ieguvi, un strauji zudušas šī resursa piegādes no Venecuēlas. Neskaidra aina ar tām ir arī no Lībijas un Nigērijas. Rezultātā šogad vadošie prognozētāji naftas globālajā pieprasījuma/piedāvājuma kristāla bumbā paredz nelielu deficītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Naftai jauni rekordi, šogad prognozē lielāku svārstīgumu

Žanete Hāka, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cena ir pārkāpusi 70 ASV dolāru līmenim, kas nozīmē, ka tā ir atgriezusies 2014. gada līmenī, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Šobrīd šķiet, ka potenciāls nelielais augšupējai vēl ir palicis. Nākamajā nedēļā, visticamāk, varēs redzēt, ka ASV naftas ieguve turpina pieaugt ar tempu aptuveni 1,2 miljons barelu gadā. Tādējādi, pateicoties urbumu skaita pieaugumam, ASV naftas ieguve strauji palielinās. Tikmēr spekulatīvās pozīcijas ir rekordaugstas un tehniski vērtējot pārpirkšana sasniegusi augstāko līmenī kopš 2011. gada. Tramps ir pagarinājis lēmumu par pilnīgu sankciju atcelšanu pret Irānu, kas vēl var dot pēdējo impulsu cenu kāpumam.

«Kopš pērnā gada 21. jūnija esam vērojuši gandrīz nepārtrauktu naftas cenu ralliju, ko virzīja krājumu samazināšanās, USD indeksa kritums, globālā PMI indeksa pieaugums, pārrāvumi naftas cauruļvadu darbībā, OPEC & Co atjaunotie solījumi ieguves ierobežošanai, naftas urbumu skaita stagnācija ASV, risks atjaunot sankcijas pret Irānu un, visbeidzot, ekstremālais aukstums ASV. Šis nebeidzamais rallijs un izmaiņas nosacījumos tirgū ir audzējis ienesīgumu, kas piesaistījis arvien vairāk spekulatīvās naudas,» norāda eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas dēļ tirgotāji ir spiesti maksāt pircējiem par preces pieņemšanu.

Sarūkot naftas glabāšanas vietu ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm tirdzniecības sesijas beigās noslīdēja līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu.

Nākotnes kontrakts jēlnaftas maija piegādēm noslēdzas otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, ir jāatrod kāds, kas fiziski pieņemtu šo naftu. Tā kā tirgū ir pārprodukcija un glabātuves ir pilnas, pircēju ir maz.

"Tas ir kontrakts kaut kam, ko neviens negrib pirkt," sacīja "ClipperData" analītiķis Mets Smits.

Naftas cenu bezprecedenta kritums pamudināja investorus vairāk pārdot akcijas Volstrītā, kas lēni atgūstas pēc tam, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ galvenie indeksi ir sarukuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušonedēļ naftas cena pasaulē saruka līdz zemākajam līmenim sešu gadu laikā, un nav izslēgts, ka šī resursa vērtības lejupslīde turpināsies, par ko liecina arī vadošo investīciju banku aplēses.

Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu kontrakta vērtība pašlaik ir noslīdējusi līdz 46,7 ASV dolāru par barelu atzīmei; savukārt ASV vieglās jēlnaftas cena Ņujorkas preču biržā dzīvojas pie 41 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Pasaules melnā zelta tirgū vērojama pārprodukcija, un arvien pieaugošs analītiķu īpatsvars prognozē zemākas cenas – tuvāk 30 ASV dolāru par barelu atzīmei. Jāatgādina, ka iepriekšējo reizi naftas cena 30 ASV dolāru par barelu atzīmei pietuvojās 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā, kad pilnā mērogā bija aizsvilusies globālā finanšu krīze. Jāatgādina, ka vēl tā paša gada vasarā ASV vieglās jēlnaftas vērtība gandrīz sasniedza 150 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas infrastruktūra Tuvajos Austrumos var būt ļoti ievainojama; melnā zelta cena uz brīdi palecas par 20%, kas var būt nepatīkami pasaules ekonomikai.

Pamatīgs satricinājums skāris naftas tirgu. Pēc ziņām par uzbrukumu Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu līguma cena paviesojusies virs 70 ASV dolāriem par barelu. Vēl piektdien nafta dzīvojās ap 60 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Šīs nedēļas sākumā, tirgus dalībniekiem nedaudz ievelkot elpu, gan bija vērojama naftas vērtības atkāpšanās uz nedaudz zemāku līmeni. Tas gan nemaina faktu, ka vienā brīdī naftas cena bija palēkusies par piekto daļu, kas ir visvairāk gandrīz 30 gadu laikā. Šāda situācija kārtējo reizi izceļ to, cik neparedzams var būt šis tirgus, un to, cik ātri tajā var mainīties tendence.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: FKTK nodrošināja Ventspils naftas minoritāro akcionāru tiesību ievērošanu

LETA, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā nosakot vienas AS Ventspils naftaakcijas cenu 4,56 eiro apmērā, nodrošinājusi minoritāro akcionāru tiesību ievērošanu, aģentūrai LETA sacīja ieguldījumu pārvaldes AS INVL Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Kā ziņots, FKTK padome atļāvusi Ventspils naftas akcionāram Euromin Holdings (Cyprus) Limited (Euromin) izteikt Ventspils naftas" obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Vienas akcijas cena obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir noteikta 4,56 eiro. Tas ir būtiski vairāk nekā piedāvājuma izteicēja iepriekš plānotā cena par akciju - 3,12 eiro.

Skaidrojot šo atšķirību, Martinovs atzina, ka vienmēr, kad tiek veikti darījumi, pircējs grib nopirkt lētāk, bet pārdevējam liekas, ka ir jāmaksā dārgāk.

Ventspils naftas gadījumā FKTK ir nodrošinājusi mazākuma akcionāru tiesību ievērošanu. Martinovs skaidroja, ka cenas noteikšanas mehānisms obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir diezgan precīzi noteikts likumā. Turklāt arī no iepriekšējiem FKTK lēmumiem par līdzīgiem gadījumiem ir zināms, ka komisija konsekventi ievēro likuma interpretāciju un komisijas rīcība akciju atpirkšanas cenas noteikšanā vienmēr bijusi korekta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas kartelis pagaidām vēl ar retoriku sācis slāpēt cenas pieaugumu šajā tirgū.

Melnā zelta tirgū tendences mēdz mainīties visai strauji – ja vēl pagājušās nedēļas vidū naftas vērtība (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent) atradās pie 80 ASV dolāru par barelu atzīmes, tad šīs nedēļas sākumā tā bija noslīdējusi līdz 75 ASV dolāriem par barelu. Naftas cena gan joprojām ir par 12,5% augstāka nekā šā gada sākumā un par 50% augstāka nekā pirms 12 mēnešiem. Šādas tendences zināmā mērā arī noteikušas to, ka līdz neierasti augstam līmenim pakāpusies degvielas cena tās uzpildes stacijās. Iepriekšējo reizi tik augstu naftas cenu redzējām vien 2014. gada beigu daļā.

Par neseno naftas cenas samazināšanos atbildīgas ziņas, ka Krievija un Saūda Arābija strādā pie jaunas vienošanās, lai šajā tirgū varētu tikt palielināts šī resursa piedāvājums. To pagājušās darba nedēļas izskaņā Maskavā atklāja abu šo valstu naftas ministri. Turklāt arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicies, ka Krievijas interesēm pilnībā piemērota ir naftas cena pie 60 ASV dolāru par barelu atzīmes un šai valstij nav vajadzīga šo cenu došanās būtiski augstāk. Tas varot novest pie problēmām patērētājiem, kas radīšot problēmas arī naftas ieguvējiem. Putins piebilda, ka OPEC un Krievija neplāno pieturēties pie pašlaik eksistējošajām ieguves kvotām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vismaz zemāks izejvielu rēķins

Jānis Šķupelis, 05.02.2020

Straujāk ASV preču biržā sarukusi, piemēram, sojas pupiņu cena - kopš 10. janvāra par 6,7%.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cena varētu būt sasniegusi savu zemāko punktu, jo patlaban sarūkošās naftas rezerves valstīs ārpus Naftas Eksportētājvalstu organizācijai (OPEC) mazina pasaules melnā zelta pārpalikumu, atsaucoties uz Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu teikto, raksta Bloomberg.

Šajā gadā ražošanas apjomi ne-OPEC valstīs saruks par 750 tūkstošiem barelu dienā jeb par 150 tūkstošiem barelu dienā vairāk nekā tika lēsts aizvadītajā mēnesī. Tāpat tirgum atbalstu sniedz kritums Irākā un Nigērijā, savukārt Irāna atjauno ražošanas apjomus lēnāk nekā iepriekš plānoja.

«Pastāv signāli, ka cenas varētu būt sasniegušas savu zemāko līmeni,» norāda aģentūras eksperti. «Naftas cenas patlaban varētu saskatīt gaismu ārkārtīgi garā tuneļa galā, jo tirgus spēki darbojas un ražotāji, kuriem ir augstākas izmaksas, samazina izlaides apjomus,» viņi piebilst.

Tāpat aģentūra paredz, ka ASV naftas ražošanas apjomi šogad saruks par 530 tūkstošiem dolāru dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažas pēdējās nedēļas vērojams visai straujš naftas cenas pieaugums, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena Londonas preču biržā kopš augusta vidus palēkusies par 10 ASV dolāriem un pārrāpusies pāri apaļajai 80 ASV dolāru par barelu atzīmei. Rezultātā šobrīd pasaulē vērojama dārgākā nafta četru gadu laikā. Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) pārstāvji devuši mājienus, ka naftas piedāvājuma palielināšana, visticamāk, tuvākajā laikā nav dienas kārtībā. Turklāt naftas piedāvājuma pusi uz jautājuma zīmes uzlikuši notikumi, kas aptver Irānu un Venecuēlu. Būtībā OPEC atklājusi, ka negarantēs zaudēto Irānas un Venecuēlas barelu aizvietošanu ar papildu naftas ieguvi. Pieejamā informācija liecina, ka Venecuēlā augustā vidēji dienā tika iegūti aptuveni 1,25 miljoni barelu naftas, kas ir par pusmiljonu mazāk nekā pagājušā gada beigās un par miljonu mazāk nekā pirms diviem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV naftas cenas ieslīdēšana mīnusos bijusi īslaicīga, un kopš šīs nedēļas otrdienas melnā zelta vērtība ASV preču biržā ir palēkusies vairāk nekā par 50%.

Kopumā pat pēc šāda procentuālā ziņā it kā ļoti dāsna pieauguma tas gan tāpat nozīmē, ka ASV vieglās jēlnaftas cena atrodas vien pie 15-16 ASV dolāriem par barelu. Pasaules etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - cena ir nedaudz augstāka, un šīs nedēļas izskaņā tā atradās pie 21 ASV dolāra par barelu atzīmes.

ASV naftas cenas noslīd zem nulles 

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas...

Tendenču pētnieki vērš uzmanību uz to, ka tuvākajā laikā diez vai var cerēt uz šī tirgus stabilitāti.

Šobrīd naftas ražotāji esot strupceļā, un risinājumi tuvākajos mēnešos tam, kā nostabilizēt situāciju, nav. "Pieprasījums ir nogāzies tik strauji, ka pielāgot piegādes, lai nostabilizētu cenu, nav iespējams. Domāju, ka tuvākos mēnešus tiks meklēti kopsaucēji ieguves mazināšanai, kam varētu būt drīzāk deklaratīvi rezultāti. Visi skati vērsti uz nākamo ceturksni, kad varēs noteikt panākumus vīrusa ierobežošanā, un sākt minēt to, kas notiks ar ekonomiku," teic SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš vēl norāda, ka pie tik šaura tirgus, lai kādi būtu centieni un paziņojumi, notiks spēle par vājāko izstumšanu no tirgus. Visizteiktāk šobrīd to piekopjot Saūda Arābija, kas piedāvā izteikti zemas cenas gan Eiropai, gan Āzijai.

Šobrīd, šķiet, vērojama situācija, ka par galveno izejvielu naftas tirgū kļuvusi nevis pati nafta, bet tās uzglabāšanas kapacitāte. Daudz tiek spriests, ka jau drīzumā pasaulē faktiski visas iespējamās krātuves tiks pārpildītas ar šo resursu un tad vairs to nebūs, kur likt.

"Man šķiet, ka primārais faktors būs ekonomikas atgūšanās temps. Ja tas notiks salīdzinoši strauji, motivācija no spēlētāju puses atrast kompromisus tirgus un piegāžu sadalē var pieaugt. Ja ekonomikas nīkuļošana ieilgs, daudzviet ieguve apstāsies, jo nesīs zaudējumus, nebūs investīciju, pieaugs bankrotu vilnis, kas, piemēram, ASV jau pieaudzis par 50%. Tad nu daudz ko noteiks valstu spēja un interese iesaistīties šīs nozares glābšanā. Interesanti, kā risināsies situācija ASV, arī saistībā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Pieļauju iespēju, ka, ja cena saglabājas ilgstoši zema, Baltajā namā nomainās vadība," lēš SEB eksperts.

Viņš arī atzīst - tas, ka pa šo laiku būs izveidojušies milzīgi naftas krājumi, šajā tirgū cenu uz leju spiedīs vēl ļoti ilgi. Tas arī nozīmēšot, ka augstāko izmaksu valstis nonāks sprukās.

Tomēr vienlaikus - jo ilgāk šāda zemas cenas situācija saglabāsies, jo lielāks kādā brīdī var būt cenu atsitiens. "Domāju to apzināsies daudzas valstis, kam ir jāizšķiras – attīstīt alternatīvas vai dzīvot šajās naftas cenas šūpolēs. Attiecībā uz Eiropu, pašreizējā situācija tai nāk par labu kā resursa patērētājai, bet sarežģī potenciālo Eiropas eksporta patērētāju tirgu pirktspēju un rada bada un cita veida riskus, kurus Eiropai var nākties risināt. Tomēr, šķiet, ka tas daudz nemazinās uzņemto kursu mazināt atkarību no fosilajiem resursiem. Notiekošais saistībā ar vīrusu var tikai paātrināt dažādu iniciatīvu ieviešanu.

Jāpiebilst, ka naftas cenu nosaka ne tikai racionāli apsvērumi tirgū. Lielu lomu nosaka arī ģeopolitiskie apsvērumi, kas maina tirgus konjunktūru. Piemēram, iespējamība, ka kādai no lielvarām niezēs pirksti piemest klāt sērkociņu naftas ieguves reģionu valstu nestabilajai politiski ekonomiskajai situācijai, lai izsistu konkurentu, ir visai augsta. Tāpat jārēķinās, ka naftas cenu zigzagus veido arī tirgus spekulācijas. Šobrīd ir skaidrs tikai tik daudz, ka pašreizējā naftas cena nav ilgtspējīga un korekcijas ir neizbēgamas,” skaidro SEB analītiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd milzīga neskaidrība saistās ne tikai ar koronavīrusa panikas izplatību. Tiek saņemti arvien jauni paziņojumi par notiekošo melnā zelta tirgū, kas šodien norāvuši stopkrānu otrdienas naftas cenas atgūšanas procesam.

Pēdējās dienās kļuvis skaidrs, ka ietekmīgākie pasaules naftas ieguvēji šo resursu nu pumpēs tik daudz, cik vien tie spēj. Būtībā karš nu ir par tirgus daļu, un vismaz šobrīd daudzi prognozē, ka tas līdz kāda nozīmīga melnā zelta ieguvēja kapitulācijai turpināsies visai ilgi. Būtībā jautājums ir, kuram melnā zelta ieguvējam pirmajam iztecēs rezerves. Tāpat nav izslēgts, ka zemās cenas kādā brīdī iekodīs ASV slānekļa naftas ražotājiem (ASV galu galā pēdējos gados kļuvis par pasaulē lielāko naftas ieguvēju), daudziem no kuriem ir visai lielas parādsaistības, liecina pieejamā informācija.

Citiem vārdiem sakot - laipni lūgti brīvajā tirgū!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcionāri tikuši apzagti – tā intervijā par par īpašnieku maiņu Ventspils uzņēmumos laikrakstam Diena atzīst pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Fragments no intervijas

Pirms aptuveni mēneša izskanēja ziņa, ka Kiprā reģistrētais Vitol grupas uzņēmums Euromin Holdings Limited no Latvijas Naftas tranzīta iegādājies 43,25% Ventspils naftas akciju par 1,77 eiro gabalā. Pirms dažām dienām esat publiski paudis, ka Ventspils naftas akcijas pārdotas par vairākkārt zemāku cenu, nekā tā tam vajadzētu būt.

Jā, ir notikusi akcionāru apzagšana īpaši lielā apmērā.

Kas tā liek domāt?

Aprēķins ļoti vienkāršs. Kā jūs zināt, obligātā atpirkuma cena Ventspils naftas akcijām – to nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija – ir 4,56 eiro par akciju. Latvijas Naftas tranzīts pārdeva tādu akciju daudzumu, kas pircējam nodrošina ne tikai vairāk nekā 50%, bet pat vairāk nekā 75% no Ventspils naftas akcijām. Jāņem vērā arī tas, ka Ventspils naftai jāsaņem 160 miljonu dolāru liela samaksa par pirms desmit gadiem pārdoto pusi Ventspils Naftas termināla akciju. Līdz ar to šie 4,56 eiro būtu vēl jāreizina ar koeficientu 1,3 (droši vien sarunas būtu jāsāk pat ar koeficientu 1,5, bet reāls varētu mazāks cipars). Tādā gadījumā iegūsiet 5,928 eiro. Ja no tā atņemsiet 1,77, par ko Latvijas Naftas tranzīts un konkrēti Ģenerālprokuratūras uzticamības persona Rudolfs Meroni realizēja katru akciju, un pareizinām to ar vairāk nekā 45 miljoniem akciju, tad starpība veido aptuveni 187 miljonus eiro. Tātad Latvijas Naftas tranzīta dalībniekiem, tajā skaitā arī netiešajiem, kā patīk prokuratūrai izteikties, būs nodarīta skāde par šiem 187 miljoniem. Nu, piemēram, ja esmu Ventbunkera akcionārs, kaut kas no Ventspils naftas pienāktos man, maniem radiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru