Jaunākais izdevums

Nemitīga inovāciju meklēšana, darbinieku novatoriskas idejas un principa “neapstāties pie sasniegtā” ievērošana – tas viss ļauj mums veidot unikālu produktu, ar ko iespējams iekarot pasaules tirgus, intervijā DB stāsta uzņēmuma SIA COMPOR valdes loceklis Jurģis Vašuks.

Par uzņēmuma veiksmes stāstu un izaicinājumiem lasiet intervijā.

##Pastāstiet vairāk par savu biznesu, tā specifiku.

SIA COMPOR Latvijā darbojas kopš 2015. gada. Mūsu kompānija izgatavo stikla šķiedras kompozīta materiālu profilus ar pultrūzijas tehnoloģiju. Izstrādājumi no stikla šķiedras tiek ražoti, gādājot par dabas aizsardzību un resursu ekonomiju. SIA COMPOR ir vienīgais šādu profilu ražotājs Baltijā. Tuvākās līdzīgās ražotnes atrodas Dānijā, Beļģijā, Vācijā.

Profili, kas izgatavoti no stikla šķiedras kompozītmateriāla, apvieno dažādu materiālu labākās īpašības. Ražojot tiem nav ierobežots garums, tie ir daudzveidīgi krāsu ziņā (pēc RAL kataloga), ar zemu siltumvadību, ķīmiski noturīgi, ar augstām mehāniskām un izcilām dielektriskām īpašībām, kā arī izturīgi pret koroziju un saules iedarbību.

##Vai strādājat tikai Latvijā vai arī skatāties uz plašāku - pasaules tirgu?

Lai gan esam vienīgie, kas ražo Baltijā šādus stikla šķiedras kompozīta profilus, saskaramies ar tirgus inertumu jauno produktu pieņemšanā. Ražotnes izvietojums nosaka potenciāli perspektīvākos tirgus: Baltijas valstis, Skandināvija, Polija, Baltkrievija un Krievija.

##Kur tiek lietotas jūsu ražotās konstrukcijas?

Stikla šķiedras kompozīta profili ir lietojami militārajā būvniecībā, tiltu, autoceļu būvniecībā, energoindustrijā, ūdensapgādes, hidrobūvju, telekomunikāciju tīklu un dažādu būvniecības projektu īstenošanā. No kompozītmateriāla profiliem ir iespējams veidot dažādas konstrukcijas gan mājsaimniecībās, gan industriālajos objektos. Tā kā profili ir ķīmiski noturīgi (nav pakļauti temperatūras un ūdens ietekmei), ar tiem var aizstāt metāla konstrukcijas agresīvās vidēs.

##Vai uzņēmuma attīstībai izmantojāt papildu finansējuma iespējas?

Darbojoties šajā biznesā, sapratām, ka nepieciešams arī papildu finansiālais atbalsts. Lai realizētu mūsu plānus un produktu virzību, bija nepieciešami finansiālie līdzekļi. AS LPB Bank sniedza mums palīdzīgu roku, izprotot mūsu vajadzības. Ar bankas palīdzību un atbalstu tiek plānots palielināt ražošanas apjomus, kā arī ieviest jaunas tehnoloģijas, līdz ar to uzlabojot gala produkta kvalitāti, lai tas varētu kalpot cilvēkiem daudzus gadus.

##Pastāstiet vairāk par biznesa attīstības plāniem nākamajiem pieciem gadiem.

Nākotnē vēlamies neapstāties pie sasniegtā un turpināt darbu pie jaunu produktu izstrādes: gājēju un velosipēdistu iekarināmie un vanšu tilti no stikla šķiedras kompozītmateriāla; dažādu veidu viegli transformējamie angāri un novietnes; stikla šķiedras kompozīta rievsienas upju, ezeru, jūras piekrastes nostiprināšanai.

##Jūsu novēlējums un ieteikums jaunu biznesu veidotājiem!

Ja vadītājs ir mērķtiecīgs, komandā ir labi darbinieki, kā arī draugi un partneri apkārt, ir iespējams sasniegt visaugstākos mērķus. Galvenais ir ticēt savai idejai, daudz strādāt pie tās realizēšanas un nepadodies ikdienas grūtībām – tad viss ir iespējams!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot uzsākto zaļo kursu, šī gada rudenī SIA “Salaspils Siltums” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēguši darbu pie vēl viena saules paneļu parka realizācijas.

Projektā uz zemes ierīkoti 270 saules paneļi ar kopējo jaudu 100 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos gandrīz 95 000 kWh zaļās elektroenerģijas.

“Mums rūp vide un klimats, un mēs ar aizrautību turpinām uzsākto zaļo kursu. Šobrīd mūsu galvenais mērķis ir maksimāli atteikties no kurināmā nepieciešamības, it sevišķi, no fosiliem resursiem. “Salaspils Siltums” noteikti neapstāsies pie sasniegtā – turpināsim meklēt inovatīvus risinājumus, lai vēl vairāk uzlabotu mūsu uzņēmuma ražošanu un darbību kopumā,’’ komentē SIA “Salaspils Siltums” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais saules parks uzņēmumam “Salaspils Siltums” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Visi skolēni no Latvijas izcīna medaļas Pasaules Informātikas olimpiādē

Monta Glumane, 11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgo apbalvošanu Tsukubā, Japānā, noslēgusies 30. Pasaules Informātikas olimpiāde. Piedaloties 335 dalībniekiem no 87 valstīm, visi Latvijas dalībnieki izcīnīja medaļas, informē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Bronzas medaļas ieguva Roberts Leonārs Svarinskis, Renāts Jurševskis, Eduards Gaņkins un Iļja Čaikovskis. Šāds rezultāts, kad visi Latvijas dalībnieki izcīna medaļas, ir sasniegts pēc astoņu gadu pārtraukuma. Roberts Leonārs, Eduards un Iļja ar šiem panākumiem papildināja pavasarī Baltijas informātikas olimpiādē Stokholmā (Zviedrijā) izcīnītās bronzas medaļas.

Absolūtajā vērtējumā uzvaru izcīnīja Bendžamins Kui (Benjamin Qi) no ASV, kuram sekoja Maolongs Jangs (Maolong Yang) un Zentings Zu (ZhentingZhu) no Ķīnas. Kopumā tika piešķirtas 29 zelta, 55 sudraba un 83 bronzas medaļas. Igaunijas un Lietuvas komandas izcīnīja trīs medaļas katra.

«Liels gandarījums, ka pēc tik ilga pārtraukuma medaļas ir izcīnījuši visi Latvijas komandas dalībnieki. Vēlos izteikt pateicību visiem skolotājiem, kas sagatavoja savus audzēkņus sacensībām gan Latvijas, gan starptautiskajā mērogā. Tieši šo cilvēku milzīgais entuziasms un ieguldītais darbs ļauj priecāties par mūsu skolēnu panākumiem,» uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbībā sākusies ekonomiskā pandēmija

Gatis Galviņš, SIA "Eolus" vadītājs, 07.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ir vēsturiska diena – saskaņā ar “Nord Pool” biržas datiem, 7. decembra rītā elektroenerģijas cena Latvijas reģionā pārsniegusi 1000 eiro par megavatstundu (MWh), tādējādi turpinot jau vairākus mēnešus ilgušo energoresursu krīzi.

Straujais cenu kāpums draud ar ekonomisko pandēmiju, kuru nevar atstāt pašplūsmā, jo elektrība ir jebkuras ekonomikas mugurkauls, savukārt jau šā brīža prognozes liecina, ka inflācijas virsotne tiks sasniegta 2022. gada sākumā. Pie šiem apstākļiem ir nepieciešams skaidrs lēmumu pieņēmēju rīcības plāns, lai situāciju līdzsvarotu un nepieļautu uzņēmēju un mājsaimniecību bankrotus.

Vai politiķi spēj vienlaikus risināt divas nozīmīgas krīzes – veselības un ekonomikas? Jau šī gada novembrī likās, ka elektroenerģijas cena ir pārspējusi visus rekordus kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas Latvijā, jo cena kāpa par 122% un sasniedza 122.93 EUR/MWh. Arī septembra un oktobra cenu kāpums bija pietiekoši dramatisks – 106.40 EUR par MWh, turklāt tikai 45.43 % no vietējiem energoresursiem pietika, lai nosegtu elektroenerģijas patēriņu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā braukšana ar automašīnu izmaksā aizvien dārgāk, jo naftas cenas pieaugums pasaulē šogad ievērojami paaugstinājis arī cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī vēsturiski augstākā cena vēl nav sasniegta, daudz līdz šai atzīmei vairs nav palicis. Patlaban starptautiskajā vidē notiekošais šajā gadā ir būtiski palielinājis naftas cenu, kas atspoguļojas arī degvielas izmaksās transportlīdzekļiem. Šajā gadā vien naftas cena ir augusi par 30%, un ģeopolitiskā situācija neļauj prognozēt būtisku kritumu tuvākajā laikā. Eksperti pieļauj jaunu, rekordaugstu degvielas cenu sasniegšanu.

Degvielas cenas šajā gadā ir palielinājušās strauji, bet, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vēl nav sasniegts vēsturiski augstākais līmenis, tomēr esam tuvu tam, lai pārspētu rekordus. Gan degvielas tirgotāji, gan ekonomisti skaidro, ka pēdējā laika cenu tendences ietekmējis vairāku ģeopolitisku faktoru kopums, taču savu artavu devušas arī izmaiņas nodokļu politikā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Mājaslapas tulkošana un lokalizācija jeb kā kļūt vēl veiksmīgākam eksporta tirgū?

Sadarbības materiāls, 09.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lidl sasniegtā tirgus daļa pērn Latvijā varētu būt tuvu 10%

LETA, 20.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" sasniegtā tirgus daļa pagājušajā gadā Latvijā varētu būt tuvu 10%, intervijā sacīja kompānijas vadītājs Mačejs Urbanskis, atsaucoties uz pētījumu kompānijas "NielsenIQ" datiem.

Viņš arī atzīmēja, ka attiecīgos rezultātus vērtē kā izcili labus, ņemot vērā, ka pērn Latvijā darbojās aptuveni 20 "Lidl" veikalu.

"Es teikšu, ka tas, ko mēs gada laikā esam sasnieguši, ir pat vairāk, nekā mēs cerējām. Mēs zinājām, ka klienti Latvijā mūs gaida. Mums kopš 2016.gada bija darba pieredze Lietuvā, tādēļ mēs bijām pārliecināti, ka mūsu ienākšana tirgū būs sekmīga, bet realitāte pārsniedza mūsu gaidas," sacīja Urbanskis, piebilstot, ka "Lidl" darbu sāka ar 15 veikaliem 2021.gada oktobrī un pašlaik to skaits ir sasniedzis 23.

Urbanskis arī atgādināja, ka "Lidl" darbu Latvijā sāka pandēmijas laikā, kad spēkā bija dažādi ierobežojumi, tostarp veikalos drīkstēja atrasties ierobežots pircēju skaits, bet pēc tam situāciju tirgū mainīja karš Ukrainā un augstā inflācija. Tomēr neraugoties uz to, veikalu tīklam izdevies sasniegt daudz labākus rezultātus, nekā bija plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadītājs nedrīkst domāt no “es un jūs” prizmas, mēs katrs veicam svarīgu darbu, kas nodrošina uzņēmuma attīstību, tikai katrs savā jomā un amatā, uzskata SIA Bite Latvija ģenerāldirektors Kaspars Buls.

Lielākie izaicinājumi, vadot uzņēmumu, ir spēja nemitīgi mainīties, pielāgoties, attīstīties un neapstāties pie sasniegtā, pauž K. Buls, piebilstot, ka vadītājs nedrīkst baidīties dažkārt pieņemt arī nepopulārus lēmumus. Viņš atzīst, ka mēģina saskatīt potenciālu ikvienā darbiniekā, parādot savu uzticību un, ja nepieciešams, dodot arī otro iespēju.

Uzticīgs nozarei

Gandrīz visu dzīvi esmu bijis saistīts ar tirdzniecību, stāsta K. Buls. “Vidusskolas laikos piepelnījos, palīdzot mammai vasarās pārdot pašu dārzā izaudzētos dārzeņus, savukārt vēlāk tirgoju dīvānus un gultas uzņēmumā Kates mājas mēbeles. Nonākot tirdzniecībā, ātri sapratu, ka tieši pārdošana ir joma, kurā vēlos attīstīt savu tālāko karjeru. Vēlāk iestājos Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā RISEBA, kur ieguvu uzņēmējdarbības vadītāja kvalifikāciju. Paralēli tam darba gaitas turpināju SIA Eugesta un partneri, kur sākumā darbojos kā pārdošanas aģents, bet pēc pāris gadiem kļuvu par preču grupas vadītāju,” atminas K. Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs jūlijā sasniegta vēsturiski augstākā elektroenerģijas cena, teikts Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunākajā Latvijas elektroenerģijas tirgus apskatā.

2022.gada jūlijā elektroenerģijas vidējā cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 304,96 eiro par megavatstundu (MWh), kas salīdzinājumā ar jūniju ir pieaugums par 39,7%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju - 3,5 reizes.

Arī pārējās Baltijas valstīs elektroenerģijas vidējās mēneša cenas sasniegušas vēsturiski augstākos līmeņus - Lietuvā 305,36 eiro par MWh, bet Igaunijā - 233,21 eiro par MWh.

Latvijā un Lietuvā jūlijā fiksēta arī vēsturiski augstākā stundas cena - 21.jūlijā laika posmā no plkst.18 līdz 19 elektroenerģijas cena sasniedza 2100,08 eiro par MWh.

"Krasais cenu pieaugums saistāms ar ierobežoto elektroenerģijas piedāvājumu Baltijas tirgū - to ierobežo gan Daugavas hidroelektrostaciju (HES) dambju remonts, kā rezultātā zemā ūdens līmeņa dēļ lielās HES Latvijā saražo maz, gan gāzes pieejamība un augstās tās cenas elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās, gan arī lēmums pārtraukt elektroenerģijas importu no Krievijas tai noteikto sankciju dēļ," skaidro kompānijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā janvāra nogalē sasniegts 95.markas benzīna vidējās cenas rekords, degvielas litra vidējai cenai pieaugot līdz 1,526 eiro, liecina Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati.

EK ik nedēļu apkopo dalībvalstu datus par vidējām degvielas cenām.

Komisijas dati liecina, ka iepriekšējais rekords tika fiksēts pērnā gada novembrī - 1,508 eiro par litru. Savukārt iepriekš Latvijā 95.markas benzīna augstākā vidējā cena nedēļā tika sasniegta 2012.gada aprīlī, kad litrs šīs degvielas atbilstoši lata kursam pret eiro maksāja 1,507 eiro.

Aizvadītajā nedēļā publiskotā EK informācija par iepriekšējo nedēļu liecina, ka Latvijā litrs 95.markas benzīns nedēļā no 24. līdz 30.janvārim maksāja vidēji 1,526 eiro.

Līdz šim augstākā auto dīzeļdegvielas vidējā cena sasniegta 2012.gada marta vidu, kad litrs dīzeļdegvielas atbilstoši tā brīža lata kursam pret eiro maksāja vidēji 1,416 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta: Policijā jau iepriekš sākts kriminālprocess par draudiem Bunkum

LETA, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā (VP) jau iepriekš sākts kriminālprocess par draudiem maksātnespējas administratoram un advokātam Mārtiņam Bunkum, kuru trešdien noslepkavoja netālu no Meža kapiem Rīgā, žurnālistiem pastāstīja VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Kriminālprocess sākts 2016.gadā pēc iesnieguma par draudiem. Šajā lietā aizdomās turēto nav.

Tāpat Grišins pastāstīja, ka Bunkus noslepkavošanā izmantots automātiskais ierocis, taču aizdomās turēto patlaban nav. Policija uzskata, ka noziegumu paveikuši vismaz divi cilvēki.

Grišins arī apstiprināja, ka nozieguma pastrādāšanā izmantota furgona tipa automašīna Volkswagen ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības tika atrasta degam netālu - pie krematorijas un dzelzceļa sliedēm.

Viena no galvenajām versijām ir, ka slepkavība saistīta ar upura profesionālo darbību un iepriekš tā rūpīgi izplānota. Grišins gan prognozēja, ka parādīsies arī jaunas versijas. «Patlaban ir daudz versijas un apakšversijas,» norādīja policijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšana kā biznesa vides un risku spogulis

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas vadītāja, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos mēnešos virknē plašsaziņas līdzekļu publicēta informācija par konkurences iespējamajām problēmām Latvijā, kas varētu būt viens no augstās (un ilgstoši noturīgās) inflācijas iemesliem. Daļā no ziņām piesauktas arī komercbankas, kas Latvijā esot pārāk atturīgas un piesardzīgas kreditēšanā.

Kopumā piekrītot, ka diskusija par Latvijas ekonomikas un konkurētspējas veicināšanu ir vērtīga, vēlos sīkāk pakavēties tieši pie tēzes par komercbankām un to kreditēšanas apstākļiem Latvijā.

Rakstā apskatīšu dažas no problēmām un jautājumiem, kas skar biznesa kreditēšanas tirgu Latvijā. Ikviena uzņēmuma, tai skaitā, bankas mērķis ir pelnīt sabalansējot un vadot riskus, kas ir atbildīgs un ilgtspējīgs biznesa modelis. Ņemot vērā, ka banku nozare ir viena no visvairāk regulētajām ne tikai no vietējām uzraudzības iestādēm, bet arī Eiropas Centrālās bankas, kuras noteikumi ir iekļauti risku modeļos, tas ietekmē aizdevuma cenu. Strādāt Latvijā (ar tādu vēsturisko pieredzi, kas ir bijusi tieši šeit), nozīmē strādāt augstāka riska un mazāk pievilcīgas biznesa vides apstākļos. Neskatoties uz visu minēto, banku spēja un vēlme kreditēt, kā arī pēdējo gadu pieaugošie izsniegto jauno kredītu apjomi liecina, ka kreditēšanas tirgus attīstās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jurisprudences vide Latvijā: 30 gadu ilgas pārmaiņas un tas, kam mainīties nevajadzētu

Ivars Grunte, advokātu biroja TGS Baltic vadošais partneris, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad pirms 30 gadiem tika dibināts advokātu birojs TGS Baltic, jurisprudences nozarē Latvijā viss bija citādi – jurisprudences vide, attieksme pret tiesībām, klientu prasības, ārējie apstākļi. Šodien ir izaugusi jauna, dedzīga un vispusīgi izglītota advokātu paaudze, savstarpējā konkurence kļuvusi daudz spēcīgāka, un kopumā mēs ejam kopsolī ar Eiropas advokātu saimi.

Latvijas tiesību nozare ir piedzīvojusi milzīgu attīstības lēcienu un pie tā nebūt neapstāsies. Taču ir lietas, kam nekad nevajadzētu mainīties.

Tiesību jomā darbojos jau četrdesmit gadu, arī mani vecāki strādāja šajā nozarē, tāpēc no pieredzes varu teikt: laikā no 1970. līdz 1990. gadiem tiesību vide piedzīvoja labi ja niecīgas pārmaiņas, bet no deviņdesmitajiem līdz šodienai tas ir bijis milzīgs lēciens. Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijā strauji attīstījās komerctiesības, jo uzplaukumu piedzīvoja tas, kas bija aizliegts Padomju Savienībā – brīva tirdzniecība un valūtas aprite. Savukārt līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā nāca klāt jauns tiesiskais regulējums, un joma uzņēma jaunus apgriezienus, nozarei kopumā strauji kļūstot arvien komplicētākai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns Goldingen Room (kas ieguva 2. vietu DB izdotā žurnāla Horeka labāko restorānu balsojumā 2018. gadā), viesnīcas 2 baloži un Noliktava No 5 ir Ciņu ģimenes tūrisma biznesa atskaites punkti vienā no Latvijas skaistākajām pilsētām, taču ideju ģeneratori piedalījušies arī citos projektos, piemēram, Dzīvā muzeja izveidē un tūristu vilcieniņa radīšanā.

«Uzņēmējdarbība Kuldīgā mums sākās kā ģimenes atkalapvienošanās projekts,» saka Roalds, un Santa viņam piekrīt. Jaunās viesnīcas Noliktava No 5 vestibils priekšpusdienā ir kluss – viesu vairs nav un vēl nav. Ciņu pāris stāsta par savu dzīvesveidu, kas nesaraujami saistīts ar biznesu. Un otrādi. Roalds un Santa runā, turpinot viens otra iesāktos teikumus. Ģimenes kopsavilkums «Bija krīzes laiks, 2008. un 2009. gads. Viss izšķīda, krīze bija visā Latvijā, pieņēmām lēmumus, kas visai būtiski mainīja mūsu tā brīža dzīvi,» stāstu sāk Santa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes ar bērniem ir viena no Covid-19 krīzes vissmagāk skartajām sabiedrības grupām, tāpēc tieši tās tika izvēlētas kā pirmās, kas saņems vienreizēju beznosacījuma pabalstu, taču valdība pie tā neapstāsies - tiks sniegta palīdzība arī citām sabiedrības daļām, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atgādināja, ka ar valdības un Krīzes vadības padomes lēmumu nesen tika izveidota Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupa, kuras uzdevums būs palīdzēt valdībai identificēt pārējās sabiedrības daļas, kurām šajā laikā visvairāk pietrūkst valsts atbalsta.

"Uzdevums ir palīdzēt valdībai identificēt, kur vēl ir tās cilvēku grupas, kurām mēs šobrīd nesniedzam palīdzību, bet kurām būtu jāsniedz palīdzība tieši Covid-19 laikā, un kā mēs varētu šajā sakarā samazināt kopējo nevienlīdzību valstī. Uzdevums skan vienkārši, bet mums ir virkne cilvēku, kas tagad pie tā risinājuma strādā. Kad risinājums būs, es to virzīšu valdībā apstiprināšanai," solīja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bankas sodītas, kas tālāk?

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 28.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozare, īpaši komercbanku sektors, pagājušajā gadā pieredzēja dažādus satricinājumus, kurus vēl tikai pirms gada bija grūti prognozēt.

Kopumā gads it kā sākās cerīgi - ziema bija siltāka nekā ierasts, un energoresursus apkurei vajadzēja mazāk. Cerība, ka jau šogad Ukraina uzvarēs karā Krieviju, bija spēcīga, jo sabiedrotie bija sākuši nopietnas ieroču, tehnikas un munīcijas piegādes Ukrainai. Tikmēr Latvijā finanšu nozare paveica lielāko darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un sankciju praktiskā piemērošanā, protams, sadarbojoties ar valsts institūcijām, kā arī partneriem ārvalstīs. Neapšaubāmi, tas nebija vienīgais, bet ievērojamu resursu patērējošs darbs, pie kā nozare, apzinoties šī darba lielo sociālo nozīmi, strādāja, lai veicinātu mūsu valsts un finanšu sektora attīstību un sniegtu savu ieguldījumu nacionālajā drošībā. Bet tad (dažu autoritatīvu analītiķu skatījumā novēloti) sākās Eiropas Centrālās bankas (ECB) cīņa ar inflāciju eirozonā. Tā kļuva par iespēju politiķiem aktīvi īstenot nepamatotu un neproduktīvu demonizēšanas un atcelšanas kultūru attiecībā pret Latvijas bankām. Arī citās frontēs, kas diemžēl vairāk līdzinājās kara, nevis darba frontēm, negāja vieglāk un produktīvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Norvēģijas tiesa liedz Latvijas sniega krabju zvejas kuģim zvejot Svalbāras ūdeņos

LETA, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) jau tuvākajā laikā jaunajos līgumos ar būvniekiem sāks iekļaut cenu indeksāciju, savukārt iepriekš noslēgtajos līgumos paredzēti divi scenāriji - pieejamā finansējuma apmēra palielināšana, nepagarinot projekta īstenošanas termiņu, un finansējuma apmēra palielināšana, pagarinot plānoto projekta īstenošanas termiņu, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ patlaban izvērtē kapitālsabiedrības atbildībā esošo projektu īstenošanas gaitu, jo Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī pandēmijas periods atstājis ietekmi uz būvniecības nozari un tas ietekmēs gan atsevišķu projektu īstenošanas termiņus, gan nepieciešamo finansējumu, informē Griškevičs.

Būvkomersanti turpina apkopot informāciju, lai iesniegtu detalizētu izmaksu pieauguma dokumentāciju, taču jau šobrīd iesniegtie dokumenti un aptuvenās izmaksu pieauguma aplēses ir mērāmas miljonos eiro, uzsver Griškevičs. Būvniecības projektu norises riski saistīti ar karadarbības un pandēmijas radīto būvmateriālu cenu kāpumu, nepieciešamo finansējuma apmēru un darbaspēka pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Nosēdusies betona grīda vai plaisas sienās, iespējams, liecina par problēmām ēkas pamatos

Reklāmraksts, 27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprauga starp grīdu un sienu, kā arī plaisas sienās nepārprotami liecina, ka ir pēdējais laiks pārbaudīt smilšu pabēruma slāņa stāvokli un nepieciešamības gadījumā to stabilizēt. Latvijā URETEK Baltic stabilizē grimstošas ēkas vai to konstruktīvās daļas, uzlabojot grunts stāvokli ar videi draudzīgu ģeopolimēru maisījumu. Darbus veic ātri un bez putekļiem, netraucējot ēkā strādājošos cilvēkus.

«Grīdas un pamatu nosēšanās lielākoties ir saistīta ar nestabilu grunts slāni zem ēkas, nepietiekami sablīvētu grunti būvdarbu laikā, drenāžas defektu vai arī zem grīdas vai ēkas izbūvētu cauruļvadu bojājumu, kā rezultātā tiek radīti izskalojumi. Plaisas sienās vai sprauga starp grīdu un sienu liecina par to, ka notiek kādu ēkas daļu kustība, un, lai novērstu lielāku defektu rašanos nākotnē, ir prātīgi piezvanīt speciālistam, kurš izvērtēs situāciju un sniegs tālākus ieteikumus,» stāsta Dainis Dronka, URETEK Baltic projektu un pārdošanas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zviedrijas TV rīcībā ir informācija par SEB naudas atmazgāšanas kontekstā

LETA, 15.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas sabiedriskā televīzijas (SVT) pētnieciskās žurnālistikas raidījums «Uppdrag granskning» («Misija - izmeklēšana») pavēstījis Zviedrijas SEB, ka plāno ziņot par aizdomām par naudas atmazgāšanu Baltijas valstīs, un ka šajā kontekstā tā rīcībā ir informācija arī par SEB, piektdien paziņoja banka.

Bankas pārstāvji norādīja, ka «SEB izvērtēs jebkādu informāciju, kas varētu tikt publiskota šajā televīzijas raidījumā, un salīdzinās to ar SEB pašas veikto analīzi un iepriekš izskatītajiem gadījumiem».

Ja tiks publiskota jauna informācija, kas iepriekš nav bijusi zināma SEB, banka nekavējoties rīkosies, uzsvēruši SEB pārstāvji.

«Kā bankai SEB ir pienākums konstatēt gadījumus, kad ir aizdomas par naudas atmazgāšanu, un ziņot par tiem. Par aizdomīgām darbībām vienmēr tiek ziņots, un tas var novest pie attiecību pārtraukšanas ar klientiem,» sacīts bankas paziņojumā.

Tajā norādīts, ka SEB pastāvīgi analizē savu biznesu Baltijas valstīs un citos tirgos nolūkā konstatēt kriminālas aktivitātes, kā arī veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu naudas atmazgāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Izdevēja komentārs: DP vai mafija? Uzbrukums Dienas Biznesam

Jānis Maršāns - DB valdes loceklis un līdzīpašnieks, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušās piektdienas rīts sākās ar nepatīkamu pārsteigumu. Pēc 7 no rīta konstatēju, ka no manas mājas pagalma, uzlaužot vārtus, nozagta manā valdījumā esošā automašīna. Teiksiet, kam negadās, ne tu pirmais, ne pēdējais. Pārdomas rada fons. 10 minūtes pēc zvana policijai un zādzības pieteikšanas, saņēmu atbildes zvanu no policijas, ka mana mašīna ir atrasta.

Kā izrādījās vēlāk, atrasta nepilnu kilometru no manām mājām, atklātā vietā, uz piebraucamā ceļa starp dzīvojamām mājām. Durvis vaļā, logi vaļā, nozagta treniņu soma ar sporta kurpēm un diviem mācību nažiem un darba soma ar dokumentiem. Vairākas citas vērtīgas lietas, kā arī 4,50 eiro, kas bija uz paneļa, nav paņemti. Ļoti mīļi, paldies.

Pats interesantākais sākās, apskatot novērošanas kameru ierakstus. Tur redzams, ka plkst. 4.43 no rīta pie manas mājas piebrauc jauns BMW automobilis, no tā izkāpj vairāki cilvēki maskās ar rācijām rokās, un darbs var sākties. Četru minūšu laikā vārti ir uzlauzti («Fui!» vārtu ražotājam HORMAN) un mans auto ir prom. Neesmu speciālists autozagšanas jomā, bet nedomāju, ka šāda veida specoperācija, lai nozagtu auto, ko kā «melnu», bez dokumentiem varētu pārdot par ne vairāk kā 8000 EUR, ir plaši izplatīts gadījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizturēts grupējums, kas apzaga privātmājas Zemgalē, Pierīgā un citviet

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) ir aizturējusi četru personu grupu, kas tiek turēta aizdomās par pēdējo mēnešu laikā izdarītām zādzībām no privātmājām daudzos Latvijas reģionos – Zemgalē, Pierīgā un citviet, informē VP.

Pēdējo mēnešu laikā Zemgalē bija palielinājies zādzību skaits no privātmājām. Naktīs, kamēr privātmāju saimnieki gulēja vai arī neatradās mājās, atspiežot pirmo un otro stāvu logus un atverot durvis, ļaundari iekļuva svešajos īpašumos un iznesa no tiem dažādas nelielas vērtīgas mantas. Šādi noziegumi tika izdarīti arī citviet Latvijā. Jau sākotnēji varēja secināt, ka zādzībām ir līdzīgs noziedzīgais «rokraksts».

Aktīvi strādājot, policisti nonāca uz pēdām noziedznieku grupai, kas, iespējams, bija saistīta ar šīm zādzībām. Šā gada augusta beigās aizdomās par minētajiem noziegumiem tika aizturētas pirmās divas personas – 1972. un 1989. gadā dzimuši vīrieši. Vēlāk tika aizturēti arī pārējie iespējamie grupas dalībnieki – 1974. gadā dzimusi sieviete un 1983. gadā dzimis vīrietis. Visi aizturētie vīrieši jau iepriekš sodīti par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, divi no tiem par mantiskiem noziegumiem. Savukārt aizturētā sieviete iepriekš nav sodīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas konkurences padome ir devusi piekrišanu Igaunijas energokompānijas Eesti Energia atjaunojamās enerģijas uzņēmumam Enefit Green pabeigt Nelja Energia iegādes darījumu.

Šis ir noslēdzošais solis šajā uzņēmuma iegādes darījumā, jo Latvijas Konkurences padome savu apstiprinājumu sniedza jau šī gada jūlijā, bet Lietuvas Konkurences padomes piekrišana tika saņemta augustā.

Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter) norāda, ka Nelja Energia iegāde atbalsta kompānijas stratēģisko mērķi palielināt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas apjomu. «Mūsu mērķis ir līdz 2022.gadam palielināt no atjaunojamajiem un alternatīvajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru līdz 40% no grupas kopējā ražošanas portfeļa. Salīdzinot ar šodienas situāciju, tas ir daudzkārtējs pieaugums un pietiekami ambiciozs mērķis. Tajā pašā laikā, visas Baltijas jūras reģiona valstis attīsta atjaunojamo energoresursu izmantošanu, ir gaidāmas vairākas izsoles jaunu enerģijas ražošanas projektu attīstītājiem un mums ir labas izredzes iesaistīties jaunos attīstības projektos,» skaidro H. Suters. «Nākotnē mēs ceram piedāvāt iespēju ikvienam interesentam būt par daļu no mūsu kompānijas attīstības veiksmes stāsta ar akciju publiskā piedāvājuma starpniecību,» papildina H. Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru