Lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu prasības, šodien, 24. janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots grozījumu projekts likumā par zvērinātiem revidentiem. Paredzams, ka publiskās pārraudzības un sadarbības sistēmas efektivitātes palielināšana veicinās komersantu, investoru un citu ieinteresēto personu uzticību zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību profesionālajai darbībai un sniegto revīzijas pakalpojuma kvalitātei, informēja Finanšu ministrija.

Grozījumi paredz, ka Ministru kabinets (MK) izveidos Revīzijas konsultatīvo padomi, kuras darbības mērķis būs veicināt revīzijas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu. Revīzijas konsultatīvā padome izskatīs Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) sagatavotos dokumentus par zvērinātu revidentu pretendentu eksamināciju un sertificēšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu, zvērinātu revidentu kvalifikācijas uzturēšanu un profesionālās darbības kvalitātes kontroli, kā arī par revīziju veikšanai piemērojamajiem standartiem un ētikas nostādnēm un sniegs ieteikumus LZRA. Revīzijas konsultatīvai padomei būs tiesības iesniegt priekšlikumus Finanšu ministrijai (FM) par nepieciešamajiem grozījumiem revīzijas jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos. LZRA sadarbībā ar FM atbilstoši izmaiņām kārtos trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistru.

Ļaujot jebkuram izmeklēšanas resoram (izmeklētājam) pratināt zvērinātu revidentu bez tiesas nolēmuma (kas vajadzīgs pašlaik), tiek apdraudēta revidenta spēja nodrošināt revidēto kompāniju komercnoslēpumu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) valdes priekšsēdētāja Sandra Vilcāne.

LZRA nav saprotama plānoto likuma grozījumu nepieciešamība un pamatojums, jo, piemēram, Vācijā, Lietuvā un citās ES valstīs zvērinātu revidentu pratināšana ir iespējama tikai un vienīgi ar tiesas sankciju. Arī Latvijā līdz šim 25 gadus pastāvēja tieši šāda kārtība, kas tika noteikta Revīzijas pakalpojuma likumā - ja lietas izmeklēšanai ir nepieciešamas zvērināta revidenta liecības vai darba materiāli, tad tam ir nepieciešams tiesas nolēmums. Minēto iemeslu dēļ LZRA uzrakstījusi vēstules Saeimas deputātiem un cer uz parlamentāriešu izpratni par situāciju.

Pirmo reizi kopš 2003. gada atkal ir samazinājies zvērinātu revidentu kopējais skaits, liecina Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) sniegtā informācija.

Lai arī jaunu zvērinātu revidentu skaits katru gadu mazliet pieaug, tomēr jau strādājoši revidenti nolemj apturēt savus sertifikātus uz laiku (gan ģimenes apstākļu dēļ, gan citu darba piedāvājumu dēļ) — pēc laika šie cilvēki savu sertifikātu var atjaunot vai arī anulēt, ja tomēr izlemj savu profesionālo darbību vairs neturpināt. Savukārt zvērinātu revidentu komercsabiedrību skaits konstanti kopš 2002. gada palielinās, kaut pieauguma tempi pēdējos gados kļuvuši rimtāki.

LZRA prognozē, ka arī turpmāk katru gadu zvērinātu revidentu skaits nedaudz pieaugs. «Arī zvērinātu revidentu klientu skaits — lielie uzņēmumi, kas atbilstu Gada pārskata likumā noteiktajiem kritērijiem, lai par tiem sagatavotu zvērināta revidenta ziņojumu, nepieaug tik strauji,» uz sakarībām norāda LZRA pārstāve Zane Sniedze.

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

«Dažādas intereses vienā un tajā pašā situācijā, kad revidents ir arī valdes loceklis vienam un tam pašam īpašniekam pilnībā vai daļēji piederošos uzņēmumos, nepiešķir lielāku ticamību dokumentam, kuru šis revidents pārbaudījis,» secina Latvijas zvērinātu revidentu asociācijas priekšsēdētāja Kristīne Potapoviča. Viņa gan atzīst, ka minētā iemesla dēļ nevar apgalvot, ka revidents, kas vienlaikus ir valdes loceklis citā ar to saistītā uzņēmumā būtu negodprātīgi veicis darbu un ka gada pārskats tikai tāpēc būtu kļūdains. «Šaubas var rasties, jo revidentam ir jābūt neatkarīgam, bet vienlaikus citā vienam un tam pašam īpašniekam piederošā uzņēmumā jau kā valdes loceklis revidents citā var būt ieinteresēts labākos uzņēmuma darbības rezultātos,» norāda K. Potapoviča. Viņa norāda, ka Komerclikums revidentiem liedz būt ieinteresētiem revidējamā uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātā, tāpēc var gadīties, ka vienam īpašniekam piederošu kompāniju revidenti — valdes locekļi minēto nosacījumu pārkāpj. Tiesa, šāda situācija nav iespējama zvērinātiem revidentiem, kuriem ētikas kodekss izvirza striktas prasības revidentu neatkarības saglabāšanai un interešu konflikta novēršanai, lai tādējādi trešajām personām nerastos ne mazākās šaubas par revidenta neatkarību un tā sniegto atzinumu. «Zvērināts revidents, kurš strādā algotu darbu vai ieņem nozīmīgu vēlētu amatu kādā uzņēmumā nedrīkstētu, uzņemties veikt revīziju šim uzņēmumam radniecīgā uzņēmumā, jo pastāv augsta interešu konflikta iespējamība. Citiem vārdiem sakot, strādājot viena īpašnieka labā, var būt sarežģīti objektīvi vērtēt tāda cita uzņēmuma darbību, kuras rezultātos šim īpašniekam ir būtiska ieinteresētība,» secina K. Potapoviča. Viņai bija grūti komentēt to revidentu, kuri nav zvērināti revidenti, parakstītos atzinumus, jo ko garantē šādu personu ziņojumi, ja pat neesot pārliecības par šo revidentu profesionālajām spējām. Tāpēc viņasprāt šie publiski padarītie nezvērināto revidentu atzinumi varot būt ne tikai šaubīgi, bet pat maldinoši.

Dažu pēdējo gadu tendences pēc pilnīgas Komerclikuma ieviešanas un sabiedrību pārreģistrācijas komercreģistrā rāda, ka komercsabiedrību (turpmāk arī sabiedrība) iekšējie procesi nereti noved pie tiesvedības.

1. Valdes locekļa amata uzticības raksturs

Apkopojot tiesu prakses atziņas, kopš 2005.gada skaidri iezīmējas secinājums, ka valdes locekļa amats ir vēlēts amats ar izteiktu uzticības raksturu, tādēļ, atceļot valdes locekli no amata, nav piemērojamas Darba likuma normas par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Minētās attiecības regulē Komerclikuma 224. (sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) vai 305. un 306.pants (akciju sabiedrībām). No teiktā izriet šādi praktiskajā dzīvē vērā ņemami tiesu secinājumi:

• darba līguma noslēgšana ar valdes locekļiem neatceļ Komerclikuma normu piemērošanu; Darba likuma normas piemērojamas tikai tiktāl, ciktāl Komerclikumā kā speciālā likumā attiecībā par valdes locekļiem nav noteikts citādi ;

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Samazināsies birokrātiskie šķeršļi tiem nelielajiem uzņēmumiem, kuri pēc 10. aprīļa iesniegs 2005. gada saimnieciskās darbības gada pārskatu, jo vairs nevajadzēs revidenta atzinumu, taču pagaidām tas ir vajadzīgs. «To paredz Saeimā 16. martā akceptētie grozījumi Komerclikumā, jo prasību izmaiņas revidentiem būs spēkā jau ar šā gada 10. aprīli,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš atzīst, ka faktiski tie nelielie uzņēmumi (atbilst diviem no minētajiem kritērijiem — bilances kopsumma nepārsniedz 100 000 Ls, neto apgrozījums — nepārsniedz 200 000 Ls, bet pārskata gada vidējais darbinieku skaits —nav lielāks par 25), kas jau iesnieguši vai sagatavojuši gada pārskatu iesniegšanai ar revidentu atzinumu, jāpilda līdz šim likumā noteiktās normas, bet tie, kuri tikai šobrīd gatavo iesniegt pārskatus to varēs darīt pēc jaunās kārtības. J.Endziņš pauž, ka lielo uzņēmumu gada pārskatiem ir nepieciešams zvērināta revidenta atzinums, bet pārējām kapitālsabiedrībām revidentu nevajag. «Gada pārskata revīzija, kuru veica nevis profesionālis – zvērināts revidents, bet gan bez jebkādām grāmatvedības zināšanām «kaimiņu Janka», bija bezjēdzīga,» saka J.Endziņš. Viņaprāt, nelielajām kapitālsabiedrībām šajā jomā darba ir kļuvis mazāk, bet lielajiem, kuriem vajadzēja zvērināta revidenta atzinumu, nekas nemainās. Turklāt grozījumi paredz, ka ieraksts par revidentu vairs nebūs komercreģistrā ierakstāma informācija, tādējādi uzņēmumiem revidents nebūs jāreģistrē un jānāk uz Uzņēmumu reģistru, norāda J. Endziņš. Tiesa, informācija par revidentu, kas revidējis gada pārskatu joprojām ir jānorāda, iesniedzot gada pārskatu. No likuma arī izslēgtas normas, kas noteica revidentu pilnvaru termiņu, tādējādi šī amatpersona nebūs jāievēl katru gadu no jauna. «Uzņēmējiem samazināsies izmaksas un laika patēriņš, vienmēr gada sākumā reģistrējot to pašu revidentu, kas bijis iepriekš,» pauž J.Endziņš.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Publiskajā telpā periodiski uzvirmo diskusijas par to, vai Latvijā uzņēmumu valdes locekļu atbildība ir samērīga. Viedokļi atšķiras diapazonā no «valdes locekļi ne par ko neatbild» līdz «valdes locekļu atbildība ir tik nesamērīgi augsta, ka mums drīz nebūs neviena, kas gribēs uzņemties risku strādāt valdē». Kā tad īsti ir?

Komerclikums lakoniski paredz, ka valdes locekļiem ir jārīkojas kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, pretējā gadījumā ir jāsedz zaudējumi, ja tādi ir radušies valdes rīcības rezultātā. Starptautiskajā praksē valdes locekļi parasti neatbild, ja zaudējumi ir iestājušies biznesa risku dēļ, ja vien valdes locekļi ir rīkojušies labā ticībā, ir rīkojušies ar rūpību, ko no viņiem attiecīgajā situācijā varēja saprātīgi sagaidīt un valdes locekļiem ir bijis pietiekams pamats uzskatīt, ka viņu rīcība ir uzņēmuma interesēs. Tas ir t.s. business judgement rule. Latvijas Komerclikumā šāds formulējums nav atrodams, taču nedz tiesību zinātnieku vidū, nedz tiesu praksē šis princips arī netiek apšaubīts. Vairāk neizpratnes ir jautājumā, vai valdes locekļiem ir jāatbild arī uzņēmuma kreditoru priekšā, t.i. par uzņēmuma nesegtajām saistībām. Latvijas likumos ir paredzēti divi izņēmumi no vispārējā principa, ka valde neatbild par uzņēmuma saistībām.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

AS Valmieras stikla šķiedra valde vēlas nodrošinātu iespējami precīzu un atklātu informāciju akcionāriem, investoriem un citām ieinteresētajām pusēm un, ņemot vērā auditoriju aktīvi izrādīto interesi par 2019. gada 6. decembrī publicēto paziņojumu, valde sniegusi papildu skaidrojošu informāciju par revidentu atzinumu 2018. gada revidētajiem konsolidētajiem un atsevišķajiem finanšu pārskatiem, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka 2019. gada 6. decembrī publicētais gada pārskats ietver divus 2018. gada pārskatus – AS Valmieras stikla šķiedra atsevišķo un grupas konsolidēto gada pārskatu. Atsevišķais gada pārskats sniedz informāciju par AS Valmieras stikla šķiedra finansiālo stāvokli un rezultātiem.

Savukārt grupas (jeb koncerna) konsolidētais gada pārskats sniedz informāciju par visu Valmiera Glass grupā ietilpstošo uzņēmumu kopējo finansiālo stāvokli 2018. gada 31. decembrī un kopējiem 2018. gada rezultātiem.

Par katru no šiem pārskatiem ir sniegts atsevišķs revidentu ziņojums.

Revidenti ir atteikušies sniegt atzinumu tikai un vienīgi par grupas konsolidēto gada pārskatu, jo P-D Valmiera Glass USA Corp. (ASV) 2018. gada finanšu pārskati nav revidēti saistībā ar 2019. gada 17. jūnijā uzsākto ASV meitas sabiedrības tiesiskās aizsardzības procedūru (Chapter 11).

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

2016. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija vidēji 333 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 17 eiro jeb 5,4 % vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,1 %, patēriņa izdevumi palielinājušies par 5,3 %.

No visām mājsaimniecībām pērn visvairāk tērēja mājsaimniecības Rīgā – 406 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli, kas ir par 4,7 % jeb 18 eiro vairāk nekā 2015. gadā. Mājsaimniecību tēriņi pilsētās pieauga par 5,9 % jeb 20 eiro un sasniedza vidēji 363 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt laukos patēriņa izdevumi palielinājās par 4,0 % jeb 10 eiro un sasniedza vidēji 269 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

«Patēriņa izdevumu pieaugumu kopš 2011. gada veicināja atalgojuma kāpums, kā arī nodarbinātības pieaugums. 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, neto darba samaksa pieauga par 4,7 %, savukārt nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 0,8 procentpunktiem. Tomēr jāatzīst, ka tēriņu pieaugums ir visai lēns, kas liecina par zināmu mājsaimniecību piesardzību savu tēriņu realizācijā, domājot par uzkrājumiem nākotnes izaicinājumiem. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem 2016. gada beigās rezidentu mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās bija par 9,8 % jeb 481 miljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš,» skaidro CSP.

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Daļa ārvalstu klientus apkalpojošo banku šogad savus finanšu pārskatus uz laiku publisko bez zvērinātu revidentu ziņojumiem, jo dialogs ar revidentiem sadaļā par nākotnes darbības izvērtējumu vēl turpinās, portālam db.lv pastāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

Viņa skaidro, ka šī kavēšanās ir saistīta ar objektīviem ārējiem apstākļiem, kas ietekmējuši Latvijas banku sektoru – šobrīd ārvalstu klientus apkalpojošās bankas aktīvi strādā pie jaunajiem biznesa modeļiem, un notiek to izvērtēšana nākotnes darbības kontekstā.

Ņemot vērā sagaidāmās izmaiņas banku sektora normatīvajā regulējumā, bankām uz tām ir proaktīvi jāreaģē, tāpēc bankas intensīvi strādā, lai pārskatītu savus darbības modeļus un turpmākās darbības attīstības stratēģijas, un šī informācija ir iekļaujama 2017. gada pārskata revidentu ziņojumā.

FKTK ir aicinājusi revidentus iepazīties ar revidējamo banku plāniem stratēģiju pārskatīšanā un plānotajiem pasākumiem pārmaiņu vadībā un izmantot šo informāciju atzinumā par 2017. gada finanšu pārskatiem.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Lai varētu pārdot savu uzņēmumu par iespējami augstāku cenu, jāizdara mājas darbi. Parasti veicamo mājas darbu saraksts ir skaidrs, tomēr tas var kļūt garāks, kad potenciālie pircēji un konsultanti iesūtījuši pirmos komentārus.

Kopumā pārdošanas process aizņem apmēram 12 mēnešus. Svarīgi ir saprast, ka procesu nevajadzētu veikt pašiem procesa dalībniekiem (t.i. valdei vai akcionāriem). Īsumā par Latvijas uzņēmumu pārdošanas procesu varētu izvirzīt šādas tēzes:

1. Process jāvada profesionāļiem. Nav pieļaujams tas, ka vadošo lomu uzņēmuma pārdošanas procesā uzņemas valde vai pats akcionārs. Valdei un akcionāriem jābūt aktīvam dialogam ar padomdevējiem – juristiem un finansistiem. Valdei jārūpējas par biznesa turpināšanu, nevis jābūt daļai no procesa. Valdei agri vai vēlu radīsies interešu konflikts, jo par tās likteni, tostarp arī par motivācijas instrumentiem, lems jaunais kontrolpaketes īpašnieks.

Zvērināta revidenta obligātai pārbaudei Latvijā pakļaus uzņēmumus, kuri pārsniegtu divus no trijiem nosacījumiem (bilances kopsumma 0,8 milj. eiro, neto apgrozījums 1,6 milj. eiro un vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 50)

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes vairākuma lēmums. Savukārt gada pārskatu ierobežotai pārbaudei tikts pakļauti uzņēmumi, kuri pārsniegtu divus no trijiem kritērijiem (bilances kopsumma 0,4 milj. eiro, neto apgrozījums 0,8 milj. eiro un vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 25). Šādas robežvērtības jau bija ierakstītas gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumprojektā. Uzņēmēju organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) – nebija ar šādu lēmumu apmierinātas, gala vārds šajā jautājumā ir parlamenta vairākumam. To, ka būs arī priekšlikums par citām robežvērtībām, atzina Saeimas deputāts Edgars Putra. «Uzturēšu savu priekšlikumu ne tikai komisijas sēdē,» tā viņš bilda pēc tam, kad atbildīgā komisija atbalstīja Finanšu ministrijas rosināto un revidentu un grāmatvežu organizāciju atbalstīto robežvērtību kritēriju kopumu.

Visām kapitālsabiedrībām ik gadu ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā revidents arī tajos gadījumos, ja revidents nav mainīts, turklāt šīs prasības izpilde prasa noteiktus tēriņus. «Komerclikuma 176. pants paredz, ka revidenta pilnvaras ir spēkā līdz kārtējā gada pārskata apstiprināšanai, tāpēc, apstiprinot gada pārskatu, dalībnieku sapulcei ir jālemj par revidenta ievēlēšanu nākošajam pārskata gadam, » situāciju skaidro Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietniece Ina Panasova. Viņa norāda, ka UR izpilda Komerclikuma prasību kapitālsabiedrībām reģistrēt revidentu. Viņa atgādina, ka, atkārtoti ievēlot revidentu, atkal nepieciešama revidenta piekrišana un tā reģistrēšana UR. Valsts nodeva par revidenta reģistrāciju UR ir 10 Ls + vēl maksa par publikāciju oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis — 8 Ls, kopā 18 Ls. Turklāt, iesniedzot pieteikumu reģistrēt konkrēto revidentu, noteiktajai kapitālsabiedrībai ir vajadzīga revidenta piekrišana, lai personu varētu ievēlēt par kapitālsabiedrības revidentu. Ja nav piekrišanas un lēmuma par ievēlēšanu, personai nav tiesiska pamata atrasties revidenta postenī, skaidro I. Panasova. Viņa norāda, ka par ziņunesniegšānu UR, tostarp par revidenta nereģistrēšanu ir noteikts administratīvais sods.

Uzņēmumiem reizi 10 gados būs jāapsver revidentu maiņa, bet valsts un pašvaldību institūcijām ikreiz sešos gados būs jāmaina auditors, turklāt revidentu uzņēmumi nedrīkstēs sniegt konsultācijas un citus pakalpojumus pārbaudāmajiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz sagatavotie grozījumi Zvērinātu revidentu likumā, kuri pašlaik tiek skatīti Saeimā. Izmaiņu pamatā ir 2014. gada jūnijā pieņemtā Eiropas Savienības (ES) direktīva, kuras prasības Latvijai un pārējām ES dalībvalstīm jāpārņem līdz 2016. gada 17. jūnijam. Līdzīgi kā ar jauno Publisko iepirkumu likumprojektu, arī grozījumu sagatavošana Zvērinātu revidentu likumā ir aizķērusies. «Direktīvas normas savos normatīvajos aktos ir iekļāvušas tikai dažas ES dalībvalstis, piemēram, Ungārija, Vācija un Slovākija, bet daudzās citās joprojām notiek nacionālo normatīvo aktu vai to grozījumu izstrāde, kuras pabeigšana līdz jūnija vidum diez vai ir iespējama, un Latvija šajā jautājumā nebūt nav uzskatāma par kavētāju,» skaidro SIA KPMG Baltics vadošā partnere, zvērināta revidente Armine Movsisjana.