Dārzeņu audzētāju darbību bremzē smagais nodokļu slogs 

Neskatoties uz lielo konkurenci un skarbajiem klimatiskajiem apstākļiem, salīdzinot ar Eiropas dienvidu zemēm, dārzeņu un augļu audzēšanai Latvijā ir nākotne – tā uzskata kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Žanete Hāka, 2017. gada 26. aprīlis plkst. 17:37

Foto: LETA

Taču nozares attīstības tempus un vietējo ražotāju konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū apgrūtina nesamērīgi lielie nodokļi darbaspēkam, augstā Pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme augļiem un dārzeņiem, kā arī elektroenerģijas cena. Arī plānotais akcīzes nodokļa pieaugums degvielai uz pašmāju dārzeņu audzētājiem atsauksies negatīvi, arvien vairāk sadārdzinot ražošanas izmaksas.

Augļu un dārzeņu audzēšanas nozare pēdējos gados piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas – pēc Krievijas embargo stāšanās spēkā lielākajai daļai ražotāju nācies pārorientēties no tik ierastā austrumu tirgus uz daudz izaicinošākajiem Rietumu un Skandināvijas valstu tirgiem. Izmantojot Eiropas Savienības (ES) īstenotās atbalsta programmas, kā arī sadarbojoties ar vadošajiem lielveikalu tīkliem, daudziem augļu un dārzeņu audzētājiem izdevies ne vien nostiprināt savas pozīcijas vietējā tirgū, bet arī ielauzties ārvalstu tirgos. To lielākoties paveikuši tie audzētāji kas, apzinoties, ka saviem spēkiem nevar nodrošināt tirgum nepieciešamos lielos produkcijas apjomus, apvienojušies kooperatīvos.

«Augļu un dārzeņu nozarē uzņēmumu eksportspēja ir atkarīga no valsts lieluma, no kuras nāk uzņēmums. Jo lielāka ir valsts un uzņēmuma spēja nostiprināties vadošajās pozīcijās vietējā tirgū, jo tam ir lielāka iespēja kļūt par spēcīgu ārējā tirgus dalībnieku. Pat paši lielākie Latvijas ražotāji izaudzēto dārzeņu un augļu apjomā nevar mēroties, piemēram, ar audzētājiem no Polijas vai Vācijas – šī iemesla dēļ neviens vien cietis neveiksmi. Tādēļ nozares eksporta apvārsni paplašināt ir izdevies, tikai daudziem pašmāju ražotājiem apvienojoties,» stāsta Edīte Strazdiņa.

Kā norāda kooperatīvās sabiedrības vadītāja, jauno nozares attīstības virzienu ieturēt vietējiem augļu un dārzeņu audzētājiem paliek arvien grūtāk. Neatkarīgi no tirgus tirgotājs vienmēr ir ieinteresēts sadarboties ar ražotāju, kas pastāvīgi var nodrošināt vienveidīgu produktu piegādi turklāt par zemu cenu – kas ir gan finansiāli izdevīgi, gan ērti no organizatoriskā viedokļa.

«Ja Latvijas audzētāji ir iemācījušies tikt galā ar apjoma kritēriju, veidojot kooperatīvus, tad ar produktu cenu ir krietni sarežģītāk. Konkurenci kropļo plaukstošā ēnu ekonomika un zemie platībmaksājumi, kas citām Eiropas valstīm ir lielāki nekā Latvijai. Tāpat ņemot vērā, ka esam ziemeļu valsts un gaišā, siltā vasaras sezona ir pavisam īsa, lai siltumnīcās izaudzētu produkciju jāpatērē vairāk elektroenerģijas. Jau tagad elektroenerģija Latvijā ir par 30% dārgāka nekā Zviedrijā un par 50% – nekā Vācijā. Produkciju sadārdzina arī nesamērīgais nodokļu slogs – lielākajā daļā ES valstu augļiem un dārzeņiem ir samazināta PVN likme, arī darbaspēka un citi nodokļi ir zemāki, uzlabojot to lauksaimnieku konkurētspēju. Turklāt nākotne nesola pozitīvas pārmaiņas – palielinot akcīzes nodokli degvielai, pašmāju augļu un dārzeņu cenas turpinās augt,» situāciju nozarē raksturo Edīte Strazdiņa.  

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt...

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu,...

No šīs sadaļas
2017. gada 26. aprīlis plkst. 17:15

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt deviņus uzņēmumus, kas karteļa aizsegā bija...

2017. gada 26. aprīlis plkst. 16:12

Pirmais jaunais zemās grīdas tramvajs uz Imantu sāks kursēt maija beigās, pastāstīja...

2017. gada 26. aprīlis plkst. 15:42

Apsekoti vidi degradējošas būves Torņakalna ielā 2 demontāžas darbi, kurus ir plānots...

2017. gada 26. aprīlis plkst. 15:27

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus vērtība desmit gadu laikā augusi vairāk nekā trīs...

2017. gada 26. aprīlis plkst. 15:01

Trešdien atklāta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūta...

2017. gada 26. aprīlis plkst. 13:52

2016. gadā ārvalstu ceļotāji 6,8 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir...

2017. gada 26. aprīlis plkst. 12:41

Vai zini, kā plānots attīstīt Skansti Rīgā?...

2017. gada 26. aprīlis plkst. 12:10

Kopējais Konkurences padomes (KP) pēdējo piecu gadu laikā atklāto karteļa vienošanos rezultātā...

2017. gada 26. aprīlis plkst. 10:55

Būvuzņēmumi pērn nodokļos samaksājuši 186,8 milj. eiro, kas ir par 7,9% vairāk...

2017. gada 26. aprīlis plkst. 10:27

Šīs vasaras vidū tirdzniecības centrā Domina Shopping tiks atvērts mazumtirdzniecības tīkla...