Makroekonomika

Eksperts: Baltijas valstīs strādājošo pirktspēja turpinās uzlaboties

Nozare.lv, 23.10.2013

Jaunākais izdevums

Baltijas valstīs strādājošo pirktspēja turpinās uzlaboties, jo nākamgad algu kāpums tiek prognozēts straujāks nekā inflācija, šodien žurnālistiem sacīja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Latvijā bruto algu kāpums nākamgad tiek prognozēts 5,5%, Lietuvā - 4,5%, bet Igaunijā - 5-6% apmērā, taču inflācija šajās valstīs tiek lēsta attiecīgi 2,8%, 2,8% un 2,7% apmērā.

Tomēr patlaban strādājošo pirktspēja visās trijās Baltijas valstīs joprojām ir mazāka nekā pirmskrīzes periodā. Igaunijā strādājošo vidējie reālie ienākumi ir par 3% mazāki nekā 2008.gadā, tādējādi Igaunijā pirktspēja drīzumā varētu pārsniegt pirmskrīzes laikā sasniegto maksimumu, prognozēja Rudzītis. Savukārt Latvijā un Lietuvā reālā alga no 2008.gadā sasniegtā augstākā līmeņa atpaliek par attiecīgi 8% un 13%.

Šā gada otrajā ceturksnī Igaunijā, pateicoties vidējās bruto algas pieaugumam par 8,5%, bija vērojams straujākais darba algu pieaugums reģionā gada izteiksmē, Latvijā bijis visstraujākais reālās algas pieaugums Baltijas valstīs - vidējā reālā alga otrajā ceturksnī uzrādīja 5,2% pieaugumu pret 2012.gada otro ceturksni.

Igaunijā bija vērojams straujākais darba algu pieaugums reģionā - gada izteiksmē vidējā bruto alga palielinājās par 6,3% pirmajā ceturksnī un par 8,5% otrajā ceturksnī. Lietuvā algas gada pirmajā pusē palielinājās par aptuveni 4,5%, uzrādot straujāku pieaugumu nekā pagājušā gada pirmajā pusē. Latvijā vidējā darba samaksa gada pirmajā un otrajā ceturksnī kāpa par attiecīgi 3,8% un 4,7%.

Latvijā bijis Baltijas valstīs visstraujākais reālās algas pieaugums, tieši pateicoties rekordzemajai inflācijai - vidējā reālā alga otrajā ceturksnī uzrādījusi 5,2% pieaugumu pret 2012.gada otro ceturksni. Igauņiem pirktspējas uzlabojumi bijuši līdzīgi kā Latvijā - otrajā ceturksnī reālā alga gada izteiksmē pieaugusi par 4,9%. Lietuvā pēc četru gadu atrašanās negatīvajā teritorijā, kad darba samaksas izmaiņas nespēja tikt līdzi patēriņa cenu izmaiņām, šā gada pirmajā pusgadā bija vērojams pozitīvs reālās darba samaksas pieaugums. Tomēr Lietuvā strādājošo pirktspēja uzlabojās lēnāk nekā abās pārējās Baltijas valstīs, uzrādot gada pieaugumu 2,1% pirmajā ceturksnī un 3% otrajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā un Latvijā bija nepieciešami 6 gadi, lai strādājošo reālie ienākumi (ienākumi, ņemot vērā inflāciju) pārsniegtu to ienākumu līmeni, kāds bija pirms krīzes. Savukārt Lietuvā pirmskrīzes līmenis joprojām vēl nav sasniegts – strādājošo pirktspēja joprojām ir mazāka nekā 2008. gadā. 2014. gadā Baltijas valstīs strādājošo reālā neto alga visstraujāk pieauga Latvijā – vidēji par 8%. Lietuvā un Igaunijā strādājošo reālie ienākumi pērn palielinājās par aptuveni 5%, secinājuši SEB bankas eksperti jaunākajā Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Latvijā 2014. gadā strādājošo reāla neto alga par 2.3% pārsniedza pirmskrīzes līmeni. 2014. gada pēdējā ceturksnī strādājošo pirktspēja bija par 3.2% lielāka nekā 2008. gada pēdējā ceturksnī. Igaunijā pērn reālā neto alga par 3% pārsniedza 2008. gadā sasniegto reālo algu līmeni, turklāt 2014. gada pēdējā ceturksnī strādājošo reālie ienākumi bija par 4.3% lielāki nekā 2008. gada 2.ceturksnī, kad tika sasniegts pirmskrīzes perioda augstākais algu līmenis. Lietuva atpaliek no pārējām Baltijas valstīm – pērn reālā neto alga bija par 4.2% mazāka nekā 2008. gadā.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: «Nominālās algas palielināšanās un zemā inflācija sekmējusi strādājošo pirktspējas uzlabošanos. Zemās inflācijas periodā, kad pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu cenas pieaug lēnām vai pat samazinās, patērētāji var atļauties iegādāties vairāk preču un pakalpojumu. Protams, ienākumu kāpums un pirktspējas palielināšanās ir atšķirīgas dažādās sociālekonomiskajās grupās – daļa mājsaimniecību izjūt dzīves līmeņa uzlabošanos, savukārt daļa mājsaimniecību ekonomikas un algu pieaugumu ietekmi nejūt.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centra Valleta direktore Evija Švarca dalās viedoklī par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem un stāsta, kāda ir pirktspēja reģionos.

Dzīvot Rīgā un strādāt reģionā

Galvenais, lai cilvēkam patīk viņa darbs, tad nebūs būtiski, vai strādā Rīgā, vai ārpus tās – attālums nav šķērslis. Latvijā cilvēkus nereti attur tieši attālums, bet aizdomāsimies par to, ka lielvalstīs liela daļa strādājošo ik dienu ceļā uz darbu pavada divas un pat vairāk stundas, un uztver to kā normu. Mēs Latvijā esam izlutināti! Mums šķiet, ja ceļā uz darbu nepietiek ar pusstundu, tad tas jau ir pārāk tālu.

Pirktspēja Latvijas reģionos

Es neteiktu, ka Vidzemē ir zema pirktspēja, pati Valmiera ir rūpniecības pilsēta, līdz ar to iedzīvotājiem ir darbs. Būtu aplami domāt, ka cilvēkiem ārpus Rīgas nav naudas. Protams, pirktspēja ir zemāka kā galvaspilsētā. Kad t/c Valleta tika veidots, tā vadībai bija skaidrs , ka tas nebūs augstas klases, ekskluzīvu preču un produktu tirdzniecības centrs. T/c Valleta ietilpst vidēju un zemo cenu kategorijā. Centrs nepretendē uz augstas klases zīmolu produktu tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banka: Strādājošo darba samaksa 10 gadu laikā augusi par 57%; pensijas – par 68%

Žanete Hāka, 28.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā darba samaksa un vidējā vecuma pensija visās Baltijas valstīs pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, liecina jaunākais SEB bankas ekspertu veiktais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

Ņemot vērā patēriņa cenu pārmaiņas, strādājošo un pensionāru pirktspēja ir mazāka nekā pirmskrīzes periodā, tomēr tā ir būtiski augstāka nekā pirms 10 gadiem. 2013. gadā strādājošo vidējā reālā darba samaksa (ar inflāciju koriģētā darba samaksa) salīdzinājumā ar 2003. gadu bija par 57% lielāka Latvijā, par 52% lielāka Lietuvā un par 50% Igaunijā.

Laika posmā no 2003. gada līdz 2008. gadam strādājošo pirktspēja Baltijas valstīs strauji uzlabojās, jo iestāšanās Eiropas Savienībā, cerības uz strauju konverģenci līdz ES vidējam ienākumu līmenim, optimistisks nākotnes skatījums un nekustamā īpašuma cenu bums sekmēja strauju vidējo algu pieaugumu. Visās Baltijas valstīs ienākumu pieauguma tendences šajā laika posmā bija līdzīgas, lai gan sākuma pozīcijas bija diezgan atšķirīgas. 2003. gadā Igaunijā vidējā darba samaksa bija būtiski lielāka nekā pārējās Baltijas valstīs, atšķirībai pārsniedzot pat vairāk nekā 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu. Eiropā viens iedzīvotājs gadā kosmētikai tērē aptuveni 134 eiro, rāda COLIPA Market Performance dati. Visvairāk par kosmētiku maksā Šveices iedzīvotāji – divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.

«Protams, izdevumus par kosmētiku ietekmē produktu cena un iedzīvotāju pirktspēja konkrētajā valstī. Tajā pašā laikā dati rāda, ka citu valstu iedzīvotāji daudz biežāk izvēlas sevi palutināt, iegādājoties dažādus kosmētikas un skaistumkopšanas līdzekļus. Arī Latvijā mēs biežāk varam novērot, ka cilvēki atvēl papildu līdzekļus kosmētikas iegādei, pievēršot lielāku uzmanību tās kvalitātei, produktu sastāvam un izcelsmes valstij. Par to liecina gan kosmētikas tirgus pieaugums, gan arī pirktspējas palielināšanās pēdējos gados,» norāda Ieva Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Eksperts: Rīgā vēl ir vieta vienam lielam tirdzniecības centram

LETA, 14.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā tirdzniecības platību kvadrātmetru uz vienu iedzīvotāju rādītājus citās Eiropas pilsētās, pēc statistikas Rīgā vēl vienam lielam tirdzniecības centram ir vieta, sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Newsec Latvia izpilddirektors Valdis Mitenbergs.

«Protams, Eiropā ir augstāka pirktspēja, bet prognozējam, ka arī Latvijā pirktspēja pieaugs. Piemēram, Tallinā tirdzniecības platību kvadrātmetru uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā Rīgā. Tallinā pirktspēja ir augstāka, tur brauc iepirkties arī somi, bet pluss arī Rīgai ir lielā tūristu plūsma, arī tūristi no Austrumu valstīm, nerezidenti, kas iegādājušies dzīvokļus uzturēšanās atļauju saņemšanai, arī citi investori, kas ieguldījuši līdzekļus kādos biznesos,» skaidroja V. Mitenbergs.

Tirdzniecības nozare pērn attīstījās diezgan pozitīvi, tomēr jauni lieli tirdzniecības centri nav atvērti, norādīja eksperts. Pašreizējie tirgus dalībnieki, piemēram, Rimi un Maxima, ir atvēruši dažus tirdzniecības centrus, bet tie ir pārsvarā lielveikali, kuros ir vēl daži citi nelieli veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu ar Krieviju saistīto Eiropas uzņēmumu akciju cena strauji sarukusi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas un Rietumvalstu politiskā pretstāve atstājusi lielu negatīvu ietekmi arī uz vairāku pasaules lielāko kompāniju akciju vērtībām Eiropā un Āzijā, kuras lielu daļu savu ieņēmumu gūst Krievijā. Šo kompāniju investoriem nepatīk Krievijas rubļa cenas lejupslīde, kas viņu produkciju šajā valstī padara arvien dārgāku. Jāpiebilst, ka ASV dolāra vērtība rubļos kopš šā gada sākuma ir palielinājusies jau gandrīz par 40%, bet eiro – par 25%. Visai ticams, ka saruks Krievijas patērētāju pirktspēja, kas mazina pievilcīga biznesa iespējas šajā valstī. Bloomberg ekonomistu aptaujas rezultāti liecina – pastāv 70% iespējamība, ka nākamo 12 mēnešu laikā Latvijas lielā Austrumu kaimiņa tautsaimniecība ieslīdēs recesijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā šogad turpināsies strauja izaugsme, un to sajutīs arvien vairāk iedzīvotāju, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Eiro zonas izaugsme pērn sasniedza šī biznesa cikla straujāko tempu, kas, ciklam nobriestot, kļūs nedaudz lēnāks. Izaugsme 2018.-2019. gadā būs ap 2.3-1.9%, un to vēl arvien balstīs ECB stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes. Krievijas ekonomika augs par 2.3-2.0%. Mājokļa cenu korekcija, kas pēc vairākus gadus spēcīgās izaugsmes pērn iesākās Zviedrijas un Norvēģijas lielajās pilsētās, šogad turpināsies. Straujš pieprasījuma kāpums pasaulē ļauj audzēt eksportu un kompensēt kritumu mājokļu būvniecībā. Noskaņojums ir uzlabojies, mājsaimniecību patēriņš turpina augt, un abās ekonomikās 2018. gadā joprojām prognozējam robustu izaugsmi. Līdz ar to būtisku negatīvu ietekmi no šīs korekcijas uz Latvijas eksportu neredzēsim.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Rubļu namiņa sienās plaisas kļūst aizvien lielākas

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar iespaidīgāku naftas cenas kritumu un investīciju trūkumu plaisas Krievijas ekonomikā kļūst aizvien lielākas.

Izskatās, ka arī mērķtiecīgā rubļa vērtības mazināšanās kaimiņvalsts budžetā vairs nespēs aizlāpīt iepriekšējos robus. Kas attiecas uz rubļa saistībām, Krievija līdz šim krītošās naftas cenas kaut kādā mērā varēja kompensēt ar nacionālās valūtas vērtības mazināšanos. Protams, tas radīja samērā pamanāmu inflācijas pieaugumu, tomēr, ja šādas negatīvas svārstības ir īstermiņa rakstura, tad tās var pieciest. Sevišķi vēl, ja rubļa vērtības samazināšanās līdz jauniem antirekordiem naftas cenu vietējā valūtā padarījusi gandrīz vai zelta vērtu. Svārstību rezultātā barels Brent naftas bija sadārdzinājies līdz 3800, kas bija vēsturiski vēl nebijis skaitlis. Tādējādi budžetā ienākošo rubļu plūsma kļuva aizvien intensīvāka, un kaimiņvalsts amatpersonas publiski varēja smīkņāt par Rietumu izvirzītajām sankcijām. Tomēr šāda šķietama eiforija var saglabāties pie pāris nosacījumiem, proti, naftas cenu kritumam ir jābūt īslaicīgam, turklāt rubļa kursam jāmazinās straujāk, nekā krītas melnā zelta cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības izmaksas šobrīd ir lielākais nekustamā īpašuma tirgus izaicinājums, jo, tām augot, mājokļu pieejamība samazinās, taču iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

«Pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, tādēļ jādomā un jāveic pasākumi, lai samazinātu mājokļu pašizmaksu. Te saredzu vairākas lietas, ko valsts no savas puses varētu izdarīt salīdzinoši ātri, lai mazinātu mājokļu pašizmaksu,» stāstīja Kļaviņš.

Piemēram, norādīja Kļaviņš, būtu nepieciešams sakārtot Dzīvokļa īpašuma likumu, lai varētu dalīt dzīvokļu īpašumos vairāk nekā vienu ēku.

Kļaviņš sacīja, ka Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse ir iesniegusi priekšlikumu, kuru ir atbalstījušas gan ministrijas, gan Valsts Zemes dienests, gan būvvaldes, bet tas ir «iesprūdis» Saeimā.

«Jaunais likums dotu iespēju efektīvāk izmantot zemes gabalu. Piemēram, ja dzīvojamais projekts sastāv no trim mājām, tad jaunais likums ļautu veidot vienu rotaļlaukumu šīm mājām pa vidu, nevis trīs bērnu rotaļu laukumus - katrai mājai savu, kā to paredz esošā likuma redakcija. Tas nevajadzīgi sadārdzina mājokļa izmaksas, kuras gala rezultātā sedz neviens cits kā dzīvokļu pircēji. Ja apzināmies, ka zemes izmaksas veido 10% no kopējām izmaksām, tad šādā veidā var samazināt mājokļu pašizmaksu. Turklāt mūsu priekšlikums ļautu risināt arī problēmas, kuras ir parādījušās ar privatizētajām daudzdzīvokļu ēkām. Tas ir svarīgi arī no apsaimniekošanas viedokļa, jo apsaimniekojot lielāku ēku kompleksu, var piedāvāt zemāku cenu,» skaidroja Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Jau drīzumā varam pārsniegt trekno gadu rocību

Mārtiņš Apinis, Žurnālists, 17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dzirdēta un vērtīga ir atziņa, ka valsts iedzīvotājs ekonomisko pieaugumu mēra nevis pēc sausiem makroekonomikas skaitļiem, bet taustāmu monētu šķindoņas maciņā.

Par laimi valsts tautsaimniecības attīstība ir nonākusi fāzē, kad šo taustāmo labklājību izjūt aizvien lielāks mūsu valsts iedzīvotāju skaits, turklāt vispārējā ekonomikas inerce liek domāt, ka arī tuvākajā nākotnē uzlabojumi varētu turpināties. Neraugoties uz to, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu nodarbināto iedzīvotāju skaits valstī ir samazinājies par pieticīgiem 5,8 tūkstošiem, nākotni nebūt nevajag zīmēt drūmās krāsās. Šāds samazinājums gada beigās ir likumsakarīgs un izskaidrojams ar tīri sezonāliem faktoriem, kuru ietekmē mazinās vajadzība pēc darba rokām lauksaimniecības un mazumtirdzniecības sektoros. Patiesībā pagājušā ceturtā ceturkšņa sniegums ir pat labāks saistībā ar vēlo ziemas iestāšanos, kas ļāva turpināt aktīvu darbību celtniecībā. Savukārt, apskatot nedaudz ilgāku laika nogriezni, ir redzams, ka nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijā turpina palielināties un saskaņā ar statistiķu aplēsēm pagājušā gada beigās sasniedza 900,2 tūkstošus, kas ir par 7,4 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš. Par situācijas uzlabošanos liecina arī mājsaimniecību apsekojumi, no kuriem skaidri un nepārprotami var apjaust, ka situācija uzlabojas ne tikai makroekonomisko skaitļu aprēķinos, bet arī iedzīvotāju makos ar tendenci darba ņēmēju struktūrā samazināties mazāk atalgoto strādājošo īpatsvaram un palielināties to iedzīvotāju skaitam, kuri sevi var pieskaitīt labāk atalgotajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētījums: Latvijā ir viens no augstākajiem alkohola akcīzes nodokļiem Eiropā

Zane Atlāce - Bistere, 22.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir viens no augstākajiem stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļiem Eiropā, secināts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docenta Māra Juruša pētījumā par alkoholisko dzērienu nodokļa struktūru Latvijā un pārējās Eiropas Savienības (ES) valstīs, informē pētījuma autors.

Pētījuma mērķis bija izvērtēt esošo nodokļu politiku un aprēķināšanas metodoloģiju Latvijā un saprast, kādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai veicinātu akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanu un sabalansētu akcīzes nodokļa likmi ar ekonomisko situāciju.

Pētījums kliedē mītu, ka Latvijā ir zems nodokļu slogs. Tāds tas nav attiecībā uz patēriņa nodokļiem, piemēram, akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Vērtējot pēc pirktspējas, alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir nesamērīgi augsts – secināts pētījumā.

Viens no faktoriem, kas būtu jāņem vērā efektīvas akcīzes nodokļa likmes noteikšanā, ir pirktspēja. Stiprā alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir krietni augstāks nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ja salīdzina to pēc ietekmes uz cenu pēc patērētāju pirktspējas, Latvijā veidojās visnelabvēlīgākā situācija. Piemēram, Latvijā no visām ES dalībvalstīm personai ar vidējo algu jāstrādā visilgāk (372 min), lai nopelnītu pudeli stiprā alkoholiskā dzēriena, Eiropas Savienības dalībvalstīs vidēji šis skaits sasniedz 143 min.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomisti: Eksporta izaugsme ir piebremzējusies

Žanete Hāka, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika turpina augt; galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām ir mājsaimniecību patēriņš, ko balsta diezgan strauja algu izaugsme un ļoti zema inflācija.

Eksporta izaugsme ir piebremzējusies, un konkurētspējas izaicinājumi kļūs arvien nozīmīgāki, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Swedbank Latvija vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Lai tos risinātu, ir nepieciešams straujāks ražīguma kāpums. Laba ziņa, ka investīciju aktivitāte, šķiet, sāk atkopties, pat neskatoties uz aizkavēšanos struktūrfondu piešķiršanā no valsts puses. Budžets pašlaik jūtas diezgan ciešami. Bet, lai varētu būtiski palielināt budžeta tēriņus, nepalielinot deficītu, politiķiem jāpalielina nodokļu ieņēmumi. Tas jādara gudri un ilgtspējīgi, bet 2016.gada budžets diemžēl to nedara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka: jau 2014.gadā par savu algu varēsim nopirkt tik pat daudz preču kā pirms krīzes

Ieva Mārtiņa, 17.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā mēneša darba samaksa pēc nodokļiem šogad jau pārsniedz 2008.gada vidējo rādītāju. Bet reālā alga jeb algas pirktspēja, ņemot vērā inflāciju, pirmskrīzes līmeni varētu sasniegt 2014.gadā.

Tā lēš Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Viņš atgādina, ka vidējā mēneša darba samaksa pēc nodokļiem 2013. gada martā bija 357 lati, kas par 2% pārsniedz 2008.gada vidējo rādītāju (350 lati). Tādējādi latu (nominālā) izteiksmē vidējā alga pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Tomēr piecu gadu laikā auga arī cenas – patēriņa cenu indekss 2013. gada martā par 10% pārsniedza 2008. gada vidējo rādītāju. Tādējādi reālā alga jeb vidējās algas pirktspēja – par mēneša darba samaksu nopērkams preču un pakalpojumu daudzums - joprojām par dažiem procentiem atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Tas attiecas gan uz neto algu (pēc nodokļiem), gan uz bruto algu (pirms nodokļiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecības agonē

Zane Meļķe, speciāli DB, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vien nepilni 4% Latvijas mājsaimniecību ar maksājumiem tiek galā viegli

Izdevumi pamatvajadzībām prasa nesamērīgi lielu ienākumu daļu, tādējādi pusei Latvijas iedzīvotāju vēl arvien ir grūti un pat ļoti grūti nomaksāt mājsaimniecības (MS) ikdienas izdevumus. Tiesa, iedzīvotāju rocību palielina algu kāpums pret zemo inflācijas līmeni un naftas cenu samazinājumu, zemās EURIBOR likmes un pakāpeniska MS kredītu uzsūkšanās. Tāpat ievērojamu atspaidu MS sniedz emigrējušo tautiešu naudas pārskaitījumi. Tomēr vidējais MS ienākumu apjoms vēl aizvien nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams ikdienas izdevumu segšanai.

Mazumtirdzniecības apjoma pieaugumam pirmajā ceturksnī sekoja tirdzniecības tempu bremzēšanās nākamajā, ko ekonomisti pavadīja ar spriedumiem par to, ka tēriņu izaugsme, visticamāk, tomēr atpaliek no kāpuma iedzīvotāju pirktspējā. Tomēr tā vien šķiet, ka visdrīzāk tā ir vien mazas iedzīvotāju daļas pirktspēja. Kā liecina, piemēram, Swedbank klientu informācija, tās turīgo klientu īpatsvars Baltijā nepārsniedz 1% no visiem bankas klientiem, Latvijā šo klientu aktīvu līmenis 70 reižu pārsniedz vidējo bankas klientu aktīvu līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Bankai ir labas iespējas stabilizēt rubļa kursu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«No malas ir ļoti viegli spriest, ko kuram un kurā brīdī vajadzēja darīt. Krievijas Bankas veiktie pasākumi liecina, ka Krievijas Banka ir gatava sargāt rubļa kursu. Tomēr ir jāredz, vai vienlaikus klāt netiek piedrukāta liela likviditāte pie jau esošās rubļu masas. Es domāju, ka ir labas iespējas stabilizēt rubļa kursu. Taču, ja turpinās naudas drukāšana, tad situācija būs tikpat nestabila kā līdz šim,» teica Rimšēvičs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka valūtas kursa stabilizēšana ir ļoti grūta un sarežģīta lieta, jo situācijas dažādās valstīs ir atšķirīgas, piemēram, Latvijas Bankai bija nemainīga pozīcija 20 gadus un visa apgrozībā esošā nauda bija segta ar ārvalstu valūtu un zelta rezervēm, taču Krievijā rubļa kurss vienmēr ir bijis tā saucamajā «pārvaldītajā peldēšanā», kā arī vienmēr ir veiktas papildu emisijas, bet daudzus no šiem emitētajiem rubļiem Krievijas iedzīvotāji maina pret ārvalstu valūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomiste: «uzlabotais» Big Mac indekss liecina, ka lats pret dolāru ir nenovērtēts par 6,1%

Dienas Bizness, 22.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Uzlabotais» Big Mac indekss liecina par to, ka Latvijas lats pret ASV dolāru ir nenovērtēts par 6,1%, blogā interneta vietnē makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Ekonomiste norāda, ka izdevums The Economist 1986. gadā izveidoja Big Mac indeksu, kas ir domāts, kā viegli «sagremojams» rādītājs tam, vai valūtas kurss ir «pareizajā» līmenī. Indekss ir balstīts uz pirktspējas paritātes teoriju: ilgtermiņā identiska preču un pakalpojumu groza cenai, izteiktai vienā valūtā, būtu jāmainās tā, lai tā būtu vienādā līmenī jebkurās divās valstīs. Big Mac indeksa gadījumā gan šis grozs ir viena vienīga prece – lielais burgeris.

«Priekšrocība indeksam, protams, ir tāda, ka tas ir ļoti ātri un viegli aprēķināms un visiem saprotams. Ja pirktspējas paritātes aprēķiniem ir nepieciešams savākt tūkstošiem dažādu preču un pakalpojumu cenu, tad Big Mac indeksam pietiek ar viena vienīga produkta cenu katrā valstī. Turklāt preču grozi dažādās valstīs, piemēram, Ķīnā un ASV, ir ļoti atšķirīgi, bet Big Mac visās valstīs ir aptuveni vienādi – tātad vieglāk salīdzināmi,» raksta L. Zorgenfreija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence mazumtirgotāju starpā 2015. gadā turpina palielināties, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos Latvijā arī iedzīvotāju pirktspēja un tēriņi palielinājušies. Par to liecina pilnās lielveikalu autostāvvietas un iepirkumu grozi, kā arī mazumtirgotāju apgrozījuma rādītāji. Šī gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Savukārt, salīdzinot šī gada oktobra un pagājušā gada oktobra rādītājus, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 5,7%. Pārtikas preču grupā tas pieauga par 3,9%, nepārtikas preču – par 6,7%, tostarp degvielas mazumtirdzniecība – par 14,5%. Skatoties laika periodā no šī gada janvāra līdz oktobrim salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, apgrozījums mazumtirdzniecībā kopumā ir pieaudzis par 5,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājies par 2,8%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība – par 7,8%. Neskaitot degvielu, desmit mēnešu periodā liels pieaugums 8,2% apmērā bija mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā, kam seko farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecība ar 5,1% pieaugumu, liecina CSP dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Latvijas patērētājs psiholoģiski nav gatavs koka mājai

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka privātmāju tirgū gaisu jauc kompānijas, kas izvairās no nodokļu nomaksas, straujāku attīstību ierobežo arī zemā iedzīvotāju pirktspēja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairums koka māju ražotāju savu darbību koncentrē uz eksporta tirgiem, īpaši – Skandināviju. Starp galvenajiem iemesliem, kas uzņēmumus attur vairāk pievērsties Latvijas tirgum, tiek akcentēta nodokļu nemaksāšanas problemātika, ir uzņēmumi, kas izvairās no šādiem maksājumiem, tā kropļojot tirgu, kā arī zemā pirktspēja un cilvēku stereotipi par koka ēkām kā pagaidu būvēm. Tomēr interese un pieprasījums pēc šādām ēkām Latvijā palielinās, atzīst aptaujātie uzņēmēji.

«Latvijas patērētājs psiholoģiski nav gatavs izvēlēties koka mājas, jo viņam šķiet, ka tās ir gluži vai pagaidu būves. Šī psiholoģiskā barjera eksistē, jo koka mājas daudziem asociējas ar novārtā pamestiem šķūņiem laukos,» raksturojot šī brīža situāciju pašmāju tirgū, DB norāda Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs. Klasteris kopā ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju plāno sākt darbu pie vietējo patērētāju izglītošanas par koka būvēm cerībā, ka cilvēki beigs baidīties no koka mājām un vairāk izpratīs piedāvājumu. Problēma nav ne arhitekti, ne būvnieki un ne ražotāji, bet gan gala patērētājs, kurš nepieprasa šo produktu, viņš uzskata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumu e-komercijas izrāviens - vai turpmāk ķieģeļus pirksim internetā?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 fons uzņēmumu e-komercijas izaugsmei 2020. gadā devis iespēju pamatīgi atsperties un sasniegt vēl nebijušus rādītājus gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. Tie, kuri jau iepriekš izmantoja digitālus risinājumus, tagad bauda izaugsmi.

Tāpat arvien vairāk uzņēmumu šobrīd izmanto apstākļus, lai mainītos. Tomēr joprojām pastāv vairāki būtiski izaicinājumi uzņēmumiem, kas bremzēs augšupejošo līkni. Laikus tos neapzinoties, e-komercijas izaugsme var izrādīties tikai īstermiņa lēciens.

E-komercija piedzīvo būtisku izaugsmi visā Baltijā

2020. gadā e-komercijā Covid-19 dēļ bija vērojama spēcīga izaugsme, taču visticamāk tā varētu nebūt paliekoša vidējā termiņā, bet iezīmēs ilgtermiņa virzību uz tālāku, mērķtiecīgāku attīstību. SEB jaunākais e-komercijas pētījums liecina, ka 2020. gadā Baltijā e-komercijas īpatsvars mazumtirdzniecībā pārsniegs 10%. Savukārt līdz 2024. gadam Baltijā e-komercijas īpatsvars pieaugs līdz 12% un tā sastādīs gandrīz 30% no mazumtirdzniecības izaugsmes jeb absolūtos skaitļos apjoms augs par 1,2 miljardiem eiro, sasniedzot 3 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eksperts: nebrīnītos, ja minimālās algas saņēmējs pērn spēja atļauties mazāk nekā 2002. gadā

Daiga Laukšteina, Māris Ķirsons, 04.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nopelnītu 611 eiro pēc nodokļu nomaksas, ko patlaban vidēji mēnesī saņem pilna laika nodarbinātais, 2002. gadā būtu jāstrādā 3,5 mēnešus. Tomēr pirktspēja liedz ticēt veiksmes stāstiem par labklājības pieaugumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā darba ņēmēju iezīmēto pieaugošās darba samaksas tendenci akcentē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kā arī bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs un LTRK eksprezidents Andris Lasmanis.

«Būtiskākais ir nevis tas, cik cilvēks saņem, bet gan tas, ko par saņemto algu var nopirkt. Šo aspektu kaut kādu iemeslu dēļ «aizmirst» ne tikai politiķi, bet arī citādi «straujās ekonomiskās augšupejas apdziedātāji», bazūnējot par vareniem panākumiem iedzīvotāju labklājības celšanā,» tā situāciju komentē A. Lasmanis. Viņš atgādina, ka var jau ar administratīvām metodēm palielināt minimālo algu, bet jautājums – vai tā rezultātā cilvēks var nopirkt vairāk kilogramu maizes, kartupeļu? «Varbūt, samaksājot komunālos rēķinus, var kaut vai reizi doties uz restorānu?» jautājumus kā no pārpilnības raga ber A. Lasmanis. Viņaprāt, lai adekvāti novērtētu ienākumu pieaugumu ir jāvērtē tieši pirktspēja. «Deviņdesmito gadu sākumā par vienu latu varēja iegādāties, šķiet, pat vairāk nekā piecus maizes kukuļus, bet cik par 1,42 eiro šodien var iegādāties tāda paša svara un kvalitātes kukuļu? Cik maksāja komunālie pakalpojumi, piemēram, par 50 m2 dzīvokli Rīgā toreiz un cik – tagad? Atbildi katrs var ieraudzīt savos rēķinos un vienlaikus arī atziņā, ka naudas vērtība Latvijā piedzīvo pamatīgu kritumu jeb inflāciju. Diemžēl lielākoties mazo algu saņēmēji vienmēr ir pretējā situācijā, kur izdzīvošanas minimuma izmaksu, piemēram, par pārtiku un komunālajiem maksājumiem, pieaugums ir straujāks par algas pieaugumu,» norāda A. Lasmanis. Viņš nebrīnītos, ja minimālās algas saņēmējs pērn spēja atļauties mazāk nekā, piemēram, 2002. gadā. «Jā, jā mobilo tālruņu un citas elektronikas un elektrotehnikas, kā arī citu Āzijā ražotu preču (piemēram, apģērba) cenas ir pamatīgi kritušās, taču tās ir ilgtermiņa lietošanas, nevis ikdienas patēriņa preces un pakalpojumi, kuru cenas ir sekojušas pretējai tendencei. Pameklējiet vecus čekus un paskatieties, cik maksāja viena litra 2% piena paka piemājas veikalā pērn un tajā pašā 2002. gadā,» aicina J. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Gazele: YIT Celtniecība «būvē» apgrozījumu dzīvojamo māju tirgū

Linda Zalāne, 14.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA YIT Celtniecība biznesu koncentrē dzīvojamo māju būvniecībā Rīgā; mērķis – pārdot 250 līdz 300 dzīvokļu gadā. Uzņēmuma apgrozījuma kāpums nodrošinājis YIT Celtniecība vietu DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu - sarakstā.

«Esam veiksmīgi pārvarējuši krīzi un straujos tempos attīstāmies. Krīzē uz pusi samazinājām darbinieku skaitu, – beidzās lieli inženiertīklu projekti, bet jauni nesākās. Bija panīkums arī dzīvojamo māju attīstības segmentā,» atceras YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē. Kompānijas balsts ir mātes uzņēmums YIT Construction Ltd, kas ir lielākais nozares uzņēmums Somijā ar simt gadu pieredzi biznesā. Ekonomikas lejupslīdes gados tas investēja darbinieku apmācībās, jaunu IT risinājumu un attīstības projektu sagatavošanā. Brīdī, kad ekonomika uzrādīja pirmās atveseļošanās pazīmes, YIT Celtniecība bijusi gatava jaunām iespējām, startējot nišās, kur iepriekš aktīvi darbojušies citi attīstītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" ir pabeidzis pirmo deviņstāvu māju projektā "Krasta kvartāls" un pašlaik turpinās projekta otrās kārtas būvniecība, informē uzņēmumā.

"Krasta kvartāla" pirmajā ēkā ir pārdoti gandrīz visi jeb 95% dzīvokļi, savukārt otrajā ēkā ir rezervēti jau 35% dzīvokļi. Jau ziņots, ka kopumā projekta "Krasta kvartāls" attīstībā tiks investēti 40 miljoni eiro.

""Krasta kvartāla" projektā tiks radītas jaunas mājvietas vismaz 1200 rīdziniekiem, tā padarot "Krasta kvartālu" par būtisku pienesumu galvaspilsētas dzīvojamajam fondam, kā arī par virzītājspēku Maskavas forštates kopējā attīstībā," saka "Bonava Latvija" projektu attīstības vadītājs Elgars Vecvagars.

LASI ARĪ: Iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākajā SEB bankas Baltijas mājsaimniecības finanšu apskatā atklāts, ka Igaunijā un Latvijā strādājošo ienākumi pārsnieguši pirmskrīzes līmeni. Banku eksperti uzsver – strādājošo pirktspēja par dažiem procentiem pat pārsniedz 2008. gada līmeni, turpretim darbiniekus pārstāvošās organizācijas par secinājumiem rausta plecus, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

«Lielākās strādājošo kategorijas, piemēram, izglītības un medicīnas darbinieki, pirmskrīzes līmeni vēl tikai gaida. Ja tic valdības solījumiem, to varētu sasniegt tikai ap 2020. gadu, pagaidām mums nav liela optimisma,» Dienai norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis norāda, ka pašvaldībās algas ne tuvu nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni.

«Līdz ar atalgojuma problēmām pašvaldības cīnās, lai noturētu kvalificētus speciālistus, īpaši izteikti tas ir reģionos. Privātajā sektorā atalgojums kaut cik pieaug, turpretim publiskais sektors nespēj adekvāti turēt līdzi,» atklāj A. Jaunsleinis. Viņš atgādina, ka krīzes laikā pašvaldībām atcēla tiesības brīvi noteikt atalgojumu, ieviešot īpašu skalu. «Tajā brīdī, kad kāds privātais uzņēmums mēģina pārvilināt publiskajā sektorā strādājošo, pašvaldībām nav iespējams konkurēt,» skaidro A. Jaunsleinis. Viņš pieļauj, ka lielāko algu pieaugumu piedzīvojuši attīstības centri, kuros ir aktīva privātā uzņēmējdarbība.

Komentāri

Pievienot komentāru