Jaunākais izdevums

2018. gadā 1. pusgadā SIA ExpressCredit apgrozījums sasniedza 9,2 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, ir palielinājums par 5,7%, savukārt peļņa bija 2,3 miljoni eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2018. gada pirmajā pusgadā savu darbību veiksmīgi uzsāka SIA «ExpressCredit» grupas uzņēmums SIA «ViziaFinance» ar zīmolu VIZIA. VIZIA darbojas tiešsaistes patēriņa aizdevumu izsniegšanā. Jauna zīmola radīšana atbilst uzņēmuma stratēģijai palielināt savu tirgus daļu distances aizdevumu tirgū Latvijā.

SIA «ExpressCredit» veic patstāvīgus uzlabojumos klientu maksātspējas un kredītspējas noteikšanai, lai izsniegtu tikai tādus aizdevumus, kas ir klientam piemēroti un tiktu ievērotas likumdošanas prasības attiecībā uz maksātspējas vērtēšanu. Uzņēmums ir veiksmīgi adaptējis vairākus tehnoloģisko risinājumus, kas ļauj veiksmīgi pārvaldīt uzņēmuma riskus attiecībā uz kredītspējas vērtēšanu. Uzņēmums izsniedz patēriņa aizdevumus tikai tādiem klientiem, par kuriem aizdevuma izsniegšanas brīdī ir 100% pārliecība, ka klients varēs segt savas saistības saskaņā ari aizdevuma līguma nosacījumiem. Attiecīgi 2018. gada 2. ceturksnī ir apstiprināti tikai 13% jauno klientu kredītu pieteikumu, savukārt atkārtotiem klientiem – 78%.

2018. gada 2. ceturksnī uzņēmums aktīvi līdzdarbojās LAFPA (Latvijas Alternatīvo Finanšu Pakalpojumu Asociācija), kas veica izglītojošu un informatīvu darbu saistītu ar nozares likumdošanas iniciatīvām. Uzņēmums iestājas par tiesisko paļāvību un pārdomāti regulētu nozari. Kā vienas no nozares attīstību sekmējošām iniciatīvām uzņēmums saskata mērķi nodrošināt plašāku informācijas apmaiņu starp tirgus dalībniekiem, kas nodrošinātu uzņēmumam plašāku informāciju, vērtējot klientu maksātspēju.

Salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, 2018. gada attiecīgajā periodā rentabilitātes rādītāji ir uzlabojušies. Papildus pozitīva ietekme uz finanšu rādītājiem bija saistīta ar nodokļu regulējuma izmaiņām attiecībā uz reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmuma ienākuma nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

ExpressCredit: Ja pieņems likuma grozījumus, vērsim ciet filiāles reģionos un būsim spiesti atlaist darbiniekus

Db.lv, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamenta vēlēšanu nedēļā Saeimas deputāti galīgajā lasījumā plāno pieņemt nebanku kreditēšanas jomu ierobežojošos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Pēc to stāšanās spēkā nozares uzņēmēji būs spiesti aizvērt daļu filiāļu visā Latvijā. Tas nozīmē, ka cilvēki reģionos zaudēs ne tikai daudzviet tik grūti atrodamo darbu, bet arī iespēju aizņemties nelielas naudas summas, prognozē SIA «ExpressCredit» valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

«Sliktākajā gadījumā būsim spiesti aizvērt līdz pat 15 lombardu filiālēm visā Latvijā. Īpaši sāpīgi to izjutīs Vidzemē un Latgalē dzīvojošie cilvēki, jo tādās pilsētās kā Viļāni esam ne tikai darbadevējs, kas maksā galvaspilsētas līmeņa atalgojumu, bet arī vienīgā iespēja aizņemties mazas summas uz īsu laiku. Šis finanšu pakalpojums īpaši svarīgs ir tiem cilvēkiem, kuriem ir regulāri, bet salīdzinoši zemi ienākumi, tādēļ ir nepieciešama nauda kaut vai malkas un zāļu iegādei,» norāda A. Evertovskis.

Viņš norāda, ka tad, ja deputāti atstās spēkā partijas «Latvijas Reģionu apvienība» piedāvātos un deputāta Edvarda Smiltēna iniciētos likuma grozījumus, uzņēmums būs spiests aizvērt filiāles reģionos, kur tas ir vienīgā vieta, kur cilvēki var vērsties pēc finanšu palīdzības: Viļānos, Kandavā, Aizputē, Iecavā, Ādažos un Ķekavā. Šajās pilsētās dzīvo vairāk nekā 68 tūkstoši cilvēku, tajā skaitā 12 tūkstoši pensionāru, kuri tiks pilnībā atrauti no jebkādas finanšu sistēmas, norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «ExpressCredit» apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 18,9 miljonus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga. Koncerna kredītportfelis 2018. gada beigās sasniedza 20,2 miljonus eiro.

Koncerna 2018. gada apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 4,6%, savukārt uzņēmuma kredītportfelis periodā ir palielinājies par 27,2%.

2018. gadā ExpressCredit palielinājis maksimālo aizdevuma summu līdz 3000 eiro, kā arī šobrīd piedāvā plašāku klāstu ar pieejamajiem aizdevuma atmaksas termiņiem, tā, piemēram, šobrīd aizdevumu var saņemt ar aizdevuma atmaksas termiņu līdz 5 gadiem. 2018. gadā realizēts arī meitas uzņēmuma SIA «ViziaFinance» distances aizdevumu projekts

Saskaņā ar PTAC datiem distances uz patēriņa kredītu kopējais kredītportfelis Latvijā 2018. gada pirmajos sešos mēnešos ir pieaudzis līdz 255,3 miljoniem eiro, tādejādi sešu mēnešu laikā palielinoties par 12,5 miljoniem eiro, jeb 5,1%. ExpressCredit šajā periodā palielināja savu kredītportfeli par 18%. Lombarda aizdevumu segmentā ExpressCredit tirgus daļa pēc kredītportfeļa veido 28,7%, savukārt, pēc izsniegto kredītu summas – 39,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

ExpressCredit: Sāksies interesanta cīņa par klientiem, kas līdz šim izmantojuši kredītlīnijas pakalpojumus

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem ir nojauktas robežas starp bankām un nebankām, patēriņa kredītu cenas būs salīdzināmas, komentē SIA «ExpressCredit» valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

2018. gada 4. oktobrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas cita starpā paredz ierobežot kopējās kredīta izmaksas patērētājam uz 0,07% dienā no kredīta summas.

Likums arī paredz papildus nosacījumus saistībā ar kredīta ņēmēju maksātspējas vērtēšanu, kā arī ierobežojumus saistībā ar kreditēšanas pakalpojumu reklāmām. Līguma punkti saistībā ar reklāmu un procentu likmju ierobežojumiem stāsies spēkā ar 2019. gada 1. jūliju. Likuma grozījumi būtiski neskar SIA «ExpressCredit» sniegtos lombarda pakalpojumus.

SIA «ExpressCredit» prognozē, ka pazeminoties cenai, nozarē būtiski palielināsies pieprasījums pēc patēriņa kredītiem. Pie pieņemtā regulējuma mazās summas uz īsiem termiņiem vairs nebūs rentabli izsniegt. Piemēram, šobrīd aizņemoties 50 eiro, pēc 30 dienām ir jāatdod 52,5 euro, un ļoti daudz klientu šādu iespēju izmanto, it īpaši reģionos un seniori. Līdz ar likuma grozījumiem mainīsies uzņēmumu piedāvāto pakalpojumu klāsts, un mazās summas un īsie termiņi izzudīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ExpressCredit 2019.gadā plāno apgrozījuma pieaugumu par 9% un konsolidētā neto kredītportfeļa pieaugumu 40% apmērā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

ExpressCredit grupas izpilddirektors Didzis Ādmīdiņš uzsver, ka šī ir pirmā reize, kad SIA ExpressCredit investoriem sniedz finanšu rādītāju prognozi, tajā ņemot vērā gan tirgus dinamisko raksturu, ko ietekmē likumdošanas izmaiņas un konkurence, gan uzņēmuma vēsturisko sniegumu un vadības pieredzi.

«2019.gadā, redzot septiņu mēnešu faktiskos rezultātus, varam ar pārliecību prognozēt, ka 2019.gadā neto kredītportfeļa vērtība pieaugs par 8 miljoniem eiro un apgrozījums palielināsies par 1.7 miljoniem eiro, salīdzinot ar grupas konsolidētajiem un auditētajiem 2018.gada rezultātiem. Kā jau iepriekš esam ziņojuši, uzņēmums ir pakāpeniski palielinājis maksimālo aizdevuma summu un paplašinājis piedāvātos aizdevuma atmaksas termiņus, kas ir veicinājis portfeļa pieaugumu. Sagaidāms, ka portfeļa izaugsmi sekmēs arī likumdošanas izmaiņu rezultātā samazinātās procentu likmes,» uzsver D. Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA ExpressCredit dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par ārkārtas dividenžu izmaksu 1,5 miljonu eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lēmums, pieņemts, pamatojoties uz 2018. gada 12 mēnešu neauditēto peļņu.

SIA ExpressCredit 2018. gada 12 mēnešu konsolidētā neauditēta peļņa sasniedza 4,5 miljonus eiro. Dividenžu izmaksa tiks veikta līdz 2019. gada 31. martam.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA ExpressCredit apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 18,9 miljonus eiro. Koncerna 2018. gada apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 4,6%, savukārt uzņēmuma kredītportfelis periodā ir palielinājies par 27,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “ExpressCredit” reģistrējis komercķīlu atbilstoši jaunajai finansējuma nodrošinājuma struktūrai, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šajā struktūrā visi emisiju ISIN LV0000802379, ISIN LV0000802213 un ISIN LV0000801322 obligacionāri, kā arī SIA “Mintos Finance ” tiek nodrošināti ar ExpressCredit piederošās mantas un prasījuma tiesību komercķīlas nodrošinājumu 40,5 miljonu eiro vērtībā.

SIA "ExpressCredit" ir licencēts patērētāju kreditēšanas uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Koncerns ir pārstāvēts ar zīmoliem “Banknote”, "VIZIA" un “Rīgas pilsētas lombards”.

Koncerna pamatpakalpojumi ir patēriņa aizdevumi, distances aizdevumi, lombarda aizdevumi. Kopumā koncerns darbojas 39 Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās, kopumā 89 filiālēs, nodarbina vairāk nekā 270 profesionālus darbiniekus un 2018. gadā nodokļos ir samaksājis 2.7 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrēta SIA ExpressCredit meitas sabiedrības Cash Advance Bulgaria EOOD daļu īpašnieku maiņa, liecina ExpressCredit sniegtā informācija Nasdaq Riga.

SIA ExpressCredit daļu skaits meitas sabiedrībā samazinājās no 100% līdz 0%.

Cash Advance Bulgaria EOOD daļas tika atsavinātas par pamatkapitālu plus 10% uzcenojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eurostat: Eirozonas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstrauja lejupslīde

LETA, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 15%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1995.gadā, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējie dati.

Gada pirmajos trīs mēnešos eirozonas ekonomika gada griezumā samazinājās par 3,1%.

ES IKP otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā saruka par 14,4%, kas arī ir visu laiku straujākais kritums. Pirmajā ceturksnī ES ekonomika samazinājās par 2,5%.

Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem eirozonas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 12,1%, bet ES ekonomika saruka par 11,9%, arī reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš 1995.gada.

Pirmajā ceturksnī eirozonas un ES ekonomika ceturkšņa salīdzinājumā saruka attiecīgi par 3,6% un 3,2%.

Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicinājusi koronavīrusa pandēmijas negatīvā ietekme.

Lasi arī:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Moratoriju termiņu ietvaros, kas beidzās 30 septembrī, Latvijas bankas sniedza atbalstu klientiem īstermiņa finansiālo grūtību pārvarēšanai, un saistību izpilde atlikta 13 393 līgumiem par kopējo summu - 1,1 miljards eiro.

"Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi. Moratoriju darbības periodā saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3 117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā. Turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam," komentē Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas, Swedbank ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1 500 uzņēmumu un vairāk nekā 5 700 privātpersonu līgumiem. Klienti novērtēja proaktīvi sniegto informāciju par iespēju vērsties bankā un saņemt palīdzību: šāda skaidra un nepārprotama ziņa palīdzēja ļoti neskaidrajā vispārējā situācijā. Vērtējot no nozaru skatu punkta, visvairāk skarti bija transporta, noliktavu pakalpojumu sniedzēju, viesnīcu un tūrisma biznesi. Augstākais pieprasījums pēc kredītbrīvdienām tika sasniegts jau marta beigās un aprīļa sākumā, pēc kura kā uzņēmumi, tā privātpersonas jau bija pārorientējušies un pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Piemēram, privātpersonu pieprasījums pēc finansējuma jau aprīļa beigās atgriezās pirms Covid-19 pandēmijas laika līmenī. Vērtējot nozares, jāsecina, ka bija uzņēmumi, kas spēja pārvarēt šo laiku bez īpašām raizēm, piemēram lauksaimnieki, tāpat kā ir uzņēmumi, kuri arī turpmāk varētu spēcīgi izjust Covid-19 ietekmi, tādi varētu būt pakalpojumu jomas uzņēmumi, kuri darbojas tūrisma un viesmīlības biznesā. Kā vienu no patīkamiem pārsteigumiem vēlamies uzsvērt daļu transporta pakalpojumu sniedzējus, kas ir pielāgojušies jaunajai situācijai veiksmīgāk, nekā sākotnēji varēja prognozēt," uzsver Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grindeks koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 34,8 miljoni eiro, kas ir par 2,9 miljoniem eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 3,2 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, ir samazinājusies par 1,3 milj. eiro vai par 29%. Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 55%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā ceturksnī Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 58 pasaules valstīm kopumā par 32,3 milj. eiro, kas ir par 2,6 milj. eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Inovācijas un pastāvīga produktu portfeļa attīstība, kā arī nepārtraukti ieguldījumi mārketingā un pārdošanā ir sekmējuši »Grindeks« padomes izvirzīto mērķu sasniegšanu šī gada pirmajā ceturksnī.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mazinājies uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem, audzis noraidīto kredītu pieteikumu īpatsvars

Žanete Hāka, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 4. ceturksnī turpināja sarukt uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem, tomēr pieprasījuma kritums bija mazāks nekā iepriekš, liecina Latvijas Bankas (LB) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) veiktā aptauja.

2020. gada janvārī LB sadarbībā ar ECB veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2019. gada 4. ceturksnī un prognozēm 2020. gada 1. ceturksnim. Aptaujā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, kuru kopējā tirgus daļa nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību kreditēšanā ir pietiekami liela, lai raksturotu kreditēšanas attīstību Latvijā kopumā. Aptaujāto kredītiestāžu sniegtās atbildes tiek ietvertas eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

Tikai viena no četrām aptaujātajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka 2019. gada 4. ceturksnī sarucis pieprasījums pēc aizdevumiem kopumā. Pieprasījuma kritumu pēc aizdevumiem uzņēmumiem kopumā ieteikmējis pieprasījuma sarukums pēc ilgtermiņa aizdevumiem lieliem uzņēmumiem, skaidro LB. Tas nedaudz samazinājies divās aptaujātajās Latvijas kredītiestādēs, bet pieauga – vienā, nodrošinot neto pieprasījuma sarukumu. Turpretī pieprasījuma pieaugums pēc aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem bija vērojams vienā kredītiestādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka, 22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padome veikusi grozījumus 2018. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 160 «Kredītu reģistra noteikumi». Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas.

Ar grozījumiem tiek pilnveidota personu elektroniskā apkalpošana, dodot iespēju fiziskajai personai, kura ir arī kādas juridiskās personas pārstāvis, Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, autentificējoties ar personas apliecību, saņemt elektroniskā veidā vietnē https://manidati.kreg.lv.

Šādu ziņu izsniegšanu elektroniskā veidā Latvijas Banka nodrošinās tām fiziskajām personām, par kuru tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi var pārliecināties Komercreģistrā.

Tāpat noteikts, ka Kredītu reģistra pieejamība klientiem tiek nodrošināta nepārtraukti, proti, 24/7/365 režīmā, arī brīvdienās un svētku dienās. Tādējādi Kredītu reģistra dalībnieki var plānot savas ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā un Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanas procedūras, kā arī personas var Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par sevi vai savu uzņēmumu saņemt elektroniski jebkurā laik.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Atbalsta priekšlikumu aizdevumus līdz 30 dienām ar atmaksu vienā maksājumā limitēt līdz 50% no minimālās algas

LETA, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz atmaksāt kredītu vienā maksājumā, aizdevuma summa nedrīkstēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās mēnešadarba algas apmēra, šādu Finanšu ministrijas priekšlikumu grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā otrdien atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Šis noteikums gan neattiektos uz kredīta līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildību ierobežos tikai ar ieķīlāto lietu.

Atbilstoši atbalstītajam priekšlikumam, kredīta atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes. Šis noteikums neattieksies, piedāvājot tādu maksājuma grafiku, saskaņā ar kuru kredīta pamatsumma jāatmaksā pa daļām.

Sēdē deputāti arī atbalstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka (V) priekšlikumu, kas uzliek par pienākumu kredīta devējiem ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāju vai galvinieku, to saistībām un saistību izpildes gaitu izvērtējuma veikšanai pietiekamā apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņas pārdevēju pienākumos ļauj nodrošināt veikalu stabilitāti

Jana Logina, “Tele2” Mazumtirdzniecības departamenta vadītāja, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd pasaulē daudz tiek diskutēts, kā mainīsies veikalu un klientu apkalpošanas centru ikdiena, ņemot vērā pandēmijas izraisītos apstākļus, moderno tehnoloģiju attīstību un klientu paradumu izmaiņas.

Pavasarī ļoti daudz dzirdējām stāstus no Latvijas un ārvalstīm par to, ka uzņēmumi samazina darbinieku skaitu, slēdz veikalus un pārstāvniecības, jo dramatiski samazinājies apmeklētāju skaits. Sastopoties ar klātienes apmeklētāju skaita kritumu, daļa uzņēmumu uzreiz pieņēma lēmumu par veikalu slēgšanu uz nenoteiktu laiku, bet citi uzņēmumi aktualizēja jautājumu, kā maksimāli efektīvi noslogot veikalu darbiniekus, lai viņu pievienotā vērtībā uzņēmumam nemazinātos un klientiem saglabātu iespēju apmeklēt klientu centrus klātienē, lai saņemtu konsultācijas vai apskatītu preces. Arī šobrīd daudzi uzņēmumi noteikti ir līdzīgā situācijā.

Izvērtējot situāciju, “Tele2”, piemēram, kā risinājumu savlaicīgi izvēlējās veikt klientu centru speciālistu pārkvalifikāciju un izmaiņas viņu ikdienas darba pienākumos. Veikalu darbinieku zināšanu un iemaņu paplašināšana ir ļāvusi būtiski nostabilizēt un efektivizēt to centru darbību, kuri visvairāk varētu ciest no klientu plūsmu izmaiņām. Ieguvēji šajā gadījumā ir visi iesaistītie – darbinieks, klients un uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 902,1 tūkstotis jeb 64,7 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,3 procentpunktiem, tomēr valstī 13. martā izsludinātā ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību ir negatīvi ietekmējusi darba tirgu. Gada laikā nodarbināto skaits samazinājās par 1,5 tūkstošiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,7 procentpunktiem (tas ir vislielākais samazinājums ceturkšņos kopš 2010. gada), bet nodarbināto skaits – par 11,0 tūkstošiem. Vislielākais nodarbināto skaita samazinājums bija būvniecības nozarē.

Vērojams visstraujākais darbinieku (darba ņēmēju) skaita samazinājums pēdējo septiņu gadu laikā – 1. ceturksnī bija par 22,6 tūkstošiem mazāk darbinieku, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem nebanku aizdevējiem Latvijā SIA "ExpressCredit", kas pazīstams ar tā pārvaldītajiem zīmoliem "Banknote" un "VIZIA", mainījis juridiskās personas nosaukumu.

Turpmāk darbiniekiem, klientiem, sadarbības partneriem, investoriem un regulatoriem uzņēmumu grupa būs zināma kā SIA "DelfinGroup", informē uzņēmuma vadītājs Didzis Ādmīdiņš.

Jaunā korporatīvā identitāte ietver ne tikai jaunu nosaukumu, bet arī vīziju, misiju un pilnveidotas vērtības. Sadarbības noteikumi nemainīsies un nav jāpārslēdz spēkā esošie līgumi.

Līdz ar jauno korporatīvo identitāti, atjaunota arī uzņēmuma misija - radīt un sniegt vienkāršus, pielāgotus finanšu risinājumus cilvēkiem.

Jaunais zīmola uzstādījums: pielāgoti finanšu risinājumi (Custom finance solutions - angļ.val.).

Kā skaidro D.Ādmīdiņš, zīmola maiņa bija nepieciešama, lai pilnīgāk atspoguļotu to, ko uzņēmums dara un vēlas darīt. Uzņēmums un tā grupas uzņēmumi jau šobrīd sniedz daudzveidīgus nebanku kreditēšanas pakalpojumus, kā arī strādā pie jaunu, pielāgotu finanšu risinājumu radīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Creamfinance Latvia: Mazāki uzņēmumi, kuri piedāvā īstermiņa aizdevumus, būs spiesti pārtraukt darbību Latvijā

Db.lv, 15.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Creamfinance Latvia viedoklis par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā saistībā ar nebanku aizdevēju darbības ierobežošanu ir nemainīgs – mēs tos neatbalstām, jo uzskatām, ka tā ir mākslīga iejaukšanās nozarē, kuru atsevišķi politiķi izmanto kā aģitācijas instrumentu priekšvēlēšanu laikā, db.lv komentē Creamfinance Latvia izpilddirektore Līga Treiliha.

Ja grozījumi stāsies spēkā, tad tie ietekmēs gan nozares darbu, gan arī patērētājus, viņa prognozē. Mazākie uzņēmumi, kuri piedāvā tikai īstermiņa aizdevumus, būs spiesti pārtraukt savu darbību Latvijā.

Tas skaidrojams ar to, ka tik drastiski samazinot procentu likmes, viņu ieņēmumi nespēs nosegt izdevumus, kas tiek ieguldīti klientu apkalpošanas veikšanā, tai skaitā kredītriska novērtēšanā. Savukārt lielākiem nebanku aizdevējiem nāksies mainīt savu uzņēmējdarbības modeli, pārveidojot esošos vai radot tādus jaunus pakalpojumus, kas būs pielāgoti jaunajiem tirgus regulējumiem.

«Prognozējams, ka samazināsies konkurence un izveidosies kaut kas līdzīgs pāris uzņēmumu monopolam. Tāpat cilvēki pārorientēsies uz lielākiem aizdevumiem ar garākiem atmaksas termiņiem. Šādu tendenci jau tagad apliecina arī pieaugošā iedzīvotāju interese par mūsu jauno patēriņa kredīta platformu Creamcredit.lv, interesi par kuru aptuveni mēneša laikā izrādījuši vairāk nekā 70 tūkstoši cilvēku,» uzsver L. Treiliha.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 31.12.2017. salīdzinājumā ar 31.12.2016. ir pieaudzis par 16,01%, sasniedzot 612,21 milj. eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats.

Portfeļa pieaugums vērojams praktiski visās kreditēšanas jomās, savukārt jauno kredītu izsniegšanā jāuzsver būtiski augušais bez maksas izsniegto distances kredītu skaits un apjoms, likumsakarīgi, arī pagarināto kredītu skaits.

Apkopotā informācija liecina, ka 2017. gada 31. decembrī Latvijā darbojās 59 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Distances kreditēšanas pakalpojumus sniedza 22 sabiedrības, patēriņa kredītus sniedza 21 sabiedrība, kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus) sniedza 19 sabiedrības, Hipotekāros kredītus sniedza 13 sabiedrības, līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītus kredītus sniedza 14 sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

ExpressCredit: Kādas tieši problēmas nozarē tiks atrisinātas, ja 30 dienu aizdevums drīkstēs būt līdz 215 eiro?

Db.lv, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu atbalstīt Finanšu ministrijas priekšlikumus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā vērtējams ļoti negatīvi, portālam komentēja SIA «ExpressCredit» valdes loceklis Didzis Ādmīdiņš.

«Pirmkārt, šādiem priekšlikumiem nebūtu jābūt FM kompetencē. Ministrijai jārūpējas par valsts finanšu sistēmu, nevis atsevišķu nozaru dziļi specifisku jautājumu komentēšanu un vēl priekšlikumu sniegšanu. Otrkārt, vai FM veikusi makroekonomisko analīzi, kādas sekas atstās šādi ierobežojumi? Vai ir veikta analīze, cik daudz personu šāds lēmums ietekmēs, kā tas ietekmēs finanšu sistēmu, kāds būs nodokļu negatīvais efekts un multiplikatora efekti? Cik daudz darba vietas tiks zaudētas u.tml.,» retoriski vaicā nozares pārstāvis.

Treškārt, pēc viņa domām, vēlme ierobežot nozari pēc būtības ir nepareiza. Ja pastāv kādas problēmas nozarē, tad būtu jāizpēta, kas ir šīs problēmas. «Kādas tieši problēmas mēs risināsim, ja 30 dienu aizdevums drīkstēs sasniegt tikai 215 eiro? Kādas tieši problēmas mēs atrisināsim, ja aizdevumu varēs pagarināt tieši tikai 2 reizes. Kādai personai 215 eiro varētu būt ekvivalents personas mēneša ienākumiem, turpretim, citam tas būs 5 vai 10% no mēneša ienākumiem. Vai ir racionāli šādi limitēt aizdevuma summu?,» vaicā ExpressCredit valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas apjomi nebanku sektorā 2018.gada 1.pusgadā turpinājuši augt. Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis šā gada 30.jūnijā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 7,11%, sasniedzot 655,82 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati.

Portfeļa pieaugums īpaši vērojams distances, patēriņa, līzinga un citu ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītiem kredītiem.

Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2018.gada 1.pusgadā patērētājiem no jauna izsniedza kredītus 309,04 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28,45 miljoniem eiro (10,14 %) vairāk nekā 2017. gada 1.pusgadā. No jauna izsniegtajos kredītos 2018. gada 1.pusgadā turpina dominēt distances kredīti ar 126,65 miljoniem eiro jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas, kam seko līzings un citu ar transportlīdzekli vai citu objektu nodrošinātie kredīti ar 94,36 miljoniem eiro jeb 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru