Jaunākais izdevums

Latvijas zinātnieki nevar lepoties ar ģenētiski modificētiem bērniem, mašīnmācīšanās programmām, kas pārspēj cilvēka prasmes; viņi pēta kodolsintēzi un sliekas, attīsta kvantu fiziku un dodas ekspedīcijā uz Antarktiku

Šogad Latvijas zinātnē bijuši vairāki nozīmīgi notikumi – likti pamati fundamentāliem pētījumiem kodolsintēzē, pētnieki iesaistījušies dažādos nozīmīgos, starptautiskos projektos un konsorcijos, pieteikuši sevi gan ar zinātniskām publikācijām, gan pavadījuši vairāk nekā divus mēnešus Antarktikā, vācot vērtīgus nogulumu, augsnes un ledus paraugus, kā arī iegūstot datus par Argentīnas arhipelāga salu ledus kupolu biezumu, struktūru, ledus virsmas un zemledāja reljefu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Par aizvien lielāku spēlētāju uz pasaules zinātnes skatuves kļūst Ķīna, un nav tālu tas laiks, kad gada lielākais atklājums vairs nenāks no ASV vai Eiropas, bet no Ķīnas, ir pārliecināts Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes Datorzinātnes matemātisko pamatu katedras profesors Andris Ambainis. Par nozīmīgākajiem notikumiem pasaules zinātnes telpā, kas notikuši šogad, viņš piemin pirmā ģenētiski modificētā bērna piedzimšanu Ķīnā, kura gēni modificēti tā, lai samazinātu iespēju saslimt ar AIDS. «Atklājums parāda spēju precīzi rediģēt gēnus, kas ir pielietojama ļoti plašam organismu lokam, no augiem līdz cilvēkam, un rada sarežģītus ētiska rakstura jautājumus,» secina A. Ambainis.

Tāpat viņa atzinību šogad izpelnījušās Microsoft un Alibaba mašīnmācīšanās programmas, kuras teksta saprašanas testā pārspējušas cilvēku. «Tas parāda, ka tuvojamies brīdim, kad dators varēs labi atbildēt uz vidēji sarežģītiem jautājumiem cilvēku valodā,» teic pētnieks. Viņš ir gandarīts, ka šogad ir radītas jaunas definīcijas fundamentālajām mērvienībām, piemēram, kilogramam un ampēram, kas balstās tikai uz fizikas konstantēm. «Līdz ar to atrisināta problēma, ka, piemēram, daži no kilograma etaloniem kļūst nedaudz vieglāki par citiem, un tiek nodrošināti noteikti rezultāti mērījumiem ar augstu precizitāti,» skaidro LU profesors.

Savukārt par būtiskākajiem notikumiem Latvijas zinātnē A. Ambainis uzskata zāļu kandidātvielu izveidi Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI) un pētījumus dažādās IKT nozares jomās – no mākslīgā intelekta līdz kvantu tehnoloģijām, kur vienlaikus attīstās gan akadēmiskā zinātne, gan uzņēmumi, kas rada oriģinālas tehnoloģijas. «Kvantu tehnoloģiju jomā šogad virzījāmies uz iespējamiem lietojumiem pirmajiem kvantu datoriem, izstrādājot skaitļošanas metodes meklēšanas un plānošanas uzdevumiem,» informē pētnieks.

Viens no šī gada nozīmīgiem notikumiem zinātnē ir Latvijas zinātnieku iekļaušanās Eiropas kodolsintēzes izpētes programmā EUROfusion – apstiprināts Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta vadošā pētnieka Anatolija Popova projekts, kas veltīts kodolsintēzes reaktora materiālu defektu evolūcijas un struktūru nesakārtotības eksperimentālai un teorētiskai analīzei. «Ar šo mēs Latviju ierindojam starp nākotnes enerģijas lielvalstīm,» ir pārliecināta Ieva Siliņa, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja. Projekta misija ir nodrošināt kodolsintēzes reaktoru ieviešanu izmantošanā.

Visu rakstu Fokuss uz starptautiskajiem projektiem lasiet 17. decembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lai investors sajūt, ka zinātnes projekts smaržo pēc lielas peļņas

Anita Kantāne, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ieguldīja vienu mārciņu, pretī saņēma septiņas," šādu piemēru par ieguldījumu atdevi zinātnē min Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Latvijas zinātnes potenciāls ļauj īstenot globālus, inovatīvus, uz biznesu orientētus projektus, un inovatīvu produktu eksports varētu mainīt Latvijas tautsaimniecību, ir pārliecināts akadēmiķis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents uzskata, ka šobrīd ir īstais brīdis plānam par Latvijas zinātnes ideju komercializēšanu un inovatīvu produktu radīšanu, jo drīzumā būs pieejams finansējums no Eiropas Atveseļošanas plāna. Ieguldot daļu no pandēmijas seku pārvarēšanai paredzētā finansējuma zinātnē, Latvijai būtu savs pētniecības, attīstības un inovāciju parks, kura iespējas un atdevi var salīdzināt ar Silīcija ieleju. Latvijas zinātnei tā, iespējams, ir pēdējā iespēja izkļūt no bārenītes lomas un attīstīties kopsolī ar tautsaimniecības vajadzībām, intervijā Dienas Biznesam pauž LZA prezidents. I. Kalviņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, un kopā ar komandu izpētījis, ko nepieciešams darīt, lai ambiciozo plānu īstenotu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojamo ēku attīstītājs "Bonava" iesaistījies "Zinātnē balstītu mērķu" (Science Based Targets) iniciatīvā. Tās dalībnieki - uzņēmumi no visas pasaules - apņemas veikt izmaiņas savā darbībā, lai samazinātu siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešu apjomu, tādējādi palīdzot sasniegt iniciatīvas mērķi - ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Pievienojoties šai iniciatīvai, "Bonava" ir apņēmusies par 50% samazināt kompānijas tiešo un netiešo ietekmi uz vidi.

"Klimata izmaiņas un to radītās sekas ir aktuālas arī Latvijai - ikviens iedzīvotājs, visticamāk, ir novērojis, ka klimata pārmaiņas norit jau daudzus gadus, un, kā atzīst zinātnieki, šis process paātrinās. Tāpēc ir būtiski mainīt paradumus tagad un to darīt visiem - gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem," komentē "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

"Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir vienlīdz aktuāla pielāgošanās klimata pārmaiņām, emisiju samazināšana un jaunu ekonomikas modeļu attīstība. Ja vēlamies sasniegt starptautiskos klimata mērķus un drošu dzīves telpu, mums steidzami jāmaina līdzšinējie biznesa modeļi, paradumi un izvēles sabiedrībā kopumā. Biznesa sektoram ir nozīmīga loma klimatneitrālai attīstībai," norāda Jānis Rozītis, "Pasaules Dabas Fonda" direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija sauc pēc līdzekļiem zinātnei

Kristīne Stepiņa, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) attīsta infrastruktūru un sadarbojas ar pētniekiem, lai pilnveidotu esošās sporta tehnoloģijas un radītu platformu inovācijām

Nākamajā gadā LSPA būs sporta zinātnes un veselības laboratorija, kuras izveidē tiks investēts teju miljons eiro. Tāpat LSPA ir noslēgusi līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) par sadarbību studijās, zinātnē un inovācijā. LSPA rektors Jānis Žīdens jau piecus gadus lolo sapni par nacionāla līmeņa zinātniskā sporta izpētes centra izveidošanu augstskolas paspārnē.

Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

LSPA sporta zinātnes un veselības laboratorijas vajadzībām par 0,5 miljoniem eiro plānots iepirkt modernu aparatūru – slīdošos celiņus (tredbāni), uz kuriem sportisti savu meistarību varēs testēt arī uz skrituļslidām, zinātniski pētniecisko trenažieri (Huber) – kustīgu platformu, uz kuras sportisti var meklēt līdzsvaru un izpildīt dažādus uzdevumus, aukstumkameras, kas paredzētas, lai atjaunotos pēc lielām slodzēm, kā arī dažādus velotrenažierus. Laboratorija būs 300 m2 plaša, un tās izveidē tiks ieguldīti aptuveni 900 tūkstoši eiro. Līdzekļi tiks piesaistīti no Eiropas Savienības struktūrfondiem. «Zinātnes nozīme sportā pieaug, un ir aktualizējusies nepieciešamība zinātniekiem un sporta speciālistiem attīstīt nozarei nepieciešamos lietišķos pētījumus sporta medicīnā, psiholoģijā, inženierijā un citos aktuālajos virzienos,» skaidro J. Žīdens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajos reitingos daudzās pozīcijās Latvijas augstskolas atpaliek no Igaunijas un Lietuvas māsām, cīņa par vietām ir spraiga, taču konkurence ir vērsta uz sadarbību.

Konkurence Baltijas mērogā ir veselīga, tā kalpo kā dzinulis un mudina turpināt investēt attīstībā un inovācijās, atzīst DB aptaujātie augstskolu vadītāji.

Times Higher Education reitingā augstāko novērtējumu starp Latvijas augstskolām ir guvusi Latvijas Universitāte (LU), ieņemot 801. līdz 1000. vietu, ierindojoties starp 5% pasaules labāko augstskolu. LU mērķis ir uzlabot vērtējumu reitingos par divsimt vietām. «Maksimālā programma varētu būt vieta TOP500, bet tā sasniegšanai nepieciešams palielināt zinātniskās publicēšanās intensitāti un kvalitāti, kā arī samazināt studentu skaitu uz vienu pasniedzēju. Lai to panāktu, nepieciešams finansējuma pieaugums gan studijām, gan zinātniskajai darbībai, gan starptautiskās sadarbības intensificēšana. Kopumā katru gadu LU rezultatīvie rādītāji reitingos uzlabojas, taču arī citas pasaules augstskolas uz vietas nestāv. It īpaši Ķīnā, kura Times Higher Education vērtējumā jau kļuvusi par zinātnes lielvalsti, līdzinoties ASV. Te vietā būtu atcerēties citātu no Lūisa Kerola Alises brīnumzemē: ja gribi palikt uz vietas, jāskrien ļoti ātri, ja gribi tikt uz priekšu – vēl ātrāk,» vērtē LU rektors Indriķis Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akselerācijas programmas strādā ar skatu nākotnē – palīdz attīstīt uzņēmējiem kompānijas ar lielu izaugsmes potenciālu

Tā skaidro riska kapitāla fonda 500 Startups akselerācijas programmas vadītājs Kriss Brauns (Chris Brown).

Akseleratori ir svarīga jaunuzņēmumu ekosistēmas sastāvdaļa, jo ir viens no pirmajiem jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem. Tās ir īpaši izveidotas intensīvas mācību programmas, kuru laikā uzņēmēji tiekas ar dažādu jomu ekspertiem, lai kompānija nonāktu nākamajā līmenī un būtu gatava tālākiem globālas attīstības soļiem. Bieži vien šo programmu laikā uzņēmumi lielā mērā maina sava biznesa fokusu, mērķauditoriju, biznesa modeli. 500 Startups programma ir viena no labāk zināmajām un darbojas kopš 2011. gada. To ir absolvējuši arī vairāki Latvijas jaunuzņēmumi, piemēram, Printify un Funderful. Digital Freedom Festival ietvaros akselerators 500 Startups jau trešo gadu Rīgā meklēs labākos sēklas stadijas jaunuzņēmējus, dodot iespēju uzvarētājam piedalīties fināla atlases kārtā. K. Brauns uzskata, ka jaunuzņēmumi un tehnoloģijas ir svarīgs elements, lai nojauktu sienas starp dažādām kultūrām un iespējām, kas nošķir sabiedrību. Vairāk par akseleratoru nozīmi startup ekosistēmā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šņepsts: Līdzekļi jāiegulda ražojošajos uzņēmumos, nevis dīkstāves pabalstos

LETA, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No neparedzēto līdzekļu programmas rezervētā nauda jāiegulda ražojošajos uzņēmumos un zinātnē, kā arī valdībai jādomā par izdevumu samazināšanu valsts aparātā, tiešsaistes konferencē "Paliec mājās - paliec cilvēks" pauda "Preiļu siera" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Pēc viņa domām, patlaban nav priekšnosacījumu, lai Latvijā no krīzes būtu iespējams iziet stiprākiem un gudrākiem. Viņš atgādināja, ka Latvija ir pakalpojumu sniedzēju valsts, par ko liecina tās iekšzemes kopprodukta struktūra. Kopš iepriekšējās krīzes ierēdņu aparātam Latvijā radīta normatīvo aktu bāze, uz kuras pamata tie sniedz pakalpojumus, tostarp sertifikācijas un atļaujas uzņēmumiem, no kā tieša ekonomiska labuma nav.

Kā uzskata Šņepsts, šīs prasības sadārdzina Latvijā ražoto preču vērtību, padarot tās nekonkurētspējīgas citos pasaules valstu tirgus. Tāpat uzņēmumu konkurētspēju Latvijā mazina arī augstās izejvielu un energoresursu cenas, lielāki izdevumi par tranzītu un loģistiku un augstāki darbaspēka nodokļi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajās universitātēs, kā arī vairākās mācību iestādēs reģionos vērojams studējošo skaita pieaugums. Privātajās augstskolās, kas fokusējās uz studijām krievu valodā, studentu skaits saruks.

Latvijas Universitātē (LU) bakalaura studijās pēc pamatuzņemšanas līgumu noslēguši 2842 reflektanti, kas ir par 15% vairāk nekā pērn, bet Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) pamatstudiju programmās jau noslēgti 1486 līgumi. Vasaras uzņemšana RSU noslēdzās ar rekordlielu studētgribētāju aktivitāti - pamatstudiju programmās tika saņemti 7099 pieteikumi no 2273 personām, kas bija par 20% vairāk nekā pērn. Ne tik labi rezultāti ir studētgribēšanai maģistantūrā, piemēram, LU maģistra studijām pieteikušies 1093 reflektanti, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Uzņemšana dažāda līmeņa studijām daudzās augstskolās vēl turpinās. Joprojām ir daudz brīvu budžeta vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas zinātniskais potenciāls: vai vērojams progress?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 13.12.2018

Vidējais atsauču skaits uz vienu zinātnisko publikāciju

Avots: SCImago dati par periodu no 1996. līdz 2017. gadam; autora aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu skaits. Šajā rakstā – par to, kāds bijis Latvijas zinātniskās publicitātes progress pēdējo septiņu gadu laikā.

Pirmajā mirklī var likties, ka pēdējo gadu laikā Latvijas zinātne ir panākusi ievērojamu progresu. Zinātnisko publikāciju skaits pieaug – ja pirms desmit gadiem Latvijas zinātnieki publicēja vienu zinātnisko rakstu (kas iekļauts prestižajā Thomson Reuters Science Citation Index; tālāk - SCI) dienā, tad tagad tie jau ir divi raksti dienā. Tas ir vērā ņemams palielinājums pat starptautiskā mērogā – katru gadu zinātnisko rakstu skaits Latvijā pieaug vidēji par 6%, kamēr Eiropas Savienībā (ES) kopā tikai par 4%.

Tomēr «noturīgā zinātniskā progresa» bilde izšķīst, ja Latvijas sniegumu salīdzina kaut vai ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Valstu neatkarības atjaunošanas brīdī gan startējām no līdzīgām pozīcijām, bet jau pašos pirmsākumos sākām atpalikt no Igaunijas un 2000. gados - arī no Lietuvas. Pašlaik, ja rēķinām zinātnisko rakstu skaitu uz vienu iedzīvotāju, noturīgi atpaliekam no 25 citām ES valstīm, esam priekšā tikai Rumānijai un Bulgārijai (2. attēls). Pat ja zinātnisko publikāciju skaita pieaugums Latvijā turpināsies līdzšinējā tempā, tuvošanās ES vidējam rādītājam prasīs vairākas paaudzes (salīdzinājumam – Igaunija jau tagad ir tuvu ES vidējam līmenim). Turklāt nākotnē noturēt līdzšinējos zinātnisko rakstu skaita pieauguma tempus bez strukturālām reformām kļūs arvien grūtāk, jo līdzšinējo pieaugumu lielā mērā noteica ES fondu pieejamība zinātniskiem pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par fundamentālajiem silīcija dioksīda jeb kvarca stikla īpašību pētījumiem Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu šogad saņēmis Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Linards Skuja, kurš ir viens no pasaulē visvairāk citētajiem Latvijas fiziķiem.

Viņa pētījumi ir citēti 4663 reizes 2712 dažādos avotos, bet Hirša indekss sasniedz 35 punktu atzīmi.

Tā kā Latvija ir salīdzinoši neliela valsts, mums ir jāsaprot, ka pētniecībā varam būt izcili tikai kaut kādās nišās, atzīst zinātnieks, kurš savējo ir atradis un padziļināti tajā rokas jau vairāk nekā 30 gadus. Viņa mērķis ir līdzdarboties ideāla kvarca stikla radīšanā, kas palīdzētu pilnveidot tehnoloģijas dažādās nozarēs, tostarp enerģētikā, medicīnā un zinātniskās aparatūras būvē.

"Kādam varētu šķist, ka ar kvarca stikla jeb stiklveida silīcija dioksīda (SiO2) pētniecību nodarboties visu mūžu ir ļoti šauri un vienveidīgi, taču man ir paveicies ar to, ka ir izrādījies – šis lauciņš ir praktiski ļoti nozīmīgs, šim stiklam ir būtiska nozīme modernajās tehnoloģijās. Tas ir viscaurspīdīgākais materiāls dabā, kas ir ļoti izturīgs pret ārējām iedarbībām, piemēram, radiāciju, un kūst tikai pie vairāk nekā tūkstoš grādu augstas temperatūras," zinātnieks stāsta intervijā žurnālam "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus un produktus, kas iepriekš neeksistēja

Tā biznesa portālam db.lv saka inkubatora un akseleratora "Founders Space" vadītājs Stīvs Hofmans (Steve Hoffman). Paredzams, ka 5G nesīs daudz pārmaiņu un tās būs visaptverošas, tomēr viņu bažīgu dara šīs tehnoloģijas izmaksas, kas varētu bremzēt tās izplatību.

Jūsu prezentācija "5G Techritory" konferencē bija "5G – pārspīlēta sajūsma vai cerība globālai digitālai nākotnei" (5G – hype or hope for global digital future). Kā jums šķiet – 5G tiek uzņemts ar pārspīlētu sajūsmu vai tomēr tā sniegtās cerības ir lielākas?

Vienmēr, kad ir kāda jauna tehnoloģija, piemēram, mākslīgais intelekts, blokķēde vai virtuālā realitāte, ir liela ažiotāža. Runājot par 5G patieso potenciālu, man ir lielas cerības, jo no tā tiešām būs taustāmi rezultāti. Tāpēc es teiktu, ka ir daudz cerību, ne tikai ažiotāža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #48

DB, 08.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu politikas reforma tiek īstenota, neskatoties uz uzņēmēju un ekspertu ieteikumu krīzes laikā apturēt plānotās izmaiņas.

Ja arī nākamajā gadā turpināsies ierobežojumi, daudzas nozares valsts budžetā neienesīs cerētos miljonus. Gaidīšanas režīmā ir arī Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2021.–2027. gadam, uz kuru daudzas dalībvalstis liek lielas cerības.

Lasi žurnāla #DienasBizness 8. decembra numurā:

  • viedokļi - kāds ir2021. gada budžets?
  • tēma - valsts budžets optimisma burbulī; atalgojuma statistika ministrijās; Eiropas budžets top pārāk lēni; Poliju un Ungāriju var atstāt ārpusē
  • zinātne un inovācijas - vai zinātne un inovācijas glābs ekonomiku?
  • nafta - kartelis vienojas, bet izskatās nestabils
  • finanses - bitkoina rekords, tulpju sīpoli un pārmērības
  • e-komercija - bez internetveikala nav nopietns tirgus spēlētājs
  • pilsētvide Ziemassvētkos - pašvaldību Ziemassvētku dekorāciju izmaksu TOP
  • brīvdienu ceļvedis - Iluta Gaile, Astral Executive Search vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Prioritātes – kvalitāte, pieejamība un konkurētspēja

Kristīne Stepiņa, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska sola piebremzēt investīcijas izglītības un sporta infrastruktūrā, galveno uzmanību pievēršot saturam un cilvēku kapitālam.

Plānots pārskatīt vairākām sporta būvēm piešķirto finansējumu, iespējams, par valsts budžeta naudu tomēr netiks būvēts Ventspils peldbaseins un Jēkabpils multifunkcionālā sporta halle.

I. Šuplinska ir sākusi izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) administratīvā aparāta vētīšanu un pedagogu skaita un likmju apkopošanu, jo līdzšinējie dati neatspoguļojot patieso situāciju. Tāpat viņa startē ar iniciatīvu ieviest augstskolu beidzējiem, kuri mācās par budžeta līdzekļiem, nosacījumu obligāti atstrādāt noteiktu termiņu iegūtajā profesijā Latvijā – nākamajā gadā tiek plānoti pilotprojekti divām profesijām – pedagogiem un inženieriem – IT jomas speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Valsts bremzē inovācijas

Māris Ķirsons, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecībā strauji jāsamazina radītais emisiju apjoms, bet valsts mēroga projekti šķietami netiek iekļauti gala aprēķinos.

SIA “Mežu un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” direktors Andrejs Domkins sarunā ar “Dienas Biznesa” žurnālistu Māri Ķirsonu atklāj, kā valstī valdošā birokrātija ierobežo koksnes izmantošanas attīstību būvniecības nozarē. Analītisku un zinātnē balstītu lēmumu pieņemšana ir izšķiroša tagad, pirms Latvija kļūst tikai par izejmateriālu eksportētāju, tā vietā, lai ļautu attīstīties kokrūpniecības nozarei.

Skaties video un uzzini vairāk par izaicinājumiem kokrūpniecībā, Latvijā un pasaulē īstenotajiem projektiem koka būvniecībā un veidiem, kā sekmēt nozares attīstību.

Video apspriestās tēmas:

  • SIA “Mežu un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” īstenotie projekti un darbs komercijas labā
  • Nepieciešamība modernizēt izglītības sistēmu
  • Būvniecības izmaksām pieaugot, jāmeklē izdevīgākas alternatīvas
  • Spilgtākie piemēri koksnes izmantošanā būvniecībā
  • Sķeldas ceļi - ekonomisks risinājums?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas zinātnei ir iespēja iekļūt starp Eiropas inovāciju līderiem

Kristīne Stepiņa, Didzis Meļķis, 09.10.2018

LU Akadēmiskā centra tālākai attīstībai tiek izmantots Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2017. gadā piešķirtais 30 miljonu eiro lielais aizdevums.

Vizualizācija: arhitektu birojs Sestais stils

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Universitātes reitings un attīstības modelis dod pieeju efektīvākam darbības finansējumam.

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentu palīdzību Latvijas zinātnei ir iespēja iekļūt starp Eiropas inovāciju līderiem, ar ko Rīga bija slavena 20. gadsimta sākumā. Tā par laikmetu griežu nesto iespēju un savām ambīcijām sacīja Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks LU Dabas mājā notikušajā seminārā Inovācija - 21. gadsimta izaugsmes avots. Tā norises vieta ir zīmīga, jo LU Akadēmiskā centra tālākai attīstībai tiek izmantots Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2017. gadā piešķirtais 30 miljonu eiro lielais aizdevums.

Šāda finansējuma un tam līdzi nākošās starptautiskās ekspertīzes pieejamību I. Muižnieks uzskata par spēka plecu LU un Latvijas zinātnes inovativitātei un pētniecības rezultātu komercializācijai. Vienā no prestižākajiem pasaules universitāšu reitingiem Times Higher Education LU ieņem 801. līdz 1000. vietu, kas to ierindo starp 5% pasaules labāko augstskolu un ir augstākais novērtējums starp Latvijas augstskolām. Viens no pieciem kritērijiem, pēc kuriem vērtētas pasaules augstskolas, ir sasniegumi zinātnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieki nupat saņēmuši ES fondu atbalstu 561 tūkst. eiro apjomā, lai turpinātu pētniecību mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanai

Zirnekļu zīds ir viens no augstvērtīgākajiem un izturīgākajiem dabas materiāliem. Tā džemperis varētu būt pat ložu necauršaujams, tai pat laikā ļoti viegls. Zirnekļu zīda augstvērtīgo īpašību dēļ tā pielietojuma amplitūda būtu no biomedicīnas līdz būvniecībai, taču zīda daudzums, ko tie saražo, ir gaužām niecīgs. Miljons zirnekļu četru gadu laikā rada tik daudz zīda, lai precīzi pietiktu vienam džemperim.

Turklāt šos dzīvniekus nevar audzēt krātiņos un izslaukt zīdu, kad rodas tāda vajadzība. Tie ir agresīvi un kanibāliski plēsēji, kas, ievietoti kopējā kastē, cits citu apēdīs. Tomēr zirnekļu zīda ieguve aizvien šķiet vilinoša, tāpēc atliek meklēt alternatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgā spirulīna aug tikpat laimīga kā Āfrikā

Anda Asere, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas līdzekļi paredzēti ekonomikas transformācijai, nevis atjaunošanai

LETA, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Atveseļošanās un noturības fonda līdzekļi ir paredzēti ekonomikas zaļajai un digitālajai tirdzniecībai, nevis tādas situācijas atjaunošanai, kāda tā bija pirms Covid-19 izraisītās krīzes.

Tā norāda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Pēc viņa paustā, lai valstis varētu piesaistīt līdzekļus no Atveseļošanās un noturības fonda, tām ir jāsagatavo savi nacionālie ekonomikas atjaunošanas un noturības plāni. Pēcāk EK šos plānus apstiprinās un valstis varēs saņemt finansējumu.

ES tirdzniecības komisārs uzsvēra, ka EK vērtēs noteiktos mērķus, proti, 37% valdībām ir jāatvēlē klimata mērķu sasniegšanai un 20% - digitālo mērķu sasniegšanai, kaut gan šis finansējums var pārklāties, jo var būt arī tādi pasākumi, kas aptver abus mērķus.

Tāpat, pēc Dombrovska paustā, EK vērtēs, kādā veidā tiek risinātas problēmas, kas valstī ir bijušas jau pirms krīzes, problēmas, kas ir identificētas Eiropas Semestra ietvaros un kur EK sniegusi valstīm specifiskas rekomendācijas, kā arī to, cik lielā mērogā projekts atbilst kopējām Eiropas prioritātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Agroķīmijas uzņēmumam jāmaksā divi miljardi dolāru jaunā Roundup prāvā

LETA--AFP, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērināto tiesa ASV Kalifornijas štatā pirmdien nolēma, ka agroķīmijas uzņēmumam «Monsanto» ir jāsamaksā vairāk nekā divi miljardi ASV dolāru amerikāņu pārim, kuru saslimšanu ar vēzi izraisījis šī uzņēmuma ražotais herbicīds «Roundup», paziņoja advokāti.

Šis lēmums ir kārtējā «Monsanto» sakāve tiesās «Roundup» dēļ.

Uzņēmums uzstāj, ka šis herbicīds, kura svarīga sastāvdaļa ir pretrunīgi vērtētā ķimikālija glifosāts, neesot saistīts ar vēzi.

Pāra advokātu komanda nosauca šo tiesas lēmumu par «vēsturisku». Saskaņā ar to «Monsanto» ir jāsamaksā 2,055 miljardi dolāru, tai skaitā divi miljardi dolāru kā atlīdzība par kaitējumu un 55 miljoni dolāru kā kompensācija.

«Zvērināto tiesa pati redzēja iekšējus uzņēmuma dokumentus, kuri pierāda to, ka »Monsanto« jau no pirmās dienas nebija nekādas intereses noskaidrot, vai »Roundup« ir drošs,» sacīja sūdzētāja advokāts Brents Visners.

«Tā vietā, lai ieguldītu līdzekļus saprātīgā zinātnē, viņi ieguldīja miljonus, lai uzbruktu zinātnei, kas apdraudēja viņu biznesa darba kārtību.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra nogalē Ņujorkā notika Apvienoto Nāciju Klimata samits, no kura vairums cilvēku zina vien zviedru meitenes Grētas Tūnbergas uzstāšanos, kas, kopumā ņemot, ir visnotaļ precīza – īsumā pārfrāzējot, ka tas viss ir naudas dēļ, «kā jūs uzdrīkstaties». Nelaime, ka šis emocionālais stāsts var tikt grozīts to pašu peļņas interešu vārdā un, visticamāk, tas arī notiek.

Samita galaziņojumā ir par 65 pasaules lielāko vietējo ekonomiku apņemšanos mazināt siltumnīcas efektu, ir par to, ka 70% valstu, tostarp Latvija, plāno līdz 2020. gadam pastiprināt nacionālās darbības vai jau ir sākušas to darīt. ANO mājaslapā var atrast katras valsts konkrētās akcijas un realizētājus. Ir uzņēmumi, kuru aktīvos ir vairāk nekā 2 triljoni ASV dolāru, kas apstiprinājuši darbības, lai panāktu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem. Ir ANO skaidra norāde par to, ka zaļā ekonomika ir jāizvēlas, lai tur lūst vai plīst, un drudžaina darbība notiek visā pasaulē.

Ir arī 500 zinātnieku pētījums, kas liecina, ka nekādas trauksmes klimata jomā nemaz nav un viss ir viena liela neefektīva naudas tērēšana!

Komentāri

Pievienot komentāru