Pusotra mēneša laikā nav rasta skaidrība par to, kā mainīsies jaunajām ģimenēm paredzētais atbalsts mājokļa iegādei; ierēdņi sola tam ķerties klāt nedēļas laikā.

Pēc Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas paredz ieviest t.s. nolikto atslēgu principu vienīgajam mājoklim, kas bijis nodrošinājums hipotekārajam kredītam, bankas «norāva stopkrānu» dalībai pirmā mājokļa atbalsta programmā. Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis DB apliecina, ka atbalsta programma mājokļa iegādei vai būvniecībai ir viena no prioritātēm ministrijas darbu sarakstā un līdz ar jauno ministri nedēļas laikā par to plānots sākt diskutēt.

DB jau rakstīja (13.10.2014), ka pēc Maksātnespējas likuma grozījumu izsludināšanas bankas atteicās slēgt līgumus ar ALTUM par sadarbību mājokļu galvojumu programmas īstenošanā un programma uz kādu laiku tika iesaldēta. Eksperti gan kritizē banku nostāju, gan rosina t.s. nolikto atslēgu principu noteikt kā izvēles iespēju, gan min, ka banku nostājas maiņai ir plašāki cēloņi. Viedokļi sakrīt tajā, ka risinājumu var rast Maksātnespējas likumā.

M. Lazdovskis norāda – jaunā Saeima ir apstiprināta 4. novembrī, bet nedēļas laikā jautājumu plānots sākt risināt. Jānorāda, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš, uzrunājot 12. Saeimu tās pirmajā sēdē, atkārtoti norādīja, ka iepriekšējās Saeimas pieņemtie likuma grozījumi «ietekmēs hipotekāro kredītu ņēmēju izvēles brīvību, apdraudēs valsts atbalstītās pirmā mājokļa iegādes programmas īstenošanu, būtiski samazinās darbaspēka mobilitāti reģionos, kā arī veicinās iedzīvotāju emigrāciju, kas jau šobrīd ir viens no lielākajiem apdraudējumiem Latvijas valsts nākotnei». Arī izsludinot likuma grozījumus, A. Bērziņš aicināja Saeimu tos pārvērtēt.

Risinājumu Maksātnespējas likumā redz nekustamo īpašumu attīstītāja NCC Housing valdes loceklis Mareks Kļaviņš. Viņa ieskatā nolikto atslēgu princips nav galvenais šķērslis – problēma ir tajā, ka likums būtiski vienkāršo fiziskas personas maksātnespējas procesu kā tādu.

«Ir jādomā par šīs programas atdzīvināšanu, bet tas jāvērtē kontekstā ar Maksātnespējas likumu,» viņš saka, uzsverot, ka jāvērtē biznesa risku sadalījums. «Ja mēs radām maksātnespēju kā ļoti vieglu pieejamu cilvēkam, saprotams, ka bizness pret to mēģinās kaut kā vērsties,» skaidro M. Kļaviņš. Nepareizi būtu radīt atbalsta programmai speciālus izņēmuma gadījumus ārpus Maksātnespējas likuma, viņš piebilst.

Visu rakstu Ģimeņu atbalsta programmai sola jaunu elpu lasiet ceturtdienas, 6. novembra, laikrakstā Dienas Bizness (13. lpp.)!