2002. gadā Latvijā ir pārdots vairāk harvesteru (mežizstrādes traktoru) nekā visos iepriekšējos gados kopā, turklāt tiek prognozēts, ka tuvākajos gados Latvijā harvesteru skaits vairākkārtīgi pieaugs. Šādu tendenču un prognožu pamatā ir valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži izvirzītās prasības mežizstrādes darbu veikšanai valsts mežos (to platību izstrādei, kur ir paredzēts pārdot apaļkokus, nevis augošus kokus). To apliecina Timberjack, Ponnse, Valmet un Caterpillar harvesteru tirgotājkompāniju vadītāji. Viņi arī prognozē, ka nākamajos gados Latvijā pieaugs izmantojamo harvesteru skaits, jo ar katru gadu pieaug sagatavoto kokmateriālu viena m3 pašizmaksa. Harvesteri faktiski samazinās mežos strādājošo kokgāzēju skaitu, jo pēc dažādu kompāniju datiem viens harvesters aizstājot 25 līdz 35 kokgāzējus. Salīdzinājumā ar kokgāzējiem harvesteram ir vairākas priekšrocības: tas strādā neatkarīgi no laika apstākļiem — sniega, lietus, temperatūras un dienas gaismas ilguma. Turklāt pieaugušas darba un vides aizsardzības prasības, kā arī darbaspēka izmaksas nekā tehnikas izmaksas. Turklāt salīdzinājumā ar kokgāzēju komandu harvesteru darba administrēšana (nogāde cirsmā, apgāde ar nepieciešamo utt.) ir daudz vieglāka un vienkāršāka. Kā vēl vienu harvestoru ienākšanu Latvijā stimulējošs faktors tiek minēts līzinga procentu un kredītprocentu kritums, jo lielākoties harvesterus iegādājas līzingā vai ņemot kredītu. Šādos apstākļos arī harvesteru skaita pieaugums pēc to tirgotāju domām ir neizbēgams.

Harvesteru skaita pieaugums Latvijā pēc to tirgotāju domām ir neizbēgams. Par to liecinot arī Igaunijas piemērs, kur, pēc Timberjack oficiālā izplatītāja SIA MTC prezidenta Andra Bruža un Ponsse oficiālā izplatītāja Latvijā a/s Baltijas meža mašīnas direktora Tonu Tonava teiktā, kopējais harvesteru skaits pārsniedzis 100 tehnikas vienību, kaut arī salīdzinājumā ar Latviju Igaunijā koksnes ciršanas apjoms ir ievērojami mazāks. Lai arī, pēc SIA MTC prezidenta teiktā, nekad nebūs tā, ka visu koksni cirtīs tikai un vienīgi ar harvesteriem, tomēr Latvijā kopējam strādājošo harvesteru skaitam būtu jāpieaug. Savukārt pēc Valmet oficiālā izplatītāja SIA Valmet Lat direktora Simona Šteimana domām Latvijas mežos būtu jāstrādā vismaz 100 harvesteriem no kuriem 40 vajadzētu strādāt valsts mežos. «Tas ir liels kumoss attiecīgās tehnikas tirgotājiem un servisa sniedzējiem,» uzsver S. Šteimans. Tiesa, jāņem vērā, ka šobrīd Latvijā nav precīzas uzskaites, cik īsti ir harvesteru — pēc aptuvenām aplēsēm 18, jo Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā tiek reģistrēta traktortehnika, bez norādes, kas tas ir – forvarders, harvesters, vai kāds cits traktors, atzīst A. Bružs. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā iegādātie harvesteri var tikt atkal pārdoti un izvesti no Latvijas. Gada mežizstrādes norma vienam harvesteram ir ap 50 000 m3 koksnes un tas nozīmē, ka, pieaugot harvesteru skaitam, vajadzētu pieaugt to mežizstrādātāju skaitam, kuri ik gadu Latvijā nocērt vairāk par 50 000 m3 koksnes — respektīvi notiktu mežizstrādes koncentrācija. Savukārt vairāki mežizstrādātāji atzīst, ka konkurences pieaugums mežtehnikas sfērā varētu ne tikai pazemināt šīs tehnikas cenas, bet arī paaugstināt tās servisa garantijas, kas būtu izdevīgas šādas tehnikas pircējiem.

Ar iecerētā apaļkoku sortimentu pārdošanas modeļa ieviešanu Latvijas valsts mežos tiks veikta gan mežizstrādes pakalpojumu, gan arī iegūtās apaļkoksnes pārdale, kurā zaudētāji būs mazie un vidējie uzņēmumi. Tā savā pilnsapulcē secināja Latvijas mežizstrādātāju savienības (LMS) biedri. Tāpēc arī Latvijas mežizstrādātāju savienība neuzskata par iespējamu apspriest valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) sagatavotos apaļkoksnes sortimentu pārdošanas normatīvos aktus, jo tie voluntāri no iespējām strādāt valsts mežos izslēdz mazos un vidējos uzņēmumus. To rāda mežizstrādātāju analīze par izvirzītajām prasībām mežizstrādes un sagatavotās apaļkoksnes transportēšanas pretendentiem. Piemēram, nosacījums, ka, lai konkursā pretendētu uz mežizstrādes darbu pakalpojumiem, ir jānodrošina sagatavoto sortimentu elektroniska uzmērīšana, faktiski izvirzītās prasības pieprasa koksnes ciršanai izmantot hārvesterus, nevis kokgāzējus ar motorzāģiem utt. Tādējādi ar dažādu prasību noteikšanu mākslīgi samazina konkurenci šo pakalpojumu sniedzēju vidū. «Valsts a/s Latvijas valsts meži izvirzot šādus nosacījumus, faktiski mākslīgi lobē hārvesteru tirgotājus un diskriminē pārējos,» secina a/s Talsu MR un a/s Tukuma MRS prezidents Nikolajs Iškovs. Ar šādu daļēji pat slēptu hārvesteru masveida ieviešanu valsts struktūra palielinās bezdarbu un radīs pārdali mežizstrādes pakalpojumu tirgū. N. Īškovs pieļauj, ka ar laiku izveidosies viena vai vairākas kompānijas ar lielu hārvesteru skaitu, kuras strādās valsts mežos. Savukārt pārējie harvesteru īpašnieki, maskējoties ar visdažādākajiem nosacījumiem, tiks atstumti no strādāšanas valsts mežos vai arī atstāti nelielu mežizstrādes apjomu veikšanai.

«Pagājušajā gadā pārdoto vienību pieaugums bija pat lielāks nekā šogad,» secina Valmet mežtehnikas pārdošanas SIA Valmet Lat direktors Jānis Lediņš. Viņš uzsver, ka divos gados pārdoto vienību apjoms pieaudzis par 200 %. «Būtiskākais iemesls jaunas mežtehnikas, it īpaši harvesteru pirkšanā, ir valsts mežu apsaimniekotāja arvien pieaugošais pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumiem, jo ar katru gadu tiek kāpināts apaļkoku sortimentu piegāžu apjoms,» skaidro J. Lediņš. Turklāt, ja pirms pāris gadiem vēl īsti nebija skaidrs, vai un cik lielos apmēros būs apaļkoku sortimentu ražošana, tad tagad šīs šaubas ir zudušas, atzīst J. Lediņš. Kā vēl vienu iemeslu viņš min harvesteru izmantošanu starpizmantošanas cirtēs, kur līdz šim dominējuši mežcirtēji ar motorzāģiem. Tiesa, mežtehnikas iegādi, pēc J. Lediņa teiktā, bremzējot degvielas cenu pieaugums, it īpaši tāpēc, ka kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā un Somijā mežizstrādātājiem akcīzes nodoklis par izmantoto degvielu tiek atmaksāts, bet Latvijā ne, kaut arī Latvijā par šī jautājuma risinājumu nemitīgi ir dzirdēti solījumi. Kā vēl vienu iemeslu harvesteru pirkšanai Latvijā SIA Valmet Lat direktors min darba ražību, jo tehnika var strādāt efektīvāk nekā cilvēki, turklāt, pieaugot darbaspēka izmaksām, izdevīgāk izmantot tehniku. «Cilvēku, kas strādā mežā, trūkst arvien vairāk, turklāt nav garantijas, ka pēc algas dienas daļa šo cilvēku uz darbu otrā dienā nemaz neatnāk,» norāda J. Lediņš. Viņš gan atzīst, ka nereti mežtehnikas operatori tiek pārpirkti, turklāt to joprojām Latvijā trūkstot.

Autotirdzniecības nozarē pašreiz 60-70% klientu netiek apstiprināti līzingi automašīnas iegādei, tāpēc nozares atbalstam varētu iesaistīt "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" kā galvotāju privāto klientu pirmajai iemaksai, norādīja automašīnu tirgotāja SIA "Norde" līdzīpašnieks Didzis Bremze.

Viņš skaidroja, ka "Norde" novērtē Latvijas valsts sniegto atbalstu krīzes situācijā. No pieejamajiem atbalsta variantiem uzņēmums izmanto atliktos nodokļu termiņus, dīkstāves pabalstu un "Altum" aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem. "Tomēr uzņēmums turpina attīstīties krīzes laikā un uzskata, ka šo situāciju pārdzīvos tie, kuri šo laiku izmanto uzņēmuma pilnveidošanai, attīstībai un krīzes laikā apgūto prasmju pielietošanai tālākā biznesa izaugsmē," pauda Bremze.

Viņš norādīja, ka uzņēmumam nācies samazināt darbinieku skaitu. "Štata samazināšana nebija viegls lēmums, bet ņemot vērā nozari, kurā strādājam, šis lēmums bija neizbēgams, krīzes laikā mums jārēķinās ar svārstībām," pauda Bremze, skaidrojot, ka "Norde" jau martā pārskatīja izdevumus, lai veiktu optimizāciju, bet uzturētu nemainīgi augstu pakalpojumu kvalitātes standartu. Tāpat uzņēmums vienojies ar piegādātājiem par cenu vai apjomu samazinājumu, kā arī izvērtēja prognozējamās darbinieku slodzes un pārskatīja pienākumu sadalījumu.

Swedbank līzings un What car.lv kopīgi veidotā aptauja liecina, ka Latvijā izteikti dominē mazlietotu un lietotu auto tirgus. Aptuveni 80% potenciālo auto pircēju iegādātos šādus auto. PĒTĪJUMS: 80 % gadījumos interese ir par mazlietotu auto iegādi

Aptaujājot 1443 respondentus, iegūtie rezultāti uzrāda, ka interese par auto iegādi tirgū joprojām ir. Izteikta tendence pircēju motivācijā un kritērijos - absolūts racionālu motīvu pārsvars pretstatā līdzšinējiem gadiem. Līdz ar to šīm jaunām pieprasījuma tendencēm pakāpeniski nepieciešams pielāgoties arī auto tirgum.

Kas Jūs šobrīd mudinātu iegādāties auto?

SAGATAVE PĒTĪJUMS: 80 % gadījumos interese ir par mazlietotu auto iegādi SAGATAVE PĒTĪJUMS: 80 % gadījumos interese ir par mazlietotu auto iegādi

Drošas Braukšanas Skola (DBS) uzskata, ka ceļu satiksmē motobraucēji piedalās pārlieku pārgalvīgi. Ievērojot pareizu, situācijai adekvātu, braukšanas ātrumu, lietojot pilnu ekipējumu un laicīgi izvairoties no bīstamām situācijām, motobraucēji var no traumām pasargāt gan sevi, gan citus satiksmes dalībniekus.

«Prognozējam, ka šovasar cilvēki aktīvāk izmantos motociklus un motorollerus, tādēļ ne tikai satiksmes dalībniekiem uz diviem riteņiem, bet arī autovadītājiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Mūsu novērojumi liecina, ka sezonas sākumā situācija uz ceļiem ir ļoti saspringta un bieži rodas bīstamas situācijas. Mazāk pieredzējuši motobraucēji diemžēl izdara arī liktenīgas kļūdas, tādēļ šogad īpašu uzmanību veltīsim motobraucēju apmācībai. Lai uzlabotu situāciju uz Latvijas ceļiem šogad drošas motobraukšanas kursam piedāvāsim trīs reizes zemāku cenu,» iemācīties braukt droši aicina DBS apmācību direktors Andris Pļavenieks.

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts mežu (LVM) politikā iecerētās pārmaiņas par apaļkoku sortimentu tirdzniecību un ar to saistīto mežizstrādes pakalpojumu pirkšanu tirgū veicināja mehanizētās mežizstrādes attīstību — tātad harvesteru tirdzniecību Latvijā. To apliecina arī MTC prezidents A. Bružs un SIA Valmet Lat direktors S.Šteimans, uzsverot, ka LVM politikas pamatā ir mehanizēta mežizstrāde, ar kuras palīdzību var automātiski veikt nocirsto koku uzmērīšanu, ko, cērtot ar kokgāzējiem, ir iespējams izdarīt tikai krautuvē vai kokzāģētavā. Jāņem vērā, ka LVM konkursa nosacījumi nepieļauj iespēju izstrādāt cirsmas ar harvesteru, kurā nav elektroniskās koksnes uzmērīšanas sistēmas, datu pārraides un optimizācijas programmas, kādas nebija iepriekšējās paaudzes harvesteros. LVM izvirzītās tehniskās prasības harvesteriem mežizstrādes veikšanai atbalsta arī SIA Valmet Lat direktors. Viņš norāda, ka Latvijā tāpat kā Somijā būtu normatīvo aktu līmenī jānosaka prasības (svars, spiediens uz augsni utt.) tehnikai, kura strādā mežā atkarībā no tā augšanas apstākļiem. «Šāds risinājums liegtu vienreizējiem pārdevējiem Latvijā ievest un realizēt lietotu mežizstrādes tehniku, kuru to parametru dēļ vairs nav iespējams izmantot citās valstīs,» uzsver S. Šteimans. Viņam gan ir zināmas personas, kuras ar savā rīcībā esošajiem harvesteriem nevarēja piedalīties LVM konkursā, jo to tehnika neatbilda izvirzītajām prasībām.

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži viceprezidents Arnis Melnis diskusijā «Inovācijas, zināšanas un tehnoloģiju pārnese – Latvijas ekonomiskās attīstības pamats nākotnē» vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas konkurentiem Skandināvijā joprojām ir augstāks darba ražīgums, sagatavojot apaļkoku sortimentus ar hārvesteru. Proti, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā iespējot 24 m3/h, kamēr Latvijā tikai 14 m3/h. «Apsekojot teju vai visas meža mašīnas Latvijā, šis atpalicības cēlonis ir harvestoru operatoru profesionālā sagatavotība,» uzsvēra A. Melnis. Proti, tikai 68 % harvesteru operatoriem ir tehniskā izglītība, kursi un apmācība darbā ar attiecīgo tehniku, 32 % — iemaņas apguvuši pašmācības ceļā, kā rezultātā nezina mašīnu iespējas, efektīvākos tehnoloģiskos risinājumus un 0 % ir speciālā izglītība.

«Nopērkot cirsmu, esam spiesti gatavot 15 — 20 apaļkoku sortimentus, kamēr, piemēram, Zviedrijā mežizstrādātājs negatavo vairāk par 5 — 6 sortimentiem,» kā vienu no atšķirīgā darba ražīguma iemesliem min a/s Saldus MR valdes priekšsēdētājs un Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Jānis Bertrāns. Viņš norāda, ka šobrīd būtiskākais no valsts puses būtu vienlīdzīgas konkurences nodrošināšana iekšējā — Latvijas — tirgū, jo neesot iespējams konkurēt nodokļus maksājošam uzņēmumam ar nodokļus daļēji vai pilnībā nemaksājošu. «Pērnā gada sākumā ar ES struktūrfondu līdzekļu un Latvijas valsts atbalstu a/s Saldus MR iegādājās harvesteru un pakāpeniski kokgāzējus aizstāja ar modernu tehniku,» norāda J. Bertrāns. Turklāt pēc uznēmuma vadītāja teiktā harvesteru operatoru algas līmenis — 400 — 600 Ls — līdz ar viņu darba ražīguma pieaugumu varētu tikai palielināties. Viņš izteica cerību, ka atbalsts tehnoloģiju nomaiņai būs pieejams arī turpmāk.

Izvēloties ziemas vai vasaras riepas, bieži rodas jautājumi par riepu zīmolu, kur ražotas, cik tās ir labas?

Sākšu ar jautājumu - kur ražotas? Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka pateikt konkrēti, kur šis riepu zīmols tiek ražots, vairs nav iespējams. Visiem lielajiem ražotājiem ir rūpnīcas ļoti daudzās valstīs. Piemēram, franču zīmolam Michelin ražotnes ir 17 valstīs, Itāļu zīmolam Pirelli rūpnīcas ir 14 valstīs, tai skaitā pat Ķīnā. Riepu ražotājs Nokian, kas vairumam cilvēku asociējās ar Somiju, lielāko daļu no saviem riepu ražošanas apjomiem ir pārcēlis uz ražotni Krievijā. Šobrīd, pērkot kādu konkrēta zīmolu riepas, cerēt, ka tās būs ražotas tajā valstī, kur šis zīmols ir radies, viegli izsakoties, ir naivi.

Autotirdzniecības darba lielāko daļu iespējams veikt interneta vidē, pēc pirmās uzņēmuma rīkotās tiešsaistes auto izstādes "Dienas Biznesam" apliecināja SIA "Norde" valdes priekšsēdētājs Dainis Bremze.

"Norde" rīkotā tiešsaistes izstāde notika šā gada 17. aprīlī. Šī inovācija sniedza uzņēmuma klientiem iespēju aplūkot interesējošos automašīnu modeļus virtuālajā vidē, neizejot no mājām. Protams, ka rīkot izstādi šādā formā pamudinājusi Covid-19 krīze, kad klātienē izstādes rīkot nav iespējams. D. Bremze apstiprināja, ka tiešsaistē izstādi vērojuši vairāk nekā 100 cilvēku, bet ierakstu aplūkojuši 3,5 tūkstoši skatītāju.

"Norde" izstādē prezentēja "Nissan", "Renault" un "Dacia" automašīnu jaunākos modeļus, kurus arī pārdod. Jebkuras izstādes viens no mērķiem ir pārliecināt klientu iegādāties mašīnu. Jautāts, vai šis mērķis sasniegts, D. Bremze uzsvēra, ka pārdošana nav bijusi izstādes pamatuzstādījums, tomēr vērtējama kā nozīmīgs aspekts arī pārdošanā.

Labākais solis, ko varētu spert ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS), lai uzlabotu darba tirgus situāciju un samazinātu inflāciju, būtu neliela aktīvu iepirkumu programmas bremzēšana jau decembra sanāksmē, uzskata Sentluisas Federālo Rezervju bankas vadītājs un FRS pārstāvis Džeims Bulards.

Viņš norāda, ka neliela bremzēšana situāciju tirgū uzlabotu, turklāt ļautu FRS sekot līdzi inflācijas rādītājiem nākamā gada pirmajā pusē, citējot Dž. Bulardu, raksta MarketWatch. Ja inflācija netuvojas FRS noteiktajam mērķim, centrālā banka var nākamajās sanāksmēs apstādināt bremzēšanu.

Dž. Bulards uzsvēris, ka monetārās stimulēšanas programmas bremzēšanas iespējamība ir augusi, jo pēdējo mēnešu laikā audzis jaunu darba vietu skaits.

Cits FRS pārstāvis – Ričmondas Federālās bankas vadītājs Džefrijs Lakers uzsvēris, ka FRS dalībnieki diskutēs par aktīvu iepirkumu programmas bremzēšanu, taču viņš nedeva nekādus mājienus par iespējamo diskusijas rezultātu.

AS Pasažieru vilciens valdes loceklis Māris Bremze iesniedzis atlūgumu.

Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka šādu lēmumu pieņēmis, lai ļautos jauniem profesionāliem izaicinājumiem.

Vienlaikus Bremze absolūti noliedza, ka uz viņu varētu būt izdarīts politisks spiediens, lai šo amatu atstātu.

Taujāts, vai jau ir noskatīta jauna darbavieta, Bremze norādīja, ka patlaban vēl to komentēt nevēlas.

Savukārt Pasažieru vilcienā apstiprināja, ka uzņēmuma valde joprojām ir lemtspējīga. Kompānijas valdē darbu turpina Mikus Pērse, kā arī valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa sacīja, ka šāds Bremzes lēmums bijis pārsteigums un savos skaidrojumos par tā iemesliem viņš bijis skops.

AS Pasažieru vilciens izsludinājis konkursu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei un personāla apmācībai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena nav noteikta, bet vilcieni jāpiegādā trīs gadu laikā. Par uzvarētāju tiks izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti iepirkuma procedūras dokumentos, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, vai uzsākt sarunas. Iepirkums tiek rīkots sarunu procedūras veidā.

PV būtiski mainīs jaunā vilcienu iepirkuma nosacījumus, salīdzinot ar iepriekšējiem, un šajā iepirkumā vēlas iegādāties elektrovilcienus ar 400-450 pasažieru sēdvietām, šodien žurnālistiem sacīja PV finanšu direktors Māris Bremze.

Iepriekšējos iepirkumos PV vēlējās iegādāties vilcienus ar 250-270 sēdvietām. Bremze sacīja, ka prasība pēc ievērojami lielākiem vilcieniem saistīta ar to, ka pasažieru pārvadājumiem ir ievērojams potenciāls augt, līdz ar to augs arī ieņēmumi un tie palīdzēs refinansēt vilcienu iegādi. Patlaban PV izmantoto vilcienu ietilpība sešu vagonu variantā ir 540 sēdvietas, bet četru vagonu versijā - 330 sēdvietas.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

VAS Latvijas dzelzceļš valde šodien pieņēmusi meitas uzņēmuma SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētāja Gunta Mača iesniegumu atbrīvot viņu no amata, liecina izplatīts paziņojums.

Par jauno uzņēmuma vadītāju iecelts ilggadējais VAS Latvijas dzelzceļš finanšu direktors Māris Bremze.

VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas uzsver, ka gada beigas kravu pārvadātājam SIA LDz Cargo ir ļoti nozīmīgs laiks, kad notiek pārrunas ar klientiem, jaunu līgumu slēgšana un jaunu klientu piesaiste, un šādā brīdī atstāt uzņēmumu bez valdes priekšsēdētāja nebija iespējams, tādēļ LDz valdei bija jārīkojas nekavējoties.

Amatā apstiprinātais Māris Bremze VAS Latvijas dzelzceļš dažādos amatos strādā gandrīz 20 gadus. Ņemot vērā milzīgo pieredzi VAS Latvijas Dzelzceļš finanšu direktora amatā, viņš varot stāties pie amata pildīšanas nekavējoties. M. Bremze ir ieguvis inženiera - ekonomista izglītību Rīgas Tehniskajā universitātē. Līdz ar stāšanos jaunajā amatā, M. Bremze atstās VAS Latvijas dzelzceļš Finanšu direktora amatu, taču pagaidām amatu apvienošanas kārtībā pildīs arī valdes locekļa amatu AS Pasažieru vilciens.

Vācu automobilistu klubs ADAC ik gadu pirms ziemas iestāšanās testē riepu ražotāju jaunākos modeļus vairākās kategorijās. Ziemas riepas tiek vērtētas uz braukšanu sausā laikā, lietus laikā, sniega un ledus apstākļos kā arī riepu braukšanas skaļumu, ripošanas pretestību, nodiluma pakāpi, cena Vācijā, uc. Ziemas riepu reitings – 185/60 R14 1. Michelin Alpin A2 – īpaši ieteicamas (cena: 70-100 eiro) 2. Semperit Winter Grip – īpaši ieteicamas (cena: 49-76 eiro) 3. Bridgestone Blizzak LM 18 – īpaši ieteicamas (cena: 56-85 eiro) 4. Vredestein Snowtrac 2 – īpaši ieteicamas (cena: 55-80 eiro) 5. Continental W.Cont. TS 780 – ieteicamas (cena: 62-89) 6. Dunlop Wintersport M3 – ieteicamas (cena: 57-85 eiro) 7. Pirelli W 190 Snowcontrol – ieteicamas (cena: 58-89 eiro) 8. Uniroyal MS plus 5 – ieteicamas (cena: 51-78 eiro) 9. Goodyear Ultra Grip 6 – nosacīti ieteicamas (cena: 65-96 eiro) 10. ESA+Tecar Supergrip 6 – nosacīti ieteicamas (cena: 54-85 eiro) 11. Fulda Kristall Montero – nosacīti ieteicamas (cena: 44-70 eiro) 12. Gislaved Euro-Frost 2 – nosacīti ieteicamas (cena: 43-62 eiro) Ziemas riepu reitings – 195/65 R15 1. Goodyear Ultra Grip 6 – īpaši ieteicamas (cena: 70-109 eiro) 2. Michelin Alpin A2 – īpaši ieteicamas (cena: 75-111 eiro) 3. Dunlop Wintersport M3 – īpaši ieteicamas (cena: 65-93 eiro) 4. Maloya Cresta 220 – īpaši ieteicamas (cena: 62-64 eiro) 5. Bridgestone Blizzak LM 18 – īpaši ieteicamas (cena: 66-95 eiro) 6. Continental W.Con.TS 790 – ieteicamas (cena: 74-102 eiro) 7. Vredestein Snowtrac 2 - ieteicamas (cena: 65-91 eiro) 8. Nokian WR - ieteicamas (cena:65-73 eiro) 9. Semperit Sport-Grip - ieteicamas (cena: 58-90 eiro) 10. Uniroyal MS plus 55 - ieteicamas (cena: 62-98 eiro) 11. Firestone Winterhawk - ieteicamas (cena: 65-86 eiro) 12. Pirelli W 190 Snowcontrol - ieteicamas (cena: 69-101 eiro) 13. Fulda Kristall Montero - ieteicamas (cena: 55-82 eiro) 14. Marshal I’zen KW 15 – nav ieteicamas (cena: 57-66 eiro) Ziemas riepu reitings – 225/45 R17 1. Dunlop Wintersport M3 - nosacīti ieteicamas (cena: 167-230 eiro) 2. Michelin Pilot Alpin PA2 - nosacīti ieteicamas (cena: 198-265 eiro) 3. Bridgestone Blizzak LM 22 - nosacīti ieteicamas (cena: 163-230 eiro) 4. Continental W.Cont.TS 790 - nosacīti ieteicamas (cena: 184-260 eiro) 5. Goodyear Eag. UG GW 3 - nosacīti ieteicamas (cena: 167-246 eiro) 6. Pirelli W 240 Snowsport - nosacīti ieteicamas (cena: 186-264 eiro) Avots: Eiropa.lv, ADAC.de

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Mežizstrādes uzņēmums SIA “Meža Enerģija” vienojies ar Swedbank par 6 miljonu eiro ieguldījumu jaunas tehnikas iegādei.

Būtiski papildinot tehnikas klāstu, uzņēmums turpinās straujo attīstību, nodrošinot pilna cikla mežu apsaimniekošanu, cirsmu iegādi un šķeldas ražošanu gan vietējam, gan eksporta tirgum.

Ar piešķirto finansējumu SIA “Meža Enerģija” iegādāsies vairākas jaunas specializētās tehnikas vienības (harvesteru, forvarderu, šķeldotājus, kravas automašīnas šķeldas un kokmateriālu pārvadājumiem), tādejādi nodrošinot uzņēmumā pilna cikla mežistrādi un ražošanu.

“Piešķirtais finansējums, ko pakāpeniski investējam uzņēmuma attīstībā no pērnā gada nogales, sniedz mums iespēju atteikties no ārpakalpojumiem un būtiski audzēt ražošanas apjomus, garantējot visaugstākos ieņēmumus no meža apsaimniekošanas mūsu sadarbības partneriem – gan fiziskām, gan juridiskām personām. Jau šobrīd ar iegādāto tehniku, spējam daudz efektīvāk plānot savu darbu, nodrošināt vēl ilgtspējīgāku meža apsaimniekošanu, spējot paveikt jebkuru ar mežsaimniecību saistīto darbu pašu spēkiem - no meža atjaunošanas, kopšanas līdz pat cirsmu iegādei un to izstrādei, kā arī enerģētiskās šķeldas ražošanai,” skaidro SIA “Meža Enerģija” vadītājs Artis Šteinbergs.

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Mājokļu cenu līmeni no 500 līdz 1000 euro/m2 par pieņemamu atzīst 1.2% iedzīvotāji, liecina SEB Mājokļu cenu indikatora dati.

Lai arī liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka tuvākā gada laikā nekustamā īpašuma cenas pieaugs, interese par mājokļa iegādi pie šā brīža cenām raksturojama kā neliela. Jaunākā dati liecina, ka, atkarībā no īpašuma cenas, mājokļa iegādi būtu gatavi apsvērt 29% Latvijas iedzīvotāju, savukārt 64% iedzīvotāju nav intereses iegādāties nekustamo īpašumu.

SEB Mājokļu cenu indikatora dati liecina, ka vien 8% Latvijas iedzīvotāju šobrīd būtu gatavi mājokļa iegādei par cenu virs 200 eiro/m². Nekustamā īpašuma cena virs 1000 eiro/m² būtu pieņemama vien 0.2%, savukārt robežās no 500 līdz 1000 eiro/m² - 1.2% Latvijas iedzīvotāju. 7% aptaujāto par sev pieņemamu nosaukuši cenu līmeni robežās no 200 līdz 500 erio/m².

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»