Šoreiz biļetes uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā.

Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva stāstīja, ka patlaban uz Dziesmu un deju svētkiem ir iegādātas 46 367 biļetes, telefoniski rezervētas 5996 biļetes, kopā 89% no kopējā biļešu skaita, kas ir pieejamas publiskā tirdzniecībā. Šobrīd tirdzniecībā palikuši 11% biļešu.

6.aprīlī publiskajā tirdzniecībā nonāca vairāk nekā 58 000 biļešu, kas ir 70% no kopējā sēdvietu skaita uz visiem Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem. 32% no visām biļetēm tika iegādāti interneta veikalā, 10% - rezervēti telefoniski, pārējās biļetes ir iegādātas biļešu tirdzniecības vietās.

37% no visām biļetēm, kas tika iegādātas biļešu tirdzniecības vietās, ir nopirktas Rīgā, kur arī veidojās visgarākās rindas. Savukārt reģionos rindas bija mazākas vai to nebija vispār. Vismazāk biļešu ir nopirkts Smiltenē, Saldū, Kuldīgā, Alūksnē, kur iegādāto biļešu skaits nepārsniedz pat 1% no visām publiskajā tirdzniecībā nonākušajām biļetēm, vēstīja Vasiļjeva.

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī, maijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā mazumtirdzniecība samazinājusies vien par 0,6%. Tas ir negaidīti labs rezultāts, jo aprīlī tirdzniecība samazinājās par 9%, lai arī COVID-19 krīzes ierobežojumus sāka mazināt tikai maija vidū, savukārt ārkārtas stāvoklis valstī tika atcelts jūnijā.

Jūnijā situācija tirdzniecībā, visticamāk, būs vēl labāka un iedzīvotāju pārvietošanās, kā arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liek domāt, ka jūnijā tirdzniecībā varētu būt pat būtisks pieaugums pret iepriekšējo gadu. Iekšējā patēriņa noturība pret COVID-19 satricinājumu ekonomikā šogad ir patīkams pārsteigums un ļauj cerēt, ka IKP kritums šogad varētu nepārsniegt 4-5%. Taču tirdzniecība protams nav viss iekšējais patēriņš un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, kā pakalpojumos, kur joprojām ir būtisks kritums pret iepriekšējo gadu.

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar StrongPoint, Tiki-Taka PAY, 220.lv, Excellent Latvia un Nielsen IQ 12.augustā aicina uz tiešsaistes konferenci Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā.

Dienas Biznesa organizētajā nozares konferencē, kuru moderēs Dienas Biznesa žurnāliste Armanda Vilciņa, pieredzē dalīsies labi zināmi speciālisti no ievērojamiem tirdzniecības un tehnoloģiju nozares uzņēmumiem: StrongPoint, Datakom, 220.lv u.c. Konferences dalībnieki rosinās paskatīties uz Latvijas tirdzniecības nozari un aktuālajiem izaicinājumiem tehnoloģiju progresa ietekmē.

"Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo nepārtrauktu transformācijas procesu. Pēdējais gads ir bijis patiess izaicinājums, ar pastāvīgo dinamiku un nepieciešamību pielāgoties mainīgajai situācijai. Pandēmija vēl vairāk paātrināja noteiktu tehnoloģiju attīstību un lietošanu," par mazumtirdzniecības tehnoloģiju inovācijām un kādu tehnoloģisko progresu veicinājusi pandēmija, tiešsaistes konferences skatītājiem pastāstīs Darjus Lapienis, StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors.

Ņemot vērā līdzšinējos kontroles pasākumos konstatētos pārkāpumus, kā arī, lai samazinātu negodīgu komercpraksi lietoto transportlīdzekļu tirdzniecības vietās, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), biedrību Auto asociācija un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) ir uzsācis vairākas aktivitātes ar mērķi sakārtot lietoto transportlīdzekļu tirdzniecības vietu darbību.

To ietvaros VID veic gan preventīvus, gan kontroles pasākumus lietotu transporta līdzekļu tirgotājiem, kā arī sadarbībā ar CSDD, biedrību Auto asociācija un PTAC ir sagatavoti priekšlikumi Ministru kabineta noteikumu Nr.876 Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi pilnveidošanai, kas stingrāk reglamentēs kārtību, kādā transportlīdzekļi tiks pieņemti tirdzniecībā, kā arī būs noteiktas obligātas prasības dokumentu noformēšanai tirdzniecības vietā u.c.

Jau 2014.gada nogalē un 2015.gada sākumā, veicot nodokļu kontroles pasākumus vairākās lietoto transportlīdzekļu tirdzniecības vietās, VID konstatēja būtiskus pārkāpumus, kā rezultātā lietoto transporta līdzekļu tirdzniecības nozarē strādājošajiem nodokļu maksātājiem ir uzsākti kontroles pasākumi.

Latvijas ekonomika turpina atkopties no COVID-19 šoka, un noturīgs iekšējais patēriņš ir viens no iemesliem, kādēļ ekonomikas lejupslīde Latvijā šogad būs ievērojami mazāka, nekā tika gaidīts krīzes sākumā, uzskata AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, mazumtirdzniecībā Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas ir fiksēts pozitīvs pieaugums un jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apgrozījums ir audzis par 3,8%. Tādējādi tirdzniecības apjomi Latvijā jau ir atgriezušies pirms pandēmijas līmenī, un tirgotāju noskaņojums šobrīd ir būtiski labāks nekā citu nozaru pārstāvjiem.

Jūlijā mazumtirdzniecībā visstraujāk ir augusi mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība, kuru pārdošanas apjoms salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju palielinājies par 27,1%. Tāpat par 12,3% kāpusi kultūras un atpūtas preču tirdzniecība, savukārt par 8,6% pieaugusi tirdzniecība internetā. Tikmēr par 3,2% sarukusi apavu un apģērbu tirdzniecība, savukārt par gandrīz 10% kritušies tirdzniecības apjomi tirgos. Šīs tendences mazumtirdzniecībā pēdējos mēnešos redzam arī bankas klientu maksājumu karšu darījumos, taču svarīgi atcerēties, ka tirdzniecība nav viss patēriņš un pakalpojumu nozarēs tik labi šobrīd neklājas.

2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

Pagājušajā gadā kopējais mazumtirdzniecības apjoms tiešās pārdošanas sektorā Latvijā ir pieaudzis par 4%, sasniedzot 68 miljonus eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Tiešajā tirdzniecībā iesaistīto nodarbināto personu skaits ir palicis nemainīgs – aptuveni 63 tūkstoši cilvēku.

Baltijas Tiešās tirdzniecības asociācijas ģenerālsekretārs Gintauts Zalecks (Gintautas Zaleckas) norāda, ka šogad, ņemot vērā globālo Covid-19 pandēmiju un tās izraisītās sekas ekonomikā, piemēram, bezdarba pieaugumu, ir sagaidāms, ka arvien vairāk cilvēku meklēs iespējas, kur gūt papildu ienākumus vai izvērtēs iespējamos ienākumu avotus. Tāpēc šis ir iespēju laiks tiešās tirdzniecības uzņēmumiem, kuri jau uzrāda pārdošanas apjoma palielināšanos.

Neatpaliekot no Latvijas, 2019. gadā tiešās tirdzniecības sektora apjoms Lietuvā arī pieauga par 4,6%, Igaunijā – par 2%, sasniedzot attiecīgi 88 miljonus un 50 miljonus eiro.

Pretstatā Latvijai, kur tiešajā tirdzniecībā iesaistīto personu skaits ir stabils, Lietuvā tas palielinājās par 1%, bet Igaunijā samazinājās par 2,5%, iesaistot attiecīgi vairāk nekā 83 tūkstošus un 44 tūkstošus cilvēku.

Baltijas lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2008. gadā sasniedzis 54.9 mljrd. eiro, kas ir par 14.3 % vairāk nekā TOP 300 Baltijas uzņēmumi apgrozījuši 2007. gadā.

Par to liecina Dienas biznesa jau septīto gadu sadarbībā ar kaimiņu lietišķajiem laikrakstiem – igauņu Äripäev un lietuviešu Verslo žinios – veidotais Baltijas valstu lielāko uzņēmumu TOP. Pirmajā vietā ierindojies Lietuvas naftas pārstrādātājs Orlen, no Igaunijas 4. vietā palikusi Tallink Grupp, savukārt no Latvijas augstāko – 8. vietu izcīnījusi a/s Elko grupa.

TOP 300 vietu izcīnījuši 99 uzņēmumi no Igaunijas, no Latvijas – 97 un no Lietuvas – 104. «TOP pievienojušies 55 uzņēmumi, pārstāvot ļoti dažādas nozares, no tiem 13 ir tādi, kas nodarbojas galvenokārt ar pārtikas ražošanu. Sarakstā iekļuvuši arī Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumi – Laima, Staburadze un Cido grupa,» tā B. Sleže.

Pagājušajā gadā Latvijas tiešās tirdzniecības asociācijas biedru kopējais pārdošanas apjoms pieaudzis lēnāk nekā 2013. gadā. Tas palielinājies par 2%, sasniedzot 29,7 miljonus eiro (bez PVN). Patlaban Latvijā tiešajā tirdzniecībā iesaistīti vairāk nekā 43 tūkstoši cilvēku.

Latvijas Tiešās tirdzniecības asociācijas (LTTA) valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čakste uzskata, ka tiešā pārdošana nav zaudējusi savu pievilcību kā iepirkšanās veids. Pārdošanas apjoma lēnāku izaugsmi galvenokārt noteica iepriekšējā gada pirmais ceturksnis, kuru ietekmēja eiro ieviešana un nepieciešamība patērētājiem pielāgoties jaunās valūtas vērtībai. Arī iespējamu ārēju draudu un ģeopolitiskās spriedzes radītās svārstības patērētāju vēlmēs un izmaiņas tēriņos liegušas uzņēmumiem palielināt savus pārdošanas apjomus ar lielāku ātrumu.

Cilvēku skaits, kas iesaistīti tiešajā tirdzniecībā, pēdējo pāris gadu laikā vienmērīgi pieaudzis. Pagājušajā gadā LTTA un Aptauju Centra veiktā sabiedriskā aptauja liecina, ka 6% respondentu personīgi vai kāds no viņu ģimenes locekļiem ir iesaistīti tiešajā tirdzniecībā, savukārt 5% respondentu pauda gatavību sākt sadarboties ar kādu no tiešās tirdzniecības uzņēmumiem.

Restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence), informē VID pārstāvji.

Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā "Reģistri", izvēloties struktūrvienības veidu "Izbraukuma pakalpojums".

Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdrukā un jāizsniedz klientam kases čeks.

Īslaicīgi, līdz piecām darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā ēdinātājam VID EDS (sadaļā "Sarakste ar VID") ir jāiesniedz informācija par tirdzniecības vietu, periodu un "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsummu. Tāpat pirms kases aparāta lietošanas atsākšanas pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) VID EDS, sadaļā "Sarakste ar VID", ir jāiesniedz "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsumma.

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Strauji pieaugošās inflācijas dēļ gaļas produktu tirdzniecībā pašreiz vērojams izteikts pieprasījums akcijas precēm, secinājis Igaunijas gaļas pārstrādes uzņēmums AS "Noo Lihatoostus", kas Latvijā pazīstams ar preču zīmi "Noo Cepeškungs".

NOO Cepeškungs pārdošanas vadītājs Juris Grīnbergs uzsver, ka šī tendence ir satraucoša, kam drīzumā tai var pievienoties vēl viena – cilvēki vairāk pirks lētāku, lai arī uzturvērtības ziņā mazāk vērtīgu pārtiku.

“Ja daļa kvalitatīvās gaļas produkcijas uzticamākie pircēji pagaidām seko akciju piedāvājumiem Latvijas pārtikas veikalos, regulāri mainot iepirkšanās vietas, lai strauji pieaugošās inflācijas dēļ uzturā lietotu ierasto pārtiku, tad bīstamāka pircēju paradumu maiņa var izrādīties, ka šādos apstākļos ir iespēja pārdošanu izvērst lētāku, bet uzturvērtības ziņā mazāk vērtīgu produktu ražotājiem un izplatītājiem – piemēram, kuri gaļas produktiem procentuāli daudz pievieno mehāniski atdalīto vistas gaļu jeb kaulu, skrimšļu un gaļas atgriezumu masu. Šādā ārkārtīgi sarežģītā ekonomiskajā vidē Latvijā tiek apdraudēta kvalitatīvas pārtikas pieejamība, jo cilvēki bieži izdara izvēli, pamatojoties uz cenu, dod priekšroku anonīmai pārtikai, kas ražota kaut kur tālu ārzemēs un bieži vien ir zemākas kvalitātes. Kvalitatīvo produktu ražotāji pašreiz ir īpaši sarežģītā situācijā, jo ne tikai jāspēj sabalansēt augstās ražošanas izmaksas ar vietējā patērētāja pirktspēju un saglabāt produktu augsto kvalitāti, bet arī konkurēt ar lētā importa piedāvājumu,” norāda J.Grīnbergs.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir pastiprinājis kontroles saistībā ar produkcijas marķējumiem pēc plaši izskanējušā zirga gaļas skandāla, tikmēr kopumā iezīmējoties arvien aktuālāka tendence par gaļas izcelsmi produkcijā, šodien žurnālistus informēja Pārtikas un veterinārā dienesta ( PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova.

«Pamatproblēma ir krāpšanās no ražotāju puses. Turklāt nenotiek tikai krāpšanās, bet arī falsifikācija. Patlaban ne tikai Latvijā, bet arī citviet Baltijā un Eiropā aktualizējas vēl viena problēma - nekur neparādās informācija, kur paliek citu sugu dzīvnieku, ne tikai zirgu, gaļa. Te ļoti svarīgs ir gatavā produkta izsekojamības un marķēšanas jautājums,» sacīja Marčenkova.

Viņa gan neprecizēja, par kādu sugu dzīvnieku gaļu ir runa, bet norādīja, ka daudziem patlaban tirdzniecībā esošiem produktiem būtu jāizvērtē esošais nosaukums.

«Būtu jāizvērtē, vai produktiem vispār ir pareizi veidots nosaukums - vai tas ir gaļas produkts, vai izstrādājums. Viena lieta ir gaļas definīcija saskaņā ar Higiēnas regulu un pavisam cita lieta - gaļas definīcija kontekstā ar marķējuma informāciju. Ja produktā izmantotas vairākas izejvielas, tām visām jābūt norādītām uz marķējuma. Protams, ka ražotājam zemākas pašizmaksas dēļ izdevīgāk lietot iespējami lētākās izejvielas, taču vēlreiz uzsveru, ka tām jābūt uzrādītām uz marķējuma,» sacīja PVD pārstāve.

Esošie ierobežojumi tirdzniecībā, kas stājas spēkā pirmdien, varētu saglabāties 2-3 nedēļas, pirmdien intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka esošā sistēma varētu strādāt 2-3 nedēļas, lai pagūtu novērtēt jauno prasību ietekmi uz epidemioloģisko situāciju, proti, vai esošā sistēma strādā, bet pēc tam varētu pāriet uz drošas tirdzniecības koncepta ieviešanu neatkarīgi no veikala piedāvātā sortimenta.

"Nav jau starpības, ko mēs pērkam - vai tā ir pārtika, vai tās ir citas preces. No tā jau bīstamība nerodas. Bīstamība rodas no tā, ja mēs nenodrošinām pienācīgu distancēšanos veikalā. Tam, ko mēs tirgojam, nav sazobes ar inficēšanos," uzsvēra Endziņš.

Tāpat viņš minēja, ka jaunās prasības tirdzniecībā vērtējamas gan pozitīvi, gan arī nedaudz negatīvi.

"Tas, ka valdība ir apstiprinājusi šo drošas tirdzniecības konceptu, ir absolūti pareizi. Šis koncepts tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar mums - LTRK. Tik tālu viss ir labi un pareizi. Nepareizs, manuprāt, ir sagatavošanās termiņš, kas tika dots tirgotājiem, proti, piektdien šīs prasības tika pieņemtas, bet no šodienas tās jau ir jāievieš, bet par šo prasību neievērošanu var aizvērt ciet veikalu. Tā nav laba pārvaldība," sacīja Endziņš.

Lai arī gandrīz puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju ir iegādājušies preces no tiešajiem tirgotājiem, tomēr cilvēki ir slikti informēti par savām patērētāja tiesībām atteikties no preces 14 dienu laikā.

Par to liecina kampaņas «Runā droši! Tās ir Tavas patērētāja tiesības Eiropas Savienībā» ietvaros pasūtītās aptaujas rezultāti.

Vairāk nekā puse aptaujāto (54%) nav informēti par savām tiesībām un iespējām atdot atpakaļ tiešajā tirdzniecībā jeb tā dēvētajā sliekšņa tirdzniecībā iegādāto preci.

Tiešā tirdzniecība, saukta arī par sliekšņa tirdzniecību ir samērā jauns tirdzniecības veids, bet tas ir pietiekami izplatīts - Latvijā darbojas vairāk nekā 22 tūkstoši tiešās tirdzniecības pārdevēju, bet nozares apgrozījums gadā ir 18 miljoni latu. Šādi tiek tirgotas visdažādākās preces – no salīdzinoši lētām kosmētikas un mājturības precēm (trauki, mazgāšanas līdzekļi) līdz ļoti dārgām elektroprecēm (putekļusūcēji, burbuļvannas), un citas preces.

PET iepakojuma ierobežojumu dēļ un akcīzes nodokļa kāpuma dēļ nākamgad alus tirgus Latvijā var sarukt pat par 10–15%

AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone intervijā DB atklāj, ka investīciju projektu īstenošana pašlaik ir īpaši jāizvērtē, ņemot vērā alus tirgus turpmākās attīstības tendences.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

«Alus nozarē šobrīd tiek pievērsta pastiprināta uzmanība produktam stikla iepakojumā, kas proporcionāli pieaug, un alum skārdenēs. Pēc apjoma vislielākais pieprasījums gan joprojām ir alum PET pudelēs, taču tas pakāpeniski samazinās. Tagad tas sarūk dabiski, bet no nākamā gada 1. janvāra tas saruks valsts pieņemto likuma ierobežojumu dēļ.»

Kā top: Brūža alus uzņēmumā Cēsu alus

Iepirkšanās, sēžot dīvānā, izmantojot vien pāris klikšķus viedierīcē, vismaz tuvākajā nākotnē pilnībā neizskaudīs tradicionālo biznesa modeli

Tomēr ir skaidrs, ka tādi pēdējo desmitgažu un pat gadu fenomeni kā e–komercija vai dalīšanās ekonomikas attīstība ietekmēs gan veikalniekus, gan tirdzniecības centrus, liekot uzņēmējiem, investoriem lauzīt galvu un meklēt atbildes uz klasisko jautājumu – kā dzīvot tālāk, jo, piemēram, Credit Suisse ir paredzējusi, ka 20-25% tirdzniecības centru ASV tiks slēgti jau tuvākajos piecos gados. Jau patlaban tur daļa senāk būvētu objektu maina funkciju, notiek diskusija, ka varbūt lietderīgāk tos vienkārši nojaukt, jo cilvēkus patiešām ir arvien grūtāk piedabūt uzkāpt augstāk par pirmajiem stāviem.

Aptaujātie pašmāju lielāko tirdzniecības centru (t/c) pārvaldnieki neslēpj, ka bizness tik tiešām ir izaicinājumiem bagāts, taču drīzu galu Eiropas iepirkšanās objektiem neprognozē; nenoliedzami, industrija evolucionē līdzi tehnoloģijām un paaudzēm.

Latvijas lauksaimniecības preču eksporta kopvērtība šā gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinājusies no 478.1 miljoniem Ls līdz 434.6 miljoniem latu.

Lai arī kopējais eksports naudas izteiksmē sarucis par 9 %, pēc apjomiem pārtikas eksports noturējis pozīcijas. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra informācija liecina, ka lielākais kāpums bijis dzīvu cūku un liellopu eksportam, audzis arī graudaugu un miltu eksports.

Lauksaimniecības preču importa kopvērtība samazinājusies straujāk – par 17.4 % - no 679.1miljoniem latu līdz 560.6 miljoniem latu. Tādējādi negatīvais lauksaimniecības un pārtikas preču ārējās tirdzniecības saldo 2009.gada pirmajos 9 mēnešos ievērojami samazinājies no 201 miljoniem latu līdz 126.1 miljoniem latu.

Tirdzniecībā ar NVS valstīm pozitīvais saldo samazinājies, tomēr pārsniedzot 2007. gada līmeni. Negatīvais saldo tirdzniecībā ar ES vecajām dalībvalstīm ievērojami samazinājies, importa samazinājumam ievērojami pārsniedzot eksporta samazinājumu. Tirdzniecībā ar Lietuvu un Igauniju saldo negatīvā vērtība nedaudz palielinājusies, eksportam samazinoties par 14%, bet importam - par 8%.

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Līdzšinējās mazumtirdzniecības apjoma svārstības ir skaidrojamas ar sezonālām svārstībām, jo pavasara mēnešos tradicionāli vērojams tirdzniecības apjomu pieaugums, skaidro Hipotēku bankas vecākais analītiķis Jānis Hermanis.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pret martu nedaudz samazinājās - par 0,4%, jo par 1,6% saruka pārtikas apgrozījums. Ir grūti iedomāties, kāpēc tas noticis, jokojot var tikai minēt, ka varbūt aprīlī cilvēki apēda krājumus, kas bija izveidoti, gatavojoties plūdiem, turklāt daļai Latvijas iedzīvotāju izkļūšana no mājas tiešām bija apgrūtināta, uzsver DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Šogad mazumtirdzniecības dinamika attīstās pēc scenārija – liels solis uz priekšu un mazs solītis atpakaļ. Aprīlī bija kārta mazam solītim atpakaļ. Pozitīva dinamika gada griezumā varētu sākties jūnijā vai jūlijā, paredz P. Strautiņš.

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.