Finanses

Izkrāpj vairāk nekā divus miljonus no ES struktūrfondu līdzekļiem

Lelde Petrāne, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Aizdomās par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā, Valsts policija šā gada martā uzsāka kriminālprocesu, lai noskaidrotu, vai kāda personu grupa ir veikusi noziedzīgas darbības saistībā ar ES finansējuma izkrāpšanu mantkārīgos nolūkos. Izmeklēšanas laikā par aizdomās turēto šajā noziegumā atzīta viena persona, kurai jau piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Aizvien tiek skaidrota vēl vismaz sešu personu saistība ar minēto noziegumu.

Šā gada februārī Valsts policija saņēma informāciju par aizdomām, ka kāda projekta iesniedzējs, iespējams, izkrāpis naudu no ES struktūrfondu līdzekļiem. Lai skaidrotu notikušā apstākļus, Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes darbinieki uzsāka kriminālprocesu, kura laikā noskaidroja, ka vairāku personu grupa – Latvijas un ārvalstu uzņēmumu pārstāvji, veicot saimnieciskās darbības imitāciju, no ES struktūrfondu līdzekļiem izkrāpa vairāk nekā divus miljonus eiro, kā arī ir konstatēts mēģinājums izkrāpt līdzfinansējuma atlikušo daļu vēl vismaz divu miljonu eiro apmērā.

Lai panāktu ES struktūrfondu līdzekļu piešķiršanu no LIAA, kāds 1973.gadā dzimis vīrietis iesniedza projektu, kura kopējās izmaksas sasniedz vairāk nekā desmit miljonu eiro. Finansējuma saņemšanai projekta iesniedzējs, maldināja LIAA par to, ka viņam jau ir piešķirts bankas aizdevums desmit miljonu eiro apmērā un, lai to pierādītu, projekta iesniedzējs ar citu noziedzīgās grupas dalībnieku palīdzību radīja mākslīgu naudas līdzekļu apgrozījumu savos bankas kontos. Tādā veidā pārliecinot LIAA, ka finansējums projekta realizēšanai tiešām saņemts, aģentūra piešķīra vairāk nekā divus miljonus eiro tālākai projekta realizācijai.

Lai noziedzīgā personu grupa iegūtu arī atlikušo projekta finansējuma daļu, projekta iesniedzējs veicot saimnieciskās darbības imitāciju, LIAA radīja iespaidu, ka ar projekta laikā iegādāto iekārtu notiek produkcijas ražošana un tās pārdošana. Izmeklēšanas laikā gan radušās aizdomas, ka ar šo iekārtu noteiktās produkcijas ražošana, iespējams, nemaz nav veikta.

Pēc Valsts policijas rīcībā esošās informācijas, noziedzīgās grupas darbībā ir iesaistīti vismaz septiņi Latvijas un ārvalstu uzņēmumu pārstāvji. Šobrīd kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas par krāpšanu lielā apmērā, kā aizdomās turētā atzīta viena persona, kurai jau piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Par šādu nodarījumu krimināllikumā paredzētā atbildība ir brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Kriminālprocesa laikā policija veikusi arī vairākas apjomīgas kratīšanas projekta realizēšanas vietā un iesaistīto personu dzīvesvietās, kur arīdzan tika izņemts liels daudzums izmeklēšanai nozīmīgu dokumentu, elektronisko datu nesēju un citu pierādījumu par minēto krāpšanu.Lai skaidrotu visus notikušā apstākļus un pārējo iesaistīto personu atbildību nodarītajā, izmeklēšana turpinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts policija uzņēmumu darbiniekus aicina uzmanīties no interneta krāpniekiem

Lelde Petrāne, 11.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija ir saņēmusi informāciju par krāpniekiem, kuri pārtver uzņēmumu e-pastus, iegūst informāciju par rēķiniem un izkrāpj naudu.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki ir saņēmuši informāciju par krāpniekiem, kuri izmanto dažādu ārzemju uzņēmumu e-pasta sistēmu zemo drošības līmeni. Krāpnieki, uzlaužot dažādu uzņēmumu e-pastu serverus, kā arī e-pastu kontus ar zemu drošības līmeni, t.i. viegli uzminamu paroli, iegūst informāciju par reāli notikušu darbību rēķiniem. Pēc tam, maldinot uzņēmumu sadarbības partnerus, kuriem adresēti pārtvertie e-pasti, nosūta pavadzīmes vai rēķinus, kuros norādīti krāpnieku bankas rekvizīti. Cietušie, nepārliecinoties par rekvizītu precizitāti, pārskaita konkrēto naudas summu krāpnieku bankas kontam, tādā veidā radot mantisko kaitējumu savam uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm martā realizējis produkciju vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 17.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada marta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir pārsniegusi 10.5 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā šajā periodā pērn. AS «Olainfarm» lielākie noieta tirgi martā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. Produkcija tika realizēta 33 tirgos.

Lielākais pārdošanas pieaugums martā atzīmēts Uzbekistānā, kur apjomi auguši par 338%, Vācijā – par 190%, un Indijā – par 149%. Stabilu pieaugumu uzrādījuši arī pārdošanas rezultāti jau tradicionālajos koncerna noieta tirgos kā Krievija, Baltkrievija, Latvija un Lietuva. Savukārt, produktu realizācija martā visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 64% un Itālijā – par 58%.

2018. gada trīs mēnešos provizoriskais konsolidētais AS «Olainfarm» realizācijas apjoms sasniedza 30, 41 miljonu eiro, kas ir par 13% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2017. gadā.Produkcija tika realizēta 43 valstīs.AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2018. gada martā veidoja 2.2 miljonus eiro, kas ir par gandrīz 18% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. Savukārt SIA «Silvanols» apgrozījums 2018. gada martā praktiski saglabājās gandrīz pērnā gada līmenī un bija 0,54 miljoni eiro. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja «Tonus Elast» un «Elast Medikl», kas nodarbojas ar «Tonus Elast» produktu izplatīšanu Krievijā, realizācija 2018. gada martā veidoja 0,86 miljonus eiro. Ārstniecības iestāžu «Klīnika DiaMed» un «OlainMed» kopējais apgrozījums veidoja 0,22 miljonus eiro. Baltkrievijas zāļu tēju un ārstniecības augu pulveru ražotāja «NPK Biotest» apgrozījums 2018. gada martā sasniedza 0,23 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vājā globālā vide un Latvijas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās atspoguļojas tekošā konta dinamikā

Žanete Hāka, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekošā konta bilance 2016. gadā veidoja pārpalikumu 369,5 miljonu eiro vērtībā (1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikumu galvenokārt veidoja preču bilances dinamika. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010. gadā.

2016. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 160,9 milj. eiro jeb 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas palielinājās, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu dēļ, ko noteica Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ES fondu lauksaimniecības nozarei ieplūdes.

Kopš 2000. gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tā 2016. gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

BMGS būvēs AES Somijā

Māris Ķirsons, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pētījums: 44% iedzīvotāju naudu ceļojumam krāj speciāli

Žanete Hāka, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā gandrīz puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju ceļojumu apmaksājuši no līdzekļiem, kas tika īpaši krāti, liecina jaunākā Latvia Tours Ceļojumu indeksa apkopotā informācija.

Saskaņā ar augustā veiktā pētījuma datiem, pēdējo 12 mēnešu laikā gandrīz puse (44%) no iedzīvotājiem ceļojumu apmaksāja no līdzekļiem, kas tika īpaši krāti. Nedaudz mazāks ceļotāju īpatsvars (35%) ceļojuma izdevumus apmaksāja no rīcībā esošiem līdzekļiem. Katram piektajam ceļotājam izdevumus ir apmaksāja kāds cits, bet tikai 1% ceļojuma izmaksu segšanai ņēmis kredītu vai naudu aizņēmies no kāda cita.

Apskatot izdevumu apmaksas datus demogrāfiskā griezumā, iezīmējas, ka krievvalodīgie iedzīvotāji naudu visbiežāk īpaši krājuši (57%), savukārt latviešu valodā runājošie biežāk tēriņus seguši no rīcībā esošajiem līdzekļiem (43%). Interesanta aina iezīmējas arī apskatot datus Latvijas pilsētās un laukos. Rīgā (49%) un citās pilsētās (42%) iedzīvotāji sava pēdējā atpūtas ceļojuma izmaksas biežāk seguši no tam īpaši krātas naudas, savukārt teju puse lauku iedzīvotāju (49%) tēriņus seguši no rīcībā esošiem līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos mēnešos darba ņēmēju skaits, par kuriem tiek maksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, bijis mazāks kā 2015. gadā; vai tas ir trauksmes zvans pirms krīzes vai pie vainas bijis ES struktūrfondu pārrāvums, rādīs laiks, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par darba ņēmēju skaitu, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, pārsteidza teju vai visus DB aptaujātos. Izskaidrojumi darba ņēmēju skaita kritumam šogad tika piedāvāti vairāki, vienlaikus domas par to, vai tie ir trauksmes signāli, atšķīrās. Viens no izplatītākajiem skaidrojumiem – pārrāvums Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmās.

«Nav viena iemesla. Drīzāk tas ir vairāku faktoru mijiedarbības rezultāts,» skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš atzīst, ka sava ietekme ir arī jauno struktūrfondu programmu trūkumā. «Piemēram, būvniecība šogad ļoti sāpīgi izjūt ES struktūrfondu pārrāvumu,» uz lūgumu minēt kādu nozari atbild P. Leiškalns. Viņš norāda, ka iztrūkumu vairāk vai mazāk izjūt arī citas jomas un tādējādi tajās un arī ar tām saistītajās ir bijis vajadzīgs mazāks darbinieku skaits. «Tomēr nevajadzētu aizmirst vēl kādu faktoru – darba ražīgumu. Biznesā visu laiku ir spiediens starp klientiem, kuri vēlas pirkt preces vai pakalpojumus lētāk, un no darbiniekiem, kuri pilnīgi pamatoti vēlas saņemt lielāku atalgojumu, bet normālu algu maksāšana Latvijā augsto darba nodokļu likmju dēļ ir diezgan sarežģīta – darba devējam par tūkstoti eiro uz rokas ir jāizdod gandrīz tūkstots astoņsimt,» norāda P. Leiškalns. Viņš uzsver, ka minēto faktoru rezultātā uzņēmēji strādā pie darba ražīguma paaugstināšanas – iegādājas jaunas, modernas, augstražīgas iekārtas un tādējādi samazina darbinieku skaitu, savukārt palikušie saņem lielākas algas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company (BTA) bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms Baltijas valstīs šī gada pirmajos sešos mēnešos bija par 32,3% lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmumā

Īpaši straujš izrāviens ir bijis Latvijas tirgū, kur vērojama lielākā izaugsme Baltijas valstu vidū - BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pirmajā pusgadā bija par 43,8% lielāks nekā pērn. Turklāt BTA Latvijā šogad strādājis ar 1,8 miljonu eiro peļņu.

BTA Latvijā bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 41,0 miljonus eiro, pretstatā 28,5 miljoniem eiro pērn. Tieši Latvijas tirgū sasniegtie rezultāti deva ievērojamu kāpumu kopējā Baltijas tirgū, kur prēmiju kopējais apjoms sasniedza 108,8 miljonus eiro (+32,3%). Lietuvā prēmiju apjoms pieauga par 26,4%, bet Igaunijā - par 25,6%.

BTA peļņa pirms nodokļu nomaksas šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 4,2 miljonus eiro, kas ir par 2,8% vairāk nekā pērn. Latvijā peļņa pieauga trīs reizes un sasniedza 1,8 miljonus eiro, kamēr Lietuvā peļņas kāpums bija 12,1%, un sasniedza 3,7 miljonus eiro. Igaunijā šogad piedzīvoti zaudējumi 1,3 miljonu eiro apjomā. Latvijā pirmajos sešos mēnešos BTA visvairāk prēmijās parakstījusi veselības apdrošināšanā - 13,9 miljonus eiro (+55,8 %), KASKO apdrošināšanā – 8 miljonus eiro (+36,5%) un transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanā - 7,9 miljonus eiro (+80,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

RePharm nomaksā nodokļos 30 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 14.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gadā AS RePharm valsts kopbudžetā kopā samaksājusi turpat 30 miljonus eiro. RePharm pārvaldīto uzņēmumu grupā kopā strādāja apmēram 3200 darbinieki.

RePharm pārvaldīto uzņēmumu kopējais apgrozījums 2016.gadā veidojis 229 miljonus (229 039 000) EUR. Salīdzinot ar 2015.gadu, RePharm kopējais apgrozījums pieaudzis par 15,6% jeb 31 miljonu (30 985 066) EUR.

RePharm EBITDA* rādītājs 2016.gadā sasniedzis 30,8 miljonus (30 841 322) eiro, tas ir par 3,36% vairāk, salīdzinot ar 2015.gadu.

RePharm lielākos nodokļu maksājumus veidoja darbaspēka nodokļi, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSOI), pievienotās vērtības (PVN) un uzņēmuma ienākuma nodokļi (UIN). RePharm pārvaldīto uzņēmumu nomaksātie nodokļi veido šādu ainu:

- AS Veselības Centru Apvienība kopā nodokļos ir samaksājusi 5 miljonus, no kuriem VSAOI veido 3 miljonus, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 1,68 miljonus eiro. Savukārt SIA Centrālā Laboratorija – 0,96 miljonus eiro, no kuriem VSAOI veido 0,63 miljonus, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 0,34 miljonus eiro. Veselības Centru Apvienības kopējais apgrozījums 2016.gadā bija 18,7 miljoni eiro, bet Centrālās Laboratorijas – 7,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,69 miljonus eiro, kas ir par 33% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Japānā – par 6430%, Lietuvā – par 161%,Gruzijā – par 155%, Kazahstānā – par 118%, un Baltkrievijā, kur realizācija pieaugusi par 92%. 2018. gada februārī veiktas būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Tadžikistānu. Lielākie noieta tirgi bija Latvija, Krievija, Baltkrievija un Ukraina. Koncerna produkti tika realizēti 35 valstīs.

Aptieku tīkla «Latvijas aptieka» realizācija sasniedza 1,68 miljonus eiro, kas ir tikpat, cik šajā laikā pērn. 2018. gada februārī darbojās 68 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma «Silvanols» apgrozījums 2018. gada februārī bija 0,59 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk nekā šajā periodā pērn. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja «Tonus Elast» un «Elast Medikl», kas nodarbojas ar «Tonus Elast» produktu izplatīšanu Krievijā, realizācija 2018. gada februārī veidoja 0,65 miljonus eiro. Ārstniecības iestāžu «Klīnika DiaMed» un «OlainMed» kopējais apgrozījums šajā laikā bija 0,2 miljoni eiro. Baltkrievijas zāļu tēju un ārstniecības augu pulveru ražotāja «NPK Biotest» apgrozījums 2018. gada februārī sasniedza 0,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aizdomās par ES struktūrfondu līdzekļu izkrāpšanu aizturētas divas personas; izkrāpti vairāk nekā 69 tūkstoši eiro

Lelde Petrāne, 15.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 69 tūkstošu apmērā, Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu, lai noskaidrotu, vai ir veiktas nelikumīgas darbības saistībā ar finansējuma izkrāpšanu mantkārīgos nolūkos. Izmeklēšanas laikā aizdomās par krāpšanu aizturētas divas personas, policija turpina izmeklēšanu.

Valsts policija saņēma informāciju par aizdomām, ka kāds projektu iesniedzējs, iespējams, izkrāpis naudu no ES struktūrfondu līdzekļiem vairāk nekā 69 tūkstošu eiro apmērā. Lai noskaidrotu notikušā apstākļus, Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki 2015.gada decembrī uzsāka kriminālprocesu, lai noskaidrotu vai kādas personas veikušas pretlikumīgas darbības mantkārīgos nolūkos.

Lai panāktu ES struktūrfondu līdzekļu piešķiršanu, kāds uzņēmums iesniedza projektu, kurš guva atbalstu un tika realizēts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas laikā, kura uzraudzība notika 5 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad bezdarbnieku pabalstos izmaksāti 86,7 miljoni eiro jeb 66,6% no gada plāna

LETA, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šī gada pirmajos astoņos mēnešos bezdarbnieku pabalstos izmaksājusi 86,708 miljonus eiro jeb 66,6% no gada plāna, liecina VSAA publiskotā statistika.

Kopumā šogad provizoriski bezdarbnieka pabalstos ir plānots izmaksāt 130,285 miljonus eiro. Vidēji mēnesī bezdarbnieku pabalstos tiek izmaksāti 10,8 miljoni eiro.

Visvairāk šogad izmaksāts februārī - 11,605 miljoni eiro, kad pabalstu saņēma 34 541 cilvēks, bet vidējais tā apmērs bija 332 eiro mēnesī.

Savukārt vismazāk izdevumu šogad bijis maijā, kad 32 077 bezdarbniekiem pabalstos izmaksāti 10,232 miljoni eiro jeb vidēji 316 eiro mēnesī. Tikmēr apdrošināšanai bezdarba gadījumā šogad veiktas obligātās iemaksas 105,079 miljonu eiro apmērā, bet kopumā šogad tam paredzēts iekasēt 157,360 miljonus eiro. 2018.gadā bezdarbnieku pabalstos tika izmaksāti 119,887 miljoni eiro jeb 94% no gada plāna, bet apdrošināšanas obligātajās iemaksās tieši šim mērķim iekasēti 156,148 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa otro kārtu plāno uzbūvēt par 62 miljoniem eiro lētāk, nekā piedāvāja tagadējais būvnieks

LETA, 09.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa otro kārtu plāno uzbūvēt par aptuveni 62 miljoniem eiro lētāk, nekā to piedāvāja izdarīt pašreizējais būvnieks pilnsabiedrība SBRE jeb apvienība SIA Skonto būve un SIA Re&Re, liecina Veselības ministrijas (VM) sagatavotais informatīvais ziņojums par slimnīcas jaunā korpusa otrās kārtas attīstību.

Informatīvais ziņojums šodien izskatīts Ministru kabinetā.

Ziņojumā teikts, ka viens no attīstības variantiem bijis korpusu turpināt atbilstoši SBRE finanšu piedāvājumu izmaksām un slimnīcas veiktajam aprēķinam par aprīkošanas izmaksām, kas paredz kopējās izmaksas vairāk nekā 153 miljonu eiro apmērā. Tomēr VM sarēķinājusi, ka Stradiņa slimnīcas otrās kārtas attīstībai, tai skaitā projektēšanai, būvniecībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī telpu aprīkošanai nepieciešami 91,07 miljoni eiro.

Aprēķināts, ka projektēšana izmaksās 3,42 miljonus eiro, autoruzraudzība - 684 727 eiro, būvniecība - 68,47 miljonus eiro jeb 1815 eiro ar pievienotās vērtības nodokli par vienu izbūvējamo kvadrātmetru. Būvuzraudzība izmaksās 1,36 miljonus eiro, bet telpu aprīkošana - 17,11 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupas peļņa Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī bija 12 miljoni eiro, kas ir par 90% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, informē SEB bankas pārstāvji.

Peļņas pieaugums ir skaidrojams ar izmaksu un uzkrājumu samazinājumu, kā arī ienākumu pieaugumu, ko sekmējusi klientu aktivitāte visos segmentos.

2017. gada trīs mēnešos SEB banka piešķīrusi aizdevumus par kopējo summu 194 miljoni eiro, kas ir par 50% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. No jauna piešķirtais finansējums mājokļu iegādei veido 28 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk, bet līzinga jaunais finansējums sasniedzis 26 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī. SEB bankas kopīgais kredīta portfelis ir palielinājies par 5% un pirmā ceturkšņa beigās veido 2 miljardus 537 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums SIA «BSW Latvia» finanšu gadā no 2017.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada 31.martam palielinājis apgrozījumu līdz 51,819 miljoniem eiro, kas bija par 12,2% jeb 5,638 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem sasniedza 3,570 miljonus eiro, kas bija par 68,4% jeb 1,451 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmums pamatā produkciju eksportē. Pagājušajā finanšu gadā 42% no saražotās produkcijas eksportēti uz Lielbritāniju, 45% pārdoti gan Eiropā, gan Tuvajos un Tālajos Austrumos, ASV un citos reģionos, savukārt vietējā tirgū pārdoti 13% no saražotās produkcijas, sacīts SIA «BSW Latvia» 2017./2018.gada pārskatā.

SIA «BSW Latvia» norāda, ka 2017.gadā pasaulē pieauga pieprasījums gan pēc zāģmateriāliem, gan zāģēšanas procesa blakus produktiem. Savukārt otrajā pusgadā strauji pieauga zāģbaļķu cenas, kas bija saistīts ar koksnes pieejamību, konkurenci un laikapstākļiem. Līdz ar to pieauga arī zāģmateriālu un pārējo blakus produktu cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Rīgas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji varētu vidēji par 50% samazināt siltumenerģijas patēriņu un vienlaikus palielināt sava īpašuma vērtību, Attīstības finanšu institūcija ALTUM aicina pieteikties dalībai daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes valsts atbalsta programmā, informē ALTUM sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Tās ietvaros līdz 2022.gadam pusi no summas, kas nepieciešama māju atjaunošanai, iespējams saņemt kā grantu jeb dāvinājumu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš norāda, ka raugoties pēc jau iesniegto pieteikumu skaita, šobrīd Rīga ir otrā aktīvākā pilsēta Latvijā – kopumā no galvaspilsētas dalībai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes palielināšanas programmā saņemti jau 19 pieteikumi. «Šāda aktivitāte ir apsveicama, tomēr aicinu rīdziniekus būt vēl izlēmīgākiem saistībā ar savu māju atjaunošanu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir jūsu iespēja uzlabot savus dzīves apstākļus, padarot tos daudz komfortablākus. Otrkārt - ES fondu līdzekļi, ar kuru palīdzību var nosegt pusi no būvniecības izdevumiem, šim nolūkam, iespējams, būs pieejami vēl tikai nepilnus piecus gadus, tāpēc ir vērts pasteigties,» uzsver I. Salmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas stadionam pietuvināto ielu remontdarbiem atvēlēs 10 miljonus eiro

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par desmit miljoniem eiro līdz 2020.gada beigām trīs kārtās veiks Daugavas stadionam pietuvināto ielu remontdarbus, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa skaidroja, ka projekta pirmajā kārtā notiks Vagonu ielas sakārtošana, tai skaitā, Vagonu ielas pārbūve ar caurbrauktuvi zem Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada, Augšielas pārbūve, Ata ielas pārbūve, Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve, kā arī lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektora izbūve no Augšielas un Jāņa Asara ielas krustojuma līdz Vagonu un Pērnavas ielas krustojumam.

Otrajā kārtā tiks veikta ārējo inženierkomunikāciju sakārtošana, kas paredz lietus ūdens kanalizācijas kolektora izbūvi Matīsa ielas posmā no Vagonu un Matīsa ielas krustojuma līdz Matīsa un Valmieras ielas krustojumam, kā arī Valmieras ielā līdz Lāčplēša un Satekles ielas krustojumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm šogad plāno konsolidēto apgrozījumu 127 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm akcionāru sapulcē šī gada 1. jūnijā tika apstiprināts uzņēmuma darbības plāns, kas paredz, ka tā nekonsolidētais apgrozījums 2017. gadā sasniegs 96 miljonus eiro, savukārt konsolidētais apgrozījums – 127 miljonus eiro.

Saskaņā ar provizoriskajiem apgrozījuma rādītājiem 2017. gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegti 50% no visa 2017. gadā plānotā nekonsolidētā apgrozījuma un 46% no gadā plānotā konsolidētā apgrozījuma.

Kompānija informē, ka Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada jūnija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,11 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Turkmenistānā, kur tā ir palielinājusies par 1206%, Itālijā – par 296%, Kazahstānā – par 103%, Polijā – par 78%, un Baltkrievijā – par 60%. 2017. gada jūnijā Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Nīderlandi. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 38%. Olainfarmm koncerna lielākie noieta tirgi jūnijā bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinetā (MK) izskatīti Finanšu ministrijas virzītie MK noteikumu grozījumi, ar kuriem tiek ieviesta stingrāka disciplīna attiecībā uz sākotnēji plānoto Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondu) projektu īstenošanas un plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas termiņu, kā arī apjoma ievērošanu.

Kā iepriekš ziņots, atsevišķās nozarēs ir vērojami projektu plānu izpildes kavējumi. Secināts, ka finansējuma saņēmēji maksājumu pieprasījumu iesniegšanas plānu izpildē būtiski neievēro disciplīnu – bieži neiesniedz maksājumu pieprasījumus plānotajā termiņā un plānotā finanšu apjomā, kā arī vairākkārt iesniedz mainītus maksājumu pieprasījumu plānus, tos ievērojami samazinot gan pa mēnešiem, gan gadā kopumā.

Lai novērstu turpmākus ES fondu finansējuma ieviešanas riskus un disciplinētu projektu īstenošanu, lemts par nepieciešamību virzīt grozījumus ar projektu īstenošanas nosacījumu kontroli saistītajos MK noteikumos.

MK noteikumu grozījumi sagatavoti, lai noteiktu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) kā sadarbības iestādes rīcību situācijā, kad finansējuma saņēmēja projekta gada finanšu plāns nav izpildīts par vairāk nekā 25% vai finansējuma saņēmējs projektu vēlas pagarināt par vairāk nekā 6 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada jūnija rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 11,8 miljoniem eiro, kas ir par 16% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā, informē uzņēmums.

Savukārt pusgada provizoriskie pārdošanas rezultāti uzrāda 5% pārdošanas pieaugumu attiecībā pret 2017.gada pirmo pusgadu, sasniedzot 61.9 miljonus eiro. Pirmajā pusgadā «Olainfarm» grupas produkcija tika pārdota 50 pasaules tirgos.

Kā liecina konsolidētie jūnija pārdošanas dati, pozitīvu ietekmi uz rezultātu atstājis pārdošanas kāpums trīs lielākajos koncerna produkcijas noieta tirgos – it īpaši Krievijā, kur realizācija jūnijā augusi par 77%, Latvijā jūnijā sasniegts 27% pieaugums, bet Baltkrievijā uzņēmums jūnijā pārdevis par 20% vairāk nekā pērn šajā laikā. Lai arī jūnijā atzīmēts kritums Ukrainā, pusgada griezumā arī Ukrainas tirgus demonstrējis 12% pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,04 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Tadžikistānā, kur tā ir palielinājusies par 349%, Vācijā - par 110%, Krievijā - par 93%, un Baltkrievijā - par 63%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā - par 49%. 2017. gada augustā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Turkmenistānu un Nīderlandi.

AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada augustā veidoja 1,83 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada augustā bija 0,38 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada augustā realizēja produkciju septiņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Baltkrievijā un Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru