Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Rīgā, Šampēterī top apģērbi no auduma, kas izgatavots no okeānos savāktiem plastmasas atkritumiem.

«Atkritumi ir milzīga problēma. Šeit Latvijā īsti neizjūtam apkārtējās vides piesārņojumu, jo dzīvojam relatīvi tīrā valstī. Taču mūsu uzņēmums ražo sporta apģērbu aktīva dzīvesveida piekritējiem ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, kuri tad arī redz piesārņojuma negatīvo ietekmi uz vidi katru dienu. Vēl pirms trīs gadiem reti kurš gribēja vilkt krekliņu, kas ražots no plastmasas. Tagad domāšana mainās,» biznesa portālam db.lv stāsta SIA Aspect dizaina un produktu attīstības vadītāja Evelīna Matjušenko.

E. Matjušenko atzīst, ka ideja par apģērbu, kas ražots no okeānā savāktiem atkritumiem, savā ziņā ir arī labs mārketinga rīks pārdošanā, taču vienlaikus viņa akcentē, ka tas iet roku rokā ar vides problēmu risināšanu. SIA Aspect ražo pasūtījuma apģērbu, kā arī attīsta savu zīmolu Trio Sports.

Jaunākajā "H&M Conscious Exclusive A/W20" kolekcijā apģērbi radīti no ilgtspējīgas izcelsmes materiāliem, kas izgatavoti no atkritumiem, informē uzņēmums.

A/W20 kolekcijā ir iekļauti inovatīvi audumi un procesi, kas pārtikas augu atkritumus pārveido par dabīgām šķiedrām, audumi, kas izgatavoti no ilgtspējīgas izcelsmes koksnes celulozes, vai izmantots unikāls process no apģērba līdz apģērbam.

"A/W20 kolekcijā mēs vēlējāmies rādīt piemēru - pārkāpjot radošuma un ilgtspējīgas modes robežas - koncentrējoties uz atkritumiem. Rezultātā, katra šīs kolekcijas lieta ir veidota no patiesi lieliskiem materiāliem, kas radīti no atkritumiem. Strādājot ar šāda veida pārstrādi un runājot ar skaistuma starpniecību, mēs ceram, ka atkritumi var būt daļa no ilgtspējīgas modes nākotnes," komentē Anna-Sofija Johansone, "H&M" radošā konsultante.

Tauriņš no kungu aksesuāra kļuvis par abiem dzimumiem piemērotu akcentu, atkāpies no tradicionālās formas un krāsām

Pirms trim gadiem, kad Gerdas Liepiņas meitai Penelopei bija vien daži mēneši, jaunā māmiņa nolēma, ka paralēli meitiņas audzināšanai vēlas sevi nodarbināt. Palēnām tapa tolaik «svaigi» aksesuāri – tauriņi. «Skatījos bildes un sapratu, ka tauriņš ievērojami maina tēlu,» saka Gerda. Aksesuāru zīmols nosaukts par godu viņas meitai – Penelopes tauriņi. Raksturojot atšķirības starp pirmajiem tauriņiem un tiem, ko viņa šuj tagad, Gerda norāda, ka izmaiņu ir daudz. «Tagad es saprotu, ko daru. Pašā sākumā vienu tauriņu taisīju vairākas stundas. Tas bija piņķerīgi, turklāt pirmajā reizē muļķīgi biju paņēmusi velvetu, kas ir biezākais audums,» viņa atminas. Tagad viņai ir ne vien tauriņi, bet arī tiem piemērotas iepakojuma kastītes. Tās noder gan tirdzniecībai, gan kā dāvanu iesaiņojums. Tās ir arī ērtas turpmākai mantas uzglabāšanai. Gerda ir radījusi arī maisiņus, birkas. «Ja es šos tauriņus pirktu pati sev, man būtu prieks, izejot no veikala, – gan par produktu, gan par kastīti, gan par maisiņu,» saka Gerda.

Brīdī, kad tekstilmateriāls kādam šķiet lieks, sākas tā ceļojums. Galamērķi ir vairāki, bet parasti tas tiek apglabāts poligonā; pagaidām Latvijā neviena rūpnīca neveic tekstila pārstrādi , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir vairāki šķirošanas laukumi, kur tiek pieņemti tekstilizstrādājumi, lielākoties tos cilvēki izmet konteinerā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, kas pēc tam nonāk atkritumu poligonā un tur arī tiek apglabāti. Latvijas poligonos apglabātie tekstila materiāli ir vidēji 3% no visām saimnieciskajām drazām. Eiropas valstīs vidēji tie ir 12%, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati.

Ik gadu sadzīves atkritumos nonāk liels daudzums apģērbu, un lielākā daļa no šīm drēbēm varētu tikt izmantotas vēlreiz, atkal lietotas vai pārstrādātas. Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas iedzīvotājiem nodot tekstilizstrādājumus pārstrādei.

#Maigi audumi, sievišķīgas krāsas un mežģīnes ir tikai palīginstrumenti, jo visam pāri ir apģērbu siluets.

Zīmola Ameelija rokraksts ir sievišķība; tā izstaro no ikkatra Diānas Sipkovskas-Romānes radītā apģērba

Maigi audumi, sievišķīgas krāsas un mežģīnes ir tikai palīginstrumenti, jo visam pāri ir apģērbu siluets.

Biznesa idejas pirmie iedīgļi viņai parādījušies līdz ar meitas Amēlijas piedzimšanu pirms pieciem gadiem. Kad meitai bija jāsāk iegādāties biezenīši burciņās, Diānai radās doma, ka tās var pārtapt par kaut ko vairāk. «Apdarināju tās ar mežģīņu lentēm, un radās mīlīgi mājas dekori – svečturīši. Un tad idejas nāca viena pēc otras. Izdomāju apcakot arī zeķes, getras, tad lietussargus, somas, cimdiņus. Visu, ko uztaisīju, atrādīju internetā, un, ja kādam bija interese, tas varēja pieteikties. Tagad es šuju kleitas, svārkus, kostīmus, mežģīņu aprocītes, pa retam arī šo to bērniem. No aksesuāru šūšanas vismaz pagaidām esmu pagājusi maliņā,» stāsta Diāna, kuras dzimtā pilsēta ir Valmiera.

Vilnas pārstrādes uzņēmumam SIA Limbažu Tīne pirms Dziesmu un deju svētkiem ir daudz pasūtījumu

Limbažu Tīne specializējusies vilnas un linu izstrādājumu ražošanā. Uzņēmumā auž etnogrāfiskos audumus pēc autentiskiem paraugiem. Ražošana notiek ēkā, kurai rit jau 104. gads. Interesanti, ka uzņēmumā darbojas vairākas vēsturiskas iekārtas, to vidū joprojām tiek izmantota simtgadīga auduma prese, kas darbojas no uzņēmuma pirmsākumiem.

No Latvijas un Jaunzēlandes

SIA Limbažu Tīne ražošanas vadītāja Anna Vintere stāsta, ka vidēji vienā dienā tiek pārstrādāti līdz 200 kg dzijas, mēnesī vidēji – ap trīs līdz četrām tonnām. Vidēji dienā uzņēmuma darbinieces noauž ap 18 metriem etnogrāfisko audumu. Pavisam uzņēmumā ir 10 aužamās stelles. Atkarībā no auduma, viena darbiniece dienā var noaust sešus, astoņus metrus. Lēnāk izdodas tie audumi, kam krāsu toņi ir biežāk jāmaina. Segas mēnesī tiek saražotas atkarībā no tā, kāds ir pieprasījums. Klienti ir Latvijas uzņēmumi, kas saražoto eksportē uz citām valstīm.

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan pasūtīt individuāli šūtus uzvalkus, gan iegādāties jau gatavus.

Ideja par salona atvēršanu uzņēmuma īpašniekiem bijusi jau kādu laiku. Sākotnēji uzņēmums plānoja nodarboties tikai ar individuāli šūtiem apģērbiem un apaviem, nodrošinot, ka klientu vizītes būs individuālas, slēgta tipa un veltītas konkrētajam cilvēkam.

"Sapratām, ka Latvijā auditorija ir mazliet citādāka, tāpēc nolēmām kļūt pieejamāki," atzīst BG Suits vadītāja Sandra Lipora. Līdz šim uzņēmums piecus gadus darbojās Blaumaņu ielā.

"Šeit esam atvērušies kā salons un veikals ar jau gatavo kolekciju, ar kuru pārkāpām saviem principiem, iedomām, ka visu šūsim tikai pēc cilvēka izmēriem. Sapratām, ka cilvēki mūsdienās ir steidzīgi, apģērbs ir nepieciešams ātri un uzreiz. Sākām ar krekliem, tad sekoja arī gatavās kolekcijas apavi, kuru dizainu arī paši veidojām, sadarbojoties ar apavu zīmolu WIMS. Visus apģērbu dizainus esam veidojuši paši, gājuši tam cauri – kvalitātes kontrolei mūsu darbinieki ir nēsājuši visu, sākot no zeķēm, lai saprastu, vai klientiem būtu ērti valkāt," stāsta S.Lipora.

Penelope’s bow ties ir zīmols Latvijā darinātiem krāšņiem tauriņiem dāmām un kungiem. Īpaši atlasīti audumi, cītīgs roku darbs un nenogurstošs meistares optimisms raksturo šo produkciju. Nereti izejmateriāli tiekot iepirkti Romas audumu veikalos, lai garantētu to neatkārtojamību un augsto kvalitāti.

Īpaša ir Penelope’s bow ties pēdējā kolekcija. Tās piedāvājumā ir izšūti tauriņi. Māksliniece atzīst, konkrētais projekts noteikti bijis laikietilpīgākais – ideja, ornamentu tapšana, skices, gleznojumi, diegu izvēle, to kombinācijas un audumi. Tomēr viņa ir pārliecināta: šī kolekcija «lidos».

Virtuāli ar krāšņajiem tauriņiem varat iepazīties mājas lapā: http://penelopesbowties.com/lv/, bet klātienē aicinām apmeklēt t/p Alfa Biznesa eskalatora stendu 1.stāvā no 1. līdz 30. novemrim.

Atgādinām, ka ar novembri sākas t/p Alfa un Dienas Biznesa projekta Biznesa eskalators noslēdzošā kārta un attiecīgi savus spēkus tirdzniecībā pārbaudīs pēdējie šīs sezonas divi dalībnieki: UNIQ cepures un Penelope’s bow ties.

Vilnas pārstrādes uzņēmums SIA Limbažu Tīne ražo dzijas un austos izstrādājumus – tautastērpus, segas, galda segas, dvieļus.

Šobrīd visvairāk tiek darināti audumi tautastērpiem, jo pirms vasarā gaidāmajiem XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem ir pats karstākais darbalaiks, kad jāpilda ļoti daudz pasūtījumu. Uzņēmumā auž etnogrāfiskos audumus pēc autentiskiem paraugiem. Ražošana notiek ēkā, kurai jau rit 104. gads. Interesanti, ka uzņēmumā darbojas vairākas vēsturiskas iekārtas, to vidū joprojām tiek izmantota simtgadīga auduma prese, kas darbojas no uzņēmuma pirmsākumiem.

SIA Limbažu Tīne ražošanas vadītāja Anna Vintere stāsta, ka vidēji vienā dienā tiek pārstrādāti līdz 200 kg dzijas, mēnesī vidēji ap trīs līdz četrām tonnām. Vidēji dienā darbinieces noauž ap 18 m etnogrāfisko audumu. Pavisam uzņēmumā ir 10 aužamās stelles.

Veļas ražotāja AS Lauma Lingerie pagaidām nav saskārusies ar jebkādām problēmām, kas skartu mežģīņu biksīšu eksportu uz Muitas savienības valstīm - Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu, sacīja Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone.

Krievijas ziņu aģentūra ITAR-TASS informē, ka jau kopš 2010.gada Muitas savienības teritorijā aizliegts ražot, ievest un pārdot mežģīnu biksītes no sintētiskajiem materiāliem, kuru higroskopiskums nesasniedz 6%. Vairumam mežģīņu biksīšu, kuras tiek ražotas no sintētiskajiem materiāliem, higroskopiskums ir 3-3,6% robežās.

«Līdz šim nekādu problēmu mūsu produkcijas eksportam uz šīm valstīm nav bijis. Neesam saņēmuši arī nekādu informāciju, ka biksītes varētu neatbilst prasībām,» skaidroja Matisone.

ITAR-TASS ziņo, ka vairāki Krievijas ražotāji informējuši par to, ka līdz 2014.gada 1.jūlijam ir atļauts ražot un pārdot mežģīņu biksītes saskaņā ar agrāk saņemtajiem atbilstības sertifikātiem, bet pēc šī datuma sertifikātus pagarināt nevarēs. Savukārt Eirāzijas ekonomiskās komisijas tehniskā regulējuma ministrs Valērijs Koreškovs ITAR-TASS norādījis, ka prasības nav jaunas un drīzāk būtu jānoskaidro, kādā veidā līdz šim Krievijas tirgū nonākusi prasībām neatbilstoša produkcija.

Uzņēmumā «Mailīšu Fabrika» audumu ražošana notiek, izmantojot ar rokām darbināmas stelles - gan senākas, gan jaunākas, piemēram, programmējamās datorstelles.

Aušanas darbnīcā "Mailīšu Fabrika" audēja Ilze Mailīte ik dienu auž pie kādām no piecām stellēm, kas ir darba kārtībā. No tām vienas ir Somijā ražotās programmējamās stelles. Darbs ar tām atvieglo audēja darbu un paātrina procesu, jo aužamais raksts tiek uzzīmēts datorā, no kura programmbloks nolasa attiecīgā raksta rindu un vada nīšu kāršu pacelšanu. Izmantojot tradicionālās stelles, audējam jāmin kāda no 2-12 paminām, kas prasa papildu vērību un laiku. Visplatākie audumi top pie zemgalieša Pētera Viļumsona radītajām vienpaminas pusmehāniskajām stellēm, kuras var saukt arī par 20.gs. programmējām stellēm jeb datorstellēm, kas kopumā aizņem 12m2 lielu platību.

Apsīkstot tirdzniecībai uz ASV, pašmāju bērnu apģērba zīmols "mimiikids" iekaro vietējo pircēju sirdis.

Uzņēmuma "mimii" izveidotāju Artu Hāzi apģērbu pasaule aizrāvusi jau vairāk nekā desmit gadus. Šūšanas prasmes viņa apguva vidusskolas laikā, kad audumus neesot bijis viegli iegādāties, bet tā kā ģimenei tāda iespēja bijusi, tā izmantota. Dzimstot domai par savu uzņēmumu, viņa pievērsās apģērbu tirdzniecībai, vispirms - dārgāku, Dānijā šūtu, bet, sekojot 2008.gada krīzei - lietotu apģērbu. Arī lietoto apģērbu tirdzniecībai punktu pielika konkurence, Latvijā ienākot spēcīgākiem, lielākiem lietoto apģērbu veikalu tīkliem. Taču algotā darbā uzņēmēja nevēlējās atgriezties, tādēļ palēnām atkal pievērsās savam kādreizējam hobijam - šūšanai. Un, esot mājās ar bērniem, tika radīti apģērbi tieši viņiem.

Jaunā vīriešu veļas zīmola «tom àdam» peldšortu kolekcija ir veidota no pārstrādātas okeānā atrastas plastmasas, kas darīts, lai saudzētu vidi un piedāvātu patērētājiem ilgtspējīgas alternatīvas, jo viena no «tom àdam» prioritātēm ir ētiska ražošana.

Zīmola attīstītājs Toms Ādams Vītoliņš novērojis, ka pēdējā gada laika ilgtspējas tēma kļūst arvien aktuālāka un uzskata, ka cilvēki ikdienā piedomā par to, ka ir atbildīgi par lietām, ko ienes un atstāj šajā pasaulē. «Cilvēki arvien vairāk piedomā pie kaitējuma, ko nodarām, un sāk apzināties un interesēties par pozitīvām alternatīvām un dabai draudzīgu dzīvesveidu – ja varam izmantot salmiņus no bambusa vai makaroniem, kādēļ patērēt nepārstrādājamus tekstilmateriālus?» tā viņš.

Viena no «tom àdam» prioritātēm ir ētiska ražošana. Tādēļ nemitīgi tiek meklēti veidi, kā ražošana procesu padarīt ētiskāku un dabai draudzīgāku. «Gandrīz visi peldšorti tiek izgatavoti no poliestera. Šie audumi ir izgatavoti no plastmasas un tie nav biodegradabli, tātad tie būs uz šīs zemes vel ļoti ilgu laiku. Tāpat tie patērē daudz vairāk ūdens kā materiāla izveide no pārstrādātas okeānā savāktas plastmasas. Tādēļ mūsu mērķis ir sākt pašiem ar sevi un censties vismaz mazliet uzlabot šo situāciju,» saka T. Ā. Vītoliņš.

Zīmola "Littleberry" dizaina auduma autiņbiksītes un aksesuāri tiek ražoti Latvijā, taču vairums no produktiem aizceļo ārpus mūsu valsts robežām.

"Littleberry" stāsts aizsākās pirms aptuveni trīs gadiem. "Drīzumā bija jādzimst mūsu jaunākajai meitiņai. Jau agrāk praksē bija izmēģināti auduma autiņi un modernās auduma autiņbiksītes vecākajām meitām, un tas šķita samērā vienkārši un daudz skaistāk nekā vienreizlietojamās autiņbiksītes. Turklāt tas, ko uzreiz ievērojām ģimenē - lietojot auduma autiņbiksītes, izdevās ievērojami samazināt arī ikdienā izveidoto atkritumu daudzumu," idejas rašanos atceras "Littleberry" izveidotāja Elīna Neiberga.

Viņa stāsta, ka 2017.gadā, kad dzima jaunākā meita, domāja par to, ka labprāt ieviestu moderno auduma autiņbiksīšu lietošanu ikdienā, pavisam iztiekot bez vienreizlietojamajām, turklāt, lai dizains būtu tieši tāds, kādu gribas un lai būtu droši par izmantoto materiālu izcelsmi un kvalitāti, ražošanu varētu uzsākt paši.

Sieviešu apģērbu zīmols Paiya laidis klajā savu jauno 2013. gada pavasara un vasaras apģērbu kolekciju «Proza ziedam».

Apģērbu kolekcija ieturēta jauktajā stilā, kurā iezīmējas klasiskā un romantiskā stila dominantes, un sastāv no dažādu veidu blūzēm, topiem, žaketēm, svārkiem un kleitām.

Tērpu krāsu palete – rožu sārts, smilšu un brūnie toņi, kas pretstatīti piparmētru un salātu krāsai, balts, bēšās krāsu nianses un sārti oranžais. Izmantotie materiāli – dabīgais zīds, kokvilna, viskoze un jauktu šķiedru audumi.

Topu apdrukai izmantots Leldes Rancānes oriģinālzīmētais stilizēts begonijas zieds.

Skinny Latvian niša ir izvēlēta šaura – bikses tieviem un gariem vīriešiem; uzņēmums domā arī par apģērbiem sievietēm.

Skinny Latvian šī brīža pamatfokuss ir izgatavot bikses gariem un tieviem vīriešiem, kuru augums ir līdz 2,05 m. Tādu gan ir samērā maz – aptuveni 5%. «Tas ir nišas produkts,» saka Ivars Krūtainis, SIA Skinny Latvian īpašnieks. Viņš pats ir garš un vienmēr viņam ir bijušas problēmas nopirkt drēbes, it sevišķi bikses un kreklus. Piemēram, krekliem piedurknes ir par īsu, savukārt, izvēloties lielāku izmēru, lai roku garums būtu pieņemams, krekls karāsies kā maiss. Ar biksēm – līdzīgi. Ivars bija gadiem mocījies, meklējot apģērbu, tāpēc brīdī, kad apsvēra domu uzsākt ko savu, lēmums bija skaidrs – jāšuj drēbes.

Cenšoties ar savām klientēm pavadīt pēc iespējas ilgāku laiku, bērnu apģērbu ražotāja SIA Petra.lv piedāvā apģērbu arvien vecākām meitenēm

Biznesa sākumposmā, kad DB viesojās uzņēmumā, tās dibinātājas Katrīna Pastore-Ozoliņa un Juta Ķimenīte darbojās divatā, tomēr pirms kāda laika viņām pievienojusies Inese Valta, kura atbild par Petra iziešanu ārpus Latvijas robežām. Sākums biznesā nav viegls, tomēr šo posmu atvieglo tas, ka viņas ir trīs īpašnieces. «Ir labi, ka neesi viens, mums katrai ir sava atbildība. Taču vienlaikus esam lietas kursā par visu, kas notiek, vienojamies kopā,» teic Katrīna Pastore-Ozoliņa, SIA Petra.lv līdzīpašniece.

Raksturojot bērnu modi, viņa teic, ka šobrīd priekšplānā ir ērtība un funkcionalitāte. Vecāki, izvēloties apģērbu sev, nereti nepievērš uzmanību tā sastāvam, savuklārt tam, kādi materiāli izmantoti bērnu apģērbā, mammas izteikti pievērš uzmanību. Bērnu apģērbu vecāki savām atvasēm izvēlas līdz četru gadu vecumam, vēlāk viņiem ir arvien mazāka teikšana.

Planšetdatoru filca somu un mobilo telefonu maciņu zīmols Lote, kas dod iespējas strādāt cilvēkiem ar invaliditāti, ir izveidojis jaunu somu kolekciju, kas paredzēta 15 collu planšetdatoriem.

Kolekcija veidota, gatavojoties Latvijas simtgadei: tā atspoguļo sevī Latvijas reģionus un to tautastērpu tradīcijas. Soma Zemgale veidota, izmantojot Zaļenieku tautastērpu motīvus, somas Kurzeme izgatavošanā tika pielietota Kurzemes tautastērpu villaine. Somu Latgale, savukārt, izdaiļo Mērdzenes tautastērpa audums. Drīzumā Lote piedāvās arī kosmētikas somas ar moderniem rakstiem.

Somu ražošanā tiek izmantoti uzņēmuma Limbažu tīne austie etnogrāfiskie audumi, tādejādi veicinot atbalstu vietējam ražotājam. «Valsts simtgadē ir īpaši svarīgi atcerēties par cilvēkiem no sociāli mazaizsargātām riska grupām. Tāpēc invalīdu nodarbināšanai ir arī liela pievienotā vērtība – tiek celta pašapziņa un veicināta sociālā integrācija, kas ļauj sociāli atstumtiem cilvēkiem sajusties piederīgiem un vajadzīgiem,» komentē Ina Stupele, biedrības Taureņa efekts projektu vadītāja

2013. gadā Veronā, Itālijā, dibinātais sociālais kooperatīvs Progetto Quid nodarbina sociāli mazaizsargātas sievietes un vienlaikus mēģina mazināt modes ietekmi uz vidi

«Itālijā ir diezgan augsts sieviešu bezdarba līmenis, jo īpaši to vidū, kuras ir cietušas no fiziskas vai psiholoģiskas vardarbības, cilvēktirdzniecības u.tml. Viņām ir grūtāk piekļūt darba tirgum,» stāsta Džūlija Hjūstone (Giulia Houston), Progetto Quid korporatīvo attiecību vadītāja. Organizācijā strādā 90 cilvēki, no kuriem 60 ir nodarbināti ražošanā. 80 līdz 90% darbinieku ir sievietes vecumā no 19 līdz 65 gadiem. Nākotnes plānos ietilpst ražošanā nodarbināto skaitu palielināt līdz 120.

Kooperatīvs pievērš uzmanību arī ilgtspējas aspektiem. Sākumā tas izmantoja tikai ziedotus materiālus, bet, pieaugot apjomiem, tas vairs nav iespējams. Progetto Quid joprojām cenšas mazināt ietekmi uz vidi, pērkot materiālus, kas palikuši pāri no iepriekšējām kolekcijām un ko ir sarežģīti izmantot ražošanā, jo pāri palikušais audums nav pietiekami lielā apjomā tradicionālajai ražošanas ķēdei. Tehniski tiem ir zemāka tirgus vērtība un tos pārdod par zemāku cenu. «Ātrās modes zīmolu veikalos teju katru nedēļu ir cita kolekcija, bet mums aptuveni sešus mēnešus ir vienu un to pašu modeļu apģērbi, mainās vien audumi, ko izmantojam savos tērpos. Tie variējas atkarībā no tā, kāds materiāls mums ir pieejams. Klientam tas patīk, jo tas nozīmē, ka tāda žakete kā viņam, varētu būt vēl vien 40 cilvēkiem,» skaidro Dž. Hjūstone.

Bijušajā tekstilrūpnīcā «Rīgas manufaktūra» 90-to gadu gaisotnē norisinājās ikgadējā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu modes skate, kurā tika demonstrētas 19 spilgtākās Dizaina nodaļas Modes mākslas apakšnozares studentu kolekcijas.

2018. gads LMA modes katedrai ir īpašs, jo tiek atzīmēti 25 gadi, kopš Latvijā ir pieejama profesionāla augstākā izglītība modes dizaina jomā.

Kolekcijas tika demonstrētas rūpnīcas angārā. Kā centrālie scenogrāfijas elementi plašās telpas piepildīja senatnīgas mucas, kabeļi un starmešu gaismu spēles, kas aizveda gadu desmitus tālā pagātnē.

LMA modes skatē savas kolekcijas sievietēm un vīriešiem demonstrēja modes dizaina bakalaura un maģistra programmu studenti: Laura Valtera, Anna Elizabete Kasparsone, Ieva Kupcāne, Elīna Grīnberga, Baiba Tamane, Marta Laima Mielava, Elīna Baltace, Una Bērziņa, Sanita Kapeika, Dita Enikova, Romija Štāle, Ksenija Belca-Beslere, Anita Leina, Monta Petersone, Evija Šaitere, Arvis Kantiševs, Anna Gulbe, Karina Krista Līkanse un Laima Jurča.

Apģērbam ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi, tā uzskata apģērbu zīmola Baiba Ladiga dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši.

Viņas skatījumā, ir vecmodīgi sekot modes tendencēm, un viņa nevēlas saviem pircējiem likt pirkt vēl un vēl, bet gan veicināt apzinātu patēriņu. Dizaineri uztrauc arī modes industrijas radīto atkritumu apjoms, tāpēc viņa izmanto drapēšanas tehniku un cenšas modelēt savu apģērbu tā, lai zudumu būtu pēc iespējas mazāk.

Vienlaikus B. Ladiga-Kobajaši atsakās no klasiskajām krādziņām un citiem elementiem, kas apģērbu valkāšanu padara sarežģītāku un prasa liekas pūles tā kopšanā. Dizainere ir pārliecināta, ka tieši mazie, neatkarīgie zīmoli var radīt pārmaiņas modes pasaulē un izglītot sabiedrību. Vairāk par savu ceļu modes pasaulē B. Ladiga-Kobajaši stāsta intervijā Dienas Biznesam.

«Draugiem Group» meitasuzņēmums AS «Printful Latvia» atklājis jauno Eiropas ražotni. Tā atrodas «Lidostas Parkā», Mārupes novadā.

«Printful» nodrošina apdrukas, noliktavas un izsūtīšanas pakalpojumus, kā arī grafiskā dizaina, foto/video, mārketinga un klientu apkalpošanas servisu maziem un vidējiem tiešsaistes biznesiem.

Jaunā ražotne ir vairāk nekā 4000 kvadrātmetrus plaša, un «Printful» vajadzībām rezervētas arī papildu telpas, kurās šobrīd atrodas īstermiņa nomnieki, sniedzot uzņēmumam attīstības iespējas nākotnē.

Uzņēmuma pārstāvis Raitis Puriņš atklāj, ka, pārceļoties uz jaunajām telpām, papildu investīcijas uzņēmumam nav bijusi vajadzība piesaistīt. «Draugiem.lv» veiksme sākotnēji ļāvusi attīstīties, taču šobrīd «Printful» pats ir kļuvis par veiksmīgu uzņēmumu, viņš akcentē.

Supermodele Miranda Kerra palīdzējusi prezentēt Austrālijas aviokompānijas Qantas Airways darbinieku jaunos formas tērpus, kas, pateicoties pašmāju dizainerim Martinam Grāntam, piedzīvojuši pirmās pārmaiņas 10 gadu laikā, ziņo Relaxnews.

Sākot ar nākamo gadu, aviokompānijas 12 600 uz zemes strādājošie un lidojumu apkalpes darbinieki iegūs jaunās formas, kas veidotas, apvienojot melnu, oranžu un rozā krāsu.

Qantas garderobē būs 35 dažādi apģērbi, kuros izmantoti 15 veidu audumi, kā arī Austrālijas Merino vilna.

Melnburnā dzimušais Austrālijas dizaineris Martins Grānts tagad par savām mājām sauc Parīzi un ģērbis arī tādas slavenības kā

Kāzas Latvijā šobrīd biežāk nekā agrāk rīko brīvā dabā, tādēļ līgavas izvēlas vieglas, plīvojošas un kustību neierobežojošas kleitas.

Šajā sezonā priekšroka tiek dota klasiskajiem modeļiem, kas papildināti ar mežģīnēm, taču ir bez liekiem dekoriem. Jaunas vēsmas kāzu kleitu modē ir apmetņi un pēc individuāla pasūtījuma veidotas matu rotas.

Vienkāršība, kvalitāte

Jauno līgavu stils pašreiz ir lakonisks, bez liekām detaļām – grezni izšūti audumi un smalki dekori atlikti malā, jaunākās tendences raksturo kāzu kleitu dizaineri un salonu pārstāvji. Lielāka uzmanība tiek pievērsta kleitu audumam un aizvien biežāk topošās līgavas nāk jau ar gataviem attēliem, kā kleitai jāizskatās, un zina, kādi aksesuāri tai piestāvēs.

Lielu uzmanību darba apģērbam pievērš apkalpojošā sfērā strādājošie, bet arvien biežāk arī ražošanas uzņēmumi izvēlas ne vien funkcionālus, bet arī izskatīgus tērpus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Lai gan darba apģērbam ir būtiska to funkcionalitāte, pēdējos divos gados klienti ir aktīvi sākuši pievērst uzmanību apģērba izskatam, jo cilvēki tajā pavada lielāko dienas daļu un vēlas izskatīties glīti. Tādēļ nepārtraukti tiek izstrādāti jauni modeļi un meklēti jauni audumi un to toņi,» stāsta Līga Bļodniece, SIA Sakta Tukums tirgzinību un tirdzniecības speciāliste. Darba apģērba izskata nozīmīgumu akcentē arī Staņislavs Vasiļonoks, Irve attīstības vadītājs. Turklāt, salīdzinot ar ārzemju izstādēs redzēto, viņš ievērojis, ka Latvijas uzņēmējiem darba apģērbu izskats ir īpaši svarīgs. Piemēram, Vācijā darba apģērbā dominē spil- gti oranžā krāsa, bet mums tā ir novērojama gandrīz tikai ceļu būvē un arī tad darbiniekiem galvenokārt ir individuāli šūdināti tērpi un tiem pāri uzvilkta oranžā veste. «Latvijā visi grib skaisti izskatīties – tā ir daļa no uzņēmuma reputācijas. Uzņēmuma darba drošības speciālisti ir ieinteresēti, lai apģērbs atbilstu visām darba drošības prasībām un būtu ērts, savukārt mārketinga speciālisti vēlas, lai apģērbs labi izskatītos, būtu ieturēts t.s. korporatīvajās krāsās, ar logo,» atklāj S. Vasiļonoks. Reizēm panākt kompromisu, lai abas puses būtu apmierinātas, neesot viegli. Irve ir savi speciālisti, kuri izstrādā darba tērpu dizainu, bet ir gadījumi, kad uzņēmums piesaista arī citus dizainerus. 80% pasūtījumu uzņēmums veic savā ražotnē, bet Irve ir arī sadarbības partneri – ja, piemēram, ir liels pasūtījums, ko uzņēmums nevar izpildīt savā ražotnē, apģērbi tiek sašūti citās ražotnēs Latvijā vai Lietuvā. «Speciāla dizainera mums nav, bet ir tehnologi, kuri materializē mūsu kopīgās idejas. Par apģērbu dizainu atbildīgās personas sapulcējas, izrunā un apspriež nepieciešamās izmaiņas, vēlmes, to uzskicē, izvērtē un sašuj. Kad apģērbs ir sašūts, tiek noorganizēta atkārtota sapulce, kurā apspriež, vai modelis ir izdevies, kā paredzēts, vai viss atbilst klienta darba specifikai,» teic L. Bļodniece.