Jaunākais izdevums

ETF uzplaukums nu tiek vainots pie tā, ka mazinās kompāniju vēlme savstarpēji konkurēt.

Ja jāmeklē, kur un kā ieguldīt, tad bieži vien pievilcīgs veids ir tā saucamo biržā tirgoto fondu (ETF) iegāde. Tie seko kādam noteiktam tirgus indeksam un kopē tā guvumus. Šie indeksi var būt visai specifiski, lai gan pašas populārākās investīcijas ir tādos ETF, kas mēģina atkārtot kāda ļoti populāra kopējā tirgus indikatora sniegumu, piemēram, ASV akciju Standard & Poor’s 500 veikumu. Šāda investēšana bieži tiek reklamēta kā vieglāka padarīšana, jo, iegādājoties šādus milzīgus ETF, daudz greizi nenošausi, jo no kopējā tirgus neatpaliksi. Tāpat šādiem fondiem mēdz būt būtiski zemākas pārvaldīšanas maksas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Tiesa gan, krasi pieaugot šādas ieguldīšanas praksei, tiek spriests arī par mazāk patīkamām lietām, kas var nākt komplektā ar šo procesu. Tiek klāstīts, ka cilvēki, kas paši ir ETF ieguldītāji, galu galā nemaz nepieņem lēmumu par to, kurās akcijās investēt. To darot tie, kas veido indeksus un tādējādi izlemj, kurās akcijās pārējā masa investēs un/vai konkrētajiem subjektiem būs pieeja kapitāla tirgus labumiem. Investori, izvēloties šādus fondus, piekrīt finanšu tirgus «autopilotam», kas reizē arī nozīmē, ka ir arvien mazāks skaits tādu ieguldītāju, kuri aktīvi veic investīcijas un interesējas par konkrētām kompānijām, jeb ir mazāk tādu tirgus dalībnieku, kuri nosaka cenas. Jau ziņots par pētījumiem, kas liecina, ka to kompāniju akcijām, kur lielāka daļa īpašumtiesību ir ETF, ir daudz izteiktāka tendence kustēties kopsolī ar visa kopējā tirgus vai industrijas akciju indikatoru vērtību izmaiņām. Tas galu galā novedot pie tā, ka investoram ir mazāk ieguldījumu diversifikācijas iespēju, jo ir grūti atrast kādu akciju, kura neiet tajā pašā virzienā, kurp dodas kopējā tirgus indeksi.

Mazinot vēlmi konkurēt

Financial Times izceļ vēl vienu šādas ieguldīšanas ēnas pusi, kam pēdējā laikā lielāku uzmanību esot sākuši pievērst arī pasaules regulatori. Proti, tiekot pētītas akadēmiķu teorijas par to, ka ETF naudas koncentrēšanās dažādu uzņēmumu akcijās mazina šo kompāniju savstarpējo sacensību. Pamatā vienas un tās pašas ETF kompānijas ir paši lielākie akcionāri uzreiz visās savstarpēji konkurējošās Rietumvalstu kompānijās. Galu galā - lielais fondu pārvaldītāju trijnieks kopā (BlackRock, Vanguard Group, State Street) kā pats ietekmīgākais akcionārs ir jau gandrīz visās S&P 500 kompānijas.

Visu rakstu Kad visiem viens īpašnieks lasiet trešdienas, 23.janvāra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mērķis ir nodrošināt, lai transportlīdzekļu tehniskās apskates, reģistrācijas un vadītāja kvalifikācijas process būtu klientiem ērts, saprotams, draudzīgs un pieejams. Pēc šādiem principiem tiek veidots gan pakalpojumu saņemšanas process, gan būvēti un iekārtoti klientu apkalpošanas centri.

21.gadsimta interneta un tehnoloģiju attīstība pavēra jaunas iespējas pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanā, kuru pamatā ir starpinstitūciju saziņa tiešsaistes režīmā. Lai nebūtu klients pēc izziņām «jādzenā» pa dažādām valsts iestādēm, CSDD rada iespēju pats saņemt informāciju, pieslēdzoties attiecīgo institūciju datu bāzēm. Vēl vairāk – tika nodrošināta iespēja daudzas citām institūcijām piekrītošas funkcijas nokārtot vienas pieturas aģentūrā – CSDD; piemēram, samaksāt nodokļus vai naudas sodus. Tas gan bieži kaitējis CSDD tēlam, jo cilvēkiem licies, ka viņa samaksātā nauda aiziet CSDD, nevis valsts vai pašvaldības kasēs.

CSDD vienmēr bijis svarīgi, lai klients būtu zinošs un informēts. Lielu «iespēju soli» šajā ziņā sniedza e-CSDD izveidošana, kas ļāva no jebkura datora vai mobilās iekārtas iesākumā saņemt informāciju un atgādinājumus, bet vēlāk arī veikt maksājumus un pieteikties pakalpojumiem, piemēram, vadītāja eksāmenam vai tehniskajai apskatei. To, ka e-CSDD ir populāri un noderīgi pakalpojumi, liecina fakts, ka vietnē reģistrējušies 660 tūkstoši lietotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka testaments ir labākais formāts mantojuma jautājumu sakārtošanai – tā atklāj Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti. Savukārt 41% iedzīvotāju vērtējumā par tādu uzskatāma savlaicīga īpašumu «pārrakstīšana» izvēlētajai personai.

Līdzīgu tendenci rāda arī Latvijas zvērinātu notāru pieredze. Testamentu izveido vidēji 3000 cilvēku katru gadu. «Tā kā mūsu valstī testaments joprojām var tikt izveidots un glabāts arī mājās, reālais cilvēku skaits, kas rakstiski atstāj informāciju par savu pēdējo gribu, visdrīzāk ir lielāks,» uzsver Jānis Skrastiņš, zvērināts notārs un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs.

Tajā pašā laikā ļoti daudzi cilvēki dažādu iemeslu dēļ nekustamo īpašumu izvēlas atdot bērniem vēl savas dzīves laikā. Viens no izplatītākajiem veidiem, ko šādās situācijās cilvēki izvēlas, ir nekustamā īpašuma dāvināšana. Vidēji gadā pie zvērinātiem notāriem Latvijā tiek taisīti aptuveni 2 500 dāvinājuma līgumi. «Populārs tas ir tāpēc, ka ar dāvinājumu nekustamo īpašumu var atdot bez atlīdzības. Taču vienlaikus jāņem vērā, ka dāvinājuma līgumu var apstrīdēt neatņemamās daļas tiesīgie. Piemēram, ja īpašnieks māju uzdāvinājis vienam no bērniem un pārējiem bērniem neatliek viņiem pienākošās neatņemamās daļas, pēc tēva nāves viņiem ir tiesības prasīt, lai tās tiktu izmaksātas. Tāpat būtisks ir jautājums par dāvinātāja tiesībām, jo visbiežāk māja vai dzīvoklis, piemēram, kādam no mazbērniem tiek uzdāvināts ar nodomu, ka vecvecāki tajā turpinās dzīvot līdz mūža galam. Tad līgumā noteikti jāparedz dzīvokļa tiesība, kā arī jāiekļauj aizliegums mazbērniem bez rakstiskas vecvecāku piekrišanas rīkoties ar īpašumu – piemēram, pārdot, ieķīlāt vai izīrēt. Diemžēl daudzos gadījumos tas netiek izdarīts, un pie notāriem nonāk ļoti skaudri stāsti par to, kā cilvēki vecumdienās palikuši gan bez mājokļa, gan bez aprūpes,» stāsta Jānis Skrastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoservisa rezervācijas platformā Autofi auto īpašnieki var pieteikt automašīnu remontu, attiecīgi pretī no servisiem saņemt piedāvājumus, kurus iespējams salīdzināt pēc dažādiem faktoriem – cena, laiks, kvalitāte, garantija un atsauksmes

Pie paša projekta uzņēmuma komanda sāka strādāt 2017. / 2018. gada mijā, bet oficiāli kompānija reģistrēta šā gada maijā. Uzņēmuma komandā ir četri cilvēki - divi somi, viens latvietis un viens azerbaidžānis. «Nolēmām realizēt šāda veida projektu, jo redzējām to, ka auto remonta industrija ir nesakārtota un necaurspīdīga. Daudzos gadījumos auto īpašnieks nesaņem attiecīgo kvalitāti vai garantiju par veikto servisu. Šo un vēl citu iemeslu dēļ vēlējāmies izveidot vienotu tirgus platformu, kas savienotu auto īpašniekus ar autoservisiem,» stāsta platformas līdzdibinātājs Undis Neilands. Biznesa ideja ir aizgūta no ārzemēm, un platformas izveidošanas ideja nākusi no somu kolēģa - kursa biedra, ar kuru kopā U.Neilands mācās Latvijas Universitātē. Somam bija ideja, ka kaut ko tādu varētu realizēt Baltijā, jo līdz šim tik lielā mērogā tas nebija izdarīts. Latvijas uzņēmējs norāda, ka pastāv līdzīgas platformas, bet tās strādā nedaudz citādi, piemēram, servisu darbību pieteikšana notiek manuāli, bet Autofi priekšrocība ir tā, ka viss notiek automātiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijā gadu mijā konstatēti vairāki augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputniem, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Slimības skarti ir trīs Polijas reģioni – Lubartowski, Ostrowski un Krasnostawski.

Augsti patogēnā putnu gripa (H5N8 apakštips) kopumā ir konstatēta septiņās mājputnu novietnēs: trīs lielās tītaru novietnēs (kopā 42 189 tītari), vienā 36 069 dējējvistu novietnē, vienā 12 960 paipalu novietnē un divās piemājas saimniecībās ar 79 dažādu sugu mājputniem – dējējvistām, pīlēm, zosīm, baložiem.

Polijas veterinārais dienests putnu gripas skartajos reģionos ir noteicis karantīnu un slimības skartajās novietnēs mājputni tiek nogalināti un iznīcināti, kā tiek skaidroti slimības cēloņi un izplatīšanās ceļi tiek noskaidroti.Latvijā no Polijas pēdējā mēneša laikā nav ievesti mājputni vai dekoratīvie putni. No Polijas veterinārā dienesta sniegtās informācijas zināms, ka no slimības skartajām tītaru fermām putni nav nonākuši pārtikas ķēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka ir saņemta informācija no Slovākijas veterinārā dienesta par konstatētu augsti patogēnās putnu gripas (H5N8 apakštipa) uzliesmojumu mājputniem vienā piemājas saimniecībā, kurā tika turētas 22 vistas.

Putnu gripas skartā novietne atrodas valsts dienvidrietumos - Nitra reģionā, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Putni slimības skartajā novietnē tika turēti pašu patēriņam. Slovākijas veterinārais dienests putnu gripas skartajā reģionā ir noteicis karantīnu un slimības skartajā novietnē mājputni tiek nogalināti un iznīcināti, kā arī slimības cēloņi un izplatīšanās ceļi tiek noskaidroti.

Jau vēstīts, ka putnu gripa konstatēta arī mājputniem Polijā. Kopš 2019.gada decembra beigām līdz šim brīdim Polijā slimības skartas ir deviņas mājputnu novietnes: 7 komerciālās mājputnu novietnes (5 tītaru novietnes, 1 dējējvistu un 1 pērļu vistiņu novietne) un 2 piemājas saimniecības ar dažādu sugu mājputniem. Slimības skartajās novietnēs iznīcināti ir vairāk kā 128 tūkstoši putnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Līdz 15. septembrim jāpārslēdz līgumi par atkritumu apsaimniekošanu

Lelde Petrāne, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 15. jūlija tiek uzsākta līgumu pārslēgšana ar jauno atkritumu apsaimniekotāju AS «Tīrīga», informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Saskaņā ar Rīgas pašvaldības atklātā konkursa rezultātiem turpmāk Rīgā visiem iedzīvotājiem būs viens atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējs AS «Tīrīga», kas no 2019. gada 15. septembra nodrošinās vienotu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu un vienādus nosacījumus visiem iedzīvotājiem.

Līgumi par atkritumu apsaimniekošanu jāpārslēdz visiem Rīgas iedzīvotajiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām. Privātmāju iedzīvotāji paši pārslēdz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar jauno pakalpojumu sniedzēju. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju līgumus pārslēdz namu apsaimniekotājs, kas pēc tam par to informē dzīvokļu vai cita veida īpašumu īpašniekus un nosūta rēķinu par atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt juridisko personu līgumu pārslēgšanu nodrošina īpašuma apsaimniekotājs vai pats īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā birojā fokusā ir darbinieku labsajūta – tajā ir gan biodinamiskais apgaismojums, gan trenažieru zāle, gan fizioterapijas kabinets.

Veidojot jaunu galveno mītni, tiešsaistes platformas "Printify" prioritāte bija radīt vidi, kas veicina inovācijas un ļauj tās iemītniekiem strādāt pēc iespējas ērti, patīkami un efektīvi.

Pirmajā stāvā ir nodrošinātas visas ērtības atpūtas mirkļiem, lai dotu iespēju ērti aprunāties, satikties, ēst pusdienas, kā arī noorganizēt kādu ātru tikšanos ar viesi.

Otrajā un ceturtajā stāvā ir darba zonas, kuru mērķis ir veicināt pēc iespējas vieglāku koncentrēšanos. Trīs ēkas stāvi ir aprīkoti ar automatizētu biodinamisko apgaismojumu. Tā izvietojums ir pielāgots telpai, lietotāja vajadzībām un funkcijai, kas katrā stāvā atšķiras.

"Biodinamiskais apgaismojums ataino saules hronoloģiskos ciklus, kas pastarpināti ir sasaistē ar cilvēka iekšējo bioloģisko ritmu. Tādejādi apgaismojums pozitīvā veidā veicina darba spējas, ar apgaismojumu darbinieks ļaujas darbam, neiemieg un tajā pašā laikā vakarā tiek sagatavots nākamajai dienai. Gaismekļiem ir ieprogrammēts gaismas krāsas temperatūras un pielāgota spilgtuma maiņa visā dienas garumā," stāsta Jānis Berdigans, "Printify" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vai paspēji izlasīt? Strīds ar nodokļu administrāciju paralizē biznesu

Māris Ķirsons, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dome pārņems Kalnciema ielas izdegušā grausta sakārtošanu, kuram pēkšņi mainījušies īpašnieki

LETA, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Kalnciema ielā 2B esošā nama īpašnieki neturpinās nama bīstamo daļu demontāžu, rīt, 11.decembrī, to sāks pašvaldības pieaicinātie speciālisti, šodien Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē paziņoja tās vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

29.novembrī nama īpašnieki uzsāka ēkas bīstamo daļu demontāžas darbus. Taču, kā pastāstīja Burovs, patlaban darbi ir apturēti, turklāt ēka pirms pāris dienām pārdota izsolē.

«Šobrīd mums nav informācijas, kas ir ēkas jaunais īpašnieks un mēs īsti nezinām, ar ko turpināt dialogu. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka maksa par pirkuma ir jāveic līdz 10.janvārim, kad arī varētu kļūt zināms jaunais īpašnieks, taču tik ilgi gaidīt mēs nevaram,» sacīja deputāts. Tikmēr Raņķa dambī 14 esošās ēkas īpašnieks palicis nemainīgs un tas ir igauņu uzņēmums SIA «NC K2A».

Līdz šim Kalnciema ielas nama iepriekšējie pārziņi - igauņu uzņēmums SIA «K2B» - veicis brīvi stāvošo dūmeņu un nenostiprināto elementu, tajā skaitā, brīvi stāvošo ķieģeļu, demontāžu. Tomēr būvnieki nav demontējuši virs sestā stāva esošo ēkas rietumu daļas sienas fragmentu, kā arī nav novākuši jumta konstrukcijas un segumu, kas sagāzies un balstās uz sestā stāva pārseguma. Tieši šo darbu izpildi pašvaldība jau rīt plāno sākt piespiedu kārtā. Burovs uzsvēra, ka nams netiks nojaukts, jo nav tik sliktā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc astoņu gadu pastāvēšanas pēdējo darbdienu aizvada itāļu apavu veikals "Lilimill" Blaumaņa ielā, Rīgā - no 22.aprīļa uz nenoteiktu laiku tas būs slēgts, informē veikala īpašnieks Jurģis Grāvītis.

"Veikalu ietekmēja ārkārtas situācija, telpu īres izmaksas - īpašnieks negribēja vai nesaprata, ka viņš pelna no tā, ka mēs pelnam un tad visi kopā pelna, vai arī rada ienākumus. Tas droši vien bija galvenais, jo īres maksa veido lielāko daļu izmaksu šādam veikalam. Netika panākta vienošanās, kā arī visa šā brīža pirktspēja un diezgan lielā neskaidrība lika par to padomāt un pieņemt šādu lēmumu," skaidro J.Grāvītis.

Viņš norāda, ka namsaimnieki šobrīd nav gatavi samazināt īres maksas, ir šaubīgi un nogaidoši par turpmāko. "Mēs neviens nezinām, cik ilgi tas turpināsies. Ejot pa ielu, redzam, ka daudzas telpas ir ciet, bet tajā pašā laikā sludinājumi neparādās," komentē J.Grāvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome nolēmusi nojaukt novembrī degušo 1914.gadā celto jūgendstila ēku Kalnciema ielā 2B, apstiprināja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Iepriekš vēstīts, ka kvartālā starp Raņķa dambi, Kalnciema, Daugavgrīvas un Meža ielu, atrodas divas 20.gadsimta sākumā celtas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību 2708 kvadrātmetri - vienas adrese ir Kalnciema iela 2B, bet otras - Raņķa dambis 14. Abas ēkas jau daudzus gadus netiek apsaimniekotas un atzītas par B kategorijas vidi degradējošām būvēm.

Naktī uz 25.novembri ēkā Kalnciema ielā 2B daļā izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas.

Ēkas īpašnieks līdz šim pastarpināti caur SIA «K2B» un vēl vienu Latvijas firmu bija igauņu uzņēmums «Tradesman EU», kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas «Novira Capital» biroju ēkā «Novira Plaza», Tallinā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 12 gadus bez rezultātiem, potenciālajiem investoriem vai pircējiem Liepājā tiek piedāvāta viesnīca Kolumbs, biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA «HOTEL KOLUMBS» īpašnieks Ivo Bergmanis.

Biznesa portāls Db.lv novēroja, ka informācija par viesnīcas pārdošanu ievietota kādā krievu nekustamo īpašumu portālā. Db.lv sazinoties ar viesnīcas īpašnieku Ivo Bergmani izdevās noskaidrot, ka sludinājums ārvalstu interneta portālā ievietots apzināti, kā cenu aptauja lai noskaidrotu tirgus cenu un neradītu lieku ažiotāžu Latvijā.

Par 3 miljoniem eiro tiek pārdota viesnīca ar 30 numuriņiem, restorānu un piegulošiem īpašumiem - 6 000 kvadrātmetru platībā.

«Viesnīca tiek pārdota jau 12 gadus. Jau uzbūvēju ar domu, ka pārdošu,» sacīja I.Bergmanis. Pēc viņa domām, Latvijas biznesa vide neveicina uzņēmējdarbības attīstību. Viņaprāt, arī nodokļu slogs ir par lielu, tāpēc viņš apsver pārcelties uz dzīvi ārvalstīs. «Tā ir eksistence nevis bizness. Ja kaut ko nopelnām, tad veikli ir klāt VID un citas iestādes,» komentēja viesnīcas īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Norvēģijas tiesa liedz Latvijas sniega krabju zvejas kuģim zvejot Svalbāras ūdeņos

LETA, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Printify piešķir akciju opcijas visiem darbiniekiem

Anda Asere, 02.04.2019

Apdrukas platformas Printify dibinātāji Artis Kehris (no labās) un Jānis Berdigans

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikā jaunuzņēmumu vidē ir ierasts piešķirt darbiniekiem akciju opcijas, kas pēc konkrēta nostrādāta laika uzņēmumā kļūst par darbinieka papildatalgojumu.

Šādu ceļu izvēlējusies arī apdrukas platforma Printify. «Visiem darbiniekiem piederēs mūsu mātesuzņēmuma – Amerikas kompānijas Printify Inc. – akcijas. Mūsu mērķis ir kopā veidot uzņēmumu un nodrošināt iespēju ietekmēt kompānijas attīstību, un attīstības ieguvums ir visiem komandas dalībniekiem. Gribējām, lai akciju opcijas būtu visiem, nevis tikai atsevišķiem darbiniekiem. Tagad tās ir pilnīgi visiem – programmētājiem, dizaineriem, mārketinga, klientu apkalpošanas, menedžmenta un vadības cilvēkiem,» saka Jānis Berdigans, Printify līdzdibinātājs. Viss intelektuālais īpašums pieder Amerikas mātesuzņēmumam, tāpēc arī akciju opcijas darbiniekiem piešķir šis uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Printify piesaista trīs miljonu dolāru investīciju

Anda Asere, 10.05.2019

Apdrukas platformas Printify dibinātāji Artis Kehris (no labās) un Jānis Berdigans

FOTO: PAULA ČURKSTE/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju jaunuzņēmums Printify piesaista trīs miljonu dolāru investīciju no Bling Capital, raksta Techcrunch.com.

Printify līdzdibinātājs un izpilddirektors Artis Kehris uzsver, ka tehnoloģiju attīstībā noteicošais ir motivēti un spējīgi darbinieki: «Mēs apzināmies, ka labam produktam vajag atbilstošu komandu, un tāpēc paplašināsies arī tā. Šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 80 darbinieki no 11 valstīm, bet vēl šogad darbinieku skaitu plānojam pat dubultot. Visvairāk meklējam augsti kvalificētus programmētājus un projektu vadītājus, kā arī klientu atbalsta speciālistus.»

Aprīlī Dienas Bizness rakstīja, ka Printify sadarbojas ar vairāk nekā 90 apdrukas ražotnēm, kas izpilda uzņēmuma klientu pasūtījumus. Kopumā uzņēmuma platformas lietotāji mēnesī izveido vairāk nekā trīs miljonus dizaina produktu, kas tiek ražoti pēc klientu pieprasījuma. Printify pagājušā gada apgrozījums sasniedza desmit miljonus dolāru un šā gada mērķis ir pārsniegt 30 miljonu apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru