Mūsdienās cilvēki darbā meklē ko vairāk nekā tikai atalgojumu – aizvien svarīgāk, lai darbs būtu jēgpilns, ar iespējām augt un pilnveidoties, kā arī darba devēja attieksme un klimats kolektīvā.

Personāla atlases uzņēmuma “Alma Career Latvia” šogad veiktā aptauja liecina, ka 72% strādājošo apsver domu par darba maiņu, tomēr tikai trešdaļa no viņiem sper reālus soļus šajā virzienā, un tas liek aizdomāties, kas mūs attur no pārmaiņām, kuras vēlamies? Viens no elementiem, bez kura reti iedomājama karjeras maiņa, ir darba intervija. Daudzi to joprojām uztver kā eksāmenu, kurā jāatbild pareizi, jāiztur pārbaudījumi un jānokļūst nākamajā kārtā, lai gan realitātē veiksmīgākās intervijas nav formāla atlase, bet atklāta, vienlīdzīga un jēgpilna saruna starp cilvēkiem, kuri vēlas saprast, vai viņiem ir kopīgi mērķi un vērtības.

Intervija nav viktorīna

Lai sekmētu digitālo prasmju attīstību arī reģionos, palīdzētu satikt domubiedrus un veidotu iedvesmojošu vidi, biedrība “Riga TechGirls” nodibinājusi jaunu kopienu Zemgalē.

Viens no kopienas uzdevumiem būs mazināt aizspriedumus un bailes no tehnoloģiju pasaules, kā arī palīdzēt sievietēm, kuras vēlas uzsākt karjeru šajā jomā.

Kopienu vadīs mentore un jaunuzņēmumu dibinātāja Ilze Folkmane Gibbs.

“Pieredze citos reģionos rāda, ka izšķirošais faktors šādu kopienu attīstībā ir cilvēki. Tur, kur ir aktīvi, ieinteresēti cilvēki ar vēlmi rīkoties, rodas un aug arī šādas sociālas kustības. Kopienas Rīgā, Liepājā, Vidzemē un Latgalē jau ir pierādījušas, ka tās spēj radīt, drosmi mēģināt, satikt domubiedrus un noticēt tam, ka tehnoloģiju karjera ir iespējama arī ārpus galvaspilsētas. Tas nav tikai stāsts par apmācībām – veidojas jauni sadarbības formāti, iniciatīvas un cilvēki, kuri kļūst par pārmaiņu nesējiem savā reģionā.

Diskutējot par izglītības kvalitāti Latvijā, bieži tiek uzsvērts, ka tai jāatbilst darba tirgus prasībām un darba devēju gaidām, tāpēc rodas pamatots jautājums – kādas šobrīd ir darba tirgū pieprasītākās prasmes, kādas tās būs pēc pieciem gadiem?

Vienlaikus ir svarīgi apzināties, ka atbildība par šo atbilstību nav vienas puses rokās: students ir atbildīgs par savas dzīves un karjeras virziena izvēli, augstskolai jānodrošina mūsdienīgs un uz prasmēm orientēts saturs, bet darba devējiem - aktīvi jāsadarbojas ar izglītības iestādēm, lai kopīgi veidotu programmas, kas atbilst reālajām nozares vajadzībām. Tikai šāds sadarbības modelis var nodrošināt, ka augstākā izglītība patiešām sagatavo studentus ilgtspējīgai un veiksmīgai karjerai. Tāpat svarīgi atcerēties, ka ir prasmes un zināšanas, kas katrā nozarē ir atšķirīgas, taču ir arī pamata kompetences, kas sekmēs karjeras izaugsmi, neatkarīgi no izvēlētās nozares. Un tehnoloģiju prasmes nav starp TOP 3 - Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “Future of Jobs Report 2025” par vajadzīgākajām prasmēm tuvāko piecu gadu laikā nosauc analītisko domāšanu, spēju pielāgoties un līderību.

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) ik gadu rīkotā “Ēnu diena” ar devīzi “Ar karjeru nejoko!” šogad norisināsies 1. aprīlī. Ēnu devēji aicināti publicēt ēnu vietu vakances portālā enudiena.lv, sākot no 16. janvāra.

Darba devēji varēs reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv no 16. janvāra līdz 5. martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

Lai uzzinātu visu praktisko informāciju par vakanču reģistrēšanas kārtību un skolēnu pieteikšanās procesu, ēnu devēji aicināti piedalīties informatīvā vebinārā, kas tiešsaistē notiks 16. janvārī. Visa aktuālā informācija Ēnu devējiem un arī vebināra saite, kā arī ieraksts pēc tā norises, pieejami enudiena.lv sadaļā Ēnu devējiem.

“Ēnu diena ļauj skolēniem ieraudzīt, kā skolas solā apgūtās zināšanas reāli tiek izmantotas ikdienas darbā, palīdzot jauniešiem labāk izprast dažādas profesijas un pieņemt pārdomātākus lēmumus par savu nākotnes karjeru. Vienlaikus tas ir vērtīgs ieguldījums arī darba devējiem - veidojot ilgtermiņa saikni ar nākamajiem speciālistiem,” saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 4678 jaundzimušie, kas ir par 14,2% jeb 774 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Tostarp 2025.gada pirmajos piecos mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 2422 bija zēni, kas ir par 8,8% jeb 230 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet 2256 bija meitenes, kas ir samazinājums par 19,4% jeb 544.

Maijā Latvijā reģistrēti 946 jaundzimušie, kas ir par 15,5% jeb 174 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 482 zēni un 464 meitenes.

Tādējādi atbilstoši 2025.gadā ieviestajai novērtēšanas metodei Latvijā septīto mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits ir mazāks par tūkstoti. 2024.gada novembrī tika reģistrēti 959 jaundzimušie, decembrī - 933, šogad janvārī - 881, februārī - 890, martā - 985, bet aprīlī - 976.

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 3732 jaundzimušie, kas ir par 13,9% jeb 600 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Tostarp 2025.gada pirmajos četros mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 1940 bija zēni, kas ir par 8,1% jeb 170 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet 1792 bija meitenes, kas ir samazinājums par 19,4% jeb 430.

Aprīlī Latvijā reģistrēti 976 jaundzimušie, kas ir par 10,9% jeb 120 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 517 zēni un 459 meitenes.

Tādējādi atbilstoši 2025.gadā ieviestajai novērtēšanas metodei Latvijā sesto mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits ir mazāks par tūkstoti. 2024.gada novembrī tika reģistrēti 959 jaundzimušie, decembrī - 933, šogad janvārī - 881, februārī - 890, bet martā - 985.

Šogad pirmajos četros mēnešos Latvijā reģistrēti 8945 mirušie, kas ir par 6,1% jeb 586 mazāk nekā 2024.gada pirmajos četros mēnešos, kad tika reģistrēts 9531 mirušais.

Latvijā pagājušā gada 11 mēnešos reģistrēti 10 785 jaundzimušie, kas ir par 9,8% jeb 1169 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Tostarp 2025. gada 11 mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 5645 bija zēni, kas ir par 3,7% jeb 214 mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, un 5140 bija meitenes, kas ir samazinājums par 15,7% jeb 955.

Novembrī Latvijā reģistrēti 898 jaundzimušie, kas ir par 6,4% jeb 61 mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 483 zēni un 415 meitenes.

Pērn 11 mēnešos Latvijā reģistrēti 23 430 mirušie, kas ir par 3,7% jeb 907 mazāk nekā 2024. gada 11 mēnešos, kad tika reģistrēti 24 337 mirušie.

Tādējādi pagājušā gada 11 mēnešos reģistrēto mirušo skaits par 12 645 pārsniedza dzimušo skaitu, kamēr iepriekšējā gada attiecīgajā periodā mirušo skaits par 12 383 pārsniedza dzimušo skaitu.

Latvijā šogad pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 2757 jaundzimušie, kas ir par vienu jaundzimušo vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Tostarp 2026. gada pirmajā ceturksnī starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 1405 bija zēni, kas ir par 1,3% jeb 18 mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, bet 1352 bija meitenes, kas ir pieaugums par 1,4% jeb 19.

Martā Latvijā reģistrēti 996 jaundzimušie, kas ir par 1,1% jeb 11 vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 530 zēni un 466 meitenes.

Šogad pirmajos trijos mēnešos Latvijā reģistrēti 7302 mirušie, kas ir par 6,2% jeb 426 vairāk nekā 2025. gada pirmajos trijos mēnešos, kad tika reģistrēti 6876 mirušie.

Tādējādi šogad pirmajā ceturksnī reģistrēto mirušo skaits par 4545 pārsniedza dzimušo skaitu, kamēr iepriekšējā gada attiecīgajā periodā mirušo skaits par 4120 pārsniedza dzimušo skaitu.

Latvijā šogad astoņos mēnešos reģistrēti 7837 jaundzimušie, kas ir par 11,3% jeb 1000 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Tostarp 2025. gada astoņos mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 4083 bija zēni, kas ir par 5,5% jeb 238 mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, un 3754 bija meitenes, kas ir samazinājums par 16,9% jeb 762.

Augustā Latvijā reģistrēti 1074 jaundzimušie, kas ir par 7% jeb 81 mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 547 zēni un 527 meitenes.

Šogad astoņos mēnešos Latvijā reģistrēts 17 221 mirušais, kas ir par 3,2% jeb 563 mazāk nekā 2024. gada astoņos mēnešos, kad tika reģistrēti 17 784 mirušie.

Tādējādi šogad astoņos mēnešos reģistrēto mirušo skaits par 9384 pārsniedza dzimušo skaitu, kamēr iepriekšējā gada attiecīgajā periodā mirušo skaits par 8947 pārsniedza dzimušo skaitu.

Latvijā šogad desmit mēnešos reģistrēti 9887 jaundzimušie, kas ir par 10,1% jeb 1108 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Tostarp 2025. gada desmit mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 5162 bija zēni, kas ir par 3,8% jeb 204 mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, un 4725 bija meitenes, kas ir samazinājums par 16,1% jeb 904.

Oktobrī Latvijā reģistrēti 1004 jaundzimušie, kas ir par 1,6% jeb 16 mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 519 zēni un 485 meitenes.

Šogad desmit mēnešos Latvijā reģistrēti 21 325 mirušie, kas ir par 3,7% jeb 820 mazāk nekā 2024. gada desmit mēnešos, kad tika reģistrēti 22 145 mirušie.

Tādējādi šogad desmit mēnešos reģistrēto mirušo skaits par 11 438 pārsniedza dzimušo skaitu, kamēr iepriekšējā gada attiecīgajā periodā mirušo skaits par 11 150 pārsniedza dzimušo skaitu.

Latvijā šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēts 1761 jaundzimušais, kas ir par 0,6% jeb desmit jaundzimušajiem mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Tostarp 2026. gada pirmajos divos mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 875 bija zēni, kas ir par 4,9% jeb 45 mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, bet 886 bija meitenes, kas ir pieaugums par 4,1% jeb 35.

Februārī Latvijā reģistrēti 810 jaundzimušie, kas ir par 9% jeb 80 mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 407 zēni un 403 meitenes.

Šogad pirmajos divos mēnešos Latvijā reģistrēti 4957 mirušie, kas ir par 9,2% jeb 419 vairāk nekā 2025. gada pirmajos divos mēnešos, kad tika reģistrēti 4538 mirušie.

Tādējādi šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēto mirušo skaits par 3196 pārsniedza dzimušo skaitu, kamēr iepriekšējā gada attiecīgajā periodā mirušo skaits par 2767 pārsniedza dzimušo skaitu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemēros administratīvo pārkāpumu sodu koplietošanas "e-velosipēdu" operatoram "Ride Mobility" (SIA "Ride") par darbības neapturēšanu atbilstoši PTAC aicinājumam, piektdien medijiem sacīja PTAC direktore Zaiga Liepiņa.

Par soda apmēru PTAC vēl lems.

Liepiņa sacīja, ka, ņemot vērā, ka "Ride" nesadarbojas ar PTAC, tiek gatavots lēmums par sodu piemērošanu. PTAC patlaban gaida papildu pieprasīto informāciju no pakalpojuma sniedzēja padziļinātai vērtēšanai, kā arī tiek veidota risku vērtēšanas komisija ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), Valsts policijas (VP) un citiem pārstāvjiem.

PTAC ieskatā "Ride" darbojas nepieņemami un bezatbildīgi, nenodrošinot drošu pakalpojumu. Viņa atzina, ka ir saņemti "Ride" iebildumi. "Šajā iesniegumā pakalpojuma sniedzēja attieksme pret drošumu ir formāla, jo pakalpojuma sniedzējs saka, ka vecuma pārbaude uz viņu neattiecas un ir dārga, bet uzņēmuma noteikumos ir rakstīts, ka šos "e-velosipēdus" drīkst izmantot no 18 gadiem, bet netiek nodrošināta pārbaude," piebilda Liepiņa.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir nolēmis apturēt koplietošanas "e-velosipēdu" operatora "Ride Mobility" (SIA "Ride") sniegtos pakalpojumus, aģentūru LETA informēja PTAC.

Šāds lēmums sekojis pēc Rīgas mēra Viestura Kleinberga (P) aicinājuma vērtēt uzņēmuma darbību, kas savukārt sekoja divu 2012.gadā dzimušu meiteņu nāvei, ar "Ride Mobility" aparātu pakļūstot zem vilciena Imantā.

Kleinbergs skaidroja, ka lielākās iebildes ir pret to, ka "Ride Mobility" savus braucamrīkus agresīvi klasificē kā pašgājējvelosipēdus, nevis elektriskos mopēdus. Uzņēmuma braucamrīkiem ir piemontēti pedāļi, kurus gan braucēji faktiski nelieto, bet tas ļāvis aparātus klasificēt kā pašgājējvelosipēdus, kas samazina prasības to izmantošanai. Ja šie braucamie tiktu klasificēti kā mopēdi, tad bērni tos izmantot nedrīkstētu un to lietotājiem būtu nepieciešams iegūt vadītāja apliecību.

Šā gada pirmajā pusē Lietuvā jaundzimušo skaits pārsniedzis 12 600, kas ir par gandrīz 600 jaundzimušajiem vairāk nekā janvārī-jūnijā pērn, liecina Tieslietu ministrijas apkopotie dati.

"Dzimtsarakstu nodaļas reģistrēja 12 603 Lietuvā dzimušus mazuļus - 6363 meitenes un 6240 zēnus," par pirmā pusgada datiem informēja ministrijā.

Pagājušā gada pirmajā pusē Lietuvā reģistrēja 12 021 jaundzimušo, no tiem 5856 bija meitenes un 6165 zēni.

Šogad visvairāk jaundzimušo jeb gandrīz 3800 reģistrēti Viļņas dzimtsarakstu nodaļā. Kauņas dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti gandrīz 1000 jaundzimušie un Klaipēdā - 675.

Jau vēstīts, ka pērn Lietuvā jaundzimušo skaits sasniedza 18 700, kas ir par 9,6% mazāk nekā 2023.gadā. Kā liecina Valsts datu aģentūras apkopotā informācija, jaundzimušo skaits pērn bijis rekordzems.

Satversmes tiesas 14.03.2025. spriedums lietā Nr.2022-32-01 par regulējumu, kas noteic noziedzīgi iegūtas mantas izcelsmes pierādīšanu, rada pārdomas par tiesiskuma un cilvēktiesību nozīmi demokrātiskā sabiedrībā.

Vadoties no tiesiskuma un tiesu neatkarības principiem, spriežot tiesu, tiesnešiem ir jābūt neatkarīgiem un pakļautiem tikai likumam. Tiesnešu interešu konflikta nepieļaujamība ir viens no pamatiem šo principu nodrošināšanā, izslēdzot jebkādas šaubas par tiesneša iespējamu ieinteresētību lietas iznākumā.

Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja pastāv citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti. Tādējādi tiek novērstas sabiedrības šaubas par sprieduma tiesiskumu un atbilstību likumam. Vispārējā regulējuma ietvaros, pastāvot tiesneša atstatīšanas iemesliem, un, ja, tiesnesis nav sevi atstatījis, jebkurš lietas dalībnieks var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai vairākiem tiesnešiem vienlaikus.

DNB Latvijas filiāle ir darba vieta, kas kā prioritāti izvirzījusi savu darbinieku labbūtību un līdzsvaru starp darba un privāto dzīvi. Mūsdienu ātrajā dzīves ritmā šīs vērtības, kuras papildina darbinieku profesionālās un personīgās attīstības veicināšana, sniedz darbiniekiem iespēju strādāt iekļaujošā, uz nepārtrauktiem uzlabojumiem un izaugsmi vērstā vidē. Tas ir iemesls, kāpēc daudzi no DNB Latvijas filiāles darbiniekiem šeit strādā ilgstoši.

Ingu var saukt par DNB veterānu – jau 13 gadu garumā viņa attīstījusi savu karjeru DNB Bank ASA Latvijas filiālē. Šis karjeras ceļš bijis izaugsmes pilns – sākot no brīža, kad filiāle bija tikai neliela komanda, līdz pat šodienai, kad filiālē nodarbināti vairāk kā 500 darbinieku, kas sniedz atbalstu DNB klientiem ārpus Latvijas robežām.

“Vai varam teikt, ka tu strādā DNB bankā?”

Inga – “Nē, šī nav DNB banka tādā izpratnē, kādā mums pieņemts domāt par banku. Stāsts gan ir nedaudz sarežģītāks, kā tas sākumā varētu šķist, un ar vienu vārdu atbildēt nevaru. Daļa lasītāju noteikti atceras DNB banku, jo Latvijā tā darbojās un sniedza bankas pakalpojumus līdz pat 2018. gadam. 2012. gadā DNB tepat, Rīgā, izveidoja arī pakalpojumu centru DNB klientu apkalpošanai ārpus Latvijas, kas joprojām šeit veiksmīgi darbojas. Šobrīd mēs no Rīgas biroja turpinām sniegt atbalsta pakalpojumus mātes bankai Norvēģijā, un mūs Latvijā pazīst kā DNB Latvijas filiāli, taču tas nemaina faktu, ka DNB Latvijā finanšu pakalpojumus nesniedz.”

Runa ir par pirms pāris dienām Ventspils valstspilsētas domē ievēlētā Aivara Lemberga labumu gūšanas uz sabiedrības, uz ventpsilnieku rēķina piesedzēju Latvijas valsts ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Rītdien Tieslietu padome vērtēs, vai Stukāns ir cienīgs būt atkārtoti virzītam uz Saeimu apstiprināšanai uz otro termiņu šajā Latvijas valstij un tiesiski funkcionējošai sabiedrībai tik izšķiroši nozīmīgajā amatā.

Pirms dažām dienām par to esmu izteicis šaubas un esmu Latvijas iedzīvotājiem jau darījis zināmu, ka nosūtīju Tieslietu padomei ieniegumu ar 13 pielikumiem, kuros ir skaidri redzami Latvijas valsts nozagšanas legalizēšanas centieni prokurora Stukāna vadībā, kurš demonstratīvi nepilda Prokuratūras likuma 23. pantā pardzēto ģenerālprokurora pienākumu, proti, neatceļ nepamatotus vai pretlikumīgus prokuroru lēmumus.

To apliecina fakts, ka joprojām netiek atcelts krimināli sodāms noziegums, nelikumīga lēmuma taisīšanu par kriminālprocesa Nr. 16870000222 par 1 427 853 eiro vērtu Ventspils brīvostas pārvaldes publisko līdzekļu izšķērdēšanu, izkrāpšanu un piesavināšanos izmeklēšanas atkārtotu izbeigšanu. To šī gada 28. aprīlī skandalozi ir veicis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Atgādinu, ka uzzinot par šāda nelikumīga lēmuma taisīšanu, nekavējoties vērsos ar kārtējo iesniegumu pie ģenerālprokurora Stukāna, aicinot šo prettiesisko un sociāli netaisnīgo lēmumu atcelt.

Kāpēc TSI varētu būt nepieciešama visa enerģija, ko Rīgas HES saražo vairāku mēnešu laikā? Kā aprēķināt, cik elektromobiļu un uzlādes staciju patiesībā vajadzīgs Rīgai, lai tā neatpaliktu no citām Eiropas galvaspilsētām? Un kā tas viss saistīts ar mākslīgo intelektu (MI)? Par to, kā augstskola “pieradina” MI, mēs runājām ar vienu no vadošajiem Latvijas speciālistiem šajā jomā - profesoru Dmitriju Pavļuku, maģistra programms “Datu analītika un mākslīgais intelekts” direktoru un TSI Datu analīzes un mākslīgā intelekta pētniecības klastera vadītāju.

Dmitrij, kas ļauj mums saukt TSI par līderi mākslīgā intelekta jomā?

- Pirmām kārtām, mēs bijām pirmā augstskola Latvijā, kas piedāvāja augstāko izglītību šajā jomā. Mums ir unikālas izglītības programmas, kas pilnībā fokusētas uz mākslīgo intelektu un izstrādātas sadarbībā ar britu universitāti UWE Bristol. Tā ir bakalaura programma “Datorzinātnes: Mākslīgais intelekts”, kuru īstenojam kopš 2020. gada, un maģistra programma “Datu analītika un mākslīgais intelekts”.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Latvijai ir teicamas iespējas kļūt par ūdeņraža lielvalsti. Kamēr tiek lauzti šķēpi par to, kā pareizi attīstīt vēja industriju un cik daudz vēja parku mums ir nepieciešams, ir jādomā par nākamo soli – vēja enerģijas izmantošanu ūdeņraža ražošanā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts (VASSI) veic pētījumus atjaunojamās enerģijas jomā jau vairāk nekā 20 gadus. Mūsu acu priekšā ir notikusi strauja tehnoloģiju attīstība atjaunojamo resursu jomā. Ar pārliecību varam teikt – kas šodien šķiet dārgs un sarežģīts, pēc dažiem gadiem, ļoti iespējams, būs pieejams plašai izmantošanai gan izmaksu, gan lietošanas ziņā.

Viens no piemēriem ir saules paneļi – pirms vairākiem gadiem sabiedrība to uzstādīšanu uz ēku jumtiem uztvēra kā ekscentrisku eksperimentu, taču šodien tā ir ierasta un plaši piekopta prakse. 2021. gadā saules paneļu uzstādītā jauda Latvijā bija 20 MW, Lietuvā – 10 reizes vairāk, bet Igaunijā – 20 reizes vairāk. Saskaņā ar optimistiskajām prognozēm saules paneļu uzstādītā jauda Latvijā var pārsniegt 1000 MW.

Ar strauju izaugsmi un stabilu peļņu noslēdzot aizvadīto gadu, biroju komplekss VERDE un tā attīstītāji – investīciju pārvaldības uzņēmums Capitalica Asset Management (Capitalica) – sper nākamo soli attīstībā. Capitalica komanda ir apņēmības pilna lauzt stereotipus par A klases biroju trūkumu Rīgā un pierādīt, ka augstākās klases biroju segments ir dzīvotspējīgs un augsti pieprasīts arī Latvijas galvaspilsētā.

Par VERDE attīstību, Capitalica ilgtermiņa redzējumu nozares attīstībā, Rīgas biroju tirgus potenciālu un investīciju iespējām Dienas Biznesam stāstīja Capitalica valdes priekšsēdētājs Andrius Barštis un Capitalica Investoru attiecību vadītājs Latvijā Jānis Rībens.

Latvijā uzņēmēji Capitalica pazīst kā VERDE biroju kompleksa attīstītāju ar vairākām veiksmīgām obligāciju emisijām 50 miljonu eiro apmērā kopumā. Pirms runāt par to, ko mēs varam apskatīt tepat, Rīgā, pastāstiet par Capitalica darbību, ieguldījumu stratēģiju un jūsu specializāciju 10 gadu pastāvēšanas laikā! Sākāt taču Lietuvā. Kādi bija jūsu pirmie projekti? Kā izveidojās tās uzņēmuma vērtības, kādas ir šobrīd?

Par mākslīgo intelektu mūsu ikdienā un to, cik būtiski šajā jomā spert savlaicīgus soļus, lai neatpaliktu no citiem, stāsta uzņēmuma Accenture biznesa attīstības vadītāja Baltijā Zane Segruma.

TEORĒTISKI visi zinām (vismaz domājam, ka zinām), kas ir mākslīgais intelekts (MI), par to arvien vairāk tiek runāts. Mums pat ir Mākslīgā intelekta centrs. Vārdu sakot, lielā mērā MI jomā mums viss it kā aktīvi notiek, tomēr šķiet, ka daudziem joprojām nav pilnīgas izpratnes, kas tad ir tas MI. Datorprogramma, cita veida IT rīks? Tas ir draugs vai drauds?

Jūs uzdevāt ļoti daudz jautājumu (smaida), par kuriem varētu runāt ļoti ilgi. Sāksim ar šo – kas ir MI un ko mums par to vajadzētu saprast? Pirmkārt, saprotam to, ka MI ir datorzinātnes virziens – par to, kā var strādāt tehnoloģija, kā var veidot algoritmus. MI nav viena vienība, kas izpaužas, kontaktējas ar mums caur dažādām ierīcēm. Esam pieraduši, piemēram, pie Excel, kurā ievadām noteiktas komandas, veidojot formulas, pēc kurām tiek veikti aprēķini. MI ir cita veida tehnoloģija – tajā nav jāievada katru reizi precīzi algoritmi, lai tehnoloģija mūs saprastu; tieši pretēji, ar MI varam sarunāties sarunvalodā, jo MI savā ziņā darbojas līdzīgi cilvēka smadzenēm – tas spēj pats analizēt, ko pateicām, pieņemt lēmumus par to, ko no viņa sagaidām un kādu rezultātu prezentēt.Pie plašākas sabiedrības MI ir nonācis caur Generative AI (Generative artificial intelligence – Ģeneratīvais mākslīgais intelekts), ko izmantojam ChatGPT, Grok AI u.c.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir smags un neatlaidīgs darbs - arī brīžos, kad apstākļi nav labvēlīgi, un jo īpaši tad, pārliecināts ir Māris Griķis, metālizstrādājumu vairumtirdzniecības uzņēmuma JMJ Tirdzniecības grupa dibinātājs un vadītājs.

Tāpat nepieciešama arī laba komanda, uz kuru var paļauties, kā arī izprante, ka nopelnītie līdzekļi jāiegulda attīstībā, nevis jāiztērē personīgos labumos. Diemžēl liela daļa Latvijas uzņēmēju investē tēlā, nevis biznesa izaugsmē un ilgtermiņā tas nav pareizais lēmums, spriež JMJ Tirdzniecības grupa vadītājs, aicinot vietējos uzņēmējus domāt arī par eksporta tirgu apgūšanu. Vietējais tirgus ir pārāk mazs, lai nodrošinātu izaugsmei nepieciešamo mērogu, tādēļ uzņēmumiem, kas vēlas attīstīties, agrāk vai vēlāk jāskatās ārpus valsts robežām, domā M.Griķis.

Vēlas būt uzņēmējs

Bērnībā sapņoju kļūt par maizes cepēju, klaunu vai ugunsdzēsēju, atminas M.Griķis. “Ja tā padomā, tad šobrīd zināmā mērā esmu piepildījis visus šos sapņus, jo manā ikdienās darbā ir pa druskai no katras no šīm profesijām. No bērnudārza laikiem man spilgi atmiņā palicis brīdis, kad visiem bērniem bija jāuzzīmē, kas mēs vēlamies kļūt, kad izaugsim lieli. Es ar lielu rūpību uzzīmēju korpulentu vīru, sēžam pie loga ar kājām uz galda, cigāru rokā un skaistu ar salmiem aptītu pudeli turpat līdzās. Audzinātājas gan šādu karjeras izvēli neatbalstīja un lika darbu pārzīmēt, tāpēc mans nākamais zīmējums diemžēl kļuva daudz tradicionālāks - kosmonauts raķetē,” stāsta M.Griķis, kurš pēc vidusskolas beigšanas iestājās Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē.

Latvijai jāpaātrina atlikušo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) reformu un investīciju īstenošanas temps, piektdien AF trešā maksājuma saņemšanas pasākumā sacīja Eiropas Komisijas (EK) Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Piektdien Latvijas valsts budžets saņēma AF trešo maksājumu 293 miljonu eiro apmērā. Šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad EK izvērtēja un apstiprināja Latvijas izpildītos 38 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, kas tika iesniegti izvērtēšanai 2024.gada nogalē. Tādējādi līdz ar trešo maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau vairāk nekā 1,1 miljardu eiro jeb aptuveni 55% no kopējā AF piešķīruma.

Dombrovskis pasākumā uzsvēra, ka EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Kā piemērus investīcijām, par kurām tiek veikts trešais maksājums, Dombrovskis minēja industriālo parku izbūvi Daugavpilī, Jelgavā un citur, vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru nodrošināšanu skolēniem, aptuveni 450 zemas īres mājokļu būvniecību reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšanu.

Par to, kas vispār ir mākslīgais intelekts (MI), kādus potenciālos ieguvumus un riskus tas rada, kā mēs varam MI pielietot savos ikdienas procesos, stāsta uzņēmuma Helmes Latvia direktors Viesturs Bulāns.

Tā kā mūsu sarunas tēma šodien ir par un ap mākslīgo intelektu (MI), tad iesāksim ar pavisam vienkāršu, bet reizē varbūt sarežģītu jautājumu. Šobrīd sabiedrībā jau diezgan daudz tiek runāts par MI, un, šķiet, lielāka vai mazāka izpratne, kas tad ir MI, ir teju katram, kurš saskaras un ikdienā lieto dažādas tehnoloģiskās ierīces. Arvien vairāk cilvēku arī savā ikdienā izmanto MI, katram ir sava izpratne par to, kas ir MI. Mūsu rubrikas par MI devīze ir: «Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?», kurā vēlamies tad arī saprast, kas īsti ir MI, kā mums tas jāuztver un cik lielā mērā varam tam uzticēties, bet vienlaikus – cik daudz mums jāpiesargās no MI. Respektīvi, jūsuprāt – kas tad ir MI un vai mums no tā jābaidās?