Jaunākais izdevums

Ķīnas karam ar koronavīrusa izplatīšanos būs ietekme uz daudzu izejvielu patēriņu.

Ķīnas enerģijas sektora pārstāvji jau tagad rēķina, ka februārī valsts naftas patēriņš, esot slēgtām rūpnīcām un apstājoties transporta plūsmai, varētu sarukt pat par ceturto daļu, ziņo "Financial Times".

Tiek rēķināts, ka Ķīnas melnā zelta patēriņš varētu samazināties par 3,2 miljoniem barelu dienā. Tas būtu līdzvērtīgs apmērs aptuveni 3% no visa globālā naftas patēriņa (pasaulē vidēji dienā šobrīd tiek patērēti aptuveni 100 miljoni barelu naftas).

Šonedēļ, lai atbildētu pēkšņajiem izaicinājumiem naftas pieprasījuma frontē, sarosījusies Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija ("OPEC") un vairāki naftas ieguvēji, kas oficiāli nav minētā karteļa sastāvā (pamatā Krievija).

Pieejamā informācija liecina, ka Saūda Arābija ("OPEC" līdere) vēlas mazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū celtu cenu un balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu. Savukārt tam pagaidām nepiekrīt Krievija, kas, lai apsvērtu šāda soļa nepieciešamību, prasījusi papildu laiku.

Šā brīža pieņēmums ir, ka Kremļa budžets, salīdzinot ar, piemēram, to pašu Saūda Arābiju, ar zemāku naftas cenu var sadzīvot vieglāk. Tirgus dalībnieki runā, ka Saūda Arābija vēlējusies panākt naftas ieguves cirpšanu vismaz vēl par 600 tūkstošiem barelu dienā (tas gan tāpat var nebūt pietiekami, ja vērtē esošo koronavīrusa ietekmi).

Naftas cena kopš savām janvāra virsotnēm ir sarukusi jau vairāk nekā par 20%.

Arī pasaules naftas nozares milzis "BP" brīdinājis, ka Ķīnas koronavīruss naftas pieprasījumu šogad vidēji dienā var apcirpt par 300 līdz 500 tūkst. barelu dienā.

Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība februāra pirmās daba nedēļas beigās atradās pie 55 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vismaz zemāks izejvielu rēķins

Jānis Šķupelis, 05.02.2020

Straujāk ASV preču biržā sarukusi, piemēram, sojas pupiņu cena - kopš 10. janvāra par 6,7%.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vasaras iestāšanos naftas tirgus nosvin ar apaļu atzīmi

Jānis Šķupelis, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna mēneša sākumu izejvielu tirgi nosvinējuši ar naftas cenas pārsoļošanu pāri apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei, ja vērtē šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vērtības izmaiņas. Iepriekšējo reizi tik dārga nafta īslaicīgi bija 2019. gada pavasarī.

Tādējādi kopš šā gada sākuma nafta pasaulē ir kļuvusi jau gandrīz par 40% dārgāka. Jāatgādina, ka pagājušogad, pasaulei pa galvu iebelžot pandēmijai, Brent jēlnafta saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes. Savukārt ASV tirgū uz brīdi izveidojās tāda ļoti dīvaina situācija, kad naftas cena bija pat negatīva.

Nafta cena strauji gāzās, jo tapa skaidrs, ka, globālajai tautsaimniecībai apstājoties, arī pieprasījums pēc energoresursiem būs krietni mazāks. Uz šādu situāciju gan reaģēja ietekmīgākās OPEC+ valstis (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas biedri un vairāki naftas ieguvēji, kas nav šī karteļa sastāvā – pamatā Krievija), kas ziņoja, ka būtiski cirps savu melnā zelta piedāvājumu. Rezultāts tam bija uzsvaru maiņa šajā tirgū – spriedumi par naftas pārpalikumiem pārvērtās par deficītu gaidīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saūda Arābijas "cenu karš" izraisa strauju naftas cenu kritumu

LETA--AFP/BLOOMBERG, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē strauji sarukušas, jo Saūda Arābijas nedēļas nogalē sāka "cenu karu", atbildot uz naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ nespēju vienoties par ieguves samazināšanu.

Tirdzniecībā Āzijā pirmdien WTI un "Brent" marku jēlnaftas cena samazinājusies par apmēram 20%, WTI cenai sarūkot līdz 32 ASV dolāriem par barelu, bet "Brent" cenai - līdz 36 dolāriem par barelu.

Saūda Arābijas valsts naftas kompānijas "Saudi Aramco" svētdien veiktais eksportējamās naftas cenu samazinājums ir lielākais 20 gadu laikā. Cenas eksportam uz Āziju samazinātas par četriem līdz sešiem dolāriem barelā, bet eksportam uz ASV - par septiņiem dolāriem barelā.

Analītiķi norāda, ka šādi Saūda Arābija soda Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai piektdien neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi. Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) ceturtdien ierosināja, ka OPEC valstis varētu samazināt ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, bet pārējās desmit valstis, kuras arī ietilpst tā dēvētajā OPEC+, varētu samazināt ieguves apjomu par pusmiljonu barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos šobrīd pārsvarā tiek apspriesti riski ekonomikas izaugsmei. Ja tautsaimniecība solās būt mazasinīgāka, tad tas, visticamāk, nozīmēs arī mazāku vajadzību pēc naftas.

Tās piedāvājumam, neskatoties uz samērā nesenajiem šīs resursa ieguvējvalstu centieniem to ierobežot, uz jauno izaicinājumu fona esot lielam, cena planē arvien zemāk. Šīs nedēļas vidū pasaules naftas tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā noslīdēja līdz 53,3 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena vairāk nekā gada laikā.

Nav izslēgts, ka tuvākajā laikā naftas cenas kritums turpināsies un tepat aiz stūra ir arī apaļā 50 ASV dolāru par barelu atzīme. Kopš savām pagājušā mēneša sākuma virsotnēm melnā zelta vērtība ir sarukusi jau par 22,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien vienojās saglabāt līdzšinējo naftas ieguves līmeni, lai gan neskaidrības tirgū rada jaunas sankcijas Krievijas energoresursiem, kas nākamnedēļ stāsies spēkā.

OPEC+ valstis sanāksmē Vīnē nolēma saglabāt oktobrī apstiprināto kursu, ka līdz 2023.gada beigām naftas ieguve būs samazināta par diviem miljoniem barelu dienā.

Oktobrī OPEC+ lēmumu pamatoja ar "tirgus apsvērumiem", lai stabilizētu globālo naftas tirgu.

Nākamā OPEC+ sanāksme gaidāma 4.jūnijā, pausts alianses svētdien izplatītajā paziņojumā, piebilstot, ka "varam sanākt jebkurā laikā un pieņemt tūlītējus papildu pasākumus", ja būs nepieciešams reaģēt uz notikumu attīstību tirgū.

Piektdien Eiropas Savienība (ES), G7 un Austrālija vienojās no pirmdien noteikt cenas griestus Krievijas jēlnaftai 60 ASV dolāru par barelu apmērā. Tāpat pirmdien stājas spēkā ES embargo Krievijas naftas piegādēm pa jūras ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku pasaulē uguņo enerģijas cena, kas Eiropu pietuvinājis šādai krīzei. Ar lielu interesi tika gaidīta kārtējā Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairāku lielu naftas ieguvēju, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamātā Krievijas), sanāksme.

“OPEC+” veidojuma pārstāvji šīs nedēļas sākumā apstiprināja plānus no novembra savu kopējo naftas ieguvi dienā palielināt par 400 tūkst. bareliem. Naftas cena, ja vērtē Ziemeļjūras Brent jēlnaftas vērtības izmaiņu, pēc šī lēmuma palēcās par 3% līdz augstākajam līmenim trīs gados un pietuvojās jau 82 ASV dolāriem par barelu.

Acīmredzami izejvielu tirgus dalībnieki, šķiet, tomēr bija cerējuši uz vairāk šādiem tirgū ieplūstošajiem bareliem. Piemēram, Bloomberg raksta, ka ticis cerēts, ka OPEC naftas ieguves slūžās pavērs par 800 tūkst. bareliem dienā (tātad – divreiz plašāk).

Katrā ziņā šī ziema enerģijas piegāžu ziņā var izvērsties visai saspringta. Pasaulē lielākais naftas ieguvējs Saudi Aramco rēķinājis, ka globālais gāzes deficīts šajā ziemā dienā nozīmēs papildu 500 tūkst. barelu pieprasījumu pēc jēlnaftas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc naftas cenas šoka, kas sekoja Krievijas iebrukumam Ukrainā, melnā zelta vērtība noplanēja zemāk. Tiesa gan, kopš maija pirmās daļas naftas cena pasaulē atkal spītīgi kāpj, kur nu tā atkal pārraususies pāri apaļajai 120 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Notiekošo naftas cenu frontē un to, ka daudzi, iespējams, vairs negaida kādu būtisku šī resursa un tā produktu palētināšanos, šķiet, visai labi ataino arī cenrāži degvielas uzpildes stacijās, kur benzīna cena visai pārliecinoši pārkāpusi pāri divu eiro par litru atzīmei. Tupat ir arī dīzelis.

Nesenais naftas cenas kāpums daļēji ataino jauno Eiropas sankciju paku pret Krieviju. Tās ietvaros jau šogad iecerēts atteikties no šīs valsts naftas, kas plūst pa jūru. Šī lēmuma rezultātā rodas papildu naftas piedāvājuma caurumi, kam attiecīgi seko papildu cenu pieaugums. Pagaidām pietiekami spēcīgs saglabājies arī globālais naftas pieprasījums. Turklāt straujāku Krievijas naftas pazušanu no tirgus (tas sekos tam, ka šī valsts diez vai ļoti ātri varēs pārorientēt resursu piegādi uz citiem reģioniem) īsti nevar kompensēt, jo jau gadiem nav veikti pietiekami ieguldījumi jaunā naftas atrašanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ventspils ostas termināļi noliedz saistību ar Krievijas dīzeļdegvielas jaukšanu

LETA, 13.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) ir piešķīrusi 1,15 miljonu eiro finansējumu SIA Rietumu nafta un trim citiem grupas uzņēmumiem, palīdzot ne vien Rīgas un Pierīgas, bet arī Kurzemes reģiona biznesa attīstībai.

Sadarbība ar SIA Rietumu nafta grupas uzņēmumiem sākās ar aizdevumu SIA Finst 320 000 eiro apmērā – Kaļķu ielas kvartāla labiekārtošanai un paplašināšanai Kuldīgā.

RIB piešķīrusi finansējumu arī pārējiem grupas uzņēmumiem – SIA Liepnieki EKO, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, kā arī SIA Rietumu nafta un SIA Rietumu nafta LV, kuru darbības pamatā ir naftas produktu tirdzniecība. Finansējums piešķirts uzņēmumu attīstībai un citu aizdevumu refinansēšanai.

“Pateicoties RIB finansējumam, mums bija iespēja atdzīvināt kritiskā stāvoklī esošu ēku kompleksu, tā vietā radot jaunu pilsētvides kvartālu, kas kalpo kā galamērķis ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem,” komentē SIA Rietumu nafta grupas uzņēmumu pārstāvis Toms Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē trešdien turpināja kristies, bet akciju cenas ASV un Eiropas biržās pieauga, tirgiem izvērtējot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes protokolu.

FRS jūnija sanāksmē tika atzīts, ka inflācija ASV ir pārsniegusi prognozes un FRS ir jābūt gatavai piebremzēt ar obligāciju uzpirkšanas programmu. FRS gan nedeva mājienu, kad notiks tās politikas maiņa.

ASV ekonomika "atveseļojas straujāk, nekā dalībnieki gaidīja", bet vēl nav pietiekama progresa, "lai attaisnotu politikas maiņu", sacīja "FHN Financial" analītiķis Kriss Lovs.

Naftas cenas turpināja kristies pēc neveiksmīgām Naftas eksportētājvalstu organizācijas un tās sabiedroto (OPEC+) sarunām. OPEC+ bija apsvērusi priekšlikumu palielināt ieguves apjomu par 400 000 barelu dienā katru mēnesi no augusta līdz decembrim, bet vienošanos neizdevās panākt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) iebildumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OPEC+ valstis vienojas par kopējo naftas ieguves apjoma samazinājumu

LETA--AFP, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ieguvējvalstu grupa OPEC+ videoapspriedē otrdien vienojusies, ka kopējais naftas ieguves apjoms februārī un martā samazināsies.

Naftas ieguves apjoms OPEC+ valstīs kopumā saruks no 7,2 miljoniem barelu dienā līdz 7,125 miljoniem barelu februārī un 7,05 miljoniem barelu martā.

Tikmēr nedaudz naftas ieguves apjomu nolēmušas palielināt Krievija un Kazahstāna.

Lai nodrošinātu, ka tirgus netiek pārpludināts ar naftu laikā, kad ar koronavīrusa pandēmiju saistītie riski pieprasījumam saglabājas augsti, Saūda Arābija nolēmusi naftas ieguvi abos mēnešos samazināt par vienu miljonu barelu dienā.

Otrdien panāktā vienošanās iezīmē kompromisu starp abām lielajām naftas ieguvējjvalstīm, jo Krievija bija izteikusi vēlmi no februāra palielināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Iepriekšējā videoapspriedē, kas norisinājās no 30.novembra līdz 3.decembrim, OPEC+ valstis vienojās naftas ieguvi janvārī paaugstināt par pusmiljonu barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OPEC+ vienojas par turpmāku ieguves apjomu pakāpenisku palielināšanu

LETA--AFP, 19.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākās naftas ražotājvalstis svētdien vienojušās, sākot no augusta turpināt ieguves apjomu mērenu palielināšanu.

Naftas ražotājvalstu organizācija OPEC un tās sabiedrotie vienojās katru mēnesi paaugstināt ieguves apjomu par 400 000 barelu dienā, lai tādējādi veicinātu pasaules ekonomisko atlabšanu pēc pandēmijas, teikts OPEC paziņojumā.

"Tirgus attīstība" atkal tiks izvērtēta decembrī. Vienošanās paredz ieguves apjomu ierobežošanas galīgo termiņu pārcelt no 2022.gada aprīļa līdz 2022.gada beigām.

Kā ziņots, konflikta dēļ starp pasaules lielāko naftas eksportētājvalsti Saūda Arābiju un Arābu Apvienotajiem Emirātiem (AAE), jūlija sākumā OPEC+ locekļu sarunas par turpmāku ieguves ierobežojumu mīkstināšanu nonāca strupceļā.

OPEC+, kas ietver arī Krieviju, kopš maija sāka pakāpeniski palielināt ieguves apjumus, kuri tika krasi samazināti, kad Covid-19 pandēmijas rezultātā strauji kritās pieprasījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OPEC+ vienojas arī maijā turpināt naftas ieguves palielināšanu vien nelielā apjomā

LETA--AFP, 31.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ ceturtdien vienojās arī maijā turpināt naftas ieguves palielināšanu vien nelielā apjomā, neskatoties uz naftas cenu kāpumu, ko veicina Krievijas iebrukums Ukrainā.

OPEC+ valstis sanāksmē nolēmušas, ka maijā naftas ieguves apmērs tiks palielināts par 432 000 barelu dienā, salīdzinot ar 400 000 barelu iepriekšējos mēnešos.

Naftas ieguves palielināšana nelielā apjomā tiek īstenota kopš 2021.gada maija.

Formātā OPEC+ ietilpst 13 Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un vēl 10 naftas ieguvējvalstis, tostarp Azerbaidžāna, Krievija, Kazahstāna, Malaizija un Meksika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāds sakars dabasgāzes krājumu līmenim ar patēriņa cenu pieaugumu?

Mārtiņš Āboliņš, “Citadele banka” galvenais ekonomists, 04.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Covid-19 uzliesmojuma dēļ esam nonākuši kārtējā stingrajā mājsēdē, kas, daudzuprāt, atņems jebkādas krāsas jau tā pelēcīgajam rudenim, var gadīties, ka gada beigās teiksim – šis gads ir kā apzeltīts.

Proti, jau tuvākajā nākotnē jutīsim pamatīga dabas resursu cenu pieauguma sekas, kas veicinās pakalpojumu sadārdzinājumu gan nozarēs, ko gaidāmais cenu kāpums ietekmēs tieši, piemēram, elektroenerģijas jomā, gan tajās, kas iespaidu jutīs pastarpināti. Tā notiks ar transporta un loģistikas izmaksām, visa veida ražošanu, pasta un citu pakalpojumu tarifiem u. c. Ekonomikas atgūšanās pēc pandēmijas radītā krituma būs ļoti strauja, taču nenāks par labu iedzīvotāju maciņiem.

Ja skatāmies uz ekonomiku kopumā, tā turpina atkopties no pandēmijas radītā satricinājuma, turklāt negaidīti strauji un vienlīdz dinamiski gandrīz visā pasaulē. Latvijā iekšzemes kopprodukta rādītāji ir atgriezušies pirmspandēmijas līmenī, reģistrētais bezdarbs ir tuvu tam – zem 6%. Jā, satricinājumi bija būtiski, un atkopšanās notiek uz valsts atbalsta, budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma rēķina. Vienlaikus patēriņa cenu inflācija ir straujākā, kādu esam piedzīvojuši kopš 2008. gada, tuvojoties 5% robežai. Ražošanas izmaksu kāpums ir vēl apjomīgāks un jau pārsniedz 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Reorganizēta AS Ventspils nafta, mainot nosaukumu uz AS Latvijas kuģniecība

Žanete Hāka, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Ventspils nafta" mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", liecina "Lursoft" dati.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka vakar veikta kādreizējās AS "Latvijas kuģniecība" reorganizācija, to pievienojot AS "Ventspils nafta", reorganizācijas ceļā iegūstošajam uzņēmumam nomainot nosaukumu.

Reorganizācijas ceļā pievienotais uzņēmums 2018.gadā apgrozīja 1,83 milj.EUR un nopelnīja 1,12 milj.EUR.

Savukārt kādreizējā AS "Ventspils nafta", kas kopš vakardienas mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", 2018.gadā apgrozīja 57,12 tūkst.EUR un gadu noslēdza ar 13,33 milj.EUR apgrozījumu. Savukārt konsolidētais apgrozījums veidojis 8,9 milj.EUR, bet zaudējumi - 14,15 milj.EUR.

Izziņā pieejamā informācija rāda, ka AS "Latvijas kuģniecība" sniegusi ziņas, ka tās patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, bažām par jauniem Covid-19 ierobežojumiem Ķīnā pasliktinot investoru noskaņojumu.

Pirmie ar Covid-19 saistītie nāves gadījumi Ķīnā pēdējo sešu mēnešu laikā izraisīja bažas, ka Ķīnas amatpersonas atkal noteikts stingrus un ekonomikai nelabvēlīgus ierobežojumus koronavīrusa uzliesmojumu ierobežošanai.

Naftas cenas kritās pēc ASV laikraksta "Wall Street Journal" ziņas, ka Saūda Arābija un citas OPEC+ dalībnieces apsverot naftas ieguves palielināšanu "par līdz 500 000 barelu dienā".

Saūda Arābijas enerģētikas ministrs princis Abdulazīzs bin Salmans vēlāk " kategoriski noliedza" šo ziņu, paskaidrojot, ka OPEC+ neapspriež nekādus lēmumus pirms savām sanāksmēm. Nākamā OPEC+ sanāksme ir paredzēta 4.decembrī.

ASV izklaides un mediju kompānijas "Walt Disney Co." akcijas cena pieauga par 6,3% pēc tam, kad kompānijas izpilddirektora amatā atgriezās Bobs Aigers, nomainot Bobu Čapeku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien turpināja pieaugt, OPEC+ turoties pie sava plāna tālāk nepalielināt ieguves apjomu, savukārt akciju cenas ASV un Eiropas biržās palielinājās pēc pirmdienas kritumiem.

ASV naftas cenas tuvojās 80 ASV dolāriem par barelu - līmenim, kas pēdējoreiz bija sasniegts 2014.gada novembrī. Tas notika pēc tam, kad Naftas eksportētājvalstu organizācija ar sabiedrotajiem (OPEC+) pirmdien nolēma nemainīt nākammēnes plānoto mēreno ieguves apjoma palielināšanu par 400 000 barelu dienā, neraugoties uz cenu kāpumu pēdējā laikā.

"Tas notika ne tāpēc, ka pēkšņi būtu prognozēta pieprasījuma uzlabošanās - vairāk tāpēc, ka OPEC+ tik stingri kontrolē piedāvājumu," sacīja Markets.com analītiķis Nīls Vilsons.

Naftas ieguvējvalstu jaunais lēmums arī veicināja ar naftu saistīto uzņēmumu akciju cenu palielināšanos par vismaz 1%.

ASV pakalpojumu sektora izaugsme septembrī bija nedaudz straujāka par gaidīto. Tirgi tomēr turpināja vērot grūto politisko situāciju Vašingtonā, kur ASV Kongresā vēl nav izdevies panākt valsts parāda griestu pacelšanu un prezidenta Džo Baidena infrastruktūras un sociālo tēriņu plānu pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ražotājvalstu organizācija OPEC un tās sabiedrotie ceturtdien nespēja vienoties par naftas ieguves apjoma palielināšanu augustā, lai apmierinātu pieprasījuma kāpumu un ierobežotu cenu pieaugumu.

23 naftas ražotājvalstis, kuru alianse pazīstama kā OPEC+, sanāksmi turpinās piektdien.

Pēc tam, kad Covid-19 pandēmija pērn satricināja pasaules ekonomiku, OPEC+ nolūkā uzturēt cenas vienojās par krasu ieguves apjomu samazinājumu.

Taču kopš maija sākuma, naftas tirgum atgūstoties un cenām sākot kāpt, kartelis ķēries pie ieguves apjoma palielināšanas.

Ceturtdien notikušajā telefonkonferencē naftas ražotājvalstis gan nespēja panākt vienprātīgu par naftas ieguves apjoma palielināšanas turpināšanu, liekot šīs sarunas pārcelt uz piektdienu.

Analītiķi skaidro, ka šī situācija skaidri norāda uz aizvien lielāku saspīlējumu starp naftas ražotājvalstīm attiecībā uz naftas piegāžu kāpuma tempu otrajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru