Jaunākais izdevums

Politisko partiju apvienības Saskaņas Centrs politiķis Andrejs Klementjevs sarunā ar Latvijas Radio atklāja, ka sarunas par koalīciju partija sāks pirmdien.

Viņš pauda pārliecību, ka koalīciju var izveidot trīs partijas - Zatlera Reformu partija, Vienotība un Saskaņas centrs, un tai būtu jābūt plašai, ar vismaz 70 deputātiem.

Šoreiz jautājumu par okupāciju esot iespējams noņemt no dienaskārtības. Vienotība šajā jautājumā noteikumus vairs nevarot diktēt.

Savukārt Zatlera reformu partijas pārstāve Sandra Sondore-Kukule Latvijas Radio sacīja, ka tiks runāts ar Vienotību, nacionālo apvienību un Saskaņas centru, uzklausot partiju pārstāvju redzējumu.

Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne stāstīja, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš sarunas ar visām 11.Saeimā ievēlētajām partijām sāks 28.septembrī.

Kā vēstīts, Saeimas ārkārtas vēlēšanās uzvarējusi politisko partiju savienība Saskaņas centrs, gūstot 28,54% lielu vēlētāju atbalstu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie dati par 1022 no 1027 vēlēšanu iecirkņiem.

Otrajā vietā ar 20,78% balsu ierindojas Zatlera Reformu partija, kurai ar 18,81% lielu vēlētāju atbalstu seko Vienotība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nozagtajos Saeimas Prezidija locekļu datoros slepena informācija nav glabāta

LETA, 04.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozagtajos Saeimas Prezidija locekļu datoros slepena vai valsts noslēpumu saturoša informācija netika glabāta, atklāj Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC).

Saeimas priekšsēdētājas biedrs skaidroja, ka nozagto datoru vienīgā funkcija bija Prezidija locekļiem sniegt Saeimas sēdes laikā aktuālo informāciju. Šie datori netika izmantoti privātām lietām, un tiem nebija pieejas pie interneta, lai nodrošinātos pret hakeru uzbrukumiem. Portatīvajos datoros neglabājās nedz slepena, nedz valsts noslēpumu saturoša informācija, sacīja deputāts.

Klementjevs atzīmēja, ka no Saeimas priekšsēdētājas biedra, sekretāra un sekretāra biedra darba galdiem parlamenta sēžu zālē trīs portatīvie datori nozagti tika pirms vairākām nedēļām un par šo situāciju pēc vēršanās Valsts policijā (VP) ir ierosināts kriminālprocess.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par neatbilstošām Satversmei pasludina normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni

LETA, 05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām pamatlikumam pasludinājusi normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas periodu.

Lieta tika ierosināta pēc 20 bijušo Saeimas deputātu pieteikuma. Viņi lūdza ST izvērtēt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta pirmās daļas un likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Satversmes 1.un 109.pantam.

Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz šī gada 30.jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni - 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti - ne retāk kā reizi trijos gados.

Šī gada 8.martā Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 1.jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu - 20% no ienākumu mediānas, kā arī to, ka šis slieksnis tiek pārskatīts katru gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Partijas beidzot vienojas par koalīciju

LETA, 10.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Šo trīs politisko spēku vadība šovakar parakstīja vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu.

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Arī šodien partiju sarunas ievilkās daudzu stundu garumā. Šopēcpusdien sarunas sāka ZRP un Vienotība, pēc tam pieaicinot arī nacionālo apvienību. Pēc pāris stundu ilgušām trīspušu sarunām tika izsludināts pārtraukums, lai nacionālā apvienība par piedāvājumu apspriestos ārkārtas valdes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

ZRP, Vienotība un nacionālā apvienība vienojas par koalīcijas veidošanu; SC neredz tai nākotni

LETA, 11.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Šo trīs politisko spēku vadība šovakar parakstīja vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu.

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Žurnālisti ZRP līderim Valdim Zatleram atgādināja viņa iepriekš pausto, ka ZRP lēmumu par SC aicināšanu koalīcijā varētu izmainīt tikai «ar tankiem» un lūdza skaidrot, kas tad licis tomēr izvēlēties sadarbību ar nacionālo apvienību. Zatlers skaidroja, ka partija dibināta trīs mērķu realizēšanai - samazināt savtīgu interešu grupu ietekmi, realizēt reformas un saliedēt sabiedrību. ZRP labprāt atbalstījusi gan plašu četru partiju koalīciju, kā arī trīs partiju koalīciju ar SC, kurās vislabāk būtu realizējami šie mērķi un reformas, tomēr šie mēģinājumi nav izdevušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūdaļ pēc vēlēšanas iecirkņu slēgšanas Saskaņas centra biedri pauž prieku par provizoriskajiem rezultātiem un pauž pārliecību par nākamās valdības veidošanas uzticēšanu šim politiskajam spēkam.

B-bārā, kur Saskaņas centrs atzīmē šodien notikušās vēlēšanas, ar aplausiem tika sagaidīti aptauju rezultāti, kas ļauj noprast to, kā parijām klājies vēlēšanās. Šīs aptaujas liecina, ka Saskaņas centrs varētu būt guvis aptuveni trešdaļu vēlētāju balsu.

Saeimas deputāts un Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs žurnālistiem pauda pārliecību, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš uzticēs SC valdības veidošanu un nominēs nākam premjeru no šīs partijas. Viņš norādīja, ka tradicionāli vēlēšanās lielāko balsu skaitu guvusī partija tiek nominēta šim pienākumam un, viņaprāt, «nav iemeslu, lai lauztu tradīciju».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām iemaksas VSAOI 5% apmērā jāveic 1.pensiju līmenī

LETA, 26.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 5% apmērā veiks pensiju 1.līmenī, šodien nolēma Sociālo un darba lietu komisija, galīgajam lasījumam gatavojot grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu.

Šāds risinājums šodien pēc karstām diskusijām tika pieņemts, sešiem komisijas deputātiem balsojot par, bet četriem - pret.

Deputāti asi kritizēja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu, kas paredzēja, ka 5% VSAOI tiks maksāts pensiju 3.līmenī.

Īpaši asu kritiku par iemaksu novirzīšanu 3.pensiju līmenim izteica Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (S), kurš norādīja, ka šādā veidā privātajam sektoram tiktu uzdāvināts liels finansējums, turklāt atvēlēta arī šīs naudas administrēšana.

Klementjevs vairākkārt uzstāja LM dalīties ar aprēķiniem, cik liels finansējums šādā veidā tiktu nodots privātajām struktūrām, tomēr precīzu atbildi nesaņēma.

Tāpat komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) norādīja, ka likuma izstādes darba grupā tika panākta vienošanās, ka personām, kuras vēlas novirzīt naudu 3.pensiju līmenim, proti, privātiem fondiem, to var darīt paši, jo šādai rīcībai ir atsevišķa norma - likums par privātajiem pensiju fondiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, bezdarbnieka palīdzības pabalstu nosakot līdz 180 eiro apmērā līdz šim paredzēto 130 eiro vietā.

Sākotnēji Labklājības ministrijas (LM) un valdības virzītajā piedāvājumā bija paredzēts pabalstu noteikt līdz 130 eiro apmērā. LM informēja, ka vienlaikus likuma grozījumos noteikts, ka personām, kas darbu uzteikušas pašas, bezdarbnieka pabalstu piešķirs no dienas, kad Nodarbinātības valsts aģentūrā saņemts iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.

Līdz šim personām, kas darbu uzteikušas pašas, pabalstu piešķīra ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Plānots, ka šāda kārtība būs spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim personām, kurām bezdarbnieka statuss piešķirts sākot no 2020.gada 12.marta. Iepriekš opozīcijas pārstāvji bija norādījuši, ka nepieciešams palielināt maksimālo summu līdz 180 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni spēles noteikumi preču un pakalpojumu starpniecības pakalpojumu piedāvāšanai interneta platformās

Rolands Valdemārs, zvērināts advokāts, BDO Law, Zvērinātu advokātu birojs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vienotība nosauc priekšnosacījumus, lai atbalstītu nodokļu reformu

LETA, 03.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija "Vienotība" atbalstīs nodokļu reformu, ja tajā iekļaus finansējumu veselībai, tiks nodrošināts, ka nepieaugs valsts parāds, un netiks apturētas jaunās politikas iniciatīvas, šodien valdības sēdē sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens norādīja, ka nodokļu reforma ir attīstījusies veiksmīgi, tomēr laika gaitā "Vienotībai" radusies virkne jautājumu, uz kuriem nepieciešamas atbildes.

Saņemot atbildes uz visiem jautājumiem, kā arī ar nosacījumu, ka pamatnostādnes tiek attiecīgi papildinātas, "Vienotība" nodokļu reformu varētu atbalstīt Ministru kabineta 9.maija sēdē, norādīja partiju pārstāvošie ministri.

"Mums šķita godīgi pateikt, ka "Vienotībā" nav atbalsta reformai, un mums nav mandāta šodien balsot par nodokļu politikas pamatnostādnēm līdz nesaņemsim atbildes uz mūsu jautājumiem," teica Ašeradens.

Lai atbalstītu nodokļu reformu, "Vienotība" vēlas dzirdēt atbildes uz trim konkrētiem jautājumiem. Pirmkārt, kā tiks nodrošināts ilgtspējīgs finansējums veselības aprūpes nozarei. "Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrāde sākās ar jautājumu - kā atrisināt desmitiem gadu ieilgušo jautājumu par finansējumu veselības nozarei. Laika gaitā šis jautājums pazuda no dienaskārtības un patlaban nodokļu politikas pamatnostādnes nesniedz atbildi uz to," teica ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Āboltiņa un Demiters paraksta vienošanos par Vienotības un Reformu partijas tuvināšanos

LETA, 06.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas priekšsēdētāja, partijas Vienotības līdere Solvita Āboltiņa un Reformu partijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters šodien oficiāli parakstīja abu partiju vienošanās par tuvināšanos memorandu.

Āboltiņa uzsvēra, ka šo vienošanos jau iepriekš atbalstījušas abu politisko spēku valdes.

Kā ziņots, partijas Vienotība un RP līderi decembra nogalē paziņoja, ka ir vienojušies par kopīgu sadarbību, startējot 12.Saeimas vēlēšanās.

12.Saeimas vēlēšanās kandidēšana plānota no Vienotības saraksta un RP biedriem, kuri vēlēsies no minētā saraksta startēt, nāksies iestāties Vienotībā, žurnālistiem iepriekš sacīja Vienotības līdere Solvita Āboltiņa (V). «12.Saeimas vēlēšanās startēs saraksts Vienotība, kurā būs cilvēki no Vienotības un kurā būs cilvēki no RP, kas iestāsies Vienotībā,» pauda Āboltiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav guvis apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai partijas "Vienotība" birojā, kā arī iespējamām nelikumībām saistībā ar uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu, tomēr konstatējis nebūtiskus pārkāpumus, par ko piemērots administratīvais sods.

LETA jau rakstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.

Neminot personas vārdu, KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka, pamatojoties uz 11 privātpersonu iesniegumiem, veica resorisko pārbaudi par iespējamām pretlikumībām partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) finansiālās darbības nodrošināšanā.

KNAB nav guvis apstiprinājumu nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielos apmēros vai citām noziedzīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nepilnu 98% balsu saskaitīšanas 12.Saeimas vēlēšanās lielāko atbalstu ir ieguvusi Saskaņa, tomēr balsu vairākumu Saeimā saglabās valdošā koalīcija, kurā ietilpst Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.

Pašlaik ir saskaitītas balsis 1000 no 1054 iecirkņiem Latvijā un ārvalstīs. Kopumā vēlēšanās nobalsojuši 912 050 vēlētāji.

Pašlaik par Saskaņu nodoti 23,26% balsu, par Vienotību - 21,62% balsu, bet par ZZS - 19,74%.

Savukārt nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK atbalstījuši 16,5% vēlētāju, partiju No sirds Latvijai (NSL) - 6,91%, bet Latvijas Reģionu apvienību (LRA) - 6,47%.

Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, ZZS - 21, nacionālā apvienība - 17, bet NSL un LRA Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Savukārt iepriekšējās, 11.Saeimas vēlēšanās, Saskaņas centrs ieguva 31 mandātu, Vienotība - 20, VL-TB/LNNK - 14 bet ZZS - 13. Tātad šajās vēlēšanās savu pārstāvniecību parlamentā visvairāk palielinās ZZS, mandātu skaits pieaugs arī nacionālajai apvienībai un Vienotībai, savukārt Saskaņas deputātu skaits sarūks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1.aprīļa Jūrmalā tiks atjaunota iebraukšanas maksa visu gadu, turklāt caurlaides cenu plānots noteikt dārgāku nekā līdz šim - trīs eiro apmērā dienā, lēmuši Jūrmalas pilsētas domes deputāti.

Pašlaik vienas dienas caurlaide iebraukšanai Jūrmalā ir divi eiro, līdz ar to pieaugums caurlaides cenai sasniegs 50%.

Kā skaidroja pašvaldībā, iebraukšanas maksa Jūrmalā tika noteikta 1996.gadā, un tās apmērs tajā laikā bija 1 lats ( 1,42 eiro). Pēdējo reizi iebraukšanas maksas apmērs Jūrmalas īpaša režīma zonā tika mainīts 2014.gadā, to nosakot 2 eiro. Ņemot vērā to, ka ik gadu kūrortpilsētā pieaug satiksmes intensitāte, kas rada trokšņa un gaisa piesārņojumu, secināts, ka caurlaides apmērs maksa 2 eiro apmērā nav pietiekami stimulējošs līdzeklis apvedceļa vai videi draudzīgāka transporta izmantošanai. Tāpat tika ņemta vērā kopējā ekonomiskā izaugsme šajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Andris Bite savā Twitter kontā ir izlicis foto, kurā redzams «OIK sistēmas rezultāts» – Iecavā jūnija vidū pļauj zaļus rudzus. Maizes un eksportpreces vietā no tiem top biogāzes sūdi, lai no tiem ražotu elektrību par paaugstinātu cenu. Bite ir šokēts, viņš raksta, ka tas ir «kā tualetes papīra vietā izmantot maizes šķēli».

Elektrības obligātā iepirkuma komponente tika ieviesta, intensīvi biedējot ar «slikto» Krievijas gāzi un solot «enerģētisko neatkarību», kas tikšot sasniegta, ja mēs ieviesīsim «labos» atjaunojamos energoresursus, kas turklāt esot «zaļi».

Rezultāts ir šie «Iecavas zaļie rudzi» plus nereti arī kukurūza un rapsis. Ar agresīvām lauksaimniecības kultūrām tiek noplicināta mūsu dabas bagātība - auglīgā zeme, lai ražotu nepamatoti dārgu elektrību, kas grauj Latvijas rūpniecības konkurētspēju. Tiek ķēzīta mūsu zeme, piecūkotas mūsu upes, un mēs vēl piemaksājam gandrīz 300 miljonus eiro gadā par to, lai paši būtu konkurētnespējīgi…

Liepājas metalurgs ir iznīcināts un novests līdz maksātnespējai lielā mērā OIK dēļ, jo tērauda kausēšanā elektrības pašizmaksai ir izšķiroša nozīme. Laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā Liepājas metalurgs OIK veidā samaksāja 10,9 miljonus latu, bet vienā pašā 2013.gadā tam bija jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu. Tādu «dāvanu» Latvijas ekonomikai un dāvanu bez pēdiņām maksātnespējas administratoru mafijai bija sagādājuši politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts 19:56 - Jaunajā Saeimā būs gandrīz 60% pašreizējo deputātu; Āboltiņa nav pārvēlēta

LETA, 05.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien ar 68 balsīm "par" un 24 balsīm "pret" tiesībsarga amatā uz trešo pilnvaru termiņu ievēlēja Juri Jansonu.

Deputātiem bija jāizšķiras starp trīs kandidātiem - esošo tiesībsargu Jansonu, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Krišu Lipšānu (Par cilvēcīgu Latviju/KPV LV) un bijušo Talsu novada domes vadītāju, juristu Edgaru Zelderi, kuru virzīja Jaunā konservatīvā partija.

Par Lipšānu tiesībsarga amatā balsoja astoņi deputāti un 84 - pret, kamēr Zelderim atbalstu pauda 15 deputāti, bet 77 parlamentārieši viņa kandidatūru noraidīja.

Jansona pārvēlēšanu amatā atbalstīja trīs koalīcijas frakcijas - Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par!", kā arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija "Saskaņa".

Jansonu pirmo reizi šajā amatā Saeima ievēlēja 2011.gada 3.martā, bet 2016.gada 3.martā pārvēlēja šajā postenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā runā, ka nākamais rindā aiz Martinsona ir Jaunups. Vai tie, kas tagad prasa atlaist Rīgas domi, tad prasīs valdības atlaišanu un ārkārtas Saeimas vēlēšanas? Ko tad darīs prezidents, un ko darīs valdība? Vai norobežoties tiešām būs tik viegli? Edgars Jaunups, kurš bīda Kariņa valdību, var izrādīties tās kapracis.

KNAB vadītājs Jēkabs Straume norāda, ka tas ir tikai sākums. Aizturētais Martinsons valstī bija izvērsis plašu darbību. Par to, ka viņu interesēja valdības līmenis, liecina arī aktīva politisko spēku finansēšana, īpaši atbalstot Jaunupu. Ja tas ir tikai sākums, tad būs loģisks turpinājums. Ir kļuvis zināms, ka Jaunups bijis regulārs Tauriņu pirts viesis sarunās, kuras ierakstīja izmeklētāji. Kas būs tālāk?

Tajā brīdī, kad/ja «iesēdinātu» Jaunupu, būtu jāatlaiž valdība. Tad būtu tāda pati situācija kā Rīgas domē, kur prasa Ušakova atkāpšanos un domes atlaišanu. Vai nacionāļi tādā situācijā pieņems līdzīgu lēmumu kā savā kongresā, prasot Gerhardam atlaist Rīgas domi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zatlera Reformu partija (ZRP) un Vienotība turpmākajās sarunās par koalīcijas izveidi piedalīsies kopā un veidos ekspertu grupas valdības deklarācijas izstrādei, otrdien pēc abu partiju tikšanās žurnālistiem pastāstīja Vienotības līderis Valdis Dombrovskis.

Nākamajās divās sarunu kārtās trešdien un ceturtdien Vienotība un ZRP tiksies ar Nacionālo apvienību un Saskaņas centru (SC). ZRP un Vienotībai piektdien paredzēta arī vēl viena divpusēja tikšanās. Diskusijas par partiju atbildības sfērām valdībā sāksies pēc šīm sarunu kārtām, teica Dombrovskis.

Viņš pavēstīja, ka abas partijas vienojušās izveidot ekspertu grupas, kas darbosies trīs jautājumu blokos – ekonomikas un finanšu, tiesiskuma un drošības, kā arī humanitārajā blokā, kas iekļauj sociālos jautājumus, izglītību un kultūru.

Jau otrdien tiks deleģēti šo grupu vadītāji. Sākotnēji ekspertu grupās darbosies Vienotības un ZRP pārstāvji, bet laika gaitā plānots piesaistīt arī citus partnerus. Šo ekspertu grupu uzdevums būs izstrādāt valdības deklarāciju, kā arī diskutēt par jautājumiem, kurus partijas vēlas izskatīt padziļināti, - augstākās izglītības reformu un nodokļu politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru