Alūksnietes Annas Avotiņas vaļasprieks jau vairākus gadus ir sukāžu gatavošana un neparastu ievārījumu vārīšana. Šajā procesā izmēģināts daudz kas – arī ķirbju un biešu sukādes un rabarberu ievārījums ar rožu ziedlapiņām, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.
«Pirms pieciem gadiem uz Ziemassvētkiem man uzdāvināja mājās gatavotas sukādes. Mājiniekiem teicu, ka arī varētu gatavot sukādes, viņi gan uz to raudzījās skeptiski. Alsviķu pagastā mums ir lauku īpašums, kur aug vecas ābeles un ļoti daudz rabarberu. Arī rabarberi mani vedināja uz domām, ka kaut kas jādara, pretējā gadījumā tie iet postā. Vasarā sasparojos un cepeškrāsnī žāvēju rabarberus - elektrības rēķinas bija liels, bet rabarberi ļoti garšīgi! Tagad gan esmu iegādājusies žāvētāju...» smaidot pirmsākumus atminas A. Avotiņa.
Nopietni sukāžu gatavošanai viņa pievērsusies trīs gadus, divus gadus piedalās mājražotāju tirdziņos Ziemassvētku un Lieldienu laikā Alūksnē, vienreiz tirgojusies Balvos - turp atkal pošas uz Valentīndienas tirdziņu. A. Avotiņa gatavo ne tikai rabarberus, bet arī ķirbju, ērkšķogu, cidoniju, ābolu, ķiršu sukādes. Ir izmēģinājusi arī biešu sukādes - tās gan vispirms izvārīja, iemarinēja un tad žāvēja, tomēr tāpat bija jūtama specifiskā biešu garša, tādēļ tās neesot īpaši iecienītas.
A. Avotiņa piekrīt - lai tiktu līdz sukādēm, jāiegulda daudz darba augļu, ogu sagatavošanā. «Piemēram, ērkšķogas jāattīra no kātiņiem, tad katru ogu pārgriežu uz pusēm, citādi neizžūs. Lai sagatavotu cidonijas, paiet ilgs laiks. Žāvējot jāseko līdzi, lai nepārkalst - man nepatīk cietas sukādes, tām jābūt mīkstām. Tiesa, piemēram, rabarberiem sukāžu kvalitāte atkarīga arī no šķirnes. Bet jāprot izžāvēt tā, lai ir gan mīksta, gan pietiekami izžāvēta, pretējā gadījumā pa ziemu var sapelēt. Lai iegūtu mīkstas sukādes, augļus, ogas vajagot strauji un zemā temperatūrā sasaldēt - ar šoka terapiju. Tas ir dārgs process, toties sukādes - kā marmelādes!» saka A. Avotiņa.
Viņa šobrīd vēl ir pārdomās, kā turpmāk attīstīt savu mājražošanu. «Ja gribu paplašināt darbību, tad ir nepieciešams palīgs - šobrīd visu daru viena, jo tas tomēr ir sezonas darbs un augļi, ogas jāievāc tad, kad tas ir jādara. Svarīgi ir arī marķēt pārdodamo produkciju - jābūt patērēšanas termiņam, norādītiem alergēniem. Šobrīd man pietrūkst sava zīmola - pie tā vēl jāpiestrādā. Konkurence starp sukāžu ražotājiem ir, bet - visiem pietiek pircēju, jo sukādes nav tas produkts, ko mājas apstākļos var saražot lielā vairumā,» saka A. Avotiņa.