Jaunākais izdevums

E-veselības sistēma ir iekļauta informācijas tehnoloģiju (IT) kritiskās infrastruktūras sarakstā, šodien Saeimas komisiju kopsēdē paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš patlaban pilda arī veselības ministra pienākumus.

Šāds solis nozīmē, ka e-veselība un tās dati kļuvuši par valsts drošības jautājumu.

Informācijas tehnoloģiju drošības likumā teikts, ka IT kritiskā infrastruktūra ir infrastruktūra, kuru atbilstoši Nacionālās drošības likumam apstiprina Ministru kabinets.

Tāpat likums paredz, ka IT kritisko infrastruktūru aizsargā, lai nodrošinātu valstij un sabiedrībai būtisku pamatfunkciju veikšanu, turklāt tiek nodrošināta IT kritiskās infrastruktūras integritāte, pieejamība un konfidencialitāte.

Kritiskās infrastruktūras saraksts ir valsts noslēpums.

Kā norāda drošības incidentu novēršanas institūcija Cert.lv, tā regulāri sadarbojas ar atbildīgajām personām par kritiskās infrastruktūras drošību gan tās informējot par draudiem un ievainojamībām, gan risinot IT drošības incidentus, gan aicinot piedalīties kursos un semināros, gan iesaistot dažādās IT drošības mācībās un citās aktivitātēs.

Jau ziņots, ka gada sākumā, 16.janvārī, Nacionālā veselības dienesta (NVD) informācijas sistēmai un e-veselībai notika kiberuzbrukums. Uzbrukums NVD informācijas sistēmai, tostarp e-veselībai bija plānots un notika vienlaicīgi no vairāk nekā 20 valstīm, vai vismaz datorsistēmām, kas uzdodas nākam no tādām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ārstus nedrīkst padarīt par datu ievades operatoriem

Rūta Kesnere, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Gandrīz puse iedzīvotāju nezina, kā izmantot e-recepti, lai iegādātos zāles kādam citam

Db.lv, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēness aptieka" un pētījumu centra SKDS veiktajā iedzīvotāju aptaujā noskaidrojies, ka aptuveni 46% Latvijas iedzīvotāju kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas nav izmantojuši deleģēto e-recepti zāļu iegādei un arī nezinātu, kā to izdarīt.

Pētījumā atklājies, ka 14% iedzīvotāju kopš ārkārtas stāvokļa un saistīto ierobežojumu ieviešanas ir iegādājušies recepšu zāles citas personas vārdā, izmantojot e-receptes deleģēšanu, turpretī 40% to nav darījuši, bet zinātu, kā to izdarīt. Savukārt 46% aptaujāto deleģēto e-recepti nav izmantojuši un norāda, ka nemaz nezinātu, kā to izmantot.

"Ir skaidrs, ka COVID-19 Latvijā un pasaulē būs ilgtermiņā risināma problēma. Latvija uz citu valstu fona ar situāciju pagaidām ir tikusi galā ļoti labi, tomēr eksperti jau šobrīd prognozē, ka šis bijis tikai pirmais grūtību cēliens. Lai pasargātu sabiedrības riska grupas, īpaši gados vecākos ģimenes locekļus un paziņas, pieaug nepieciešamība mūsu ikdienas dzīvē ieviest jaunus pasākumus, kas samazina gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām nepieciešamību apmeklēt sabiedriskās vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Receptes izrakstīšana nav vērtējama kā vienkārša «čatošana ar e-vidi».

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija rosina veikt grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, nosakot pacientiem līdzmaksājumu 1,42 eiro apmērā par receptes izrakstīšanu, jo arī tā vērtējama kā vizīte pie ārsta, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja parlamenta deputāte un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska (ZZS).

E-veselības ieviešana paver iespējas medikamentu receptes iegūt attālināti, pacientam vienkārši sazvanot sava ārsta praksi un neapmeklējot viņu klātienē. Sociālajos tīklos iedzīvotāji jau ir pauduši prieku par šo aspektu, to novērtējot kā vienu no e-veselības sistēmas ieguvumiem. Savukārt ārsti šādi var zaudēt pacienta maksājumu, kas iedzīvotājiem jāveic, ikreiz apmeklējot ģimenes ārstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mazs plānotājs lieliem mērķiem» no citiem individuāli izstrādātajiem plānotājiem atšķiras ar mazo izmēru un īsiem, iedvesmojošiem stāstiņiem, kuru autore ir konditore Dace Minikoviča.

Tā kā dažkārt labākās idejas rodas it kā tam nepiemērotās vietās, mērķis bijis radīt tādu plānotāju, kuru var ievietot somiņā, ņemt līdzi uz ballīti, darba pasākumu, ceļojumā vai citviet. Rezultātā tā izmēri ir 11,7x16,7 cm.

«Plānotājā var ierakstīt arī savus lielos mērķus un sapņus visam gadam. Tie vienmēr šķiet sasniedzamāki, ja ir pierakstīti,» teic plānotāja autore un Hanna Anna konditorejas vadītāja un galvenā konditore Dace Minikoviča.

Viņa stāsta, ka tajā ir arī četras receptes, kas noteikti esot diploma cienīgas un pagatavojamas mājās: burkānu kūka, marakujas tartītes un vēl divas receptes, kuru pareizo proporciju atrašana aizņēmusi aptuveni gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas restorānu ķēde Grill London Rīgā vēlas atvērt piecus šī zīmola un divus Paslēptās receptes restorānus

«Viss atkarīgs no tā, kā cilvēki Rīgā reaģēs. Pirmie mēneši rāda, ka latviešiem patīk mūsu koncepcija, mums ir daudz klientu. Taču mēs esam elastīgi un nekad neskatāmies tālu nākotnē. Darām visu soli pa solim un atveram vienu restorānu pēc otra,» saka Andrjus Bakans (Andrius Bakanas), Grill London mārketinga vadītājs. Investīcijas abu restorānu atvēršanā ir 600 tūkstoši eiro.

Kopumā uzņēmumu grupai ir 20 restorāni Lietuvā un Latvijā. Visvairāk ir Grill London, kas kopā ar Rīgas restorānu sasniedz 14. Grupā ietilpst arī Paslepti receptai, Āzijas ēdienu restorāns Režisierius, Dinner Map un konditoreja Jo Malonė by Režisierius. Pagaidām Latvijā uzņēmējam nav plāna atvērt citus savu zīmolu restorānus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No e-veselības atpakaļceļa nav

Biznesa augstskolas Turība prorektors zinātniskajā un akadēmiskajā darbā Ivars Namatēvs, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmās dienas atnāca ne tikai ar laimes vēlējumiem Jaunajā gadā, bet arī ar ziņu, ka vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā E-veselība tomēr vēl nebūs pieejama informācija par personas apdrošināšanas statusu. Ar līdzīgu ziņu sākās arī pērnais gads, kad obligāta valsts E-veselības sistēmas lietošana gada pirmajās dienās bija radījusi rindas un haosu daudzās medicīnas iestādēs – ārsti nespēja izrakstīt elektroniskās receptes, un ātrākais receptes izrakstīšanas laiks poliklīnikā bija viena stunda.

Lai gan sūdzības par sistēmas darbību ar lielāku vai mazāku entuziasmu izskanēja visa gada garumā, ir jāapzinās, ka arī atgriešanās pie papīra receptēm, darba nespējas lapām un pacientu reģistrācijas kartēm 21. gadsimtā vairs nav pieņemams risinājums.

1,2 eiro par vienu e-recepti

Ielūkojoties e-veselības sistēmas statistikā, varam secināt, ka pilnīgi nelietojama šī sistēma tomēr nav, jo 2019. gada 7. janvāra dati liecina, ka sistēmā izrakstītas 12 034 920 e-receptes, kā arī atvērta 1 116 891 e-darbnespējas lapa. Ja paraugāmies no izmaksu aspekta, proti, ka vairāku gadu laikā e-veselības izstrādē ir ieguldīti aptuveni 14,5 miljoni eiro, tad aptuveni 1,2 eiro par vienu e-recepti šķiet tā kā par daudz (ja izdalām izmaksas ar izrakstīto recepšu skaitu). Projekta īstenotāji ir plaši skaidrojuši finansējuma izlietojumu – infrastruktūra, darbaspēka atalgojums, konsultācijas u.tml. Tomēr rodas sajūta, ka konsultācijas, kurām pēc plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas tika veltīta liela daļa līdzekļu, nebija ar augstu pievienoto vērtību. Iespējams, ka finansējums bija jāsadala citās proporcijās, novirzot sistēmas veidotājiem (piemēram, programmētājiem) un procesu pārzinātājiem (piemēram, ārstiem), kas rezultētos motivācijā strādāt ar lielāku atdevi un gūt labāku gala rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Rada alternatīvu zobu pastai

Ilze Žaime, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot savai veselībai un dabai draudzīgus risinājumus, Latvijā rada zobu tīrīšanas pulveri dabiskā iepakojumā.

"Esi pabeidzis labu skolu, ir laiks sākt strādāt. Kāpēc gan nedarīt to pašam sev? Kādēļ gan strādāt ofisā no plkst. 9.00 - 17.00?" par izvēli veidot savu mazo uzņēmumu biznesa portālam db.lv teic Armands Vecvanags, kurš pirms gada izveidoja SIA "Monk Island".

A. Vecvanags Latvijā atgriezās pēc bakalaura grāda industriālajā dizainā iegūšanas Eindhovenas Dizaina akadēmijā Nīderlandē. Laikā, kad viņš dzīvoja Nīderlandē, jaunietim bija problēmas ar veselību, ko galvenokārt veicināja tieši neveselīgs uzturs. Cieta arī viņa zobu veselība. Pēc atgriešanās dzimtenē, viņš vairāk iedziļinājās uzturā, un tam sekoja arī interese par to, kā produkti tiek ražoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO, VIDEO: Latviešus kārdina ar itāļu ēdieniem

Ilze Žaime, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sigita un Saverio Bianki ir mājražotāji, kas nodarbojas ar itāļu virtuves popularizēšanu Latvijā. Viņu radītais zīmols Lazanjas Republika ir stāsts par mīlestību pret ēdienu un dalīšanos tajā.

Bianki ģimene mājražotāju statusu ieguva 2015.gadā un pirmo reizi pašu gatavotos itāļu ēdienus piedāvāja Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā. Tagad viņi gan piedāvā ēdienu tirdziņos un festivālos, gan izpilda pasūtījumus - nodrošina ēdināšanas pakalpojumus korporatīviem un privātiem pasākumiem. Vasarā katru nedēļu viņi viesojas citā pilsētā, kur itāļu ēdienus pasniedz Street Food ietvarā - gards ēdiens uz ielas, nevis restorānā.

Abi pavāri satikās Pizā, Itālijā, kur studēja sabiedriskās attiecības. Saverio Bianki bija vienīgais grupā, kas mācēja sarunāties angļu valodā, tādēļ abi ātri vien kļuva par draugiem. Jau studiju laikā abi guva pieredzi profesionālā pavārmākslā: Sigita strādāja picērijā un Saverio Bianki - savu draugu restorānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar negāzēto, pussauso ābolu sidru «Mr.Plūme» Lielvārdes novada Jumpravā esošā «Mr.Plūme sidra darītava» izcīnījusi zelta medaļu starptautiskā sidru konkursā Astūrijā, Spānijā, pussauso sidru kategorijā, informē uzņēmumā.

Konkursā «SISGA 2018 - Salon Internacional de les Sidres de Gala» tika pārstāvētas 17 valstis - ASV, Francija, Lielbritānija, Spānija, Vācija, Holande, Japāna, Itālija, Somija u.c., kopumā prezentējot ap 150 dažādiem ābolu sidriem. Atšķirībā no citiem, līdzīgiem konkursiem, kur medaļas iegūst, sasniedzot noteiktu punktu skaitu, šeit katrā dzērienu kategorijā ir tikai viena pirmā, otrā un trešā vieta.

«Esam gandarīti par sasniegto. Esam gandarīti nest Latvijas vārdu pasaulē. Jāteic, spāņi bija ļoti pārsteigti pozitīvā nozīmē, pārsteigti par mazu valsti Latviju, kurai nav nekādu sidra darīšanas tradīciju un sentēvu receptes, un mūsu dzērieniem, kas pēc žūrijas un organizatoru teiktā esot izcēlušies uz citu fona ar savu kvalitāti, oriģinalitāti. Un šeit mēs tiešām konkurējām ar daudziem zināmiem pasaules sidra zīmoliem kā «Angry Orchard» no ASV, «Hogan’s cider» no Lielbritānijas un citiem ražotājiem un valstīm, kur sidra darīšanai ir simtiem gadu sena vēsture, tradīcijas, receptes, piemeklētas ābolu šķirnes», stāsta sidrdaris Māris Plūme. «Zelta medaļa konkursā Spānijā ir kā atalgojums par mūsu ilgo, smago darbu vairāku gadu garumā. Šī atzinība ir pierādījums, ka jābūt drosmīgiem, jātic savai idejai un produktam.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe kopā ar draugiem - pavāru Kārli Muginu un juristu Ģirtu Dombrovski - Āgenskalnā atvēris «Kadagi dog».

Pagājušā gada rudenī Āgenskalnā tika atvērta kafejnīca, veikals un bārs «Kadagi», bet laika gaitā uzņēmēji meklējuši jaunus biznesa virzienus un nonākuši līdz idejai par hotdogu ēstuvi.

Sākotnēji bijusi doma nodarboties arī ar kvalitatīvas Latvijas ražotāju produkcijas izplatīšanu - kā vietējo produktu vairumtirgotājiem.

«Sākotnēji domājām, ka būsim vajadzīgi mazajiem ražotājiem, taču izrādījās, ka nē,» stāsta D. Grūbe.

Ideja par hotdogiem radusies brīdī, kad kafejnīcu apmeklēja kāds tēvs ar diviem dēliem un viens no puikām vēlējies hotdogu. Šobrīd apmeklētājiem tiek piedāvāti deviņi dažādi craft hotdogi. D.Grūbe stāsta, ka galvenā atšķirība no citiem Latvijā pieejamajiem hotdogiem ir tā, ka desiņas sastāvā ir 100% gaļa, desiņa ražota pēc īpašas kafejnīcas šefpavāra receptes - tā tiek tvaicēta, nevis vārīta vai cepta. Arī maize cepta pēc speciāli izstrādātas receptes un ir vegāniska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO, FOTO: Cadets de Gascogne īpašnieki sadala uzņēmumu; plāno attīstīties Pierīgā

Monta Glumane, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 55 tūkstošus eiro, Rīgā atvērta vēl viena franču maiznīca «Cadets de Gascogne», un tās īpašnieks Roberts Bejelērs plāno paplašināties arī Pierīgā, biznesa portālam Db.lv pastāstīja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis.

Aizvadītā gada decembrī franču maiznīcas «Cadets de Gascogne» īpašnieki - francūži Roberts Bejelērs un Bernārs Laranē - sadalījuši uzņēmumu un turpina attīstīt katrs savu biznesu. «Tagad esam sadalījuši biznesu un sāksies attīstība uz priekšu. Pirms tam abiem īpašniekiem domas atšķīrās. Augsim uz priekšu, uz vietas nepaliksim, mainīsim, pievienosim un pamēģināsim kaut ko jaunu,» komentēja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis. Viņš norādīja, ka citās Latvijas pilsētās franču maiznīca, iespējams, tiks atvērta nākotnē.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1999.gadā, kad tika atvērta pirmā franču maiznīca Latvijā. Kā pastāstīja J.Dembickis, abi francūži atbrauca uz Latviju, atpūtās un iedomājās, ka vēlētos baudīt bageti, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama, tāpēc tika nolemts, ka jāatver franču maiznīca/kafejnīca, kurā būtu bagete, pastēte un citi gardumi no Francijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Cepumi bez miltiem Fity

Ilze Žaime, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Krimuldas novada Raganā strādājošajā uzņēmumā «Perfecto» cep veselīgos cepumus bez miltiem «Fity».

SIA «Perfecto» bezmiltu «Fity» cepumu ražošanu uzsāka 2014.gadā, un šo piecu gadu laikā cepumu sortiments ir attīstīts līdz sešu veidu lielam piedāvājumam - mandeļu, ķirbju sēklu, linsēklu, šķiedrvielu un no šā gada klāt nākuši arī čia sēklu un dzērveņu cepumi.

Par jaunu garšu meklējumiem rūpējas saldumu ražotnes īpašniece un ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa. Viņa stāsta, ka vienmēr kaut ko cepusi un gatavojusi jau kopš agras bērnības. Laikā, kad tika dibināta «Perfecto» saldumu ražotne, L.Salmiņa uzsvaru vēlējusies likt uz veselīgāku produktu gatavošanu. Tādēļ arī cepumu ražošanā viņa atturas no kviešu miltu un mākslīgu saldinātāju izmantošanas. Viņa piemetina, ka pati ciena receptes, kurās vispār netiek pievienots cukurs, taču lielāks pieprasījums ir pēc saldākiem produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar sliktu garastāvokli nav jēgas taisīt kūku, uzsver Gulbenes uzņēmēja Inese Veismane.

Mājražošanas SIA Gardums jeb Kūku bodes Gardums saimniece I. Veismane savu uzņēmumu izveidoja 2010. gada maijā. Tagad tā ir viņas pamatnodarbošanās, kas sākusies kā hobijs.

«Kādreiz strādāju bankā, bet gadījās tā, ka paliku bez darba un bija jāsāk domāt, ko darīt. Man vienmēr patika taisīt kūkas. To cepšana aizsākās kā hobijs, ko jaunībā apguvu, mācoties no saimniecēm, pārējo apguvu pašmācības ceļā. Sākumā uz jubilejām taisīju kūkas draugiem, radiniekiem. Tad kādā dienā man pēkšņi pienāca viens pasūtījums, tad – nākamais, un beigās jau šī darbošanās pārtapa biznesā. Bija arī savas telpas, kuras īsti neizmantojām, un tur arī izveidoju savu kafejnīcu,» stāsta I. Veismane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Skrīveru mājas saldējums neinvestē reklāmās, bet gan saldējuma garšās

Laura Mazbērziņa, 26.04.2018

Pa kreisi - Mārtiņš Sotnieks «Skrīveru mājas saldējums» viens no līdzīpašniekiem, pa labi - Rihards, «Skrīveru mājas saldējums» meistars.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmums SIA Rozīne, kurš ir izveidots 2006. gadā, gatavo mājas saldējumu ar nosaukumu «Skrīveru mājas saldējums», izmantojot pašu izaudzētos augļus un ogas. Uzņēmums ražo ne tikai klasiskos – krējuma, jogurta - saldējumus un sorbertus, bet arī mūsdienu modernās virtuves versijas – ogļu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu ar tomātu mērci.

Aizvadītajos gados pircējiem gadatirgos un nu jau arī restorānos, kafejnīcās ir piedāvātas vairāk nekā 80 pašu saimnieku izveidotas saldējuma receptes ar visdažādākajiem nosaukumiem - «Pacilājošs biezpiena saldējums ar fantastiskām avenēm», «Burvīgs šokolādes saldējums ar zilo sieru», «Kartupeļu (Laura) saldējums ar karstu tomātu mērci un sīpolu saullēktu» un citi. To dēļ daudzi uzņēmumi pasūta Sotnieku ģimenes saldējumu viesizrādes savos pasākumos. Patstāvīgas ir 20 – 25 saldējumu receptes.

Jaunu saldējumu idejas tiek gūtas, lasot, mācoties un, klausoties tieši no patērētājiem, taču arī sadarbība ar kafejnīcām un restorāniem rada idejas. Gala produktu testēšana notiek, atkal un atkal garšojot un analizējot. «Sezonalitāte ir jūtama. Mēs jau vēlētos, lai saldējums būtu aktuāls cauru gadu, taču tā diemžēl nav,» akcentē Mārtiņš Sotnieks «Skrīveru mājas saldējums» viens no līdzīpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzos gadījumos, kad mediķi nevar pilnvērtīgi strādāt e-veselības sistēmā, patiesībā pie vainas ir novecojusi datortehnika vai programmatūra, nevis pati e-veselība, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atzina, ka e-veselības ieviešana patlaban ir nozares prioritāte, taču nekādas atkāpes šajā procesā nepieļaus. «Arī es katru reizi uzdodu jautājumus ministrei par to (..), bet nekāda atkāpšanās gan nebūs,» sacīja premjers.

Valdības vadītājs solīja, ka e-veselības ieviesēji būs ļoti uzmanīgi ar tālākām darbībām, īpaši tāpēc, ka katrus traucējumus sev par labu varot izmantot mediķi, kuri iebilst pret jaunās sistēmas ieviešanu.

Premjers noraidīja ģimenes ārstu paustās bažas par to, ka e-veselības sistēma būtiski apgrūtina viņu ikdienas darbu. Pēc valdības vadītāja teiktā, piemēram, pagājušajā nedēļā sistēma esot darbojusies ar traucējumiem vien trīs stundas. Ja sistēma nedarbojas, ārstiem ir visas tiesības pacientiem izrakstīt papīra receptes, kuras jebkura aptieka bez problēmām pieņems, sacīja Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien vērojami traucējumi E-veselības sistēmas darbībā, novēroja aģentūra LETA.

Kā ģimenes ārstus informējis Nacionālais veselības dienests (NVD), vērojami traucējumi e-veselības sistēmas darbībā produkcijas vidē.

Pēc NVD paustā, ja sistēmas darbības, interneta traucējumu vai citu tehnisku iemeslu dēļ ārsts nevar izmantot e-veselības sistēmu, ārsts ir tiesīgs izrakstīt pacientam recepti papīra formā. Šīs receptes elektronizēšana jeb ievade e-veselības sistēmā tiek veikta aptiekā, tiklīdz tas ir iespējams.

Savukārt, ja nepieciešams atvērt darbnespējas lapu, ārsts var veikt atzīmi par tehniskiem traucējumiem pacienta medicīniskajā dokumentācijā un atvērt e-darbnespējas lapu nākamo piecu darba dienu laikā, norādot e-veselības sistēmā darbnespējas perioda pirmo dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Uzņēmēja: Gaļu nevajadzētu ēst vairāk nekā divas reizes nedēļā

Laura Mazbērziņa, 29.11.2018

Dita Lase, Veģetārās uztura skolas «Vegus» izveidotāja. Tālāk galerijā D. Lase dalās savās pārdomās un ikdienas atziņās par uzturu.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uztura skola Vegus piedāvā veģetārā ēdiena meistarklases. Interesanti, ka aptuveni 90 procenti klientu nemaz nav veģetārieši.

Veģetārās uztura skolas Vegus īpašniece Dita Lase pirms sava biznesa uzsākšanas strādājusi ekoveikalā Biotēka un jau tad aizrāvās ar ēdiena gatavošanu. Bija ierasts, ka pēc veselīgām receptēm draugi vērsās tieši pie D. Lases un viņas mājās tika organizēti ēdiena pagatavošanas pasākumi. Vienā brīdī D. Lase sapratusi, ka šie pasākumi ir pārtapuši par meistarklasēm. Un 2015. gadā viņa izveidoja veģetārā uztura skolu Vegus.

Tajā viņa cilvēkiem māca dažādus veselīgas ēšanas principus, kurus pielietot ikdienā. Mācību process norisinās divās daļās. Sākumā ir teorētiskā daļa, pēc tās klātesošie - parasti grupu veido desmit cilvēki - kopīgi gatavo ēdienu. Produktus D. Lase nodrošina pati, iepērkot tos mazumtirdzniecības ķēdē Rimi. Meistarklases tiek rīkotas trīs līdz četras reizes nedēļā .Par dalību meistarklasēs interesentiem jāšķiras no 25 eiro līdz 125 eiro atkarībā no to specifikas. Vispopulārākie ir ātri pagatavojamie ēdieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras sākumā Rīgas pieczvaigžņu viesnīcā Hotel Bergs tiks atvērts jauns restorānu grupas Resto-Rātors restorāns Trends.

Restorāna ēdienkarti veidojis Resto-Rātors dibinātājs un vadītājs Viktors Ravdive kopā ar grupas šefpavāriem. Ēdienkarte apvieno pasaules tendences un nacionālo virtuvi – mūsdienu fusion-cuisine receptes, Āzijas virtuvi ar šefpavāru receptēm, latviešu virtuvi, kas pasniegta fusion stilā, un International Rīga restorāna labākās receptes. Ar laiku restorānā parādīsies arī hot pot galds, kur būs iespējas baudīt speciāli radītu ēdienkarti.

Līdz ar jauna restorāna atvēršanu Resto-Rātors pieņēmis lēmumu slēgt restorānu International Rīga. Trends ēdienkartē tiks iekļauti International Rīga visu laiku labākie ēdieni, kuru receptūra nav mainījusies no 2012. gada. Trends strādās International Rīga pavāru komanda, kas darbojas restorānā no atvēršanas brīža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Db.lv viesojas Igaunijas senākajā amatalus darītavā

Ilze Žaime, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pihtla õleköök» ir Igaunijas senākā amatalus darītava, kas nodarbojas gan ar Sāremā tradicionālā alus izgatavošanu, gan brūvē izsmalcinātu amatalu, kuru piedāvā restorāniem un bāriem. Tā «met acis» arī uz Latvijas tirgu.

Alus darītavas dibinātāja Arveta Vali (Arvet Väli) brāļa dēls Alo Vali (Alo Väli) pievienojās ģimenes uzņēmumam pirms sešiem gadiem. Tieši viņam ir jāpateicas par amatalus recepšu izstrādi un jauno alus veidu ienākšanu darītavas piedāvājumā. Pats viņš vēl aizvien atzīst, ka bizness ir attīstības stadijā, taču nākotnes plāni ir lieli, tai skaitā eksports uz Latviju un Somiju.

«Pihtla õleköök» radītais alus ir iegādājams viscaur Igaunijas veikalos un bāros, kas specializējas amatalus tirdzniecībā, kā arī lielveikalos. Tieši rudens un ziema ir tas laiks, kad darītavas saimnieki varēs brīvāk pievērsties jautājumam par eksporta attīstību, jo vasarā lielākā daļa alus paliek turpat Sāremā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Veselības ministrija plāno, ka no nākamā gada vidus recepšu medikamentus un kompensējamos medicīniskos palīglīdzekļus varēs iegādāties internetā, izmantojot e-veselības sistēmu.

Kā norāda ministrija, ar šīs sistēmas starpniecību pacienti, neizejot no mājām, varēs iepazīties ar visu aptieku piedāvājumiem un cenām, konsultēties ar aptiekāriem, pasūtīt un apmaksāt izraudzītos medikamentus un kompensējamos medicīniskos palīglīdzekļus. Šobrīd Lietuvā internetā var nopirkt tikai bezrecepšu medikamentus.

Veselības ministrs Aurēlijs Verīga skaidrojis, ka jaunā kārtība ne vien atvieglos medikamentu un medicīnisko palīglīdzekļu iegādi tiem cilvēkiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas vai kuri dzīvo tālu no aptiekām, bet arī ļaus pacientiem ietaupīt.

«Ir svarīgi parūpēties, lai pacientiem neatkarīgi no viņu veselības stāvokļa un dzīvesvietas būtu vienādas iespējas iegādāties vajadzīgos recepšu medikamentus un kompensējamos medicīniskos palīglīdzekļus, īpaši jau ņemot vērā, ka ir radītas iespējas zināmos gadījumos izrakstīt pacientam receptes neklātienē,» viņš norādījis, vienlaikus paužot cerību, ka jaunā kārtība sekmēs aptieku konkurenci un tas ļaus pacientiem ietaupīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Premjers: E-veselības ieviešanā nekādu atkāpju nebūs

LETA, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-veselības ieviešanā nekādu atkāpju nebūs un ar sistēmas ieviešanu ir jāvirzās uz priekšu, ceturtdien žurnālistiem atzina veselības ministra pienākumu izpildītājs, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka «pēc pirmajām stresa dienām» problēmas ar e-veselības sistēmu mazinās un ir novērojami uzlabojumi sistēmā.

Janvāra pirmo dienu problēmas ar e-veselības sistēmu Kučinskis skaidroja ar faktu, ka vēl pagājušā gada septembrī e-veselībai bija pieslēgušies 30% lietotāju, turpretī aktīvākais pieslēgšanās periods sekojis decembrī.

Pēc viņa teiktā, patlaban Veselības ministrija strādā pastiprinātā režīmā, lai risinātu tehniskos un citus jautājumus. Turklāt neskaidrību gadījumā, ģimenes ārstiem ir iespējams vērsties pēc konsultācijas.

Jau ziņots, ka no 2018.gada 1.janvāra sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ministrija uzsauc mirušo vīnu

Rūta Kesnere, DB žurnāliste, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vīna pazinēji jau sen ir apgāzuši izplatīto mītu – jo vecāks vīns, jo labāks. Tā vietā tiek runāts par šad tad sastopamo «mirušo vīnu».

Vīna pazinēji jau sen ir apgāzuši izplatīto mītu – jo vecāks vīns, jo labāks. Tā vietā tiek runāts par šad tad sastopamo «mirušo vīnu».

Proti, katram vīnam atkarībā no vīnogu šķirnes ir savs ieteicamais dzīves cikls, un, kad tas ir pagājis, tad dzēriena garšas buķete kļūst neizteiksmīga – vīns ir nomiris. To var dzert, bet nekāda lielā baudījuma nav. Runājot analoģijās, šāds miris vīns ir tikko palaistā e-veselības sistēma, kas ietver e-receptes un e-darbnespējas lapas. Tāpat kā miruša vīna gadījumā pie vainas nav vīnogas vai vīna raudzēšana, bet gan pārlieku ilga noturēšana, tā e-veselības gadījumā pie vainas nav tehnoloģijas, bet gan pārlieku ilgais sistēmas ieviešanas process. Proti, e-veselības projektu un pirmos iepirkumus sāka izstrādāt pirms desmit gadiem. Pa to laiku ir nomainījušies 11 veselības ministri, projekts ir mētāts no vienas valsts pārvaldes iestādes uz otru, mainījušies uzstādījumi un tehnisko specifikāciju rakstītāji. Rezultātā projekts ir piedzimis nedzīvs. To, ka e-veselības garšas buķete ir jau novadējusies, atzīst arī Nacionālais veselības dienests. Prasības, kas bija adekvātas pirms desmit gadiem, šodien vairs tādas nešķiet. Bet, mīļie draugi, ja jūs paši atzīstat, ka pa desmit gadiem tik daudz kas ir mainījies, tad kādēļ jūs tik spītīgi piedāvājat šo mirušo produktu? Varbūt tomēr prātīgāk būtu bijis sadarbībā ar izstrādātāju Lattelecom e-recepšu un e-darbnespējas lapu moduļus pilnveidot tā, lai tie atbilst šodienas prasībām, un tikai tad piedāvāt lietotājam?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Garšvielu uzņēmums «Manas garšas» nāk klajā ar jaunu produktu līniju – barības piedevu lolojumdzīvniekiem

«Manas garšas» īpašniece Baiba Grīnberga stāsta, ka ideju par šādu produktu veicināja veterināro produktu veikala «Barf'us» saimniece Diāna Kontakeviča, kura janvārī ar viņu sazinājās un ieteica izstrādāt produktus, kas domāti lolojumdzīvniekiem. «Pirmajā brīdī biju pārsteigta par šādu ideju, bet, jo tālāk to pētīju, jo vairāk aizrāvos ar to. Lai gan es pēc izglītības esmu uztura speciāliste un dzīvnieku un cilvēku fizioloģe, pati neriskēju veidot receptes. Diāna ieteica dzīvnieku dietoloģi Ilzi Pētersoni, kura ilgus laikus pētījusi dzīvnieku uzturu un ir viens no Latvijā zinošākajiem cilvēkiem šajā jomā. Trīs mēnešu laikā viņa izstrādāja trīs receptes – strādāja kā aptiekā, pa gramiem kombinējot visādus labumus,» saka B. Grīnberga.

Komentāri

Pievienot komentāru