Jaunākais izdevums

Atpūtas parkam Lācītes, kas atrodas Rankas pagastā, jau aptuveni divas nedēļas ir jauns saimnieks. Īpašumu, kas piederēja Hipotēku bankai, iegādājies investors no Dānijas, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

«Uzskatām, ka beidzot ir kārtīgs investors, kurš ir apņēmies Lācītes attīstīt un vēl vairāk pilnveidot. Investors ir pārņēmis absolūti visu atpūtas kompleksu ar visiem tā darbiniekiem, ne tikai atsevišķus objektus. Būtībā nekas Lācītēs nav mainījies, tikai īpašnieks. Neviens cilvēks nav atbrīvots. Visi turpina strādāt. Iespējams, ka darbinieku skaits pat palielināsies, jo tiks pilnveidotas vēl dažādas citas idejas. Ir jau saņemtas pirmās investīcijas un sākti remontdarbi, kas jau sen bija jāveic. Nekādām aplamām baumām nav pamata. Viss vēršas tikai uz labo pusi,» stāstījis direktors Elviss Ozols.

Šobrīd aktīvi remontdarbi noritot tā sauktajā upes mājā, kas šobrīd ir primārais objekts. Tas nozīmē, ka drīzumā tajā atkal atsāks darboties baseins. «Viss īpašums ilgu laiku piederēja bankai. Mēs paši to īrējām no bankas, lai nenāktos gan kafejnīcu, gan atpūtas mājas aizvērt pilnībā. Banka nemitīgi sludināja, ka vēlas šo īpašumu pārdot, jo tām primārais ir šādu un līdzīgu īpašumu izdevīga pārdošana, jo bankas ar saimniecisko darbību nenodarbojas. Cik man zināms, tad dāņu investors jau vairāk nekā gadu interesējās par Lācītēm. Ārzemniekam tas nebija vienas dienas lēmums, tāpēc uzskatām, ka viņš pirms tam visu rūpīgi izanalizēja, lai pieņemtu lēmumu par īpašuma iegādi,» Dzirkstelei stāstījis E. Ozols.

«Domāju, ka viss būs normāli, jo arī līdzšinējais direktors E. Ozols turpina darbu. Īpašums internetā tika pārdots par 377 000 latu, bet konkrēti par kādu summu tas tika pārdots nevaru pateikt,» sacījis Rankas pagasta pārvaldes vadītājs Māris Jansons. Minētajā summā iekļauts kempings un tā komplekss, viesu nama ēka ar pirts kompleksu un peldbaseinu, moteļa ēka, viesu nams un atrakciju un atpūtas parks, kā arī zirgu izjādes komplekss un šķūnis. Kopējā zemes platība ir 4,76 hektāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Starptautiskajā TabFab radošā kvartāla metu konkursā saņemti 16 piedāvājumi

Db.lv, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā metu konkursā «TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija» saņemti sešpadsmit piedāvājumi, informēja konkursa žūrijas priekšsēdētāja, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Konkursa darbu iesniegšanas termiņš noslēdzās 26. novembrī. Metus vispirms vērtēs tehniskā komisija – pieaicināti neatkarīgi eksperti, kuri sagatavos atzinumu par iesniegto metu atbilstību nolikumā un projektēšanas programmā noteiktajām tehniskajām prasībām.

Pēc tam darbu sāks konkursa žūrijas komisija, kas darbus vērtēs laikā no 3. līdz 5. decembrim, kad arī jānosaka godalgoto vietu ieguvēji.

«Saņemtais piedāvājumu skaits atbilst konkursa specifikai un nolikuma sarežģītībai. Galu galā TabFab kā teritorija ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā objekta »Rīgas vēsturiskais centrs« un daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa »Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs« tiešā tuvuma, to aizsardzības jeb t.s. bufera zonas. Turklāt būtiski ir ne tikai radoši un mūsdienīgi atrisināt kvartāla attīstību – vēl ir jāņem vērā tā nākotnes lietotāju vajadzības,» uzsvēra K. Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāku uzmanību vērts pievērst dividenžu maksātājiem

Brīdis, kad akciju tirgus sasniedz aizvien jaunus rekordus, taču ekonomiskie faktori kļūst nepārliecinošāki, ir ļoti nozīmīgs, lai aizvien lielāku uzmanību pievērstu investīciju stratēģiju izvēlei. Attiecībā uz investīciju stratēģijas veidošanu šis brīdis ir svarīgs arī tāpēc, ka vispārējā investīciju mikroklimata veidošanā aizvien lielāka nozīme ir centrālo banku īstenotajiem tautsaimniecības stimulēšanas kvantitatīvajiem pasākumiem.

Tie pamatā ir saistīti ar bāzes procentu likmju izmaiņām, kuras iepriekšējos gados tika samazinātas līdz minimumam un ekonomikas pieauguma stimulēšanai ASV un Japānā plaši sāka īstenot parāda vērtspapīru uzpirkšanas kampaņas, lai vēl vairāk stimulētu ilgtermiņa aizdevuma likmju samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izziņoti balvas Gada investors 2018 nominanti

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Ralfs Dīters Montāgs-Girmess: AirBaltic ieguldīju sev piederošo naudu

Žanete Hāka, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es sev uzticos un nesaskatu sevi kā apdraudējumu Latvijas drošībai, preses konferencē sacīja aviokompānijas AirBaltic investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess.

Ralfs Dīters Montāgs-Girmess uzsvēra, ka 100% no investētās naudas ir viņa, un viņam nav biznesa partneru. «Šī ir lielākā investīcija, ko esmu veicis vienā kompānijā, un līdzekļi nāk no maniem privātiem fondiem,» viņš piebilda.

Viņš uzsvēra, ka jaunais investors var palīdzēt AirBaltic sasniegt labākus finansiālos rādītājus nekā tagad.

«Ieguldot kādā kompānijā, vienmēr pastāv risks, taču uzskatu, ka spēju sniegt kompānijai labumu. Tuvākajā laikā ir plāns atgriezties pie pozitīva kapitāla, kas atslēdz tālākas iespējas. Tāpat investors varēs identificēt papildus biznesa iespējas, kas līdz šim nav atklātas. Neesam profesionāli aviacijas eksperti, bet mums ir zināšanas, un varam atrast ilgtermiņa stratēģisko partneri, kas kompānijai ir nepieciešams,» piebilda investors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dānijas finanšu uzraugi nav uztvēruši nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par Danske Bank

LETA, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav sadarbojies ar Igauniju, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

WSJ publikācijā teikts, ka, lai gan Igaunijas Finanšu inspekcija vairākkārt norādījusi Dānijas kolēģiem uz aizdomīgām darbībām «Danske Bank» Igaunijas filiālē, Dānijas Finanšu inspekcija šos brīdinājumus nav uztvērusi nopietni un nav sākusi izmeklēšanu. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

No 2007. līdz 2014.gadam Igaunijas Finanšu inspekcija Dānijas kolēģiem nosūtījusi sešas vēstules, kurās norādīts uz iespējamu naudas atmazgāšanu. Turklāt pamazām vēstuļu tonis kļuvis aizvien stingrāks, raksta WSJ.

«Viena Igaunijas Finanšu inspekcijas vēstule bija ļoti stingra, iespējams, tas bija sliktākais, ko man jebkad nācies lasīt, bet man ir gadījies lasīt ļoti dusmīgas vēstules,» WSJ citē kāda «Danske Bank» darbinieka e-pasta vēstuli kolēģim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kaljulaida: Danske Bank naudas atmazgāšanas lietā kļūdas pieļāva gan Dānijas, gan Igaunijas uzraudzības dienesti

LETA, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas bankas «Danske Bank» naudas atmazgāšanas lietā kļūdas pieļāvuši gan Dānijas, gan Igaunijas uzraudzības dienesti, un no šīm kļūdām būtu jāmācās, intervijā Francijas telekanālam «France 24» norādījusi Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

«Igauņi brīdināja, ka tas notiek, bet šie brīdinājumi netika sadzirdēti. Tā nu tas ievilkās ilgāk (..), nekā būtu vajadzējis, jo trūka operatīvas sadarbības. Mums no tā jāmācās, ka nepietiek vienkārši nosūtīt vēstuli un samierināties, ka tevi neuztver nopietni,» viņa sacījusi.

Kaljulaida izteikusi cerību, ka tiks veikta analīze, kas palīdzēs bankām saprast, ka pat mūsdienu mainīgajā pasaulē drošību garantē svarīgāko darbības caurskatāmības principu ievērošana un pietiekama informācija par klientiem.

Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ) vēstīja, ka Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav uzskatījis par nepieciešamu sadarboties ar Igauniju. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Latvijas hokeja izlase pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūst pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā

LETA, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilglaicīgie biznesa partneri – uzņēmējs, Eko Investors īpašnieks Viesturs Tamužs un tagad šī uzņēmuma mazākuma akcionārs Māris Simanovičs, kuri savulaik kopā darbojušies ne vienā vien uzņēmumā, nu nonākuši uz kara takas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts finanšu institūcija Altum tiesas ceļā cenšas atgūt daļu no 3,2 miljoniem eiro, ko savulaik uzņēmējam Viesturam Tamužam piederošās AS Eko investors pārvaldītajā komandītsabiedrībā Otrais Eko fonds ieguldīja tās priekštece Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

Savukārt V. Tamuža biznesa partneris, bijušais AS Eko investors vadības komandas pārstāvis, bet tagad tās mazākuma akcionārs Māris Simanovičs laikrakstam atzīst, ka izvērtē iespēju vērsties tiesā pret Eko investors bijušo un esošo vadību, jo, viņaprāt, kādreiz sekmīgais uzņēmums tagad tiek pārvērts par «čaulas uzņēmumu». Laikrakstam Dienas Bizness neizdevās sazināties ar uzņēmēju V. Tamužu, kas neatbildēja nedz uz telefona zvanu, nedz viņam sūtīto īsziņu ar jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažkārt mēdz teikt, ka tieši lielāki izaicinājumi pārbauda, no kā patiesībā ir taisīts cilvēks. Līdzīgi var teikt arī par finanšu tirgiem – tieši rīcība cenu kritumu un panikas apstākļos mēdz iezīmēt to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs galu galā ir tā saucamais investors.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs izceļ vairākus slavenā investora Bendžamina Greiema (no viņa mācījies un pie viņa strādājis pats Vorens Bafets) ieteikumus un domu graudus par tirgus spēkiem. Viņš būtībā teic, ka finanšu pasaulei nemierīgākos laikos daudziem būtu jāmēģina aizmirst tas, ko dara kopējais tirgus. Tā vietā esot labāk koncentrēties uz to, ko pats kā investors vari reāli izdarīt.

Vispirms B. Greiems iesaka pašam noteikt to, kas īsti esi – investors vai spekulants. Proti, investora galvenā interese ir turēt "pienācīgus vērtspapīrus par pienācīgu cenu". Savukārt spekulants jau galvenokārt gaida cenu svārstības un mēģina no šīm izmaiņām nopelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

TabFab radošā kvartāla būvniecībai un attīstībai paredzēti 5,06 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju investori Latvijā interesējas par dažāda veida zaļo tehnoloģiju un ekoloģijas uzņēmumiem, kas spēj darboties ar lielu pievienoto vērtību, sacīja bijusī e-lietu ministre un pašreizējā kapitālsabiedrības Eko Investors riska kapitāla fonda pārvaldniece Ina Gudele.

Lai arī konkrētus uzņēmumus neminēja, riska kapitāla pārvaldniece norādīja, ka ārvalstu investoriem Latvijā perspektīva liekas dažāda veida ekoloģiskā pārstrāde, dabai draudzīga ķīmiskā rūpniecība un plastmasas izstrāde. Investori no tuksnešainajām arābu valstīm esot ļoti ieinteresēti dažādās kūdras apstrādes tehnoloģijās, kas paver iespēju uzlabot augsnes auglību. Gudele arī norāda, ka runa ir par uzņēmumiem, kas spēj radīt tehnoloģiski attīstītu produktu: «Kūdru sarakt un salādēt kuģos nav nekāda lielā māka, un tam arī nav īpaši augsta vērtība.»

Uz jautājumu, kādas ir gaidāmās investīciju summas, I. Gudele atbildēja, ka atkarībā no uzņēmuma specifikas tās mēdz ļoti krasi atšķirties, piebilstot, ka nereti uzņēmuma attīstībai pietiekot pat ar samērā nelielu ieguldījumu. Atšķiroties arī tas, cik ātri investors sagaida atdevi no uzņēmuma, kurā ieguldījis savu naudu. Citreiz tie ir trīs līdz pieci gadi, bet citi investori esot gatavi gaidīt līdz pat septiņiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prudentia: SM neizlēmības dēļ airBaltic var zaudēt vairākus miljonus eiro un jauno lidmašīnu iegādes kontraktu

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstiprinātais AirBaltic biznesa plāns līdz 2021. gadam paredz, ka jaunās lidmašīnas tiek iekļautas aviokompānijas bilancē.

To intervijā DB saka AirBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kas šobrīd tāds ir noticis, ka ap potenciālo AirBaltic investoru tika sacelts tāds troksnis?

Es domāju, ka tā bija komunikācijas problēma. Tika publicēta informācija par potenciālo investoru un satiksmes ministram tika uzdoti jautājumi tiešajā ēterā. Domāju, ka tas izraisīja problēmu ar šo tematu. Taču nav nekādu šaubu, ka mēs jau kopš 2011. gada meklējam investoru un ka agrāk vai vēlāk tāds arī būs. Taču šodien investors vēl nav šeit, bet vismaz tagad mēs zinām, ka tāds ir.

Dīvaini šajā kontekstā bija tas, ka satiksmes ministrs pauda aizdomas par šī investora reputāciju. Kā jūs to skaidrojat?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dogo ražotājs: Kādam jāuzņemas atbildība

Sandra Dieziņa, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādam atbildība jāuzņemas – tā par kļūdainajiem dzīvnieku barības analīžu rezultātiem un uzņēmumam nodarīto kaitējumu intervijā DB stāsta AS Tukuma straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks. Viņš notiekošo uzskata par ekonomiskā kara sastāvdaļu

Jāatgādina, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) oktobra sākumā atcēlis visus uzņēmumam Tukuma straume piemērotos ierobežojumus suņu barības Dogo un kaķu barības Ņau ņau, kā arī izejvielu izplatīšanai, jo atkārtoti veiktās analīzes Austrijā liecina, ka barībā nav atrasts karbamīds. Tukuma straumē ražotas kaķu un suņu barības un izejvielas izplatīšanu PVD apturēja augusta beigās pēc tam, kad tika konstatēts – tā satur karbamīdu. Barības un izejvielu analīzes tika veiktas vienā no vadošajām Eiropas laboratorijām – Dānijas Valsts Veterinārajā un pārtikas laboratorijā pēc zinātniskā institūta BIOR pasūtījuma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola "Littleberry" dizaina auduma autiņbiksītes un aksesuāri tiek ražoti Latvijā, taču vairums no produktiem aizceļo ārpus mūsu valsts robežām.

"Littleberry" stāsts aizsākās pirms aptuveni trīs gadiem. "Drīzumā bija jādzimst mūsu jaunākajai meitiņai. Jau agrāk praksē bija izmēģināti auduma autiņi un modernās auduma autiņbiksītes vecākajām meitām, un tas šķita samērā vienkārši un daudz skaistāk nekā vienreizlietojamās autiņbiksītes. Turklāt tas, ko uzreiz ievērojām ģimenē - lietojot auduma autiņbiksītes, izdevās ievērojami samazināt arī ikdienā izveidoto atkritumu daudzumu," idejas rašanos atceras "Littleberry" izveidotāja Elīna Neiberga.

Viņa stāsta, ka 2017.gadā, kad dzima jaunākā meita, domāja par to, ka labprāt ieviestu moderno auduma autiņbiksīšu lietošanu ikdienā, pavisam iztiekot bez vienreizlietojamajām, turklāt, lai dizains būtu tieši tāds, kādu gribas un lai būtu droši par izmantoto materiālu izcelsmi un kvalitāti, ražošanu varētu uzsākt paši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) izsludina pieteikšanos apbalvojumam “Gada investors 2021” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumam var pieteikt investīcijas, ko veikuši privātie investori (komerceņģeļi), juridiskie un institucionālie investori, un konsultanti.

LatBAN un LVCA iniciatīva “Gada investors” ir dibināta 2015. gadā, lai veicinātu Latvijas investīciju nozares attīstību, apkopotu investoru paveikto, godinātu investorus un izceltu nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

2021. gadā Latvijas jaunuzņēmumi kopumā piesaistīja 247 miljonus eiro. Gandrīz pusi no tā veidoja pašmāju uzņēmums Printful – drukas pēc pasūtījuma pionieris, kas palīdz attīstīties mazajiem biznesiem visā pasaulē. Pērnā gada nogalē tas kļuva par pirmo Latvijas vienradzi, sasniedzot miljarda eiro novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KVV Liepājas metalurgs potenciālais investors: mūsu piedāvājums joprojām ir spēkā

Elīna Pankovska, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs potenciālais investors Igors Šamiss paziņojis, ka investoru piedāvājums par uzņēmuma iegādi vēl ir spēkā.

Maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs potenciālais investors Igors Šamiss paziņojis, ka investoru piedāvājums par uzņēmuma iegādi vēl ir spēkā. Viņš norāda, ka investori nevēlas termiņa pagarinājumus. Tomēr no viņa sacītā var secināt, ka puses, iespējams, nespēj joprojām vienoties par nosacījumiem. I. Šamiss norāda, ka vēlas pirms tam veikt testus, lai saprastu, kādā stāvoklī ir rūpnīca un iekārtas, kas tajā atrodas, jo šobrīd neesot saprotams, cik lieli līdzekļi būtu jāiegulda. Testiem būtu nepieciešami aptuveni trīs mēneši.

Tai pat laikā maksātnespējīgā KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administratora Guntara Kora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis DB pastāstīja, ka neviens no pretendentiem uz maksātnespējīgā uzņēmuma iegādi nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu pretendenta spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Līdz ar to ir pieņemts lēmums uzņēmumu izpārdot pa daļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Apbalvoti 2018.gada veiksmīgākie investori un darījumu konsultanti

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) iniciatīvas Gada investors 2018 ietvaros 2019. gada 17. janvārī apbalvoja investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Balvu Gada perspektīvākā investīcija privāto investoru sektorā saņēma Anatolijs Prohorovs par atkārtotu investīciju audio tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks.

Savukārt juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

«GroGlass pārdošanas darījums ir ne tikai 2018. gada apbalvotākais darījums, bet arī viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā ar riska kapitāla palīdzību no idejas ir izaudzēts starptautiski atzīts uzņēmums ar miljonu eiro apgrozījumu. Šis un nākamais gads būs nozares izaugsmes gads - darbu ir uzsākuši jauni riska kapitāla fondi un sagaidāms aktīvs investīciju periods. Ceru, ka tas sekmēs inovatīvu biznesa projektu rašanos un uzņēmējdarbības attīstību,» teic LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) aicina privātā un juridiskā sektora investorus līdz 18. janvārim pieteikties apbalvojumam “Gada investors 2020” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Privāto investoru jeb biznesa eņģeļu kategorijā apbalvojumi par 2020. gadā sasniegto tiks pasniegti nominācijās: “Gada investīcija” par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi, “Gada ienesīgākā investīcija” par ienesīgāko investīciju pēc investīcijas atdeves koeficienta un absolūtos skaitļos no projekta nopelnītās summas un “Gada videi draudzīgākā investīcija” par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi. Kandidātus izvirzīt aicināti gan investori un uzņēmēji, gan arī privātpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Potenciālais Liepājas metalurga investors darbaspēku varētu arī ievest

Dienas Bizness, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālais maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» investors cer, ka, atsākoties ražošanai, uzņēmumā atgriezīsies arī daļa darbinieku, kuriem tikšot garantēts piecu gadu līgums. Ja trūks darbinieku, viņš iecerējis vest tos no citām valstīm, piemēram, astoņi cilvēki esot gatavi atbraukt no Itālijas, varētu vēl būt darbaspēks no Baltkrievijas un arī Krievijas - to Izraēlā dzīvojošais Krievijas izcelsmes uzņēmējs Igors Šamiss svētdien atklāja intervijā raidījumam «LNT Ziņu TOP 10».

Par «Liepājas metalurga» vadītāju Šamiss vēlas redzēt pašreizējo galveno inženieri Egilu Kupši.

Potenciālais investors gatavs jau tuvākajā laikā atsākt uzņēmumā ražošanu un sasniegt vēsturiski lielākos tā ražošanas apjomus. «Šajos divos, trīs mēnešos mēs izdarītu visu nepieciešamo, lai iedarbinātu tēraudkausēšanas krāsni,» apgalvo Šamiss. Viņa partneri darījumā ir Šveices tērauda tirgotājs «Trasteel Trading Holding», tā apgrozījums ik gadu mērāms simtos miljonos eiro. Šamisa Luksemburgā reģistrētais uzņēmums «Kalior Invest SA» kopā ar «Trasteel Trading Holding» metalurga mantas pārņemšanai Latvijā izveidojis uzņēmumu «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ar 7,5 miljonu eiro pamatkapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2016.gada sekmīgākie Latvijas investori - ZGI Capital un Anatolijs Prohorovs

Dienas Bizness, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 26.janvārī ceremonijā Gada investors ’16 apbalvoti pagājušā gada sekmīgākie investori par ieguldījumu nozares veicināšanā Latvijā.

Apbalvojumu Gada investīcija juridisko personu sektorā saņēmis fondu vadības uzņēmums ZGI Capital par investīciju mobilo maksājumu pakalpojumu uzņēmumā Mobilly. Privāto personu investoru sektorā par gada investīciju noteikts Anatolija Prohorova ieguldījums mūzikas un skaņas tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks. A. Prohorovs saņēmis arī apbalvojumu Gada nozares atbalstītājs juridisko personu sektorā.

Gada investors balvu jau otro gadu pēc kārtas rīko Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un privāto investoru biedrība Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN). Šogad apbalvojumi privāto un juridisko personu sektoru investoriem piešķirti astoņās nominācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Montāga-Girmesa piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro.

Par minētas valdības lēmums vēl būs jāskata Saeimā. Tomēr Montāgs-Girmess būs aviokompānijas finanšu investors, bet arvien tiek meklēts uzņēmuma stratēģiskais investors.

Matīss pēc valdības sēdes atzina, ka tas ir bijis labākais investors no sliktākajiem variantiem.

LETA jau ziņoja, valdība šā gada 20.oktobra sēdē vēl nelēma par airBaltic investora piesaistes procesu. Toreiz pēc valdības sēdes aviokompānijas vadītājs Martins Gauss žurnālistiem sacīja, ka viņš vēlējās no valdības saņemt lēmumu par airBaltic investoru.

Komentāri

Pievienot komentāru