Latvijas digitālā izaugsme 

Eiropas Savienības (ES) digitālās attīstības kopējā novērtējumā Latvija saglabājusi 19. vietu starp pārējām dalībvalstīm. Tā liecina Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītāji. Turklāt tādos aspektos kā «Savienojamība» un «Interneta pakalpojumu lietošana» Latvija guvusi progresu, sasniedzot 10. vietu, savukārt rādītājā «Digitālie publiskie pakalpojumi» gada laikā esam pakāpušies no 14. uz 9. vietu.

Signe Bāliņa - Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Latvijas Universitātes profesore, Dr. oec., 2018. gada 20. jūnijs plkst. 12:53

Foto: publicitātes

No vienas puses, varam būt gandarīti, jo izaugsme šajos rādītājos apliecina ne tikai valsts digitālo publisko pakalpojumu attīstību, bet arī visas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares ikgadējo izaugsmi un produktivitāti. No otras puses, DESI dati atklāj, ka Latvijai jāveicina progress tādos aspektos kā «Cilvēkkapitāls», kur joprojām atpaliekam no ES vidējā līmeņa, un «Digitālo tehnoloģiju integrācija», kur ierindojamies vien 23. vietā. Turklāt – DESI autori norāda, ka nedaudz vairāk kā pusei Latvijas iedzīvotāju nepiemīt vai ir minimālas digitālās prasmes. Tas negatīvi ietekmē sabiedrības konkurētspēju un pilnvērtīgu iekļaušanos darba tirgū, kur digitālas prasmes sen vairs nav nekas unikāls, bet tādas pašas pamatprasmes, kā prasme lasīt, rakstīt un rēķināt.

Lai Latvijas definētā vīzija par datos balstītu sabiedrību īstenotos dzīvē, ir nepieciešams pilnveidot sabiedrības un katra cilvēka digitālās prasmes. Mūsu kopīgais mērķis ir panākt, lai digitālās prasmes rezultējas Latvijas iedzīvotāju pozitīvajos pieredzes stāstos un efektīvākā uzņēmējdarbībā. Tieši šie rezultāti atspoguļos Latvijas kā digitālas valsts panākumus un ļaus mums patiesi kļūt par datos balstītu sabiedrību. Pēdējos gados IKT aizvien vairāk integrējas visdažādākajās nozarēs, biznesa produktos un pakalpojumos. Tādejādi digitālā joma no atsevišķas nozares kļūst par dzinējspēku faktiski visai Latvijas tautsaimniecībai, un uzņēmumu konkurētspēja daudzos gadījumos ir lielā mērā atkarīga tieši no darbinieku zināšanām un prasmēm IKT jomā.

Digitālo prasmju, tostarp DESI rādītāja «Cilvēkkapitāls» izaugsmi varam sekmēt, primāri veicinot speciālistu un absolventu skaita pieaugumu eksaktajās zinātnēs. To var panākt ar būtiskām izmaiņām visos izglītības līmeņos. Šajā kontekstā nozīmīgs solis ir datorikas pilotprojekta īstenošana – jau trešo mācību gadu noteiktās skolās tiek mācīta datorika, tādējādi no pirmās klases skolēniem attīstot algoritmisko domāšanu un veidojot priekšstatu par IKT profesijām. Digitālo prasmju noteikšana par iegūstamajām pamata prasmēm ikvienam skolēnam ir būtisks priekšnoteikums turpmākajai personiskajai attīstībai. Būtisko izglītības lomu sabiedrības digitalizācijas procesos apliecina arī tas, ka Latvijā iezīmējas nozīmīga korelācija starp iedzīvotāju izglītības un digitālo prasmju līmeni – starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību 76% ir vismaz digitālās pamatprasmes, savukārt starp iedzīvotājiem ar pamata un vidējo izglītību šādas prasmes ir tikai 35%.

Neraugoties uz to, ka interneta lietotāju īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū atbilst vidējam ES līmenim, rādītājā «Digitālo tehnoloģiju integrācija» krietni atpaliekam no lielākās daļas citu ES dalībvalstu. Straujāku izaugsmi sekmētu mērķtiecīga valsts stratēģija uzņēmējdarbības digitalizācijā, kas definētu mērķu un arī potenciālos instrumentus, tai skaitā e-komercijai un pārrobežu tirdzniecībai tiešsaistē.

Tajā pašā laikā ir jānovērtē arī paveiktais e-komercijas segmentā, kur par 2,5 procentpunktiem ir palielinājies to mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpatsvars, kuri izmanto elektroniskos pārdošanas kanālus, sasniedzot 10,6%. Par 0,5 procentpunktiem palielinājies arī to MVU apgrozījums, kuri nodarbojas ar e-komerciju, sasniedzot 8,6 %. Šobrīd salīdzinoši maz uzņēmumu nodarbojas ar pārdošanu tiešsaistē pāri robežām (4,7 %). Šo rādītāju ir iespējams uzlabot, sistemātiski saprotot, kā var samazināt joprojām augstās piegādes izmaksas, kas ir galvenais šķērslis, ar ko nākas saskarties uzņēmumiem, kuri vēlas tiešsaistē pārdot preces klientiem citās ES valstīs.

DESI indeksa dati ir skaidri iezīmējuši gan jomas, kurās Latvijā vērojami būtiski uzlabojumi, gan arī aspektus, kuriem nepieciešama pastiprināta uzmanība un pilnveide. Cerams, ka savu pozitīvo ieguldījumu pārskatāmā nākotnē sniegs arī jaunais mācību satura projekts – «Kompetenču pieeja mācību saturā», kur viena no jomām ir tieši tehnoloģijas. Šī pieeja paredz izglītības procesā integrēt tehnoloģiju lietpratīgu apgūšanu, kā arī IKT sniegto iespēju pilnvērtīgu izmantošanu, tostarp arī citu mācību priekšmetu apguvē. Tas ir būtiski, jo skolēniem, kas uzsāk skolas gaitas, nākotnē pašiem būs jārada mums vēl nezināma ekonomiskā, politiskā, sociālā un kultūras vide, kurā mēs visi dzīvosim. Jo, kā norāda Pasaules Ekonomikas forums, 65% no jaunajiem cilvēkiem, kuri patlaban sāk skolu, strādās profesijā, kāda šodien nemaz nepastāv. Tāpēc eksaktās izglītības nozīme un ietekme ne tikai uz katra indivīda, bet arī uz valsts kopējo konkurētspēju tikai pieaugs.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 28. marts plkst. 9:48

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas...

2016. gada 24. novembris plkst. 15:26

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien nobalsojis par Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunu...

2016. gada 15. aprīlis plkst. 12:05

Digitalizācija jau šobrīd nes fundamentālas izmaiņas visās biznesa nozarēs un liek arī...

2015. gada 13. februāris plkst. 8:31

Eiropas Savienība (ES) ir gatava spert tālākus soļus papildus jau noteiktajām sankcijām...

2014. gada 26. novembris plkst. 11:20

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien oficiāli paziņoja par investīciju...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

No šīs sadaļas
2018. gada 20. jūnijs plkst. 6:17

Latvieši pelna ar to, ka iznīcina paši sevi. Maksātnespējas administrācija – latviešu...

2018. gada 19. jūnijs plkst. 11:20

Šī gada martā plaši izskanēja informācija par to, ka Latvijā ienāk Vācijas...

2018. gada 19. jūnijs plkst. 7:19

Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrājumi aug, to apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas...

2018. gada 18. jūnijs plkst. 7:46

Biznesa pārdošana ir daļa no mana darba ikdienas, tāpēc visai daudz laika...

2018. gada 14. jūnijs plkst. 15:10

«Zinātņu akadēmijas Senātā pieņēmām aicinājumu partijām un valdībai 2019. gadu izsludināt...

2018. gada 14. jūnijs plkst. 9:53

Atlikt vai neatlikt nav īstais jautājums, kuru uzdot, runājot par izglītības reformas...

2018. gada 14. jūnijs plkst. 6:45

Tieslietu ministrs atbild par tiesiskumu valstī, Kučinska kungs, šajā mafijas valstī! Jūs...

2018. gada 12. jūnijs plkst. 15:51

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās...

2018. gada 11. jūnijs plkst. 15:56

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru,...

2018. gada 11. jūnijs plkst. 6:20

Donna Dana, jūs «pārshēmojāties» vai iedomājāties, ka varat spēlēt pārāk prasti. Jūs...