Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Ar pirmā bezkontakta norēķinu termināļa uzstādīšanu ātrās apkalpošanas restorānā Wok to Walk (Aspazijas bulvārī, Rīgā), Swedbank uzsāk bezkontakta norēķinu sistēmas ieviešanu Latvijā.

Jau šoruden ikvienam Latvijas iedzīvotājam būs iespēja saņemt jaunu maksājumu karti ar bezkontakta norēķinu tehnoloģiju. Šis jauninājums ļaus norēķināties par nelieliem pirkumiem līdz 10 eiro, neievadot PIN kodu, bet vienkārši pietuvinot karti norēķinu terminālim. Pirmās Swedbank bezkontakta norēķinu kartes gaidāmas vasarā, savukārt jau šobrīd visas jaunās karšu norēķinu pieņemšanas ierīces tirgotājiem tiek izsniegtas ar bezkontakta norēķinu iespēju.

«Jaunā bezkontakta tehnoloģija, kas sekmīgi ieviesta arī citās pasaules valstīs, ļauj veikt maksājumus, vienkārši nopīkstinot karti. Tas ietaupīs laiku gan pircējiem, gan pārdevējiem, jo tagad, veicot 6 no 10 pirkumiem, atliks tikai pietuvināt maku maksājumu terminālim, līdzīgi, kā to esam pieraduši darīt sabiedriskajā transportā, lietojot e-talonu. Domāju, ka gada laikā šāda karte būs vismaz katram otrajam iedzīvotājam un tas būs lielisks pamudinājums padarīt mūsdienīgākas norēķinu sistēmas arī tirgotājiem visā Latvijā,» stāsta Reinis Rubenis, Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs.

Latvijas lielāko banku - Swedbank, SEB, Citadele un Luminor - pārstāvji ir novērojuši, ka bezkontakta maksājumi ir kļuvuši par jauno ikdienu – tā ir funkcionalitāte, ko vairums klientu jau uztver par pašsaprotamu kartes iespēju visās vecumu grupās.

Swedbank klienti mēnesī veic vairāk nekā 2 miljonus bezkontakta pirkumu. Swedbank, sekojot iedzīvotāju pieprasījumam, palielināja bezkontakta pirkumu limitu no 10 eiro uz 25 eiro, tuvojoties pasaules vispārpieņemtajiem apmēriem. «Daudzi klienti nesagaidīja esošās debetkartes derīguma termiņa beigas un vēlējās nomainīt parasto karti uz bezkontakta. Plānojam, ka nākamā gada laikā visas no jauna izdotās kartes būs ar bezkontakta norēķinu funkcionalitāti,» saka Liene Gasiņa, Swedbank Debetkaršu daļas vadītāja.

Swedbank novērots, ka šādu maksājumu veidu lieto visos klientu vecuma segmentos. Klients var regulēt bezkontakta maksājumu funkciju, to atslēdzot vai pieslēdzot internetbankā vai mobilajā lietotnē.

Mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos bieži to īpašnieki, vadītāji un grāmatveži ir cilvēki orķestri, un laiks ir nauda teju tiešā vārda nozīmē. Noteiktā laikā var kaut ko nopelnīt vai cīnīties ar birokrātiskām procedūrām, papīru ķīpām, liekiem tēriņiem un nenopelnīt.

Pieredzē, kā vienkāršot iekšējos procesus uzņēmumā, lai vairāk laika un līdzekļu paliek biznesa attīstībai, dalās finanšu tehnoloģiju uzņēmuma WestStein valdes locekle Signe Kalniņa.

Saīsiniet un vienkāršojiet avansa norēķinu procedūru

Ikvienam uzņēmumam mēdz būt dažādi tēriņi – biroja vajadzībām, klientu attiecību veidošanai (ziedi, dāvanas, pusdienas vai vakariņas, reprezentācijas materiāli), komandējumiem, ceļa izdevumiem, dāvanām.

Šādos brīžos bieži nepieciešams avanss, kura izsniegšana ir visai birokrātisks process. Kā WestStein nule noskaidroja Kantar TNS veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā, tad vairumā gadījumu (34,3%) avanss tiek pārskaitīts uz darbinieka kontu vai izsniegti skaidrā naudā (13,3%).

Klientu uzticību starptautiskie milži veicina ar atmaksātiem procentiem no pirkuma summas

Ierasto atlaižu un speciālo piedāvājumu vietā maksājumu karšu tirgū modē nāk naudas atmaksa klientiem no iztērētās summas. Starptautiskās kompānijas kopā ar bankām aizvien biežāk veido īpašas lojalitātes kartes ar maksājumu funkciju. Latvijā šādu karšu popularitāti pagaidām neprognozē, ņemot vērā pārāk mazo tirgus izmēru.

Darbojas kopā

Lielās starptautiskās kompānijas pasaulē šobrīd meklē iespējas, kā vairot patērētāju uzticību saviem produktiem un veicināt pārdošanas apjomus, savukārt kredītiestādes domā, kā saviem klientiem piedāvāt jaunas norēķinu kartes. Līdz ar to pēdējo gadu laikā aizvien izteiktāka kļuvusi dažādu nozaru kompāniju sadarbība ar bankām, izstrādājot kredītkartes, kas kalpo ne tikai kā maksājumu līdzeklis, bet arī kā lojalitātes kartes, piedāvājot uzņēmuma klientiem naudas atmaksu vai speciālus bonusus par iepirkšanos konkrētās kompānijas veikalos. Kā liecina Nilson Report pētījums, tieši pēdējā laikā karšu izdevēji lielāku uzmanību vērš nevis uz atlaižu piedāvājumiem, piemēram, viesnīcām vai restorānu apmeklējumiem, bet gan tieši naudas atmaksai no konkrētas iztērētās summas attiecīgās kompānijas tirdzniecības vietās, un vēl vairāk – daļa to piedāvā iztērēt tieši šī uzņēmuma veikalos, līdz ar to klients aizvien ciešāk tiek piesaistīts konkrētajai kompānijai.

Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.

Pastāvošā kārtība, kad Rīdzinieka kartes īpašnieki atlaides par autostāvvietu pakalpojumiem atsevišķās galvaspilsētas zonās var iegūt tikai tad, ja norēķinās, izmantojot pašvaldības pakalpojumu sniedzēju, rada nepamatotus ierobežojumus gan patērētājiem izvēlēties tiem ērtāko norēķinu sistēmu, gan privātajiem uzņēmējiem piedāvāt savus pakalpojumus, norāda Konkurences padome (KP).

Lai novērstu konstatētos tirgus kropļojumus, KP aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) izvērtēt Rīgas domes rīcību.

SIA Rīgas satiksme, kas galvaspilsētā ir pašvaldības maksas autostāvvietu pilnvarotā apsaimniekotāja, savam meitas uzņēmumam SIA Rīgas karte ir nodevusi ekskluzīvas tiesības uzturēt Rīdzinieka kartes. Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka Rīdzinieka kartes īpašniekiem, norēķinoties par maksas autostāvvietu lietošanu B, C un D zonās, tiek piemērota 20 % atlaide, taču tikai tādā gadījumā, ja tie izmanto elektroniskās naudas kontu, ko uztur SIA Rīgas karte. Līdz ar to pašvaldība nepamatoti liedz Rīdzinieka kartes īpašniekiem, kas par maksas autostāvvietu lietošanu vēlas norēķināties, izmantojot SIA Mobilly vai citu privātu uzņēmumu pakalpojumus, saņemt konkrēto atlaidi.

Pēdējā mēneša laikā banka Citadele ir uzstādījusi 110 jaunus bezkontaktu norēķinu terminālus, un turpmāk visi jaunie termināli, kas tiek uzstādīti, ir piemēroti bezkontaktu norēķiniem, lai norēķinu sistēmu Latvijā padarītu mūsdienīgāku.

Šobrīd jaunie termināli uzstādīti kafejnīcās, taksometros un viesnīcās, kas bieži apkalpo tūristus, kuru rīcībā jau tagad lielākoties ir bankas maksājumu kartes ar bezkontaktu norēķinu tehnoloģiju. Jaunie termināli ir uzstādīti arī medicīnas iestādēs un tirdzniecības vietās Rīgā un ārpus Rīgas, jo jau šā gada otrajā pusē Citadele piedāvās iespēju saņemt bezkontaktu norēķinu kartes.

«Bezkontaktu maksājumu kartes plānojam sākt izsniegt rudenī. Bezkontaktu maksājumi būs ērti iedzīvotajiem, jo pirkumus līdz 10 eiro varēs veikt, vienkārši pietuvinot karti norēķinu terminālam. Lielāku pirkumu apstiprināšanai būs nepieciešams ievadīt PIN kodu, kā arī drošības nolūkos, bieži apmaksājot mazas summas, ik pa laikam tiks prasīts PIN kods. Tāpat tirdzniecības vietās apkalpošanas laiks būs krietni īsāks, kas tirgotājiem mazinās galvassāpes par rindām pie kasēm,» komentē bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

2018. gada aprīļa vidū no pašreizējiem 10 eiro līdz 25 eiro palielinās maksājumu limitu - summu, līdz kuram netiks prasīta PIN koda ievade bezkontakta norēķiniem ar maksājuma karti.

10 eiro patlaban ir zemākais limits Eiropā. Citās Eiropas valstīs tas ir vidēji 25 eiro, tāpēc Latvijas Komercbanku asociācijas Maksājumu karšu apakškomiteja pieņēmusi lēmumu palielināt limitu arī Latvijā. Igaunijā un Lietuvā jau pieņemts līdzīgs lēmums limitu paaugstināt vidējā Eiropas līmenī.

Maksājumu kartes ar bezkontakta norēķinu iespējām no tradicionālajām kartēm atšķir iespēja ātri norēķināties, neievietojot karti terminālā un par nelieliem pirkumiem neievadot arī PIN kodu. Maksājumu kartēs ar bezkontakta norēķinu iespējām, tāpat kā visās parējās, piemēroti augstākās drošības standarti, kam pamatā ir EMV mikroshēmu tehnoloģija.

Latvijā maksājuma kartes ar bezkontakta norēķinu iespējām pieejamas četrus gadus. Pašlaik tās ikdienā izmanto aptuveni 230 tūkstoši cilvēku, ik mēnesi veicot ap 300 tūkstošiem bezkontakta norēķinu.

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, informēja SIA «Rīgas karte» pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums.

Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veidojot aptuveni 6% no «Rīgas satiksmes» izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% «Rīgas satiksmes» izmaksu ir cita rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta - 1,426 eiro.

«Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla «Ir» publikācijā «Naudas pumpis» kopā ir sajauktas summas latos (2009.-2013.gads) un eiro (2014.-2017.gads), tādejādi mākslīgi palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā uzņēmumu izdevumu pozīcija,» pauda «Rīgas kartes» valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.

Akcionāru sapulcē 23.oktrobrī no amatiem atsaukta visa SIA «Rīgas karte» valde, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

«Rīgas kartes» akcionāri ir pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» un ASV tehnoloģiju kompānija «Conduent». 51% «Rīgas kartes» pieder «Rīgas satiksmei», bet 49% - Francijas uzņēmumam «Conduent Business Solutions».

Līdz šim valdes locekļu amatus no «Rīgas satiksmes» puses ieņēma Jānis Meirāns un Pāvels Tulovskis, bet no «Conduent» - Ēriks Morizūrs.

Komentējot akcionāru lēmumu, Meirāns aģentūrai LETA atzina, ka valdes locekļu starpā bijis neatrisināms konflikts, taču lēmuma pamatotību nekomentēja. Viņaprāt, izmaiņas gan ir tikai «kosmētiskas», jo pārējie valdes locekļi uzņēmumā saglabās citus amatus un viņu vietā tiek iecelti cilvēki, kuriem neesot atbilstošas pieredzes.

Jau vairākas bankas Latvijā izdod jaunā veida norēķinu kartes ar bezkontakta norēķinu funkciju, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Lai klientiem atvieglotu informācijas iegūšanu par tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietām, kur pieejami bezkontakta norēķini, Latvijas Komercbanku asociācija ir izveidojusi interaktīvu karti, kurā redzami veikali un citas tirdzniecības vietas, kurās norēķinu karšu termināli jau darbojas arī ar bezkontakta funkciju (http://lka.org.lv/lv/bezkontakta-terminali).

Bezkontakta banku norēķinu kartes ir ātrākais bezskaidras naudas norēķinu veids nelieliem pirkumiem līdz 10 eiro. Ar bezkontakta kartēm var norēķināties bez PIN koda ievadīšanas, tikai pietuvinot karti terminālim (3-7 cm attālumā no termināļa). Tomēr kartei ir arī PIN kods. Tas būs nepieciešams, lietojot karti pirmo reizi, un norēķinoties par lielākiem pirkumiem.

Banka Citadele no 4.janvāra sāk izsniegt bezkontakta norēķinu kartes, ar kurām varēs iepirkties un norēķināties bez PIN koda ievadīšanas vairāk nekā 6000 tirdzniecības vietās visā Latvijā, kā arī veikt bezkontakta maksājumus ārzemēs un lietot tās ierastajā veidā - apstiprinot maksājumus ar PIN kodu, informē bankā.

Pagājuša gadā Citadele uzstādīja apmēram 2000 bezkontakta norēķinu terminālus visā Latvijā, lai valstī izveidotu atbilstošu infrastruktūru bezkontakta maksājumiem. Šobrīd aptuveni katrs trešais no Citadeles karšu pieņemšanas termināliem atbalsta bezkontakta norēķinus.

«Bezkontakta kartes apkalpojošo terminālu skaits Latvijā jau ir pietiekami liels, lai iedzīvotājiem būtu izdevīgi šādus norēķinus padarīt par ieradumu. Prognozējam, ka klienti arvien biežāk novērtēs iespēju par nelieliem pirkumiem līdz 10 eiro vērtībā samaksāt ātri – bez bankas kartes likšanas terminālī un PIN koda ievadīšanas. Ar bezkontakta karti var norēķināties, piemēram, Maxima un Rimi veikalos, vairākos aptieku tīklos, dažādās kafejnīcās un tirdzniecības vietās Rīgā un ārpus Rīgas,» saka bankas Citadele Karšu un mobilo maksājumu attīstības daļas vadītājs Andris Lazdiņš.

AS SEB banka bezkontakta kartes klientiem sāka piedāvāt 2013. gadā, un šobrīd ir izsniegusi jau vairāk nekā 2500 bezkontakta kartes, informē bankas pārstāvji.

Bezkontakta karte tiek izsniegta ar starptautisko MasterCard zīmolu. Ar SEB bankas bezkontakta kartēm norēķinus var veikt vairāk nekā 130 tirdzniecības vietās Latvijā, kurās esošie SEB karšu pieņemšanas termināli jau nodrošina bezkontakta karšu pieņemšanu, kā arī ārvalstīs. SEB bankas klienti, kuri ikdienā izmanto MasterCard Dinamo kartes, 2016. gada pirmajā ceturksnī gan Latvijā, gan ārzemēs ir veikuši pirkumus 1,8 miljonu eiro apmērā.

Bezkontakta karte ļauj norēķināties bez PIN koda ievadīšanas, pietuvinot karti terminālam, ja vien tirgotājs nodrošina šādu pakalpojumu. POS termināli, ko SEB banka piedāvā jaunajiem tirgotājiem, nodrošina iespēju norēķināties ar bezkontakta kartēm. Šobrīd vienīgā banka, kas Latvijā nodrošina bezkontakta karšu izsniegšanu, ir SEB banka, līdz ar to tirgotāju atsaucība esošo karšu pieņemšanas terminālu pielāgošanā ir ļoti būtiska, lai bezkontakta karšu lietošana Latvijā attīstītos, norāda bankas pārstāvji.

Atsevišķi komersanti, pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, tai skaitā norēķinu kartes vai internetbankas, pieprasa papildu maksu, tā secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību.

Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma sniedzējs patērētājam piedāvā iespēju apmaksāt kārtējo rēķinu, no patērētāja papildu rēķinā norādītajai summai, pakalpojuma sniedzējs pieprasa arī «transakcijas maksu», «komisijas maksu» vai tml. par konkrētās internetbankas apmaksas veida izmantošanu.

Līdzīga situācija konstatēta internetveikalos, kur pārdevējs saistībā ar norēķināšanos par preces iegādi, patērētājam pieprasa «pirkuma apstrādes apkalpošanas maksu» vai tml. papildu maksu. Piemēram, norādot, ka «Pie pirkuma summas tiks pieskaitīta apstrādes apkalpošanas maksa 0,99 % apmērā.» Minētā papildu maksa tiek pieprasīta arī gadījumos, kad norēķins tiek veikts, tiešā veidā veicot pirkuma apmaksu pārdevējam un izmantojot skaidras naudas apmaksas veidu.

Paplašinot pakalpojumu klāstu 13 Eiropas valstīs, sākot no 26. jūnija Visa kartes lietotāji Latvijā var norēķināties izmantojot Apple Pay, informē Visa.

Tiesa, izvēloties šo norēķinu iespēju, redzams, ka pašlaik Apple pay pieejams tikai Monese un Revolut karšu īpašniekiem (skatīt galerijā).

«Revolut» saviem klientiem ir ieviesis «Apple Pay» ne vien Latvijā, bet vēl 27 valstīs, informē Revolut. Salāgot savu «Revolut» karti ar «Apple Pay» funkciju klienti var gan caur «Revolut» sīklietotni, gan caur «Wallet» sīklietotni.

«Mūsu galvenais mērķis – sniegt klientiem lietderīgu rīku, kas palīdzētu pārvaldīt ikvienu viņu personīgo finanšu jomu. Iespēja norēķināties ātri, ērti un droši ir neatdalāma no šī mērķa. Šī funkcija ir būtiska mūsu klientiem visā Eiropā, tādēļ priecājamies, ka šodien to varam piedāvāt jau 28 valstīs. Tas ir svarīgs solis, sniedzot mūsu klientiem iespēju pārvaldīt savas finanses tā, ka viņi paši vēlas», apgalvo Arthur Johanet, «Revolut» maksājumu ar kartēm vadītājs.

Līdz jūlija beigām norēķināties ar SEB bankas izsniegtajām bezkontakta maksājumu kartēm būs iespējams vairāk nekā 500 vietās Latvijā, kur tiks uzstādīti POS termināli ar bezkontakta maksājumu apstrādes funkciju, informē bankas pārstāve Jeļena Riļejeva.

Jūnijā SEB bankas POS terminālu skaits, kas nodrošina bezkontakta maksājumu pieņemšanu, pieauga līdz 255, bet līdz rudenim apmaksāt pirkumus ar bezkontakta maksājumu kartēm būs iespējams jau vairāk nekā 1000 vietās visā Latvijā.

«Bezkontakta maksājumu kartes SEB banka piedāvā saviem klientiem jau kopš 2013. gada - ar tām ir ērti un ātri maksāt par nelieliem pirkumiem, neievadot PIN kodu un neievietojot karti POS terminālī, bet vienkārši pietuvinot tam karti. Bezkontakta maksājumi ir plaši izplatīti pasaulē: Rietumu un Austrumu Eiropā, ASV, Kanādā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā, Kīnā un citur. No Eiropas valstīm bezkontakta norēķini ir populāri Čehijā - tur katru sekundi tiek veikts maksājums ar bezkontakta maksājumu karti. Polijā katrs trešais pirkums tiek veikts ar bezkontakta karti. Tāpat lielu popularitāti šāds norēķina veids guvis arī Spānijā un Ungārijā. Latvijā jaunā tehnoloģija aktīvi attīstās - SEB banka visiem jaunajiem klientiem-tirgotājiem šobrīd piedāvā POS terminālus, kas nodrošina bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu. Arī esošajiem klientiem līdzšinējie POS termināli tuvāko gadu laikā tiks pakāpeniski pilnībā nomainīti uz jaunajiem,» komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Revolut ļaus saviem klientiem izveidot un par pirkumiem internetā norēķināties ar vienreizējām virtuālajām kartēm – pēc norēķināšanās kartes dati tiks iznīcināti

Pieaugot krāpšanai elektroniskajā vidē, Londonā dibinātais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Revolut pilnveido drošības sistēmu un saviem klientiem ļaus izveidot un lietot vienreizējas virtuālās kartes. Virtuālās kartes dati tiks automātiski iznīcināti uzreiz pēc norēķināšanās ar to un uzreiz tiks radīti jaunas kartes dati, kurus būs iespējams izmantot nākamās norēķināšanās laikā. Tas radīs papildu aizsardzību, norēķinoties internetā. «Lai beigtos visas iespējamās 16 skaitļu kombinācijas, būs nepieciešami vēl aptuveni 800 gadi, tādēļ domājam, ka vienreizējās virtuālās kartes ir ilglaicīgs un stabils risinājums cīņā ar noziegumiem elektroniskajā vidē. Tas, ka pats process būs pilnībā automātisks, arī turpmāk klientiem garantēs raitas lietošanas pieredzi bez stresa,» teic Vlads Jacenko (Vlad Yatsenko), Revolut līdzdibinātājs un Tehnoloģiju vadītājs.

Mobilo maksājumu pakalpojumu sniedzējam Mobilly šonedēļ izdevies piesaistīt vērienīgas investīcijas 1,1 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā, 700 tūkstošus eiro no riska kapitāla fonda ZGI-3, lai paplašinātu savu darbību un iekarotu vēl citus Eiropas tirgus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmums plāno iegūtās investīcijas izlietot transporta apmaksas risinājumu uzlabošanā, kā arī pavisam jauna pakalpojumu veida – neredzamo maksājumu izstrādē.

Parakstot investīciju līgumu ar ZGI Capital, Mobilly kļuvis par lielāko investīciju piesaistītāju šogad Latvijā FinTech nozarē. Veiktās investīcijas palīdzēs paplašināt Mobilly esošo pakalpojumu klāstu un to pieejamību arī reģionos, kā arī attīstīt digitālo maksājumu platformu. Tāpat Mobilly plāno izstrādāt inovatīvus risinājumus maza un vidēja līmeņa uzņēmumiem, ļaujot līdzšinējo norēķinu veidus pamazām aizstāt ar neredzamajiem maksājumiem.

«Esam pārliecināti, ka 21. gadsimtā ir vieta pavisam jaunam norēķinu veidam, atstājot pagātnē tādus tradicionālos elektronisko norēķinu risinājumus, kā piemēram, kodu kartes un kalkulatori. Ņemot vērā, cik dinamiska ir mūsdienu cilvēka ikdiena, maksājumiem ir jābūt tik integrētiem preču un pakalpojumu iegādāšanās procesā, ka tiem faktiski jābūt teju neredzamiem. Tas nozīmēs, ka cilvēkam ir tikai jāpiekrīt kāda pakalpojuma lietošanai vai produkta iegādei, un maksājums tiek veikts automātiski. Nav šaubu, ka nepavisam ne tālā nākotnē šāds norēķinu veids atvieglos dzīvi gan uzņēmējiem, gan viņu klientiem. Pateicoties piesaistītajām investīcijām, Mobilly jau tuvākajā laikā varēs uzsākt darbu pie šī norēķinu veida risinājumu izstrādes, pietuvinot to dienu, kad maksājumus varēs veikt tikai ar vienu pirksta pieskārienu viedtālruņa ekrānam,» stāsta Ģirts Slaviņš, SIA Mobilly izpilddirektors.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļa (Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa) informē par aktuālu krāpšanas veidu.

Proti, krāpnieki telefona zvanu laikā uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes (ESMA) pārstāvjiem - finanšu regulatoriem, izmantojot iedzīvotāju uzticību, aicina instalēt datoros programmatūras, ar kuru palīdzību attālināti pieslēdzas cietušo personu datoriem, iegūst viņu norēķinu karšu datus un izkrāpj naudu.

Krāpnieki, izmantojot dažādas saziņas vietnes, zvana personām, kuras ir reģistrējušās virtuālās interneta platformās, kas piedāvā finanšu instrumentu tirdzniecību un investīciju ieguldīšanu t.sk. kriptovalūtās. Zvana laikā krāpnieki prezentē sevi kā ESMA finanšu regulatorus un paziņo, ka uzņēmums, kurā personai ir atvērts konts, nodarbojas ar krāpšanu, legalizē noziedzīgi iegūtu naudu un pārsūta to uz ārvalstu uzņēmumiem, kā rezultātā pret uzņēmumu esot uzsākta krimināllieta un tas tikšot slēgts. Personas tiek informētas, ka pirms uzņēmuma slēgšanas visiem cietušajiem ir jāslēdz atvērtos kontus un jāatgriež tajos esošie līdzekļi, līdz ar to esot nepieciešams rakstīt iesniegumu par konta slēgšanu. Mēdz būt arī gadījumi, kad cietušajiem konti virtuālās tirdzniecības platformās nekad nav bijuši, taču tādos gadījumos krāpnieki pārliecina cietušos, ka kāds tos ir izveidojis uz viņu vārda, līdz ar to vienalga esot nepieciešama to slēgšana.

Rīgas domē izveidotā darba grupa pabeigusi darbu pie koncepcijas izstrādes jaunai, mūsdienīgai un ērtai sabiedriskā transporta biļešu un pakalpojumu norēķinu sistēmai “Rīgas satiksmes” sabiedriskajā transportā.

Paredzēts, ka pasažieri par braucienu varēs norēķināties tiešsaistes režīmā, izmantojot gan bankas norēķinu kartes, gan viedtālruņus. Pamatojoties uz minēto koncepciju, “Rīgas satiksme” veiks turpmākās darbības sistēmas ieviešanai, sākotnēji organizējot tirgus izpēti, savukārt pēc rezultātu analīzes – iepirkuma procedūru.

“Ļoti svarīgi, lai jaunā sistēma būtu izmaksu ziņā pamatota un caurskatāma. Tāpat, ieviešot jauno biļešu sistēmu, nepieciešams domāt plašāk un paredzēt, ka norēķinu sistēma, kas darbojas Rīgas sabiedriskajā transportā, ir integrējama arī starppilsētu transportā,” Rīgas teic domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

“Patlaban ir sagatavota koncepcija, kā arī tehniskā specifikācija jaunas sabiedriskā transporta biļešu un pakalpojumu norēķinu sistēmas ieviešanai, tāpēc tuvāko nedēļu laikā tiks uzsākta atklāta tirgus izpēte, kuras ietvaros ceram noskaidrot potenciālo interesentu tehniskos risinājumus, piedāvātos termiņus, kā arī citus jautājumus, kas palīdzēs sagatavot dokumentāciju atklātai un caurspīdīgai iepirkumu procedūrai. Iepriekš minētās darbības būs ļoti apjomīgas un komplicētas, tāpēc prognozējam, ka tās varētu ilgt aptuveni gadu, vēl kādu laiku noteikti aizņems jaunās sistēmas ieviešana,” saka “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa:

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Vairākumam šis jautājums visdrīzāk raisa vien neizpratni un pretjautājumu – vai tad kaut kam ir jāgatavojas, un kas tad notiks 14. septembrī?

14. septembris ir diena, sākot ar kuru tiem finanšu nozares spēlētājiem, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, būs jāpiemēro stingrā klienta autentifikācija jeb tā sauktā SCA.

SCA ir autentifikācija, kas sastāv no vismaz diviem elementiem: zināšanas - tas, ko zina tikai maksātājs, piemēram, parole vai PIN kods; valdījums - tas, kas ir tikai maksātāja valdījumā, piemēram, tālrunis, kura esamību valdījumā apliecina tā ģenerēts vai saņemts OTP; neatņemamas īpašības - maksātājam raksturīgas īpašības, piemēram, pirkstu nospiedumi.

Prasība piemērot SCA tika ieviesta ES līmenī ar otro Maksājumu pakalpojumu direktīvu, savukārt detalizētas SCA piemērošanas kārtības izstrādāšana tika uzticēta Eiropas Banku iestādei (EBI), kuras darba rezultāti ir pieņemti saistošas ES Regulas veidā.

Mūsdienās papildu saziņas funkcijām telefons iegūst arī norēķinu ierīces vaibstus, taču pagaidām maksājuma kartes vietā «pīkstināt» viedtālruni vēl nav norma.

«Gandrīz visām bankām ir bezkontakta kartes, vairākas bankas ir izveidojušas savus maciņus, ar kuriem var norēķināties arī ar telefonu. Nākamais risinājums būtu telefonu ražotāju maciņi – Apple Pay vai Samsung Pay,» saka Zanda Brīvule-Jansone, norēķinu karšu sistēmas operatora Worldline Baltics vadītāja. Fiziskajā pasaulē, iepērkoties veikalos, Apple Pay un Samsung Pay būs viena no vairākām bezkontakta norēķinu metodēm, un šajā vidē nebūs lielas starpības, vai maksāt ar telefonu vai karti. Viņas skatījumā, visbūtiskāk situācija mainīsies virtuālajā vidē, kad ar Apple Pay vai Samsung Pay varēs norēķināties arī e-komercijā. «Tās transakcijas būs tikpat drošās kā fiziskā vidē apstiprināti maksājumi ar PIN kodu,» viņa norāda.