Mazais bizness

Latvijas zīmols Rock and Mouse debitē Londonas bērnu modes nedēļā

Lelde Petrāne, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Londonas bērnu modes nedēļā «Mini mode» debitējis Latvijā radītais bērnu apģērbu zīmols «Rock and Mouse».

Modes nedēļā piedalījās tādi starptautiski atpazīstami zīmoli kā dāņu «Molo», franču «Billieblush», «Oscar et Valentine», «Carrément Beau», kā arī Lielbritānijas zīmoli «Zoobug London», «Little People London», «ISCREAM» un citi.

«Rock and Mouse» modes nedēļas ietvaros prezentēja divas kolekcijas – industrijas profesionāļiem tika izrādīta 2020. gada vasaras kolekcija «Mazais atpūtnieks» («Little Voyager»), savukārt plašākai publikai, presei, blogeriem un citiem interesentiem tika prezentēta aktuālā (see now-buy now) rudens-ziemas kolekcija «Mazais dumpinieks» («Little Rebel»).

«Rock and Mouse» kolekcijās uzsvars likts uz ērtumu un košām apdrukām. Apģērbu modeļi radīti ar domu, lai tie kļūtu par pašu mazāko valkātāju mīļāko apģērbu. «Nākošās vasaras kolekcija «Mazais atpūtnieks» ir par piedzīvojumiem, ļaušanos mirklim un skaistu atmiņu radīšanu – to ir iedvesmojusi Latvijas vasara pie dabas – jūra, smiltis un pļavas,» stāsta zīmola izveidotāja Ieva Trumpekoja. Savukārt rudens-ziemas kolekcija «Mazais dumpinieks» ir urbānās vides, graffiti un bērnu zīmējumu iedvesmota.

Tās vieno pamanāmas audumu apdrukas, kas radītas sadarbībā ar māksliniecēm Elīnu Zelču un Aismu Valteru, funkcionāls un mazliet roķīgs dizains. «Līdz šim mūsu piedāvājumā bija apģērbi un aksesuāri bērniem no dzimšanas līdz aptuveni sešu gadu vecumam, bet tuvākajā laikā piedāvājumu paplašināsim un piedāvāsim arī lielākus izmērus – līdz pat desmit gadu vecumam», atklāj I. Trumpekoja.

«Rock and Mouse» nākotnes plānos ir eksporta paplašināšana un jaunu tirgu iekarošana, neaizmirstot arī par pašmāju apģērba valkātājiem.

Zīmols radies 2016. gadā kā dizaineres I. Trumpekojas neliels, mazās meitiņas iedvesmots, projekts. Pa šo laiku zīmols ir audzis kopā ar viņas ģimeni, un nu jau četru bērnu mamma nav atmetusi savu vēlmi «Rock and Mouse» padarīt par starptautiski atpazīstamu bērnu modes zīmolu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju bērnu apģērbu ražošanas uzņēmuma "Mini mode" īpašniece Kristīne Līpiņa sociālajā tīklā "Facebook" dalījusies rūgtā pieredzē sadarbībā ar tirdzniecības centru "Spice", kurš ārkārtas situācijas laikā nav nācis pretī ar īres maksas atvieglojumiem, bet tā vietā uzņēmumam vēl aprēķinājis sodu par līguma laušanu.

"T/c "Spice" veikals "Mini Mode" bija 15 gadus - no 2005. līdz 2020. Vēlos atzīmēt, ka šo 15 gadu laikā nekad, nevienu reizi nenokavējām rēķinu apmaksas termiņus. Tas nevienam nav noslēpums, ka šā gada pavasaris daudziem uzņēmumiem ir īpaši smags. Arī "Mini Mode" nav izņēmums. Laikā, kad ar visiem iespējamiem līdzekļiem sabiedrība tika aicināta palikt mājās, veikalam nevar klāties labi. Un tas ir pilnībā saprotami. Ārkārtas situācijai ieilgstot, cerējām ar t/c "Spice" vienoties par īres maksas atvieglojumiem, taču diemžēl "Spices" vadība nereaģēja uz mūsu rakstītajām vēstulēm un neatbildēja ne uz vienu no tām," klāsta uzņēmumā.

Pēcāk tomēr izdevies ar vadību sazināties telefoniski, saņemot skaidru centra nostāju: nekādu atvieglojumu nebūs, īre jāmaksā pilnā apmērā, un tā būs arī vēlāk - laikā, kamēr ekonomika atkopsies, nekādu atlaižu nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbam ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi, tā uzskata apģērbu zīmola Baiba Ladiga dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši.

Viņas skatījumā, ir vecmodīgi sekot modes tendencēm, un viņa nevēlas saviem pircējiem likt pirkt vēl un vēl, bet gan veicināt apzinātu patēriņu. Dizaineri uztrauc arī modes industrijas radīto atkritumu apjoms, tāpēc viņa izmanto drapēšanas tehniku un cenšas modelēt savu apģērbu tā, lai zudumu būtu pēc iespējas mazāk.

Vienlaikus B. Ladiga-Kobajaši atsakās no klasiskajām krādziņām un citiem elementiem, kas apģērbu valkāšanu padara sarežģītāku un prasa liekas pūles tā kopšanā. Dizainere ir pārliecināta, ka tieši mazie, neatkarīgie zīmoli var radīt pārmaiņas modes pasaulē un izglītot sabiedrību. Vairāk par savu ceļu modes pasaulē B. Ladiga-Kobajaši stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nomniekam "Mini Mode" netika atteikta iespēja vienoties par atvieglotiem īres nosacījumiem. Jā, uzņēmums nesaņēma vēlamo atlaidi, jo, atbilstoši vienotai uzņēmuma politikai, nebija noteicošie kritēriji, lai tādu piešķirtu, tā uzņēmuma publiskoto pieredzi sadarbībā ar tirdzniecības centru "Spice", kurš ārkārtas situācijas laikā nav nācis pretī ar īres maksas atvieglojumiem, atspēko "Spices" direktore Kadrija Pudova.

"Nomnieks pēc sarunas ar mums, kur aicinājām izvērtēt situāciju, biznesa riskus un potenciālu, izvēlējās lauzt nomas līgumu. Mēs esam godīgs uzņēmums, tāpēc nevienam nomniekam netiek pieļauti īpašāki nosacījumu," piebilst K.Pudova.

Tirdzniecības centra vadītāja atzīst, ka, ņemot vērā ārkārtas situāciju Covid-19 pandēmijas laikā, nācies pieņemt vairākus smagus un nepopulārus lēmumus, lai radītu labvēlīgu biznesa vidi vairāk nekā 200 tirdzniecības centra nomniekiem. "Latvija ir viena no nedaudzām valstīm Eiropas Savienībā, kur tirdzniecības centri ir atvērti un var strādāt, nezaudējot saikni ar pircēju. Turpinot strādāt un meklēt risinājumus šādos apstākļos, lai saglabātu "Spices" ekonomisko vidi pēc iespējas funkcionējošu, mums visiem diemžēl ir jāuzņemas papildus riski un saistības," secina K.Pudova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Atklāj jauna koncepta manikīra un pedikīra studiju ar veikalu IVANNA Nails

Žanete Hāka, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Rūpniecības ielā 44, atklāta jauna koncepta manikīra un pedikīra studija IVANNA Nails.

«Mēs esam jaunās paaudzes salons. Pirmo salonu atvērām 2013. gadā Purvciemā un šobrīd paplašinām salonu tīklu, atklājot salonu Klusajā centrā», - stāsta manikīra salonu tīkla dibinātāja Svetlana Bergmane.

Jaunajā salonā pieejams arī veikals, kurā iespējams iegādāties kafiju līdzņemšanai un dažādas uzkodas. «Manikīra vai pedikīra procedūra aizņem aptuveni 2 stundas un daudzi ierodas pie mums pēc darba. Esam ievērojuši, ka klienti vēlas baudīt kafiju un citus atspirdzinājumus, jo pēc garās darba dienas ir noguruši un izsalkuši. Ierastās konfektes trauciņā vairs nav risinājums, tāpēc nolēmām spert soli tālāk, piedāvājot pilnvērtīgu ēdienu un kafiju, ko var iegādāties arī līdzņemšanai,», - skaidro Svetlana Bergmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Daļa no mainīgās modes upes

Linda Zalāne, speciāli DB, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu zīmola «MAREUNROL’S» dizaineri Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops turpmāk koncentrēsies uz savu produktu pārdošanu interneta vidē.

«Mēs esam daudz naudas pazaudējuši, pārdodot produktus tikai fiziskos veikalos. Tai skaitā arī citur Eiropā. Šobrīd situācija ārzemēs atspoguļo to, kāpēc mums ir tikai japāņu klienti. Eiropā un arī Amerikā situācija ir skarba. Japānā ir visnopietnākie partneri, kurus netraumē tas, ka iepirkuma cena var būt vairākus simtus augsta. Viņu klienti to var atļauties - vēl ar uzcenojumu nopirkt veikalā,» par sadarbību ar veikaliem ārzemēs stāsta R. Pēterkops.

Jaunais interneta veikals - «Snack Store» - ir tests. Redzēsim, kā veiksies,» viņš piemetina.

Par situāciju Latvijā viņš saka: «Nedomāju, ka Latvijā jebkas notiek viegli.» Neesot viegli atrast šuvējus, tāpat arī izstādes «MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte» rīkošana ir bijis izaicinājums vairāku gadu garumā. «Bija cītīgi jāmeklē sponsori, jāraksta projekti. Ja godīgi, budžets bija mazs. Protams, ne vienmēr vajag kaudzi naudas, lai izdarītu lietas, kas strādā dzīvē,» pastāsta dizaineris. Izstādē skatāmi abu dizaineru darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ilgtspējīgas modes centieni pazūd zem lēto apģērbu viļņa

Ilze Žaime, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes industrija atrodas krustcelēs - ar pircēju maciņiem vienā pusē un savu sirdsapziņu otrā, raksta Bloomberg.

Pircēji ar prieku ir pieņēmuši ātro modi, dodot iespēju uzplaukt tādiem pasaulē zināmiem zīmoliem kā, piemēram, Zara, H&M un Boohoo, kas savas kolekcijas atjauno pēc iespējas ātrāk un lētāk.

Taču vienlaikus aizvien biežāk tiek akcentēta vides saudzēšana, jo modes industrija atstāj dziļas pēdas.

Daži jautājumi un atbildes, kas raksturo situāciju modes industrijā patlaban pasaulē:

Kas ir ilgtspējīga mode?

Tā ir kustība, kas tiecas modes industriju padarīt atbildīgāku pret tās ietekmi uz vidi, mainot apģērba dizaina un izgatavošanas procesus, tā piegādi, lietošanu un pārstrādi. Doma ir virzīties tālāk no tā sauktās ātrās modes, kas veicina ātru, bieži lētu apģērbu ražošanu, lai spētu pielāgoties strauji mainīgajām tendencēm. Tas, savukārt, noved pie pircēju nesaudzīgas izturēšanās pret iegādātajiem apģērbiem. Tiek pievērsta uzmanība arī dzīvnieku aizsardzībai, kā arī industrijas padarīšanai sociāli atbildīgākai, uzlabojot apstākļus ražotnēs un samazinot bērnu darba izmantošanu jaunattīstības valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No elektrotīkla uzlādējamais hibrīds "Škoda Superb iV" ir vairāki auto vienā.

Piemēram, 40-50 km robežās tas spēs būt bezizmešu auto un brauks, tikai izmantojot elektrību.

Pēc papīriem, proti, ideālos apstākļos, maksimālā sniedzamība ar elektrību jeb "e-mode" režīmā "Škoda Superb iV" ir 62 km, tomēr arī reālie skaitļi sola, ka īsos maršrutos "Škoda Superb iV" būs 100 % elektroauto bez oglekļa dioksīda jeb CO2 izmešiem.

Starp citu, CO2 izmeši (WLTP) kombinētajā ciklā "Superb iV" ir tikai 24,83-32,65 g/km. Tas atbilst bargajām atgāzu normām, kas būs spēkā no 2030. gada. Līdz ar to var apgalvot, ka, ieguldot šodien, vismaz 10 gadus var neuztraukties par videi draudzīgu auto savā autoparkā. Nomināli vienmēr turot uzlādes vadu kaujas gatavībā, ja starp plānotajiem braucieniem ir vismaz stunda vai divas, "Škoda Superb iV" spēs braukt, tikai izmantojot elektrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju ražotāja SIA Lingerie Baltic zīmols Coo Culte gadu gaitā ieguvis prāvu pastāvīgo klientu loku.

Uzņēmums nostiprinājies savā tirgus nišā, taču apstāties negrasās. Tā mērķis ir strauji augt, jo, kāpinot apgrozījumu par 20% gadā, būtu iespējams samazināt preču cenu.

Coo Culte īpašniece, SIA Lingerie Baltic valdes locekle Ilona Giberte atzīst: ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ar Eiropas, tā nav tik augsta, tāpēc, veidojot cenu politiku, uzņēmums vadās pēc latviešu vidējām algām, protams, arī citiem faktoriem. «Apģērbi noteikti nav un nebūs pirmās nepieciešamības prece. Daudzi gan meklē apģērbu, kuru varētu nopirkt tā kā kafiju ar maizīti. Līdz ar uzņēmuma izaugsmi man ir svarīgi samazināt apģērba cenu. Vēlos, lai zīmols būtu ekskluzīvs, tajā pašā laikā arī pieejams. Bieži vien, vērojot citus Latvijā radītus zīmolus, esmu neizpratnē par to izstrādājumu augstajām cenām. Esmu ievērojusi, ka bieži cena ir neatbilstoši augsta, taču citreiz tā ir adekvāta un atbilst zīmola idejai. Dažkārt dārdzību var skaidrot, piemēram, ar auduma izmaksām, citos gadījumos zīmoli vēlas vairāk nopelnīt. Runājot par audumiem, pērkot trīs metrus, cena par to noteikti ir daudz augstāka, savukārt, iegādājoties 1000 vai 500 metru, cena ir pavisam cita,» biznesa nianses skaidro I. Giberte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

OnePlus jaunākajā flagmanī 7 Pro iestrādājis šobrīd tik aktuālo izbīdāmās kameras risinājumu, taču aizmirsis par bezvadu uzlādi

Ķīnas zīmols OnePlus jau krietnu laiku mērķtiecīgi veido elitāru tēlu un uzaudzējis paprāvu fanu pulciņu. Ar jauno flagmani 7 Pro tas cierē uz plašāku atzinību. Šajā lielajā tālrunī apvienotas faktiski visas šodienas labākajiem viedtelefoniem piemītošās īpašības, izņemot bezvadu uzlādi.

Dizains

Kamēr citi ražotāji cenšas savus labākos viedtelefonus iedabūt pēc iespējas kompaktākā un slaidākā korpusā, OnePlus nebaidās piedāvāt masīvāku risinājumu. 7 Pro gluži nekrīt acīs ar milzu izmēru, tomēr ar 206 gramu svaru un 8,8 milimetru biezumu tas plaukstā ir labi jūtams.

Ražotājs arī piešķīris telefonam dažas citas atšķirības zīmes, kas palīdz izcelties ļoti līdzīgo ierīču lērumā. Redzamākā ir savdabīgais toņmaiņas krāsojums. Tas gan nav unikāls, jo Huawei jau pirms pusotra gada ar līdzīgu sāka izdaiļot P20. Mūsu rīcībā pabija zilas krāsas ierīce ar gaišāku apakšu un tumšāku augšu, kas gaismā maina toni uz gaišāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta otrajā pusē atmestas formalitātes - ekonomikas ugunsgrēka dzēšanai pretī nu tiek likta naudas drukāšana bez formāla limita.

Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tirdzniecības centrā Spice tuvākā gada laikā darbību varētu sākt 15 jauni zīmolu veikali

LETA, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā "Spice" tuvākā gada laikā darbību varētu sākt 15 jauni starptautisku zīmolu veikali, intervijā aģentūrai LETA sacīja tirdzniecības centra vadītāja Kadrija Pudova.

Viņa minēja, ka par darbības sākšanu tirdzniecības centrā interesējas vairāku starptautisku zīmolu pārstāvji, kā arī ēdināšanas nozares uzņēmi. Pudova norādīja, ka ārkārtējā situācija, it īpaši tās sākums, bija ļoti izaicinošs laiks, jo nācās strauji pārstrukturizēt darbu - mainīt gan lielveikala vidi, pielāgojot to nepieciešamajiem drošības noteikumiem, gan darba formātu. Tāpat nācās pārorientēties uz digitālo vidi un vadīt komunikāciju ar darbiniekiem un pircējiem tiešsaistē.

Ārkārtējā situācijā darbību tirdzniecības centrā pārtrauca arī vairāki nomnieki, tostarp, piemēram, restorāns "Kabu", kā arī bērnu preču veikali "Mini Mode" un "Lego". Vienlaikus vairāki rotaļlietu veikali tika slēgti vēl pirms Covid-19 uzliesmojuma, jo bērnu ikdienā arvien lielāku lomu ieņem dažādas tehnoloģijas, piemēram, telefoni un planšetdatori, tādējādi samazinoties rotaļlietu tirgotāju apgrozījumam, stāstīja Pudova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltu Rotas plāno būvēt savu ražotni

Anda Asere, 09.04.2019

SIA Baltu Rotas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube (no kreisās), direktore Ieva Straupe-Lūse un galvenā dizainere Inita Straupe.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotu uzņēmums SIA Baltu Rotas tuvākajos piecos gados plāno paplašināties un būvēt savu ražotni

«Šobrīd strādājam nomātās telpās, kur ir ierobežotas iespējas attīstīties. Lai ietu uz priekšu, fiziski vajag vairāk vietas. Tas ir mūsu piecgades plāns,» saka Ieva Straupe-Lūse, SIA Baltu Rotas direktore. Pēdējie četri gadi uzņēmumā iezīmē pozitīvu apgrozījuma pieaugumu. Kompānijas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube spriež, ka pērn, pat neskatoties uz Latvijas simtgadi, apgrozījuma pieaugums būtu bijis, tomēr ne tik straujš. Šogad saglabājas līdzīga tendence. Palīdzīgu roku sniedz arī tūristi. «Visvairāk to ir no Vācijas, Krievijas, Skandināvijas, kā arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Pēdējā laikā pieaug somu tūristu interese. Liela nozīme ir arī konferencēm, kas notiek Rīgā,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmums Lido maina dizaina konceptu un tuvākajos gados plāno paplašināties gan visā Latvijā, gan Skandināvijas virzienā

Līdz ar 55 miljonus eiro vērtās tirdzniecības centra Alfa piebūves atklāšanu durvis tajā vēris arī ēdināšanas zīmola Lido jaunā dizaina restorāns, kurā ieguldīti 2 miljoni eiro. Uzņēmums ēdināšanas nozarē darbojas jau 32 gadus un šogad piedzīvojis vizuālas pārmaiņas.

Jaunais dizaina koncepts ir inovatīvs, taču vienlaikus veidots tā, lai saglabātu Lido gaisotni un latviskumu. Tāpat padomāts par to, lai pārsteigtu restorāna apmeklētājus, piemēram, izvietoti ekrāni, kuros tiek rādītas krāsainas reklāmas, kā arī akvāriji. Jauno dizaina konceptu veidojusi Lido saimnieka Gunāra Ķirsona meita, interjera dizainere Evija Ķirsone-Slavinska.

«Šajā gadsimtā viss iet strauji uz priekšu. Es gribu teikt kā mans mazdēls, kuram esmu pārmetis, ka viņš nevar uztaisīt makšķeri: es govi arī neprotu slaukt un negribu. Šodien viņam tas nav vairs vajadzīgs, šodien visu dara tehnika un tehnoloģijas. Mums ir jāiet līdzi. Mūsdienu jaunatne to redz citādi. Ja agrāk es vilku kļošenes un mamma man aizliedza, tad mans tēvs mammai teica, ka tie ir citi laiki. To pašu es vēlos pateikt arī šodien. Tagad ir citi laiki, mums ir jāiet līdzi. Kā Rainis teica: pastāvēs, kas pārvērtīsies! Mēs maināmies, un mēs izdzīvosim. Mēs redzam, ka jaunatnei un visiem iedzīvotājiem gribas ātrāk, veselīgāk un garšīgāk. Tas ir tas, ko mēs darām,» stāsta Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons. Viņš norāda, ka, mainot uzņēmuma interjera konceptu, vēlas parādīt, ka ir jābūt līdzās tam, kas notiek pasaulē. «Arī mode mainās, sievietes agrāk nevarēja staigāt biksēs, uzsmēķēt uz ielas vai bučoties, tad šodien to visu var darīt,” norāda G.Ķirsons. Viņš atzīst, ka arī citi Lido piedzīvos dizaina pārmaiņas. Tās tiks veiktas brīdī, kad būs nepieciešams remonts. Arī turpmāk uzņēmums sekos un ies līdzi modernām lietām. “Ritenis vienmēr būs ritenis, bet tas būs modernāks,» domā G.Ķirsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paplašināts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 14.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība paplašinājusi atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz 2020. gada beigām būtiski plašākam uzņēmēju lokam būs pieejamas "Altum" eksporta kredītu garantijas.

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs, informē: "Covid-19 radītā nenoteiktība ārējos tirgos pieprasa valsts iesaisti. Latvijas eksports uz Eiropas Savienību veido vairāk nekā divas trešdaļas no kopējā Latvijas eksporta, un šī brīža apstākļos ir nepieciešams samazināt uzņēmēju riskus un nodrošināt iespēju turpināt ražot un eksportēt. Katru nedēļu tiek pilnveidots un papildināts atbalsta instrumentu klāsts, jo nav universālu rīku, kā tikt galā ar šiem izaicinājumiem."

Ieņemt eksportā zemā starta pozīciju 

Izmaiņas eksporta jomā notiek daudz straujāk, nekā tiek apkopota informācija par notiekošo,...

"Diskusija par to, kuros virzienos nepieciešams vairāk ieguldīt krīzes pārvarēšanai un kā izdarīt, lai šī nauda nestu lielāku labumu, turpinās. Kopā ar nozaru profesionāļiem strādājam pie pēckrīzes ekonomikas izaugsmes plāna, lai uzņēmumi var turpināt strādāt valstī noteiktajos ārkārtas apstākļos, kā arī turpinām pilnveidot atbalsta mehānisma rīkus jau nākamajiem krīzes posmiem," skaidro ekonomikas ministrs.

Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs, informē: "Uzņēmumu pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai sāksim pieņemt nekavējoties, jau no 15.aprīļa, un prognozējam, ka ar "Altum" garantijām nodrošināto eksporta darījumu apgrozījums pārsniegs simts miljonus eiro. "Altum" eksporta darījumu apdrošināšana līdz šā gada beigām būs pieejama pilnīgi visiem eksportējošajiem uzņēmumiem neatkarīgi no darījuma apjoma un valsts, uz kuru plānots eksports."

Lai atbalstītu Covid-19 krīzes skartos eksportējošos uzņēmumus, valdība atviegloja eksporta kredītu garantiju saņemšanas nosacījumus. Līdz 2020. gada beigām eksporta kredītu garantijas varēs saņemt jebkurš eksportējošs uzņēmums, neatkarīgi no apgrozījuma apjoma un no atliktā maksājuma termiņa, tomēr nepārsniedzot 730 dienas vai 547 dienas (lauksaimniecība produktu eksportam). Garantijas tiks piešķirtas darījumiem līdz diviem miljoniem eiro un par debitoru parādiem neatkarīgi no debitoru valsts.

Ņemot vērā, ka lielai daļai Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu likviditātes problēmu dēļ var būt izveidojušies nodokļu parādi uz garantijas piešķiršanas brīdi, eksporta kredītu garantijas piešķiršanai tiks vērtēts uz atvieglotākiem nosacījumiem, ņemot vērā vai Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē uzņēmuma nodokļu un nodevu parāds nepārsniedz 1000 EUR.

Paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks 

No šā gada 10. aprīļa būtiski paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks –...

Vienlaikus, lai līdz gada beigām atbalstītu vēl vairāk uzņēmumu, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts, kā arī veicinātu kredītiestādes sniegt saimnieciskās darbības veicējiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumus, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus portfeļgarantiju programmā.

Turpmāk, aizdevumu komersantam apgrozāmiem līdzekļiem kredītlīniju un overdraftu veidā līdz šā gada beigām varēs sniegt ar portfeļgarantiju arī, ja kredītiestāde saimnieciskās darbības veicējam pagarina finanšu pakalpojuma līguma darbības termiņu vismaz par trim mēnešiem.

Atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem tiks sniegts ar finanšu institūcijas "Altum" starpniecību.

Vairāk iepazīties ar apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem "Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr.866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām"" un "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 5.septembra noteikumos Nr.537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu kreditēšanas veicināšanai"" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā nav īpaši izplatīta prakse, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tā daļa tiktu atvēlēta vietējām municipalitātēm, to budžeta papildināšanai.

Labklājība attīstītajās pasaules valstīs ir sasniegusi vēsturiski augstākos rādītājus, tomēr šīs valstis grimst pesimismā. Vienalga, vai runa ir par politiskiem lēmumiem, finanšu situāciju, krīzi Tuvajos Austrumos, demogrāfijas riskiem vai klimata pārmaiņām – viss izskatās drūmi. Ja bēgļu temats uz šo brīdi publiskajā telpā ir pieklusis, tad draudus jo spēcīgāk projicē attiecībā uz ilgtspēju un klimatu. Nenoliedzot, ka ir reālas problēmas un jautājumi, kas jārisina (bet vai kādreiz ir iespējama arī tāda situācija, kad vispār nav nekādu problēmu?), tā sauktās zaļās un ētiskās tēmas slēpj sevī arī lielas pretrunas, un ir ļoti viegli pazaudēt realitātes sajūtu, iekrītot kārtējās mārketinga lamatās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 28. aprīļa sēdē apstiprinājis grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", paredzot atvieglotākus nosacījumus atsevišķu Darba likuma normu piemērošanā līdz 2020.gada 31.decembrim, kas ļaus darba devējiem saglabāt esošās darbavietas un elastīgāk organizēt darbu uzņēmumos.

Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā.

"Šodien valdībā apstiprināti grozījumi, kas ļaus darba devējam saglabāt esošās darba vietas un noturēt darbiniekus. Valstij ir jāsniedz pēc iespējas plašāks un daudzveidīgāks atbalsts, lai uzņēmēji var noturēt augsti kvalificētus speciālistus, kas būs pamats uzņēmumu pilnvērtīgas darbības atjaunošanai tuvākajos mēnešos," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, var:

1) samazināt darbiniekam Darba likuma 74. pantā noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama atlīdzība minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modē tagad priecāties, ka vairs nebūs skaidras naudas. Valsts un tauta Veidenbauma dzejas noskaņās «dzīvos dzīvi tikumīgi, bērnus radīs likumīgi».

Proti, mūs, latviešus, nomoka tieksme «uz saulaino tāli». Jau kopš 1905. gada. Iespējams, viss nav gluži tik poētiski kā Plūdonim, tomēr lietas palēnām notiek. Mūsu senči, durkļiem stutēdami mazo Šveices spiegu un lielo proletariāta cīņu, 1917. gadā iesāka to, no kā netiekam vaļā. Varam kā Rainis 1920. gadā – rakstīt dzeju un balotēties Saeimā, varam kā 1947. gadā – sūroties par likteni un Sibīrijas salu, varam kā šodien – kļūt par prezidentu un šaustīt savu tautu par pašnodevību. Nekas no tā neglābj – saulainā tāle mūs piemeklē gluži kā karma. Tomēr notiekošajā ir loģika. Man šķiet, ka Latvijā patiešām nicina naudu un cilvēkus, kas to nopelna. Tas ir mūsu nelaimju pamatos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdiešiem ir pašiem savs miestiņš, kas nodēvēts apiņa pumpura un Lāčplēša eposa autora vārdā.

Alus darīšanas tradīcijas Lielvārdē pamatā saistās ar kolhoza Lāčplēsis aldariem un beidzās pagājušā gadsimta 90. gados. Tās turpināt ir uzņēmies Toms Mālmeisters, pilsētas centrā izveidojot alus darbnīcu un tirgotavu Pumpurs, kuras degustācijas zālē bieži vien iegriežas garāmbraucēji un tūristu grupas.

Sākums grūts

Šobrīd Latvijā atvērt mazās alus darītavas ir modē, atzīst alus darbnīcas un tirgotavas Pumpurs (SIA Lennewarden) līdzīpašnieks T. Mālmeisters. Tādu, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, ir aptuveni 25. Daudzi šo rūpalu ir sākuši kā mājražotāji, pēc kāda laika izveidojot savus uzņēmumus. T. Mālmeisters pats nekad alu nav brūvējis, viņš to uztic profesionāļiem. Arī nekāds lielais šī dzēriena eksperts un cienītājs viņš nav bijis. Uzņēmējdarbībā pārāk noderīgs arī nav Latvijas Universitātē iegūtais humanitāro zinātņu vēstures bakalaura grāds. Taču 2013. gadā uz patriotiskas nots viņš kopā ar Mārtiņu Gribustu nolēma radīt alus zīmolu, kurš par godu pilsētai tika nosaukts tās vāciskajā versijā par Lennewarden. Uzņēmējdarbību viņš sācis čigāna statusā, proti, ražojot miestiņu citās alus darītavās Lietuvā un Daugavpilī. Tolaik amatalus tradīcijas Latvijā tikai veidojušās, pirmās šāda veida miestiņu brūvējušas alus darītavas Malduguns un Labietis. «Tā kā esmu uzaudzis Lielvārdē un šeit izsenis jau ir bijušas alus darīšanas tradīcijas, gribēju izveidot pats savu ražotni. Vairākus gadus tika meklēts finansējums, atbilstošas telpas un koncepcija, apgūta ārvalstu pieredze. Soli pa solim izdarīts viss nepieciešamais, lai pirms diviem gadiem varētu atvērt alus darbnīcu Pumpurs,» stāsta uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu zīmols "Guntina.com" radījis ārkārtas kolekciju, ietverot tajā ne vien košas sejas maskas, bet arī praktiskus kombinezonus un iepirkumu somas ar pašu zīmētām audumu apdrukām.

Zīmola izveidotāja Gunta Jonina stāsta, ka ideja ir apģērbu nozares atbilde pašreizējai situācijai pasaulē, domājot par to, kā mainīsies mode un cilvēku paradumi un vajadzības pēc neparastā laika: "Paturot prātā nepieciešamību iedvest dzīvesprieka dzirksteli un padarīt ikdienu ne vien košāku, bet vienlaikus arī drošāku, radījām viegli kopjamas un praktiskas lietas: sejas maskas, kombinezonus un iepirkumu somas. Viegli uzvelkamas un viegli kopjamas lietas, ko pēc atgriešanās mājās uzreiz bez bažām var likt veļasmašīnā."

Gan apģērbs, gan aksesuāri ir pieejami dažādās krāsās un unikālās, zīmola radītās apdrukās un trīs veidu audumos - no 100% lina, kokvilnas, viskozes. Sejas maskas ir veidotas kā divslāņu maskas ar kabatiņu, kurā ir iespējams ielikt salveti vai papildu auduma kārtu, un ar gumijas ausu cilpiņām. Kombinezoni ar priešpusē iešūtu rāvējslēdzēju ir praktiski ikdienas apģērba gabali ar kabatām, gumiju vidukļa līnijā, ap potītēm, piedurknēs un savelkamu lentīti kapucē. Drīzumā kolekcija tika papildināta arī ar bērnu un vīriešu modeļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu vegāni lauž savu ceļu ekskluzīvu mēbeļu eksportā

Biznesa Plāns, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novadā ir attīstīta kokapstrāde, te darbojas lieli nozares uzņēmumi, tostarp arī mēbeļnieki. Netipisks mēbeļu ražotājs ir Tilibs&Lācis (SIA KD Stripes), kas nevis šļūc IKEA sliedēs, bet lauž savu ceļu ekskluzīvu mēbeļu eksportā.

«Bez ražošanas mēs Siguldā dzīvotu savās zelta rudens lapās, bet paēduši no tā nebūtu,» smejas Tilibs&Lācis dibinātājs un līdzīpašnieks Ivars Lācis. Viņš mēbeļu ražotni izveidoja 2001. gadā, pēc kāda laika pievienojās Māris Tilibs, un kopš tā laika «darbojamies kā laulāts pāris». Kompanjoni smejas, ka,strādājot kopā, viens otru redz vairāk nekā sievu.«Mums tāpat kā laulības dzīvē ir jāplāno kopīgais budžets, darāmie darbi, katram ir savi pienākumi,un tas nav vienkārši,» salīdzina Ivars. Ilgie «laulības gadi» apliecina, ka atrast kopsaucēju Ivaram un Mārim izdodas arī ilgtermiņā.

Mazāk ir vairāk

Uzņēmuma interneta vietnē atrodama frāze,ka ražotnes saimniekiem ir redzējums par nākotnes mēbelēm. «Mums ir konkrēta vīzija, kādas mēbeles vēlamies gatavot, un mums ir savas dizaina iezīmes. Tas viss kopā raksturo mūsu redzējumu par kvalitāti un mēbeles ilgmūžību,» stāsta Ivars. «Tajā pašā laikā jāapzinās, ka neviens nav tik perfekts kā anekdotē japāņi, kas pasūtījumam iepakojuši līdzi arī dažus brāķus, jo prasībās bija teikts, ka pieļaujami pāris procentu brāķa,» smejas Ivars.Ivaru un Māri interesē tādi būtiski jautājumi kā mēbeļu kalpošanas laiks, un šāda attieksme mūsdienu pērc-un-izmet ekonomikā ir kļuvusi par retumu.Protams, tas atspoguļojas cenā, un arī te Ivaram un Mārim ir savs kategoriskums – ja klients vēlas apzināti ietaupīt uz kvalitāti, piemēram, prasot izmantot lētāko furnitūru, no pasūtījuma veikšanas Tilibs&Lācis atsakās.«Labai mēbelei būtu jākalpo ilgu laiku, desmitgadi ir minimālā robeža. Kā sabiedrība mēģinām zaļi domāt un neizmantot plastmasas maisiņus,tajā pašā laikā šņikājam kokus nost un ražojam galdiņus, kuri ir lēti un nekvalitatīvi un kurus pēc ballītes var izmest laukā. Tāpēc uzskatu, ka nevajadzētu tiekties uz mēbeļu fast-food. Nav pareizi,ka mēbeles ir tik īsmūžīgas, tajā pašā laikā varbūt arī nav jābūt tik konservatīviem kā britiem, kas iegādātās mēbeles lieto gadus trīssimt. Man pašam šķiet, ka mazāk ir vairāk. Labāk, lai mājās ir pāris labu krēslu, nevis desmit sliktu,» stāsta Ivars. Viņaprāt,katalizators tam, vai mēbele ir laba, ir gandarījums,ko tā sniedz lietotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pa fondam arī spēlei uz mājdzīvnieku nozares izaugsmi.

Fondu industrija nesnauž, un pastāvīgi notiek mēģinājumi nopelnīt no kādas jaunas tendences. Pēdējos gados cilvēki arvien vairāk naudu tērē mājdzīvnieku labsajūtai, kas nozīmējis zināmas perspektīvas ar šo nozari saistīto uzņēmumu vērtspapīros. Pieejamā informācija liecina, ka mājdzīvnieku aprūpes industrija aug straujāk nekā kopējā ekonomika, un daži lēš, ka tas nākotnē turpināsies.

Tādējādi kādu laiku darbojas arī tāds biržā tirgotais fonds kā ProShares Pet Care ETF, kura daļas vērtība šogad palielinājusies par 10,4%. Būtībā fonds izdara likmi uz to, ka cilvēki turpinās cilvēciskot savus mājdzīvniekus. Proti, tie to vajadzībām tērēs arvien vairāk - gan barībai, gan to labsajūtai, gan veselības uzturēšanai. Piemēram, šobrīd modē ir ēst veselīgāk, un patērētāji to pašu attiecina arī uz saviem mājdzīvniekiem. Fonda veidotāji atklāj, ka aptuveni divas trešdaļas no tā aktīviem plūst tieši uz dzīvnieku veselības aprūpes uzņēmumu akciju pusi. Daudzi tērējot arvien lielākas summas smagu savu četrkājaino draugu slimību ārstēšanai un operācijām. Tiek norādīts, ka šis bizness pagaidām tiekot arī mazāk regulēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santas Pīlēnas kolorīts un radošais tvēriens ir pelnījis uzmanību. Vien tagad tas tiek likts lietā no jaunās dzīvesvietas Austrijā.

Nesenā pārcelšanās ir kā skaists, bet trausls porcelāns, ko pagaidām vēl negribas pamatīgi cilāt. Tai pašā laikā Santa pastāsta daudz.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Kad uzrunāju intervijai, bijāt atsaucīga, tomēr uzreiz norādījāt, ka ar ģimeni esat pārcēlusies uz Austriju un nezināt, kad būsiet Rīgā. Lēmums ar lielu ģimeni pārcelties uz dzīvi citā valstī nav vieglprātīgs. Kas pabīdīja uz tik nozīmīgām pārmaiņām?

Lēmums par pārcelšanos nebija spontāns, bet rūpīgi izauklēts. Pirmo reizi šādu ideju mums piespēlēja dzīve pirms vairāk nekā diviem gadiem, sēžot slavenā mākslinieka Fernāna Ležēra bijušajā Parīzes ateljē. Tā soli pa solim nonācām līdz vietai, kur šobrīd esam.

Komentāri

Pievienot komentāru