Jaunākais izdevums

Lielbritānijas valdība nav spējusi novērst degvielas deficītu uzpildes stacijās, ceturtdien paziņoja Degvielas mazumtirgotāju asociācija (PRA).

Jau vairāk nekā divas nedēļas Lielbritānijā novērojamas garas rindas pie uzpildes stacijām un paniska degvielas pirkšana, jo sevišķi Londonā un Anglijas dienvidaustrumos.

Šo problēmu izraisījusi koronavīrusa pandēmijas negatīvā ietekme un kravas automašīnu šoferu trūkums pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.

"Situācijas normalizēšanās vienkārši nenotiek pietiekami ātri," norāda PRA priekšsēdētājs Braiens Madersons, valdību vainojot par neatbilstošu prioritāšu noteikšanu un nespēju nodrošināt pietiekamu degvielas daudzumu vissmagāk skartajos reģionos.

Madersons uzskata, ka Lielbritānijas valdībai nav nedz prasmes, nedz spējas, lai kontrolētu šāda veida krīzi. Viņš arī aicina veikt neatkarīgu izmeklēšanu saistībā ar šo krīzi.

Madersons skaidro, ka aptuveni 12% uzpildes staciju Londonā un Anglijas dienvidaustrumos beigusies degviela, bet 17% ir tikai viens degvielas veids. Tikmēr mazāk skartajos reģionos 90% uzpildes staciju nodrošinātas ar divu veidu degvielu.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas bruņotie spēki pirmdien sāka degvielas piegādes uzpildes stacijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ziemassvētku iepirkšanās sezonā veikalu plaukti var būt tukšāki

Jānis Šķupelis, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā daļā pasaules uz pandēmijas ierobežojumu, lielā pieprasījuma, piegāžu problēmu, izejvielu deficīta un citu faktoru fona galvu pacēlusi inflācija. Piemēram, septembrī eirozonas gada inflācija palielinājusies straujāk līdz 3,4% - visvairāk 13 gadu laikā.

Savukārt, piemēram, Vācijā inflācija sasniegusi 4,1% atzīmi, kas ir visvairāk 29 gados.

Katrā ziņā, piemēram, augstajām enerģijas cenām pagaidām īsti neredzot beigas, šī ziema daudzām sabiedrībām, visticamāk, saistīties ar visai lieliem izaicinājumiem. Viens ir tas, ka cenas un rēķini, visticamāk, augs. Tāpat vēl viens apstāklis, ka līdz ar jauniem pandēmijas ierobežojumiem, piegāžu traucējumiem, darbinieku iztrūkumu, potenciāli mazasinīgāku ekonomikas izaugsmi un arī kādiem izejvielu iztrūkumiem daļa pasaules var tik nolikta arī kādu preču vai pakalpojumu deficīta priekšā (svaigs piemērs tam ir Apvienotās Karalistes degvielas krīze).

Lielbritānijā turpinās paniska degvielas pirkšana 

Lielbritānijā pirmdien iedzīvotāji turpina paniski iegādāties degvielu un mediji ziņo, ka valdība...

Tādējādi tuvojoties Ziemassvētku iepirkšanās sezonai, nav izslēgts, ka pat industriāli attīstītās valstīs veikalu plaukti būs tukšāki nekā tradicionāli ierasts. Dažādās pasaules malās ražojošie uzņēmumi ziņo par to, ka, neskatoties uz lielo pieprasījumu, tie samazina savas produkcijas tempus. Līdzīga situācija vērojama arī, piemēram, būvniekiem, kuriem daudzas lietas jāpērk dārgāk un uz tām jāgaida ilgāk. Aktuāli spriedumi par enerģijas krīzi ne tikai Eiropā, bet arī Ķīnā.

Cenu spiediens uz dārgo materiālu un piegāžu problēmu fona jau ir izrādījies noturīgāks, nekā tika uzskatīts agrāk (piemēram, gada pirmajā pusē). Daudz arī tiek runāts par to, ka augstāka inflācija pasaulē varētu nemaz nebūt tik pārejoša. Kopumā gan pamata pieņēmums joprojām paliek tas, ka inflācijai pēc patrakošanas pandēmijas laikā vajadzētu tomēr atkāpties, ko noteiks, piemēram, aktuālo piegāžu ķēžu izaicinājumu risināšanās. Inflācijas spiedienam esot paaugstinātam ilgāk, arvien grūtāk arī ir attaisnot centrālo banku stimulus un valdību papildu naudas grūšanu ekonomikā. Vēl no citas puses – arī ekonomikas izaugsmes gaidas drīzāk nu tiek koriģētas uz leju. Tādējādi arvien skaļāk tiek piesaukts stagflācijas scenārija risks.

Draudi sociālajai stabilitātei

Pie lielākiem izaicinājumiem un jau tā bieži vien ne pārāk apmierinātām sabiedrībām var palielināties riski sociālajai stabilitātei. Spriedze var pāraugt konfliktos gan vienas valsts ietvaros, gan arī starp valstīm – var spekulēt, ka ekonomisko rādītāju atšķirības pastiprinās pārrobežu spriedzi un novedīs pie papildu tirdzniecības tarifiem, ieguldījumu sankcijām utt. Arī, piemēram, Financial Times eksperti spriež, ka Eiropas enerģijas krīze un augstākas inflācijas spiediens var būt gluži kā degviela, lai no jauna iededzinātu dažnedažādus Eiropas valstu strīdus.

Ļoti slikts būtu scenārijs, ja notiekošais raisītu vēl arī kāda veida pārtikas krīzi. Eiropa pamatā pārtiku var nodrošināt sev pati, un tā kā kopums ir pārtikusi. Tas nozīmē, ka te uz galdiem, visticamāk, tāpat būs, ko likt. Pavisam sliktā gadījumā nav arī izslēgti kādi kara laikam raksturīgi lēmumi, piemēram, pārtika var tikt izsniegta noteiktās devās, tiek noteiktas kādas tās cenu kontroles un tā tiek krāta, lai vispirms apmierinātu savas valsts iedzīvotāju vajadzības. Lielāka iespējamība šādam scenārijam ir attīstības valstīs (cenu kāpums īpaši sāpīgs būs jau tā nabadzīgajiem).

12 mēnešos pasaulē pārtikas cena ir pieaugusi par trešo daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju datus. Attīstības valstīs krietni lielāku daļu no ienākumiem jāatvelta pārtikas iegādei. Katrā ziņā plašāka pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats pirms 10 gadiem piedzīvotais tā saucamais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos. Līdz ar šo visu bija vērojams cilvēku migrācija uz Eiropu, kas nu atkal var pastiprināties. Situāciju pārtikas inflācijas frontē vienmēr var saasināt arī laika apstākļi.

Inflācija virs 10%

Tradicionāli cenu nestabilitāte, kas teju vienā mirklī var saēst iedzīvotāju bagātību, izteiktāk sevi izpauž jau pieminētajos attīstības valstu tirgos. Jau tagad redzams, ka tajos patēriņa cenu pieaugums ir visai straujš, kas šādu valstu centrālajām bankām liek pieņemt sāpīgus lēmumus par likmju paaugstināšanu. Tieši stingrāka monetārā politika ir atbilde uz inflācijas pieaugumu. Tiesa gan, augstākas procentu likmes pūš pretī ekonomikas izaugsmei, ko ir saprotams, ka visi līdz ar joprojām aktuālo pandēmiju grib nosargāt. Situācija pietiekami sarežģīta.

Runājot par attīstības valstīm, var izcelt tādu lielu un Eiropai tuvu ekonomiku kā Turcija. Tur septembrī gada inflācija nupat pieaugusi līdz 19,6%, kas ir aptuveni četras reizes augstāks rādītājs, nekā to grib redzēt šīs valsts centrālā banka. Jāteic gan, ka Turcijas gadījums ir visai specifisks. Tur liela ietekme pār centrālās bankas darbībām ir šīs valsts līderim Tajipam Erdoganam, kurš, pretēji vispārpieņemtajam, paudis uzskatu, ka tieši augstākas procentu likmes izraisa inflāciju, nevis to palīdz to samazināt. Rezultātā Turcijas centrālā banka savu galveno valūtas refinansēšanas procentlikmi pat pagājušajā mēnesī samazināja.

Rezultātā arī eiro cenai Turcijas lirās šogad izdevies pieaugt gandrīz par 15%, bet 10 gadu skatījumā tie ir jau 320%. Inflācija iespaidīgus 9,7% sasniegusi arī tādā gigantiskā tautsaimniecībā kā Brazīlija. Virs 10% tā jau atrodas, piemēram, Ukrainā. Savukārt Krievijā tā augustā atradusies pie 6,7% atzīmes.

Latvijā inflācija septembrī palielinājusies līdz 4,6%, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi. Lietuvā tā jau atradās pie 6,3% un Igaunijā – pie 6,4%. Vēl aprīlī gada inflācija Igaunijā atradās pie 1,6% atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas izejvielu tirgus atrodas mini supercikla sākumā, norādījuši vairāki pasaules lielākie šādu izejvielu tirgotāji.

Financial Times izceļ, ka tādu pārtikas nozares kompāniju kā Cargill, Cofco, Viterra un Scoular vadītāji pauž pārliecību, ka kukurūzas, kviešu un sojas pupiņu cena augsta var saglabāties nākamos divus līdz četrus gadus. Pamatā pieprasījums pēc pārtikas izejvielām liels saglabāšoties no Ķīnas puses. Tāpat sava loma būšot ekonomiku zaļināšanai. Proti, lielāka daļa no pārtikas izejvielām tikšot novirzīta biodegvielas ieguvei.

"Mēs noteikti redzam mini superciklu. Mēs esam vidē, kur noteikumus diktē liels pieprasījums - cilvēku populācija aug, to bagātība aug un tie arī patērē vairāk. Un tam vēl ir jāpievieno uz augu valsts bāzēts degvielas pieprasījums," FT teic, piemēram, Viterra vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “AS Gaso”, “Neste Latvija” un “Møller Baltic Import SE” jau otro gadu rīko nozares pasākumu veltītu tīras enerģijas izmantošanai.

Tiešsaistes forums NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats norisināsies 2021. gada 21. oktobrī, no plkst.9:45.

Konferenci pilnekrāna režīmā skatieties šeit.

Eiropas zaļais kurss ir vērsts uz trim pamatprincipiem, kas, pārkārtojoties uz tīru enerģētiku, palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Tīra nākotnes enerģija, ar kuru Eiropas Savienība vēlas līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visās tautsaimniecības nozarēs, katrā uzņēmumā ieņem arvien konkrētāku pozīciju, plānojot savu nākotnes darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Printful ieguldīs 4 miljonus eiro ražotņu izveidē Lielbritānijā un Polijā

Db.lv, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmums Printful turpina paplašināt savu darbību Eiropā, izveidojot vēl divus ražošanas centrus Lielbritānijā un Polijā.

Printful jaunie ražošanas centri atradīsies Birminghemas apkaimē, Vulverhemptonā (Lielbritānija) un Lodžā (Polija).

Šo centru kopējā platība būs gandrīz 20 000m2, un plānots, ka šīs ražotnes radīs vairāk nekā 100 jaunas darba vietas jau to pirmajā darbības gadā.

Līdz ar jauno ražotņu atvēršanu, Printful būs jau 10 ražošanas centri visā pasaulē. Šobrīd trīs no Printful ražotnēm atrodas Eiropā, divas Latvijā un viena Spānijā, kuras papildinās Lielbritānijas un Polijas ražotnes. Tiek plānots, ka jaunās ražotnes darbu uzsāks līdz šī gada beigām.

Sākotnēji uzņēmums plāno ieguldīt teju 2,5 miljonus eiro jaunajā ražotnē Lielbritānijā, kur būs iekārtas apģērbu apdrukai, šūšanai un vēlāk arī citiem Printful pakalpojumiem. Piegādes Lielbritānijā notiks divu dienu laikā, kas ir labs rādītājs, lai piesaistītu jaunus biznesa klientus, kuru mērķauditorija atrodas Apvienotajā Karalistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā izskatās situācija darba tirgū?

Aiga Ārste – Avotiņa, “Amrop” Latvijas biroja vadošā partnere, 26.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, kā attīstīsies norises darba tirgū, šobrīd interesē visus – gan darba devējus, gan darbiniekus.

Pat prestižais izdevums the Economist pavasarī veltīja atsevišķu apskatu darba tirgus tendenču apkopojumam, pasludinot, ka iestājies darba ņēmēju zelta laikmets. Lai gan cilvēki mēdz būt sentimentāli, kavējoties atmiņās par to, cik jauka darba dzīve bija agrāk, neapmierināti ar to, kāda tā ir šobrīd un baiļu pilni par to, kāda tā būs nākotnē, fakti rāda, ka gadu gaitā darba ņēmēju apstākļi ir arvien uzlabojušies un šobrīd izskatās labāk nekā jebkad agrāk. Diendienā darbojoties augstākā līmeņa darbinieku atlases jomā, vēlos dalīties arī savos novērojumos.

Strādājam vairāk, bet esam apmierinātāki

Varētu likties, ka paredzēt, kāds būs pēc-pandēmijas darba tirgus tikai gadu pēc šādas plaša mēroga kataklizmas ir teju neiespējami. Tomēr dati rāda, ka darba tirgus atgūstas pat straujāk kā prognozēts. Tikai gadus piecpadsmit atpakaļ, tehnoloģisko ierobežojumu dēļ šāda mēroga attālinātais darbs vienkārši nebūtu iespējams. Šobrīd dažādas darbinieku aptaujas rāda, ka darbam veltīto stundu skaits ir ievērojami pieaudzis. Paradoksāli, bet šodien no mājām strādājošie lai gan nereti strādā pat vairāk, tomēr uzrāda augstākus apmierinātības rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Royal Dutch Shell Lielbritānijā plāno uzstādīt 50 000 elektroauto uzlādes punktu

LETA--AFP, 02.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Royal Dutch Shell" trešdien paziņoja par plāniem Lielbritānijā tuvākajos gados uzstādīt līdz pat 50 000 elektrisko automobiļu uzlādes punktu.

"Royal Dutch Shell" norāda, ka tās struktūrvienība "Ubitricity" šo mērķi plāno sasniegt līdz 2025.gada beigām.

"Ubitricity" dibināts 2008.gadā Vācijā, un šīgada sākumā to iegādājās "Royal Dutch Shell".

Uzņēmums Lielbritānijā jau uzstādījis 3600 uzlādes punktus.

Lielbritānija no 2030.gada plāno valstī aizliegt pārdot jaunus automobiļus, kas aprīkoti ar benzīna un dīzeļdzinējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV apģērbu tirdzniecības milzis "Gap Inc." ceturtdien paziņoja, ka slēgs visus savus veikalus Lielbritānijā un Īrijā, taču turpinās darbību šajās valstīs, piedāvājot preces internetā.

Uzņēmumam Lielbritānijā un Īrijā šobrīd ir 81 veikals, un tos pakāpeniski paredzēts slēgt līdz septembrim.

Tāpat "Gap" norāda, ka uzņēmumam ir potenciāls pircējs tā veikaliem Francijā un Itālijā.

Šāds lēmums pieņemts laikā, kad koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ smagi cietusi fizisko veikalu darbība, taču tirdzniecības apjoms internetā palielinājies.

"Gap" darbību Lielbritānijā sāka 1987.gadā, bet Īrijā 2006.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas brīdis, kad savu smagā darbā nākušo biznesu, kurā ieguldīts daudz laika un rūpju, vēlaties nodot drošās rokās - labprāt atvilktu elpu, baudītu pelnītu atpūtu, iespējams, nodotos vaļaspriekiem, kam līdz šim neatlika laika. Taču jūsu bērniem biznesa pārņemšana neinteresē... Tādā gadījumā lieliska alternatīva ir Pine Coast - uzņēmums, kas piedāvā inovatīvu uzņēmējdarbības pēctecības risinājumu.

Pētījumi liecina, ka līdz pat 60% pasaules uzņēmumu nav uzņēmējdarbības pēctecības plāna. Lai to risinātu, Pine Coast piedāvā Baltijas valstīs līdz šim nebijušu biznesa modeli, kura mērķis ir turpināt pensionētā uzņēmuma īpašnieka mūža darbu. Kirils Gerasimovičs, uzņēmējs ar starptautisku uzņēmējdarbības pieredzi, kopā ar 20 vietējiem un starptautiskiem partneriem ir uzsācis meklēt uzņēmumu iegādei un pārņemšanai Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pēc uzņēmuma iegādes Kirils kļūs par tā vadītāju.

Partneru-investoru komandai pievienojies arī Donatas Dailidė, DOJUS uzņēmumu grupas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, golfa un zāliena tehnikas izplatīšanu, ģenerāldirektors un līdzīpašnieks. "Privātajos un riska kapitāla ieguldījumos esmu iesaistījies jau vairāk nekā 10 gadus - gan individuāli, gan kopā ar ģimeni. Abi modeļi darbojas, sniedzot ieguldītājam peļņu, taču tajos ir arī daži trūkumi. Manuprāt, Pine Coast īstenotais biznesa modelis piedāvā priekšrocības abos ieguldījumu veidos. Tas ir riska kapitāla ieguldījums, kas sniedz iespēju jauniem un daudzsološiem profesionāļiem likt lietā savas uzņēmējdarbības prasmes un entuziasmu, vienlaikus esot arī privātā kapitāla ieguldījums - tiek iegādāts stabils, pelnošs un perspektīvs uzņēmums. Tāpat šis biznesa modelis aizpilda nišu uzņēmumu iegādes segmentā, kur uzņēmumi bieži vien ir pārāk mazi privātā kapitāla fondiem un pārāk lieli riska kapitāla fondiem. Institucionālajiem investoriem šie uzņēmumi var būt nepievilcīgi, jo vērtības radīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, vai citu iemeslu dēļ,” stāsta D. Dailide. “Tajā pašā laikā ieguldījumu darījumos, tostarp Pine Coast, parasti piedalās starptautiski investori ar daudzveidīgu pieredzi. Nodrošinot atbalstu, padomu, kā arī kontaktu tīklu uzņēmējdarbības tālākai attīstīšanai un vērtības radīšanai, starptautiski un pieredzes bagāti partneri ir priekšrocība kā uzņēmuma vadītājam, tā uzņēmējdarbībai. Pine Coast ir 20 šādu investoru, tostarp trīs no Baltijas valstīm.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums Pandoras dokumenti: Politiķi noslēpuši miljonus ārzonu firmās

LETA--AFP/BBC, 04.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules politiķi, tostarp esošie un bijušie valstu un valdību vadītāji, noslēpuši miljonus ārzonu firmās, liecina svētdien publiskotais pētījums "Pandoras dokumenti" ("Pandora Papers"), kuru koordinējis Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs.

Pētījumā, kurā bijuši iesaistīti vairāk nekā 650 žurnālisti no desmitiem plašsaziņas līdzekļu, izmantoti 11,9 miljoni dokumentu, kas nopludināti no 14 finanšu pakalpojumu kompānijām visā pasaulē.

Šajos dokumentos ir ziņas par apmēram 35 pašreizējo un agrāko valstu un valdību vadītāju un aptuveni 300 citu valsts amatpersonu finanšu darījumiem.

Pētījumā atklāta Krievijas prezidenta Vladimira Putina saistība ar slepeniem aktīviem Monako. Tajā arī vēstīts, ka Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs nav deklarējis ārzonas investīciju kompāniju, kuru viņš izmantojis, lai iegādātos divas villas Francijas dienvidos un ka Jordānijas karalis Abdulla slepeni iegādājies īpašumus Lielbritānijā un ASV par apmēram 80 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien mainījās dažādos virzienos pēc datu publicēšanas par straujāku inflāciju, bet ASV dolāra vērtība saruka pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels saglabāja miermīlīgu nostāju monetārās politikas jomā.

ASV ražotāju cenu indekss pieauga par 7,3% 12 mēnešos līdz jūnija beigām, un tas ir šī indeksa straujākais gada kāpums, kopš Nodarbinātības ministrija pirms vairāk nekā 10 gadiem sāka publiskot šādus datus.

Otrdien publiskoti patēriņa cenu dati liecināja, ka gada inflācija ASV jūnijā pieaugusi līdz 5,4% salīdzinājumā ar 5% maijā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2008.gada augusta.

Pauels atzina, ka inflācija aug straujāk, nekā FRS bija cerējusi, un paliks "paaugstināta" arī nākamos mēnešus. Viņš tomēr solīja, ka FRS turpinās stimulēt ekonomiku, līdz tā būs pilnīgi atveseļojusies.

FRS "nodrošinās, lai monetārā politika turpinātu sniegt spēcīgu atbalstu ekonomikai, līdz atveseļošanās būs pabeigta", sacīja Pauels savā pusgada liecībā ASV Kongresam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielbritānija noslēdz tirdzniecības līgumu ar Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu

LETA--AFP, 04.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija piektdien paziņoja par brīvās tirdzniecības līgumu ar Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu, kas samazinās muitas tarifus Lielbritānijas pārtikas un lauksaimniecības produktiem.

"Šodien noslēgtā vienošanās sniegs būtisku atbalstu mūsu tirdzniecībai ar Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu, turpinot mūsu ekonomiskās attiecības 21,6 miljardu sterliņu mārciņu (25 miljardu eiro) apmērā, kā arī atbalstot darbavietas un labklājību visā Lielbritānijā," norāda Lielbritānijas starptautiskās tirdzniecības ministre Liza Trasa.

Brīvās tirdzniecības līgums arī paredz, ka Lielbritānijas eksportu uz šīm trīs valstīm būs iespējams veiks bez birokrātijas.

Tirdzniecības līgums galvenokārt koncentrējas uz kaimiņos esošo Norvēģiju, ar kuru Lielbritānijai ārējās tirdzniecības apjoms pērn veidoja 20,4 miljardus mārciņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība no pirmdienas atcēlusi visus karantīnas ierobežojumus, lai gan zinātnieki un opozīcija apgalvo, ka tas esot bīstams lēciens nezināmajā.

No svētdienas pusnakts darbu atsākuši naktsklubi, un arī visiem citiem iekštelpās esošajiem iestādījumiem ļauts atsākt darbību pilnā apjomā.

Atcelta arī obligātā aizsargmasku nēsāšana un attālinātais darbs.

Premjerministrs Boris Džonsons, kurš pēc veselības ministra inficēšanās ar Covid-19 pats spiests ievērot pašizolāciju, aicinājis sabiedrību ievērot saprātīgu piesardzību, bet tos, kas vēl nav potējušies, pievienoties divām trešdaļām līdzpilsoņu, kas pilnībā vakcinējušies.

Daudzi mediji ierobežojumu atcelšanu sveikuši kā "Brīvības dienu", kamēr zinātnieki pauž bažas, jo jaunu inficēšanās gadījumu skaits Lielbritānijā atkal pārsniedzis 50 000 dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerot atdzīvināt tūrisma sektoru, Spānija no pirmdienas atvērusi savas robežas visiem pret Covid-19 vakcinētajiem cilvēkiem no visas pasaules.

"Spānija ir drošs galamērķis," paziņoja veselības ministre Karolina Dariasa, piebilstot, ka Spānija ir procesā, lai atgūtu savu globālā līdera statusu tūrismā.

Eiropieši, kas nav vakcinējušies pret Covid-19, pašreiz var iebraukt Spānijā ar negatīvu Covid-19 testu, kas veikts pēdējo 72 stundu laikā, paņemot uztriepi no deguna un kakla. No pirmdienas viņi šī testa vietā varēs izvēlēties arī lētāko antigēnu testu.

Taču Lielbritānija, kas Spānijai ir milzīgs tūrisma tirgus, vēl nav izslēgusi Spāniju no sava saraksta ar valstīm, uz kurām doties ir riskanti. Tas nozīmē, ka britu tūristiem jāievēro karantīna, atgriežoties no Spānijas, kā arī jāveic dārgie Covid-19 testi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Civinity, saistībā ar zīmola atjaunināšanu ir uzsākusi grupas uzņēmumu nosaukumu maiņu Latvijā, Lietuvā un Lielbritānijā.

Uzņēmuma grupai piederošā AS Hausmaster ir jau mainīts nosaukums uz AS Civinity Mājas un SIA Jūrmalas namsaimnieks jaunais nosaukums ir Civinity Mājas Jūrmala .

Turpmāk Latvijā Civinity grupas uzņēmumi darbosies ar zīmoliem Civinity Mājas, Civinity Solutions un Civinity Engineering. Pārējo uzņēmumu nosaukumu maiņa turpināsies līdz gada beigām.

Lai skaidrāk iezīmētu grupas uzņēmumu sniegto pakalpojumu virzienus un radītu saprotamāku struktūru gan klientiem, gan darbiniekiem, turpmāk visi grupas uzņēmumi Latvijā tiks sadalīti zem trīs Civinity zīmoliem. Dzīvojamo ēku administrēšanas un uzturēšanas uzņēmumi darbosies zem zīmola Civinity Mājas un uzņēmumi, kas nodrošina komerciālo un sabiedrisko ēku uzturēšanas pakalpojumus saglabās jau pagājušā gadā mainīto zīmolu Civinity Solutions. Savukārt grupas inženiertehnisko sistēmu projektēšanas un celtniecības uzņēmums Dizaja turpmāk tiks saukts par Civinity Engineering. Lietuvā dzīvojamo ēku administrēšanas un uzturēšanas uzņēmumi būs atpazīstami ar zīmolu Civinity Namai un Lielbritānijā bāzētais uzņēmums tiks saukts par Civinity Engineering UK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd cena par vienu hektāru lauksaimniecības zemes Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā, bet topa augšgalā ir Nīderlande, secināts nekustamo īpašumu nozares uzņēmums “Latio” sadarbībā ar jomas vadošajiem pētniekiem 2021. gada sākumā izanalizētajā apskatā.

Nedaudz zemākas cenas nekā Latvijai ir tikai Slovākijā un Horvātijā.

“Eiropā pastāv ievērojama starpība starp lauksaimniecības zemju cenām dažādās valstīs. Nīderlandē tie ir aptuveni 70 tūkstoši eiro par hektāru, Itālijas ziemeļos 60 tūkstoši, bet turpat netālu – Francijā tikai vidēji 6000 eiro. Atšķirību veido zemes apstrādes intensitāte noteiktās teritorijās dažādās valstīs, piemēram, dārzeņu un augļu ražošanas vai lopkopības ietekmē cenas ir augstākas nekā graudkopības vai ekstensīvās lopkopības reģionos. Latvija šobrīd iepaliek no kaimiņvalstīm tikai vienā parametrā - cenā par aramzemes hektāru, nedaudz apsteidzot Igauniju,” skaidro Sandijs Lūkins, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Draugiem Group" drukas produktu ražotājs "Printful" ieguvis 130 miljonu dolāru (106,6 miljonu eiro) investīcijas no privātā investīciju uzņēmuma "Bregal Sagemount", kļūstot par pirmo Latvijas "vienradzi" jeb jaunuzņēmumu, kas sniedzis vairāk nekā viena miljarda ASV dolāru tirgus vērtību, vēstī "Wall Street Journal".

"Bregal Sagemount" investīcijas veicis, neiegūstot kontroles tiesības pār uzņēmumu.

"Astoņu darbības gadu laikā no maza jaunuzņēmuma esam izauguši par lielāko latviešu kapitāla uzņēmumu ASV. Tas viss pateicoties pašu spēkiem un neatlaidīgam komandas darbam, ko vada Latvijas jaunā uzņēmēju paaudze," aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma izpilddirektors un līdzdibinātājs Dāvis Siksnāns.

Viņš uzsvēra, ka nākamajā izaugsmes posmā vērtību pievienos globālu ekspertu un industrijas līderu iesaiste. "Šī investīcija kalpos kā apliecinājums, ka investors atzinis mūs par industrijas līderi. Tas arī pierāda, ka darbojamies nozarē, kurā ir ievērojams potenciāls augt, attīstīties un nostiprināt mūsu līderpozīcijas," teica Siksnāns, piebilstot, ka investīcījas tiks ieguldītas galvenokārt jaunu profesionāļu piesaistē, kā arī ražošanas procesu un mārketinga aktivitāšu attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stingros epidemioloģiskās drošības apstākļos Kornvolā sākas G7 samits

LETA--AFP, 11.06.2021

ASV prezidents Džo Baidens (no kreisās) un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons.

Foto: ZUMAPRESS.com/Scanpix/Leta

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā piektdien sākas G7 samits, kas būs industriāli attīstīto valstu septītnieka (G7) pirmā tikšanās klātienē divu gadu laikā un norisināsies, ievērojot stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Pagājušajā gadā ASV paredzētais G7 samits tika atcelts jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ, un līderu tikšanās notika attālināti.

Šogad Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, Lielbritānijas un ASV līderi tiksies Kornvolā no piektdienas līdz svētdienai, un galvenās sarunu tēmas būs ekonomiku atjaunošana pēc pandēmijas, Covid-19 vakcīnu taisnīga sadale un klimata pārmaiņas.

G7 līderiem samitā pievienosies kolēģi no Eiropas Savienības (ES) un ANO. Uz samitu uzaicināti arī Austrālijas, Dienvidāfrikas, Dienvidkorejas un Indijas līderi. Vairums no viņiem apmeklēs pasākumu klātienē, bet Indijas premjerministrs Narendra Modi piedalīsies attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā pirmdien iedzīvotāji turpina paniski iegādāties degvielu un mediji ziņo, ka valdība apsver iespēju piegāžu nodrošināšanai izmantot armijas spēkus.

Degvielas mazumtirgotāju asociācija vēsta, ka gandrīz pusei no Lielbritānijas 8000 degvielas uzpildes staciju svētdien beigusies degviela, izmisušajiem autovadītājiem veidojot garas rindas, lai uzpildītu savus transportlīdzekļus.

Asociācijas priekšsēdētājs Braiens Madersons raidorganizācijai BBC sacīja, ka šo deficītu izraisījis tas, ka iedzīvotāji paniski pērk degvielu.

Lielbritānijā degvielas trūkuma dēļ slēgta daļa benzīntanku  

Lielbritānijas valdība piektdien aicināja sabiedrību atturēties no paniskas degvielas pirkšanas...

Tikmēr Lielbritānijas uzņēmējdarbības ministrs Kvazi Kvartengs pavēstījis, ka uz laiku atcēlis naftas nozare konkurences likumus, lai nodrošinātu piegādātājiem iespēju dalīties svarīgā informācijā un efektīvāk sadarboties, lai mazinātu darbības traucējumus.

Vienlaikus britu mediji norāda, ka premjerministrs Boriss Džonsons apsver iespēju izmantot armijas spēkus, lai degvielas uzpildes stacijām visā valstī nodrošinātu piegādes.

Arī valsts satiksmes ministrs Grānts Šaps šādu iespēju neizslēdz.

Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmēs dēļ valstī novērojamas kravas automašīnu šoferu deficīts, kas negatīvi ietekmējis vairākas nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Anglija atcels karantīnu pilnībā vakcinētiem ieceļotājiem no ES un ASV

LETA--DPA, 29.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anglija ļaus ceļotājiem no ASV un Eiropas Savienības (ES), kas pilnībā vakcinēti pret Covid-19, ierasties bez karantīnas, trešdien paziņoja Lielbritānijas transporta ministrs Grānts Šepss.

Jaunie noteikumi būs spēkā no pirmdienas, 2.augusta plkst.4 (plkst.6 pēc Latvijas laika).

"Mēs palīdzam atkalapvienot cilvēkus, kas dzīvo ASV un Eiropas valstīs, ar viņu tuviniekiem un draugiem Lielbritānijā," sacīja ministrs.

Skotijas valdība paziņoja, ka šīs noteikumu izmaiņas no pirmdienas attieksies arī uz pilnībā vakcinētiem ES un ASV ceļotājiem Skotijā.

Velsas valdība paziņoja, ka izsaka "nožēlu" par lēmumu atcelt karantīnas prasības ES un ASV ceļotājiem Anglijā, bet piebilda, ka būtu "neefektīvi", ja Velsā būtu spēkā citi noteikumi.

Ir gaidāms, ka Ziemeļīrijas valdības ministri tuvākajās dienās izskatīs savu nostāju attiecībā uz šīm izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no moduļu māju ražotājiem, starptautisks uzņēmums European Modular Homes pirms gada savu galveno ražotni no Krievijas pārcēla uz Rīgas brīvostas teritoriju, šādu soli pamatojot ar konkurētspējas priekšrocībām un iespējām apgūt plašākus eksporta tirgu.

"Globālā tirgus konjunktūra moduļu māju biznesam šobrīd ir ļoti labvēlīga. Atrašanās ostā dod iespēju sasniegt jebkuru tirgu pietiekami ātri un bez liekiem tēriņiem. Mūsu ražotie māju moduļi ir salīdzinoši lieli un šādu lielgabarīta kravu transportēšana pa sauszemi - dārga. Tādēļ iespēja moduļus tieši no ražotnes nogādāt uz kuģa ir stratēģiski svarīgi. Tas ir konkurētspējas jautājums," uzskata European Modular Homes direktors Konstantinos Filippidis.

Uzņēmums ar moduļu māju ražošanu nodarbojas jau septiņus gadus, piegādājot savu produkciju klientiem visā Eiropā. "Mūsu galvenais eksporta tirgus ir Skandināvija, tādēļ ražošanas pārcelšana uz Rīgas ostu krietni samazināja uzņēmuma loģistikas izmaksas. Turklāt Rīgā mums bija iespēja uzsākt ražošanu tieši ostā," skaidro uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nāk pieprasījuma vilnis, aug zāģmateriālu cenas

Jānis Šķupelis, Māris Ķirsons, 27.05.2021

Skujkoku zāģētās produkcijas ražošanas un tirdzniecības SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs Jānis Apsītis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar cerībām uz pandēmijas beigām cena pasaules preču biržās augusi teju visam. Turklāt daudzos gadījumos cenu pieaugums ir bijis visai iespaidīgs. Viena no šādām lietām ir bijuši arī zāģmateriāli.

Piemēram, ASV preču biržā to vērtība kopš pagājušā gada marta, kad nostiprinājās atklāsme, ka Covid-19 vīruss būs globāla parādība, līdz šā mēneša pirmās nedēļas beigām bija palēkusies par visiem 540%.

Dažkārt gan mēdz būt tā, ka lieliem kāpumiem seko arī kritumi, un divu nedēļu laikā ASV zāģmateriālu cena kopš tā brīža ir sarukusi jau par ceturto daļu. Iespējams, var pat teikt, ka zināma gaisa nolaišana un karsto galvu atvēsināšana vispārējās stabilitātes nolūkos dažiem izejmateriālu tirgiem ir pat vajadzīga. Jo burbulis būs lielāks, jo sāpīgāka būs neizbēgamā tā plīšana.

“Straujš cenu pieaugums ir novērots ne tikai skujkoku zāģētajai produkcijai, bet faktiski visiem būvmateriāliem – armatūrai, plastmasai –, un to jūt visi, kuri kaut ko būvē vai citādi patērē skujkokus, piemēram, ražo mēbeles,” secina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģētās produkcijas cenu pieaugums Eiropā 30–40% apmērā ir milzīgs, tomēr tas nobāl pret ASV notikušo 200–400% kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts un pašvaldības loma mikromobilitātes ieviešanā

Antons Kovaļovs, “Grenke” (SIA “GC Leasing Baltic”) direktors, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk Latvijas sabiedrībā izskan diskusijas par mikromobilitāti jeb pārvietošanos pilsētās, īpaši to centrālajās daļās. Nereti diskusiju krustugunīs nonāk tēmas par dažādiem pārvietošanās veidiem – sabiedrisko transportu, privāto četru riteņu vai divu riteņu transportu, – kā arī mēģinājumi noteikt starp tiem primārāko vai atbilstošāko gadsimta garam.

Skaidrs ir viens – pieaugot autotransporta skaitam, esošajā pilsētas centra apkaimju infrastruktūrā vietas ir palicis par maz, bet tas nozīmē nepieciešamību pielāgoties un mainīties, kā pašu pilsētu infrastruktūrai, tā arī iedzīvotāju mobilitātes veidiem un visa pamatā – mūsu domāšanai.

Izaicinājumi pilsētu centru dzīvotspējai

Notiekošās pārmaiņas jau šobrīd ietekmē un vēl būtiskāk ietekmēs nākotnē pilsētu centros esošo uzņēmumu darbību, kas nozīmē finanšu ieguldījumus. Daudzas Eiropas pilsētas šo pārmaiņu procesu ir jau pārvarējušas, bet Latvija ir šī ceļa sākumposmā. Kurš rādīs piemēru un iedvesmos – klasisko un elektrisko velosipēdu un skrejriteņu īpašnieki, privātā kapitāla darba devēji vai valsts un pašvaldības?

Komentāri

Pievienot komentāru