Mazais bizness

Mana pieredze: Bez ādas pārstādīšanas

Anda Asere, 11.04.2019

Biotehnoloģiju uzņēmuma VeritaCell īpašnieki Evija Vaščenko (no kreisās), Kaija Kurme-Jansone un Aigars Vītoliņš

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Biotehnoloģiju jaunuzņēmums VeritaCell izstrādājis metodi, kā izolēt cilvēka ādas šūnas, lai pēc tam tās izmantotu ārstēšanā tam pašam cilvēkam

«Ambīcijas ir kļūt par lielāko uzņēmumu savā jomā globāli un tas, ka vairs nevajadzēs izmantot ādas pārstādīšanu,» saka Evija Vaščenko, SIA VeritaCell līdzīpašniece. Uzņēmuma līdzdibinātāja Kaija Kurme-Jansone cer, ka šī tehnoloģija ar laiku būs jebkurā slimnīcā, tā būs finansiāli pieejama un viegli lietojama, – lai nebūtu tā, ka metode nav pieejama, jo ir pārāk dārga vai sarežģīta. Uzņēmuma pirmsākums meklējams LIAA un Komercializācijas reaktora organizētajā pasākumā Deep Tech Atelier, kur tolaik savstarpēji nepazīstamajiem Aigaram Vītoliņam, Arsenijam Sergejevam, Kaijai un Evijai iepatikās viena un tā pati ideja – Lielbritānijas zinātnieku prezentētā inovācija ādas ārstēšanā. «Nāku no korporatīvās vides, esmu bijusi saistīta ar pārdošanu, mārketingu un e-komerciju. Biomedicīna man bija pilnīgi jauns lauciņš, kas šķita ļoti interesants izaicinājums. Tā kā man tuvs cilvēks bija cīnījies ar lielu brūci, spēju novērtēt šo inovāciju,» stāsta Kaija. Savukārt Evijai gribējās mesties kādā jaunā un ambiciozā projektā. «Esmu Rīgas Biznesa skolas (RBS) absolventu asociācijas prezidente, un man uzrakstīja Mārtiņš Ražuks-Ebels no Komercializācijas reaktora, ierosinot RBS sarīkot Deep Tech Atelier Ignition Event informācijas dienu. Dzirdot prezentāciju par izgudrojumu, uzreiz sapratu, ka vēlos piedalīties,» viņa saka. Aigars strādā finanšu analītikas jomā, un viņam šķita interesanti izmēģināt spēkus šajā nozarē. Pēc Deep Tech Atelier uzņēmums pieteicās Commercialization Reactor akselerācijas programmai. Sākumā uzņēmums saņēma 10 tūkst. eiro finansējumu un, izpildot izvirzītos kritērijus, vēl 40 tūkst. eiro.

Daudzi izsakās, ka medicīnas sektors ir pati sarežģītākā nozare, bet komanda ir noskaņota optimistiski un uzskata, ka šī ir ļoti interesanta joma. «Protams, medicīnas sektors ir izaicinošs – smadzenēm visu laiku ir, ko darīt,» teic Kaija. Viņi cer, ka jau nākamā gada sākumā varētu piedāvāt šo metodi tirgū.

Sākot darbu pie projekta, komanda zināja, ka medicīnas tirgus ir ļoti regulēts. «Sākumā izskatījās pēc piecu gadu darba, lai varētu produktu piedāvāt tirgū. Pašlaik esam nonākuši pie tā, ka produkta autorizāciju tirgū varam panākt aptuveni pusgada laikā, jo tās nav zāles vai medicīnas ierīce, bet gan metode kopā ar jau esošu medicīnas instrumentu komplektu. Šādā gadījumā izrādījās, ka metode ir vienkārši reģistrējama un nevajag papildu autorizāciju. Šūnu terapija ir jauna joma pasaulē, katrs gadījums ir citāds, katra situācija ir unikāla. Agrāk bija tikai zāles un medicīnas ierīces, bet tagad ir dažādas variācijas,» saka Evija. Lai gan uzņēmumam nevajag klīniskos pētījumus, ir nolemts veikt drošības un efektivitātes pētījumu uz dzīvniekiem, lai parādītu, ka metode reāli strādā, dod solīto efektu un nav kaitīga. Paredzēts izmantot cūkas.

ASV ir pāris līdzīgu uzņēmumu. Taču tie vairāk fokusējas uz ļoti specifiskām ierīcēm, kas tiek izmantotas ādas apstrādē un šūnu uzklāšanai uz brūcēm. «Mūsu zinātnieki ir testējuši vienu no šīm metodēm un secinājuši, ka viņi iegūst šīs šūnas diezgan neefektīvi, tās ir salīdzinoši mazā apjomā un diezgan bojātas, līdz ar to dzīšanas ātrums un kvalitāte nav tik laba. Savukārt otra uzņēmuma gadījumā vajadzīga ķirurga un arī biologa iesaiste un speciāls laboratorijas aprīkojums,» apgalvo Evija.

Visu rakstu lasiet 11. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvības zinātņu uzņēmumu apgrozījums Lietuvā veido 1% no valsts IKP, un piecu gadu ambīcija ir to palielināt līdz 5%

«Lietuva ir kontrastu valsts – te ir spēcīgi pārstāvētas tradicionālās nozares, piemēram, pārtika un kokapstrāde, tāpat tā sevi nostiprina tādās globālās jomās kā informācijas tehnoloģijas (IT) un dzīvības zinātnes. Lietuva ir maza valsts, tāpēc tai ir ātri «jākustas», lai pielāgotos. Šādā situācijā ir nepieciešams fokuss uz inovācijām, jo tās paver jaunus apvāršņus, un tas prasa zinātnes un biznesa sadarbību,» saka Daina Klepone (Daina Kleponė), Enterprise Lithuania izpilddirektore.

Viena no straujāk augošajām nozarēm Lietuvā ir dzīvības zinātnes, un šīs jomas uzņēmumu apgrozījums veido 1% no Lietuvas IKP. «Izaugsme ir bijusi strauja, jo īpaši pēdējās divās dekādēs. 90% no saražotā tiek eksportēts, un galvenais tirgus ir ASV, Lielbritānija, Vācija, Nīderlande, bet kopumā noieta ģeogrāfija ir plaša. Šajā jomā Lietuvā ikgadējā izaugsme ir 4,4 reizes straujāka, nekā vispārējā ekonomikas izaugsme,» apgalvo D. Klepone. Viņa uzskata, ka mazai valstij nav citas izejas, kā būt gudrai un ieguldīt augstas pievienotās vērtības jomās, jo tradicionālajās nozarēs nevar saražot tik daudz, lai apkalpotu ASV vai Ķīnu. Turpretī specifiskās jomās ir iespēja izmantot savu potenciālu, zināšanas, izglītību un būt ļoti konkurētspējīgai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izveidotā vērtēšanas komisija, kuras sastāvā darbojās uzņēmēju un zinātnes organizāciju kā arī valsts pārvaldes institūciju pārstāvji, pieņēmusi gala lēmumu par 7 975 000,00 eiro piešķiršanu zinātnisko atklājumu komercializēšanai, informē LIAA.

Finansējums tiek piešķirts ES līdzfinansētajā Tehnoloģiju pārneses programmā, lai veicinātu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir veicināt tehnoloģiju pārneses procesu Latvijā un panākt, ka dažādu jomu zinātnisko pētījumu rezultāti tiek īstenoti kādā praktiski un komerciāli pielietojamā veidā. Tās var būt, piemēram, izstrādātas idejas jaunu vakcīnu un zāļu, jauna veida biodīzeļdegvielas, dažādu sensoru un virtuālās realitātes platformu radīšanā.

LIAA norāda, ka Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu mūsu ekonomikai. Lielu daļu savu atklājumu mūsu zinātnieki jau agrīnā stadijā par salīdzinoši nelielu samaksu nodod tālākai izpētei ārvalstu zinātniskajiem institūtiem, vai arī jau sākotnēji strādā šo ārvalstu partneru uzdevumā. Tehnoloģiju pārneses programma ir iespēja piesaistīt finansējumu līdz 300 tūkstošiem eiro vienam projektam, lai pētniecības darbu līdz gala produktam vai produkta prototipam veiktu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.

Veicot datu analīzi, Lursoft secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019.gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj. eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj. eiro.

Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem.

Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, t.i., 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ražotājiem jāspēj maksāt nozares vidējās ES algas

Uldis Iltners, MADARA Cosmetics valdes loceklis, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas uzņēmumi spēs celt ražīgumu un nodrošināt savās nozarēs Eiropas līmenī konkurētspējīgas algas, tas motivēs vēl vairāk cilvēku atgriezties. Izsludinot jaunas vakances savā ražotnē un birojā Mārupē, mēs arvien biežāk saņemam pieteikumus no latviešiem, kuri jau ilgstoši dzīvo ārpus dzimtenes, bet patlaban apsver iespējas atgriezties.

Ar dalītām jūtām medijos lasu uzņēmēju žēlošanos par darbaroku trūkumu. No vienas puses, tā ir problēma, ar kuru dažkārt saskaramies arī mēs un kuras risināšanai noderētu politiski lēmumi. No otras puses, tas ir arī jautājums gan par biznesa modeļiem un to, cik efektīvi strādā ražotājs, gan par izglītības sistēmu valstī. Mēs zinām, ka vidusskolās jaunieši nepietiekami apgūst fiziku, par maz iet mācīties uz inženieriem, līdz ar to trūkst kvalificētu speciālistu apstrādes rūpniecībā.

Daļu no profesijām, kuru darbinieki ir mums nepieciešami, Latvijas izglītības sistēma nesagatavo vai arī šādu speciālistu ar noteiktām kvalitātēm un zināšanām kosmētikas nozarē Latvijā ir par maz. Kosmētikas tehnoloģiju studiju Latvijā nav. Mēs to esam pieņēmuši – paši skolojam savus speciālistus un piesaistām darbarokas no saistītām nozarēm, piemēram, farmācijas un pārtikas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompetences centriem jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā projektu atlases ceturtajā kārtā pieejami vairāk nekā 37,6 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

Uz ERAF līdzfinansējumu komersantu konkurētspējas paaugstināšanai, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, varēs pretendēt kompetences centri – sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai biedrības, kas apvieno vismaz piecus savstarpēji nesaistītus nozares komersantus vai atzītas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības.

Kompetences centri ar ERAF atbalstu koordinēs pētniecības projektus - veicinās sadarbību gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, tīklošanos, informācijas un zināšanu apmaiņu, tādējādi attīstot jaunus vai būtiski uzlabo esošos produktus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās. Komersanti kompetences centros granta veidā varēs saņemt atbalstu rūpnieciskajiem pētījumiem, eksperimentālajām izstrādēm, kā arī tehniski ekonomiskajai priekšizpētei pētniecības projektiem, kuru kopsumma pārsniedz 250 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji, kokrūpniecības, tehnoloģiju un citu nozaru uzņēmumi ar kopējo Baltijas stendu šogad pirmo reizi piedalījās Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365", informē LIAA.

No 28. septembra līdz 3. novembrim Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365" tika aizvadīts Baltijas valstu produktu mēnesis.

Izstādes noslēgumā, 3. novembrī, īpašā Latvijas dienas pasākumā, "Magnetic Latvia Business Salon", pulcējās 15 nozares asociāciju pārstāvji no Šanhajas ķīmijas, tekstila, krāsaino metālu, viedo materiālu, būvmateriālu, metālapstrādes un citām nozarēm. Viesi tika iepazīstināti ar Latvijas uzņēmumu piedāvājumu, kā arī apliecināja savu interesi sadarbībai ar mūsu valsts uzņēmumiem.

"Ņemot vērā, ka šajā izstādē ir pārstāvēti Ķīnas uzņēmumi no 15 dažādām nozaru asociācijām, tā ir lieliska iespēja kā veidot divpusējās attiecības un meklēt sev piemērotus sadarbības partnerus Ķīnas tirgū," uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Ķīnā padomniece Agnese Stūrmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jānis Endziņš: Latvijas paviljons Dubaijā būs!

Jānis Goldbergs, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas veiksmīgi uzcēla paviljonu mazajā EXPO Astanā 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas

Lielo EXPO pieredze Šanhajā 2010. gadā un Milānā 2015. gadā, kas vispār nenotika, liecina, ka riski ir. Par to arī jautājumi EXPO 2020 Dubai komisāram un LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pasakiet vispirms, kādēļ Jānis Endziņš šobrīd jāsauc par komisāru?

Tāda ir EXPO vispārējā kārtība. Latvijas profesiju klasifikatorā jau laikam komisāru nav, bet EXPO pieredze, strādājot ar dažādām valstīm, kurās ir visdažādākā iekšējā struktūra, ir novedusi pie izvēles, ka viņi vēlas runāt ar vienu konkrētu cilvēku, kas par visu atbild. Šo cilvēku arī sauc par EXPO komisāru, tā esmu ticis pie komisāra nosaukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No bērza saplākšņa tapusī bērnu izglītojošā koka rotaļlieta Mazais Lācis noietu rod ne tikai Eiropā, bet arī ASV un Austrālijā.

To rāda SIA Beloved Boards pašu izdomātās un ražotās bērnus izglītojošās koka rotaļlietas Mazais Lācis pirmie pārdošanas rezultāti, kuri lielākoties sasniegti bez milzīgiem mārketinga izdevumiem.

Lai arī bērniem paredzēto koka rotaļlietu tirgū ir pietiekami liela konkurence, tomēr Lāča pieprasījuma pieauguma temps SIA Beloved Boards valdes loceklim Harijam Ābelem radījis pozitīvu pārsteigumu un arī pamatu pārskatīt sākotnējo rotaļlietas biznesa plānu. Latvijā ražoto Lāci uzņēmums ir nosūtījis klientiem Igaunijā, Francijā, Īrijā, Lielbritānijā, Austrijā, Gibraltārā, ASV un pat Austrālijā. Pašlaik par Lāča iegādi interesi izrāda Vācijas un vēl citu valstu vairumtirgotāji. «Šķiet, ka ir izdevies trāpīt desmitniekā, tomēr «cāļus skaitīšu Ziemassvētkos»,» uz jautājumu par intereses pieaugumu par paša radīto produktu tieši no ārzemēm atbild H. Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No iepriekšējā Ford EcoSport modeļa ir palicis tikai modeļa nosaukums un virsbūves čaula. Viss pārējais Ford zīmola mazākajam krosoveram ir pilnīgi jauns

Tikai vizuāli jaunākās paaudzes Ford EcoSport mazais pseidokrosovers ir līdzīgs iepriekšējai paaudzei, ko Eiropas vajadzībām ražoja Indijas rūpnīcā. Jaunais modelis izmantos svaigākās un modernākās Ford Fiesta platformu un tehniskos labumus, bet pats auto jau tiek ražots modernā rūpnīcā Rumānijā, nevis Indijā. Joprojām neparasts auto ar džipisku ārieni, kas pamatā uzticēsies priekšējiem velkošajiem riteņiem, taču turpmāk cenu lapā varēs atrast arī komplektāciju ar pilnpiedziņu.

No eiropiešu, tostarp arī Latvijas patērētāju pozīcijām raugoties, jaunais EcoSport būs nesalīdzināmi saturīgāks un pilnvērtīgāks pilsētas pseidokrosovers. Tehniskais atbalsts, kas taisnā ceļā ir pārceļojis no Ford Fiesta, pilnībā mainīs EcoSport vērtību pircēju acīs. Skaidrs, ka EcoSport ir viens no budžeta klases mazajiem krosoveriem, kas pēc izmēriem pietiek diviem pieaugušiem pasažieriem. Otrā rinda ir domāta tikai mazu bērnu vai svaiga gaisa vizināšanai. Pieaugušajiem tur nav ko meklēt. Pašsaprotami, ka arī bagāžnieks ir necils. Līdz ar to EcoSport līdz šim bija ērts instruments ikdienas darbos, piemēram, apsardzes kompānijām. Vai arī tiem, kam vajadzēja žiperīgu un daudzpusīgu pilsētas auto, kas nebaidās no sarežģītākām braukšanas situācijām, kas mūsu galvaspilsētā ir ikdienišķa parādība. Gan iepriekšējam, gan jaunajam EcoSport nav pat vajadzīgs 4X4, bet pietiek ar brangu klīrensu, kāds EcoSport joprojām ir, lai mazais auto varētu iebraukt, izbraukt un arī uzrāpties uz augstākas apmales vai pārrāpties pāri šķērslim. Citiem vārdiem sakot, neievainojams un piemērots pilsētā visu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētot mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātos nodokļus, kā arī nodarbināto skaitu, Lursoft arī noskaidrojis, kurās nozarēs reģistrēts vislielākais mazo biznesu pārstāvošo uzņēmumu skaits.

Pirmajā vietā šo uzņēmumu vidū ierindojusies mazumtirdzniecība, kas veido desmito daļu no visiem mikro un mazajiem uzņēmumiem. No mazumtirdzniecības daudz neatpaliek arī vairumtirdzniecība, kas veido 7,65% no visiem uzņēmumiem, savukārt liela daļa, t.i., 8,84% no visiem mazā biznesa sektorā strādājošajiem kā savu pamatdarbības jomu norādījuši operācijas ar nekustamo īpašumu.

Mazā biznesa lielā nozīme 

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati...

Lursoft norāda, ka pēdējo gadu laikā mazā biznesa populārākās uzņēmējdarbības nozares nav piedzīvojušas izmaiņas un TOP 5 saraksts saglabājies nemainīgs.

TOP 5 populārākās nozares starp mazā biznesa uzņēmumiem:

  • 1. Mazumtirdzniecība (10,16%);
  • 2. Operācijas ar nekustamo īpašumu (8,84%);
  • 3. Vairumtirdzniecība (7,65%);
  • 4. Specializētie būvdarbi (4,75%);
  • 5. Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (3,90%).

“Neraugoties uz sarežģīto situāciju, mazais bizness meklē jaunas iespējas un pieejas kā pārprofilēt savu biznesu, atrodot jaunus veidus, kā sasniegt savu klientu un arī atrast jaunus klientus. Jau pavasarī ārkārtas situācijas periodā, redzējām, ka pāris nedēļās vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji prasmīgi pārorientējās un sāka piedāvāt ēdiena piegādi uz mājām. Jaunie apstākļi devuši būtisku grūdienu uzņēmumiem attīstīt e-komerciju, kā arī veicinājuši to, ka daudzi uzņēmēji kļūst izlēmīgāki, pieņemot lēmumus par biznesa procesu digitalizāciju. Prognozējams, ka šīs jaunieviestās lietas nākotnē sekmēs uzņēmumu efektivitāti," komentē SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa atzīmē, ka ne visās jomās mazais bizness šajā gadā sakarā ar COVID -19 radītajiem apstākļiem piedzīvojis apgrozījuma lejupslīdi. Ir nozares, kur darba apjoms būtiski pieaudzis – tā piemēram, šovasar lauku tūrisms piedzīvojis līdz šim vēl nepieredzētu viesu pieplūdumu, tāpat darbapjoms pieaudzis arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem reģionos. Pieprasījums vēl vairāk palielinājies pēc e-komercijas risinājumiem – internetveikalu utml. platformu izveidēm, kas attiecīgi sekmē IT nozares attīstību. Jaunie apstākļi veicinājuši arī dažādu viedierīču, datortehnikas un ar to saistīto aprīkojumu iegādi. Būtiski pieauguši arī pasta sūtījumu un kurjeru pakalpojumu izmantošanas apjomi. Līdz ar to prognozējams, ka šajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem šī gada finanšu rezultāti varētu būt krietni labāki kā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumeiropas riska kapitāla fonds Buran Venture Capital atver pārstāvniecību Latvijā, jo saredz iespējas piedalīties daudzsološu ideju finansēšanā

Fondam jau ir pārstāvniecības Budapeštā, Varšavā un Maskavā, un šīs vasaras beigās tas nostiprināja savu klātbūtni Baltijā, par savu bāzes vietu izvēloties Rīgu. Buran Venture Capital vadošais partneris Aleksandrs Konoplastijs (Alexander Konoplyasty) uzskata, ka šajā reģionā daudzi jaunuzņēmumi uzrāda labus rezultātus un jau agrīnā stadijā spēj būt pelnoši, kas daudzviet citur ir retums.

Tas saistīts ar to, ka valstu mazais izmērs spiež no pirmās jaunuzņēmumu eksistences dienas meklēt citus tirgus. Lai gan riska kapitāla bizness nav vienkāršs, šis fonds vēlas būt klātesošs visos reģiona tirgos un kļūt par labi zināmu un apjomīgu Austrumeiropas līmeņa riska kapitāla fondu. Vairāk par šo biznesu un saviem mērķiem tajā A. Konoplastijs stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla uzmanība pievērsta būvniecības nozarei, un viens no secinājumiem – būvniecība bauda pēdējos augļus publiskajiem pasūtījumiem, pirms noslēdzies Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas periods.

Būvniecības nozares uzņēmējiem ir konkrēti ierosinājumi, piemēram, izveidot valsts finansētu un administrētu fondu, kas ļautu uzņēmējiem, kuri eksportē uz valstīm ārpus eirozonas, veikt valūtas maiņu 2020. un 2021. gadā par fiksētu kursu.

Starptautiskās Norēķinu bankas aptaujā secināts, ka ASV dolārs tiek izmantots gandrīz 90% pasaules valūtu tirdzniecības darījumu – arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 26. maija numurā:

  • viedokļi - situācija būvniecības un nekustamo īpašumu tirgū
  • statistika - Latvijā iegulda eiropieši
  • aktuāli - pandēmija un darbaspēks
  • tēma - būvnieku TOPs jeb būvniecībai raksturīga inerce
  • tēma - zvejos īpašumu atlaides
  • enerģētika - gāzei cenas nepieaugs
  • ekonomika - pēc dolāriem stāvēja rindā
  • investīcijas - kas notiek ar valstu divpusējiem aizsardzības līgumiem
  • finanses - nebanku aizdevēji un klienti ir gatavāki atbildīgiem lēmumiem
  • tehnoloģijas - "Confero Technologies" sniedz pakalpojumus jau deviņās valstīs
  • zaļā ekonomika - cik izcērt, tik apmežo
  • ideju mežs - kā bijušais bankas darbinieks rada koka interjera priekšmetus
  • biznesa psiholoģija - pārpērk labākos
  • komercija - "Printful" izaugsme
  • mazais bizness - "LALALA design" piedāvā saglabāt bērnības atmiņas
  • pie stūres - "BMW X6" apskats
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Gineitis, aģentūras "Addiction" vadītājs un konferenču producents

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekļūšana labāko sarakstā kombinācijā ar prasmīgu komunikāciju var palīdzēt uzņēmumam gan spodrināt tēlu, gan piesaistīt potenciālos darbiniekus

Dažādos TOP nokļuvušie uzņēmumi uzsver, ka uzvarēt nav to pašmērķis, tai pat laikā nenoliedz, ka gozēšanās uzvarētāju pulciņā ir patīkama. Un tas ir saprotami, jo atzinība, kas vainagojas ar nokļūšanu kādā labāko sarakstā, būtībā ir smagā darba augļi. Un kuram tad nepatīk iekosties saldā, sulīgā ābolā un uz mirkli sajust laimes pielietu brīdi? Tiesa, ar gozēšanos vien ir par maz, jo pēc iekļūšanas kādā no TOP tas ir prasmīgi jāpasniedz plašākai sabiedrībai, bet PR speciālisti mudina pārāk neiekarst, jo pārlieku liela lielīšanās var radīt arī negatīvas emocijas.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem maziem un jauniem uzņēmumiem ir iegūt autoritāti. Laba pozīcija nozares TOP vai konkursā sūta skaidru ziņu, ka uzņēmums ir vērā ņemams spēlētājs un eksperts savā jomā. TOP un konkursi palīdz izcelties starp citiem nozares spēlētājiem, vairo uzticamību uzņēmuma kompetencei un pakalpojumu kvalitātei. «Tie var būt vērtīgs mārketinga instruments, taču ar nosacījumu, ka ir atpazīstami, respektēti un uzņēmums pats māk izmantot šos TOP sevis virzīšanai. Arī Deep White pirmsākumos nozares konkursi bija pozicionēšanās instruments un platforma, kur par mūsu pieeju kampaņu veidošanai uzzināja mūsu nākotnes klienti. Paši esam izjutuši, kā auga uzticība mūsu idejām, kad konsekventi ar savām kampaņām ieguvām labas pozīcijas gan vietējos, gan starptautiskos TOP,» uzsver komunikācijas aģentūras Deep White dibinātāja Egle Klekere. Laikā, kad cīņa par talantiem uzņēmumu vidū ir ļoti intensīva, vēl viens būtisks ieguvums no atzinības ir iespēja celt darbinieku pašapziņu un vēlēšanos piederēt uzvarētāju komandai. Tas arī ļauj uzņēmuma darbiniekiem apliecināt savas kā profesionāļu spējas. Tāpat laba pozīcija TOP vai uzvara konkursā var būt atgādinājums arī esošajiem klientiem, ka uzņēmums tiecas pēc izcilības, kas īpaši nozīmīgi var būt B2B (bizness biznesam) jomā. Turklāt atzinība pakalpojuma sniedzējam, piemēram arhitektu birojam, būvniekam, reklāmas aģentūrai utt., pozitīvi atsaucas arī uz pasūtītāju, kura objekts vai kampaņa ir tikusi izcelta, viņa turpina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas zāļu tēju un pulveru ražotne Linda Griin kāpina apjomu, pateicoties sadarbībai ar lidostas duty-free veikaliem.

Mazais ražotājs LindaGriin Ķekavas centrā darbojas gandrīz desmit gadus paralēli citam Briķu ģimenes biznesam – reklāmas aģentūrai B Konsults.Īpašnieks Andris Briķis stāsta –pirmais impulss ražotnes izveidei bija topinambūrs. Tolaik Andris un sieva Sanita nav pat īsti zinājuši, kas tas ir,līdz Latvijā ļoti naski augošais saulespuķes radinieks un tā popularitātes vilnis kļuva par ierosmi ražošanai un pirmo pārdoto produktu. Andris un Sanita piedalījies prezentācijās par «brīnumaugu», un tā ar Sanitas rokām tapa pirmais pulveris. Topinambūra jeb Jeruzalemes artišoka gumu pulveris un vairāku veidu ziedu tējas LindaGriin produktu grozā ir joprojām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējiem uzņēmumiem un privātpersonām būs lielākas izvēles iespējas saņemt kredītus, jo vietējā kapitāla bankas iecerējušas būtisku izsniegto aizdevumu pieaugumu.

Pēc Finanšu nozares asociācijā pārstāvētajām bankām vietējā kapitāla kredītportfelis 2018. gada nogalē bija 500 milj. eiro, šogad tas plānots 650 milj. eiro apmērā jeb par 150 milj. eiro, kas ir par 30%, vairāk. Finanšu nozares asociācijas padomes loceklis un AS BlueOrange Bank valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs atzina, ka trīs vietējā kapitāla bankas 2020. gadā plāno vietējiem uzņēmumiem un privātpersonam izsniegt aizdevumus apmēram 220 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar šo banku izsniegtajiem aizdevumiem (61 milj. eiro) 2018. gadā.

Šogad AS Baltic International Bank, AS BlueOrange Bank un AS Signet Bank paredzējušas vietējos uznēmējus un iedzīvotājus kreditēt par 170 milj. eiro. Vislielāko aizdevuma pieaugumu prognozē AS Baltic International Bank no 10 milj. eiro šogad līdz 40 milj. eiro jau 2020. gadā. No minētās banku trijotnes vislielāko aizdevumu apmēru – 120 milj. eiro – rāda AS BlueOrange Bank, kura nākamgad šo latiņu iecerējusi paaugstināt līdz 130 milj. eiro. Savukārt AS Signet Bank aizdevumu summu no 40 milj. eiro šogad iecerējusi palielināt līdz 50 milj. eiro nākamgad. DB jau vēstīja, ka uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētās bankas maina savus biznesa modeļus. Jāatgādina, ka uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētajām bankām (to akcionāriem) bija iespēja mainīt savu biznesa modeli, pamest šo tirgu, pārvietot savu banku uz citu valsti. Proti, tas bija saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanu, atsakoties no pārskaitījumu biznesa pamatelementa un fokusējoties uz Latvijas un ES tirgu un klientiem, attīstot jaunus biznesa virzienus un pakalpojumus, kur viena no prioritātēm ir kredītu izsniegšana vietējiem un Eiropas klientiem, īpaši mazajam un vidējam biznesam. «Vietējā kapitāla bankas ir transformējušās, jo iepriekš vairumam šo banku biznesa modelis saistījās ar ārvalstu klientu apkalpošanu. Pēdējo divu gadu laikā arī Latvijas finanšu sektorā būtiski mainījās viedoklis par ārvalstu klientu apkalpošanu. Bankām, kuras ar to nodarbojās, bija jādomā par jaunu modeli, jaunu tirgu un jauniem klientiem,» tā D. Latiševs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Peugeot 208 sāk elektroēru

Aldis Zelmenis, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi Peugeot sērijmodeļu aptverē parādās 100% elektrisks auto. Kopā ar parasto Peugeot 208 startēs arī e-Peugeot 208

Jaunā Peugeot 208 benzīna, kā arī dīzeļversija nonāks tirdzniecībā jau šā gada nogalē, turpretim elektriskais vāģis sola tiem pievienoties tikai 2020. gadā. Pēc optimistiskajām prognozēm, tas būtu gatavs piezemēties pašmāju Peugeot tirgotāju autosalonos jau 2020. gada janvārī, bet iespējams, ka tikai martā. Viss atkarīgs no tā, cik gludi aizritēs noslēdzošie darbi pie auto izstrādes.

Peugeot amatpersonas neslēpa, ka Portugālē notiekošajos testa braucienos e- Peugeot 208 vēl bija t.s. preproduction jeb pirmsražošanas stadijā. Attiecīgi ar auto varējām pavizināties tikai pārdesmit kilometru. Pēc sajūtām – viss lieliski. 50 kWh ietilpības bateriju bloks, kas integrēts automašīnas grīdā, dod labu artavu, lai mazais lauvēns pat ar klāt nākušiem liekiem 340 kilogramiem spētu ņipri paātrināties. Izņemot liekos kilogramus, citu graujošu atšķirību ar parasto versiju nav. Ir tikpat liels bagāžnieks, arī tikpat maz vietas aizmugurē, galu galā pat uzlādes vieta ir turpat, kur degvielas uzpildes kakls, proti, labās puses sānos. Pavaicājot Peugeot runasvīriem, kāpēc uzlādes vieta ir šeit, nevis automašīnas degungalā vai priekšējo spārnu galos, sekoja īsa un izsmeļoša atbilde: «Tā vienkārši ir lētāk, jo virsbūves paneļi ir identiski gan parastajiem, gan elektriskajam Peugeot 208, turklāt tā būs ierastāk un saprotamāk arī automašīnas lietotājiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #26

DB, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi izvērtē un pēc iespējas samazina dabas resursu izmantošanu, lai mazinātu piesārņojošo vielu emisijas apkārtējā vidē. To prasa Eiropas Savienības valstu politiskie mērķi.

Daļai sabiedrības politiskais mērķis pārvēršas par ideoloģisku cīņu, bet daļa saprot, ka dabas resursu izmantošana un radīto pārstrādes atkritumu apjomi ir sasnieguši robežu, kas liek meklēt nebijušus, racionālus risinājumus.

Sociālā atbildība pret vidi ir kļuvusi par biznesu, kas turpinās savu uzvaras gājienu. Arī Latvijas valdībai ir priekšlikumu vezums dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanai, lai ievērotu Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 7. jūlija numurā:

  • viedokļi - klimata pārmaiņa
  • aktuāli - finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada rezultāti
  • numura tēma - dabas resursu nodoklis
  • tendences - plastmasas kalni neatkāpjas
  • intervija - pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš par Rīgu
  • investīcijas - akciju tirgus apskats
  • ideju mežs - digitālie risinājumi mēbeļu ražošanas uzņēmumā SIA Bolderāja serviss
  • bizness reģionos - Liepājas ekonomiskā ekosistēma un Liepājas speciālā Ekonomiskā Zona
  • dzīvesstils - Dr. Tereško tējas dabas resursos saskata biznesa potenciālu
  • mazais biness - svaigās pastas ražotājs ColorPasta
  • auto - VW T-Roc R
  • brīvdienu ceļvedis - Viktors Troicins, Maxima valdes loceklis un uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Valmierā, radīti Nuuk chair – atpūtas/relaksācijas krēsli, kurus plānots eksportēt

Nuuk chair ir krēsli, kurus var izmantot gan viens, gan ar ģimeni vai nelielā draugu kompānijā. Šobrīd tirgū tiek piedāvāts augstais Nuuk krēsls un zemais Nuuk krēsls, kā arī lielais un mazais galds. Ideja par Nuuk krēsliem radusies pirms trīs gadiem, brīdī, kad neizdevās cita biznesa ideja un bija jāizdomā, kā realizēt iepirktos materiālus.

"Paralēli strādāju pasākumu (sporta spēļu) organizēšanā, un viena no mūsu aktivitātēm bija būris, kas sametināts no metāla kvadrātcaurulēm (līdzīgs lielajam Nuuk rāmim). Pasākumos izmantojām arī šūpuļtīklus, ko iekarina kokos, tomēr saskārāmies ar problēmu, ka ne vienmēr tīklus ir, kur iekārt, jo koki atrodas tālu no atpūtas vietas vai ir nepieciešami papildu stiprinājumi. Iedomājos, ka tīklu varētu iekarināt šajā būra rāmī. Izdarījām to un sapratām, ka ļoti ērti sēdēt, tā arī radās pirmais Nuuk krēsls. Tālākais jau bija apzināta produkta attīstība un virzība,” stāsta SIA Rūtiņdupsis dibinātājs un vadītājs Raivis Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Slēgs Narvas spēkstacijas energoblokus

Armanda Vilcāne, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada laikā Eesti Energia iecerējusi slēgt vecākos Narvas spēkstacijas energoblokus ar kopējo jaudu 600 megavatu apjomā

Eesti Energia meitas uzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers skaidro, ka daļēji šīs enerģijas ražošanas vienības aizstās jaunais Auveres spēkstacijas energobloks, kas darbu sāka šā gada septembrī.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lēmums par šo energobloku slēgšanu tika pieņemts jau pirms vairākiem gadiem, jo tajos izmantotās tehnoloģijas ir novecojušas un sniedz zemāku efektivitāti nekā jaunākas spēkstacijas, norāda J. Bethers. «Vecajiem energoblokiem ir noteikts stundu limits, kas nosaka, cik ilgi tie var darboties. Attiecīgi konkrētie energobloki tiks slēgti pēc šo darbības stundu iztērēšanas. Pašlaik enerģijas ražošanā notiek paaudžu maiņa, kā rezultātā savu laiku nokalpojušās tehnoloģijas aizvieto jauni un daudz efektīvāki risinājumi, ko sevī ietver Auveres spēkstacija,» atzīmē Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš stāsta, ka Auveres spēkstacijas būvniecība ilga astoņus gadus un šī ir unikāla spēkstacija ar augstu efektivitāti, kas spēs nodrošināt enerģiju nākamajām divām attīstības paaudzēm Igaunijā. «Būtisks uzlabojums ir arī Auveres spēkstacijas mazais izmešu līmenis, kas ir daudzkārt zemāks nekā vecajos energoblokos. Tāpat jāuzsver, ka Auveres spēkstacija spēj gadā saražot 2,2 teravatstundas elektroenerģijas, kas sedz 25% no Igaunijas kopējā enerģijas patēriņa. Šāda mēroga jaunuzcelta spēkstacija Ziemeļvalstu un Baltijas tirgū pēdējo reizi tika atvērta pirms desmit gadiem Malmo, Zviedrijā. Šī stacija kā kurināmo izmanto dabasgāzi, darbojoties ar 450 megavatu jaudu,» uzsver J. Bethers, piebilstot, ka Auveres spēkstacijā izmantotās tehnoloģijas ļaus līdz pat pusei no nepieciešamā kurināmā aizstāt ar biomasu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārēķinās ar lielu konkurenci aviokompāniju starpā, mazo Baltijas tirgu, risku sadalīšanu spēlētāju starpā

To atzina Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki diskusijā par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu.

Nākotnes izaicinājums Rīgas lidostai ir tālsatiksmes lidojumu galamērķu nodrošināšana, norāda LAD. Saskaņā ar starptautiskā aviācijas statistikas un konsultāciju uzņēmuma OAG datiem, par tālsatiksmes lidojumu galamērķiem no Rīgas lidostas prioritārie tirgi, kur varētu būt stabils pasažieru plūsmas pieprasījums un kas varētu veicināt lidsabiedrību interesi par regulārās gaisa satiksmes uzsākšanu no Rīgas, ir ASV, Ķīna un Kanāda (primāri Ņujorka, Pekina un Toronto). Tā kā tālsatiksmes attīstībai nepieciešama laba savienojamība reģionālajā lidojumu tīklā, svarīgi, lai airBaltic būtu sadarbības partneris, kas varētu nodrošināt tranzīta pasažieru plūsmu tālajos maršrutos. Tālajos savienojumos ieinteresēta ne tikai lidosta. Piemēram, Rīgas brīvostai tie noderētu, attīstot galvaspilsētu kā kruīza sākuma ostu un galamērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārņemot Honkongas saldo ēdienu tradīcijas, Santa Belte ar draugu Norbertu Zalpēteru izveidojuši SIA Tatti, kuras meistarstiķis ir burbuļvafeles.

SIA Tatti piedāvā burbuļvafeles, ko cep no pašu gatavotas mīklas, pilda ar saldējumu, papildina ar dažādām mērcēm, sezonas ogām un citiem labumiem, ko ikviens pats var izvēlēties. Uzņēmums savas vafeles piedāvā izbraukumos, tikko atvērtajā kafejnīcā Bauskā, bet nākotnē ir plānots piedalīties ielu ēdiena jeb street food pasākumos kaimiņvalstīs.

Šādas vafeles nāk no Honkongas, kur tas ir tradicionāls ielu ēdiens. «Mēs ar Norbertu kādu laiku dzīvojām Itālijā, mazā ciematiņā ar nosaukumu Tatti. Tas bija brīnišķīgs laiks, ļoti šarmanta vieta, tāpēc, domājot par uzņēmuma nosaukumu, ilgi galva nebija jālauza, uzreiz zinājām, ka nosaukums būs Tatti. Burbuļvafeļu ideja nav mūsu unikāls izgudrojums. Vēsturiski šīs vafeles nāk no Honkongas, bet jau vairākus gadus to gatavošana ir pasaules trends. Tā arī mēs ceļojot noskatījām burbuļvafeles kā kaut ko interesantu,» stāsta S. Belte. Abi 2017. gadā nopirka pirmo burbuļvafeļu pannu, tad arī tika izmēģinātas neskaitāmas receptes, līdz nonāca līdz īstajai. Apņēmības pilni, bez īpašām cerībām, tikai ar domu pamēģināt pirmo reizi piedāvājuši vafeles klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno auto tirgus, kā arī lietoto auto imports aizvadītā gada nogalē saglabājis stabilu kritumu. Vienīgais segments, kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos, ir elektroauto, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Kopumā 2020. gadā pārdotas 15 642 viegās automašīnas, kas ir par 25% mazāk kā 2019. gadā (20 939).

Vieglo automobīļu (pasažieru un mazo komercauto) kritums veidoja 27% pret 2019. gada decembri. Taču atšķiras kritums tirgus segmentos. Ja pasažieru auto kritums veidoja vien 23%, tad vieglā komerctransporta segmentā tas samazinājās par 48%.

Negaidīti lielu 22% pieaugumu decembrī piedzīvojis lietotā, mazā komerctransporta imports, kas ļauj izdarīt secinājums, ka mazais un vidējais bizness ir piesardzīgs un meklē veidus kā darboties ietaupot apgrozāmos līdzekļus īstermiņā un izvairīties no ilgtermiņa saistībām.

Salīdzinoši nelielu kritumu decembrī piedzīvojis arī lietoto auto imports. Tas samazinājies par 5% salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā. Vienīgais segments kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos ir elektro auto. Decembrī reģistrēti 55 jauni elektroauto, kas kopā veido 4,9% no decembrī reģistrētajiem jaunajiem auto. Decembrī importēti arī 38 lietoti elektroauto, kas ir 0,9% no visiem importētajiem lietotajiem auto.

Komentāri

Pievienot komentāru