Likumi

Pagrieziena punkts sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā

Anda Asere, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Līdz ar Sociālā uzņēmuma likuma spēkā stāšanos iezīmējas svarīgs pagrieziena punkts sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā

1. aprīlī stājies spēkā Sociālā uzņēmuma likums.

«Tas noteikti ir pagrieziena punkts sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Likums ne vien pirmo reizi tiesiski definē, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, bet arī nosaka ļoti konkrētus un saprotamus spēles noteikumus tiem, kas vēlas darboties un attīstīties šajā nozarē. Protams, tās ir pārmaiņas – īpaši tiem, kuri līdz šim ir darbojušies kā biedrības vai nodibinājumi, jo jaunais likums sociālos uzņēmumus ieceļ SIA ietvarā, taču ilgtermiņā šīs pārmaiņas noteikti palīdzēs sociālo uzņēmumu izaugsmei un attīstībai Latvijā,» saka Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore.

Viņa paredz, ka kopumā šis būs ļoti aktīvs gads sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā – ir liela interese par Altum sociālās uzņēmējdarbības grantiem, notiek daudz informatīvo pasākumu reģionos, darbojas sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkls. Vēl aizvien esot redzams, ka sociālajiem uzņēmumiem nepieciešams dažāda veida atbalsts un palīdzība tieši biznesa puses attīstīšanā, un to ir gatava piedāvāt gan asociācija, gan sadarbības partneri, jo veidot spēcīgu sociālo uzņēmumu kopienu Latvijā ir visu interesēs.

«Sociālā uzņēmuma likums nodrošinās rāmi. Tas gan palīdzēs, jo definēs, kas ir sociālais uzņēmējs, gan, iespējams, kādu izslēgs no šīs grupas, kas arī ir normāli. Ir organizācijas, kas bija un arī paliks nevalstiskas bezpeļņas organizācijas, jo visi nevar būt uzņēmēji. Taču tiem, kuri atrodas starp uzņēmējdarbību un nevalstisko sektoru, būs iespēja pieņemt lēmumu, kas viņi ir. Tā ir arī iespēja pārdomāt savu vīziju un mērķi, jo sociālajam uzņēmumam, atšķirībā no parastas SIA, peļņa ir jāreinvestē atpakaļ uzņēmumā. Savukārt tikai sociālais uzņēmums varēs nodarbināt brīvprātīgos un pieteikties Altum un Labklājības ministrijas sociālās uzņēmējdarbības grantam,» saka Diāna Lapkis, starptautiskā sociālās uzņēmējdarbības akseleratora New Door valdes locekle un direktore.

Interese liela

M. Ūlande teic, ka interese par jauno likumu ir ļoti liela, īpaši tādēļ, ka arī Altum sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programma līdz ar likuma spēkā stāšanos būs pieejama tikai tiem uzņēmumiem, kas būs ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu. Viņa atzīst, ka ir arī daudz neskaidrību par to, kā tiks uzraudzīta sociālo uzņēmumu darbība, kādi darbības rādītāji būs jāizpilda. M. Ūlande cer, ka Labklājības ministrija šīs neskaidrības skaidros semināru vai metodisko materiālu veidā.

Visu rakstu Pagrieziena punkts sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā lasiet 3. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesā par pašsaprotamu vajadzētu kļūt idejai, ka tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu

Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai.

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml.

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Likums palīdz iekustināt sociālo uzņēmējdarbību

Anda Asere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas definē šo jomu un dod iespēju saņemt grantu biznesa attīstīšanai

Sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 53 uzņēmumi.

«Sākumā aktivitāte bija zemāka, un likuma darbības pirmajā pusgadā sociālā uzņēmuma statusu ieguva 16 uzņēmumi, taču pēc tam aktivitāte pieauga un otrajā pusgadā statusu ieguva 33 uzņēmumi. Pašreizējā aktivitāte atbilst gaidītajai,» saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vadītājs Juris Cebulis. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktores Lienes Reines–Mitevas vērtējumā tendence ir pozitīva, jo katru mēnesi reģistrā klāt nāk jauni uzņēmumi. Aktivitāte esot pietiekama, jo īpaši ņemot vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība ir specifisks biznesa veids un uzņēmējam jābūt ieinteresētam, motivētam, jāpārzina ne tikai bizness, bet arī jāizprot sociālās problēmas sev apkārt. «Tas nav katram, tāpēc mums ar lielu cieņu ir jāatbalsta tie uzņēmēji, kuri iepērk savam uzņēmumam pakalpojumus un preces no sociālajiem uzņēmējiem,» viņa uzsver. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija apvieno 110 biedrus. Lai sasniegtu pietiekamu ietekmi, viņas skatījumā, kritiskā masa varētu būt 200 sociālie uzņēmumi visā Latvijā. Šobrīd visvairāk sociālo uzņēmumu ir reģistrēts Rīgā un Pierīgā, kas nozīmē, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepcija vēl nav pazīstama lielai sabiedrības daļai, it īpaši reģionos, lai arī varētu pieņemt, ka tieši reģionos sociālo problēmu loks ir lielāks un nospiedošāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā, kopš stājies spēkā Sociālā uzņēmuma likums, Latvijā izveidoti 97 sociālie uzņēmumi, informē Labklājības ministrijā.

Joprojām populārākā joma, kurā darbojas sociālie uzņēmumi, ir darba integrācija, kurā darbojas 32 procenti no reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu pārstāvjus. Savukārt audzis ir to uzņēmumu īpatsvars, kuri darbojas izglītības jomā - skolas un pirmskolas iestādes, kas bieži izmanto alternatīvas metodes, ļaujot iekļauties klases kolektīvos arī skolēniem ar īpašām vajadzībām.

Tāpat sociālie uzņēmumi nodarbojas ar sporta, veselības veicināšanas un medicīnas pakalpojumiem, kā arī vides un dzīvnieku aizsardzību.

LASI ARĪ: Mana pieredze: Dizains ar pievienoto vērtību

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izprotot problēmu, rod labākus risinājumus

Anda Asere, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām nereti nav pietiekamu resursu un instrumentu, kā pašām radīt dažādus mehānismus vai risināt noteiktā teritorijā esošās sabiedrībai svarīgās problēmas – tām talkā nāk sociālie uzņēmumi.

«Sociālie uzņēmumi ir vēl viens instruments, kā risināt sabiedrībai svarīgās problēmas – bezdarba mazināšanu, noteiktu personu grupu integrāciju sabiedrībā, sociālo pakalpojumu sniegšanu vai jauna pakalpojuma groza izveidi noteiktām personu grupām. Nereti pašvaldībām nav pietiekamu resursu un instrumentu, kā pašām radīt dažādus mehānismus vai risināt noteiktā teritorijā esošās sabiedrībai svarīgās problēmas. Tāpēc atbalstot šādus uzņēmumus, veidojas situācija, ka ieguvēji ir visi. Pašvaldība sniedz gan materiālu, gan nemateriālu atbalstu sociālajiem uzņēmumiem, un tie veido ilgstpējīgu risinājumu, nereti iesaistot pat t.s. klientus savā uzņēmējdarbībā un palīdzot tiem pašiem rast labākos risinājumus esošām problēmām,» saka Agnese Frīdenberga, Providus pētniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās ir tikai normāli domāt, kāda ir uzņēmuma un indivīda radītā sociālā ietekme, tāpēc aug arī izpratne par sociālajiem uzņēmumiem

Tā uzskata sociālā biznesa akseleratora New Door valdes locekle Marija Povilaite.

Pirms pieciem gadiem, sākot darbu, ik dienu bija jāskaidro, kas ir sociālais bizness, kā tas atšķiras no «normāla» uzņēmuma. «Sociālās uzņēmējdarbības asociācija daudz strādājusi, lai informētu, ka var būt bizness ar labu sociālo ietekmi, kurš strādā ne tikai savā, bet visas sabiedrības labā. Laikam ejot, cilvēki labāk saprot, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, tomēr vienlaikus arvien ir daudz jautājumu. Domāju, ka mūsdienās cilvēkam un uzņēmējam jābūt pilnīgi aprobežotam, lai nedomātu par savu aktivitāšu ietekmi uz sabiedrību,» viņa teic. Reizēm cilvēkiem šķiet, ka sociālā ietekme ir tikpat sarežģīta kā augstākā matemātika, bet M. Povilaite uzsver, ka ir normāli sākt domāt, ko vēl bez peļņas rada uzņēmums un kādas sekas ir tā darbībai. Rietumeiropā ar sociālo uzņēmējdarbību pārsvarā nodarbojas tie, kuri jau ir daudz nopelnījuši un vēlas ieguldīt sabiedrībā. «Savukārt pie mums visbiežāk nabagi palīdz nabagiem, jo sociālās problēmas vislabāk saprot tie, kam pašiem tādas ir bijušas. Viņi spēj izdomāt un piedāvāt risinājumus, kas ir inovatīvi un par ko valsts nav padomājusi, jo tam nav bijis resursu,» viņa teic. M. Povilaite vēlētos, lai sabiedrība iemācītos būt atbildīga par saviem ienākumiem, veidotu biznesu, risinātu savas un sabiedrības problēmas, nejūtoties kā maza skrūvīte valsts iekārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Sociālā uzņēmējdarbība kā risinājums

Svetlana Saksonova, Aina Joppe, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkam ir jājūtas stabili un droši savā zemē, un sociālā drošība ir viena no nacionālās drošības būtiskām sastāvdaļām, tāpēc palīdzības sniegšana slimiem, nespējīgiem un trūcīgiem cilvēkiem ir katras valsts uzdevums. 2017. gada janvārī trūcīgo cilvēku skaits Latvijā bija aptuveni 45 tūkstoši, kas ir 2,3% no kopējā iedzīvotāju skaita. Daļa no tiem izmanto nakts patversmes pakalpojumus – tie ir Latvijas iedzīvotāji, kas dažādu iemeslu dēļ ir palikuši bez pajumtes – gan iebraucēji no citiem Latvijas reģioniem, gan rīdzinieki.

Pagājušā nedēļā masu medijos parādījās informācija, ka šādām vajadzībām domāts sociālā atbalsta tīkls tiek paplašināts – ir izveidota jauna Rīgas nakts patversme ar 1000 vietām. Rodas neskaitāmi jautājumi. Vai mēs dzīvojam kara apstākļos?! Daļa no patversmes iemītniekiem ir jauni un spēcīgi cilvēki, kuru rokas noderētu, piemēram, sabiedriskajos darbos. Protams, par to kādam ir jāmaksā. Tiesa, ka daudzi no viņiem neizjūt vajadzību pēc darba un nevēlas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Tomēr izpētes vērts ir jautājums, ko šie cilvēki dara dienas laikā un kā ietekmē kriminogēno situāciju valstī. Bet ir arī zināms, ka daži no viņiem cenšas neoficiāli nopelnīt sev kaut minimālo iztiku, jo bijuši speciālisti dažādās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālā uzņēmuma izveide Liepājas Neredzīgo biedrībai (LNB) dotu iespēju nodarbināt vēl lielāku skaitu cilvēku ar invaliditāti nekā patlaban. Tomēr tas nav iespējams vairāku birokrātisko šķēršļu dēļ, par kuru atcelšanu organizācijas valdes priekšsēdētājs Māris Ceirulis cīnījies Labklājības ministrijas (LM) un Saeimas gaiteņos.

“Liepājas Neredzīgo biedrība pēc visiem kritērijiem ļoti iederētos sociālo uzņēmumu vidū. Taču nodibināt to mums nav iespējams,” atzīst M. Ceirulis.

Par galveno ierobežojumu M. Ceirulis min de minimis – nosacījumu, ka Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību atbalsts vienai organizācijai trīs gadu periodā nedrīkst pārsniegt 200 tūkstošu eiro atzīmi.

LNB šis atbalsts ir daudz lielāks, jo organizācija izmanto iespēju cilvēkus ar invaliditāti atgriezt darba dzīvē, viņu atalgojumu nodrošināt no Nodarbinātības valsts aģentūras programmas par subsidētajām darbavietām.

“Noteikt de minimis sociālajam uzņēmumam finansiālā atbalsta iegūšanai ir pilnīgi aplami. Ja tā ir peļņas gūšanas organizācija – lūdzu, ierobežojiet, bet, ja tā ir organizācija, kas dod reālu labumu sabiedrībai, nodarbojas ar sociālo rehabilitāciju, nodarbinātību un tamlīdzīgām lietām, ierobežojums “tik tālu labu darīsiet un tālāk nē” šķiet stipri jocīgs,” uzskata M. Ceirulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no pēdējā laika aktualitātēm darba tirgū līdztekus tā pārkaršanai ir Darba likums.

Vispirms jau runa ir par grozījumiem Darba likumā, kas paredz nozarēs, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos, iespēju noteikt darba samaksu par virsstundām 50% apmērā no darba algas, nevis 100% apjomā kā līdz šim. Lai gan Saeima šos grozījumus pieņēma, Valsts prezidents Raimonds Vējonis tos neizsludināja un atdeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Tā ka par šiem grozījumiem, kurus atbalsta Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (būvniecība ir vienīgā nozare, kurā pašlaik ir noslēgta ģenerālvienošanās), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LABS), bet iebilst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ārvalstu investoru padome un Tiesībsarga birojs, vēl gaidāmas diskusijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16.maijā Rīgā notiks Sociālās uzņēmējdarbības forums 2018. Šoreiz Forumā tiks runāts par investīciju piesaisti sociālajai uzņēmējdarbībai.

Finanšu un biznesa vadības eksperti sniegs zināšanas par investīciju veidiem un gatavību tām, pieredzē par finansējuma piesaisti dalīsies sociālais uzņēmums «BlindArt» – pirmais ALTUM sociālās uzņēmējdarbības granta saņēmējs Latvijā, kā arī ekoloģiskās modes uzņēmums «Projekts QUID» (Progetto QUID) no Itālijas,kas rada apģērbu kolekcijas, nodarbinot sievietes no sociālā riska grupām. Savukārt pašu investoru redzējumu un vēlmes atklās Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN), SEB banka, Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Dānijas Sociālā Kapitāla Fonds (Den Sociale Kapitalfond), kas dažādos sociālās ietekmes uzņēmumos un sociālajās programmās Dānijā un Zviedrijas dienvidu reģionā ieguldījis teju 47 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Labklājība Latvijā: stiprās un vājās puses

Silvija Kristapsone - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli tautas labklājība tiek balstīta tikai uz makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, valsts ienākumiem – IKP vai IKP uz vienu iedzīvotāju. Tomēr pēdējo piecdesmit gadu laikā labklājības jēdziens un to raksturojošie radītāji ir evolucionējuši. Labklājība ir daudz vairāk nekā tikai materiālo bagātību radīšana un uzkrāšana.

Tā ir dzīvesprieks un iespējas veidot vēl labāku dzīvi nākotnē. Labklājības priekšnosacījumi ir katras fiziskās personas rosība, labs darbs un čaklums, uzņēmuma, valsts saimnieciskā attīstība, sociāli ekonomiskā stabilitāte u.c.

Neatkarīgās pētījumu organizācijas Legatum Institute pētījumos labklājība šobrīd nozīmē sekojošu pīlāru kopumu: ekonomika, uzņēmējdarbība un iespējas, pārvaldība, izglītība, veselība, drošība un drošums, sociālais kapitāls, personiskā brīvība un dabas vide, tādējādi radot iespējas izsmeļošāk raksturot pasaules valstu labklājības veidošanos, pievēršot uzmanību ne tikai skaitliskajiem ekonomikas rādītājiem, bet arī iedzīvotāju subjektīvajai labsajūtai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Pēcpusdienas māja" iecerēta kā vide, kur jaunāko klašu bērni pēc skolas un brīvlaikos var pavadīt laiku, mācoties dzīvei svarīgas iemaņas caur darbošanos.

Idejas iedīgļi "Pēcpusdienas māja" radītājai Egitai Matulēnai radušies laikā, kad bija jādomā, kur un kā bērni pavadīs laiku, kad beigsies bērnudārza gaitas vasarā pirms skolas.

"Sagatavošanas grupas bērnudārzos savus izlaidumus svin vasaras sākumā – ko bērnam darīt pēc tam? 1. klasē stundas beidzas laikā no 12 līdz diviem. Ko bērnam darīt pēc tam? Kur bērnu atstāt? Kam uzticēt? Domājot par to un vērojot situāciju, kas notiek skolās pēc stundu beigām pagarinātajā grupā, radās ideja par "Pēcpusdienas māju" ar mobilo pakalpojumu. Idejas galvenais mērķis ir radīt drošu vidi, kas ir tendēta bērnā veidot daudzas dzīvei svarīgas pamatzināšanas – lēmumu pieņemšanu, sava laika plānošanu, problēmu un konfliktu risināšanu, savu emociju atpazīšanu u.c.," viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sociālā uzņēmējdarbība: Iespējas ir - jāķeras pie darba

Anda Asere, 27.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajiem uzņēmumiem Latvijā šobrīd ir tik lielas iespējas kā nekad agrāk

«Šogad sociālās uzņēmējdarbības nozarei ir bijis patiešām intensīvs un notikumiem bagāts gads. Oktobrī tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas stāsies spēkā 2018. gada 1. aprīlī. Šis likums definē sociālo uzņēmumu un iezīmē sociālās uzņēmējdarbības «spēles laukumu», un, cerams, būs kā labs pamats sociālo uzņēmumu darbībai un attīstībai,» saka Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore. Šis likums ir atzinīgi novērtēts arī Eiropas sociālās uzņēmējdabrības ekspertu vidū, un Latviju ierindo to reto pasaules valstu sarakstā, kur sociālajiem uzņēmumiem ir pašiem savs, skaidrs tiesiskais regulējums.

Šogad sāka darboties arī Labklājības ministrijas un Altum kopīgi īstenotā sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programma – tie ir vairāk nekā 12 miljonu eiro, kas paredzēti tieši Latvijas sociālajiem uzņēmumiem. «Jāpiemin arī citi nozīmīgi notikumi – Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkla darbība Latvijas reģionos, Eiropas Investīciju Bankas Sociālo inovāciju turnīra fināla pasākums Rīgā, kā arī Sociālās uzņēmējdarbības forums,» teic M. Ūlande.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā 2018. gada 1. aprīlī sociālā uzņēmuma statuss ir piešķirts 27 uzņēmumiem.

Vispopulārākā darbības joma ir darba integrācija, jo 37% uzņēmumu darbojas tieši šajā sfērā. Starp populārākajām jomām ir arī izglītība, atbalsta sniegšana trūcīgajiem un mazaizsargātajiem un dažādu sociālo pakalpojumu sniegšana (katrā no jomām vidēji 15% sociālo uzņēmēju).

Savukārt līdz Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā brīdim Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda projekta «Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai» īstenotajā pilotprojektā tika reģistrēti 98 sociālās uzņēmējdarbības veicēji, no kuriem 48 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 50 – biedrības un nodibinājumi. Pilotprojektā iesaistītajiem vispopulārākā darbības joma ir darba integrācija (26%), otrā populārākā darbības sfēra ir iekļaujoša pilsoniskā sabiedrība un kultūras daudzveidība (20%) un trešajā vietā – sports, veselības veicināšana un medicīna. Pārējie sociālās uzņēmējdarbības veicēji darbojas tādās jomās kā atbalsta sniegšana trūcīgajiem un mazaizsargātajiem, izglītība, sociālie pakalpojumi, bērnu sociālā iekļaušanu sabiedrībā un dzīvnieku vai vides aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 8. novembrī, Sociālās uzņēmējdarbības forumā prezentēja jauno valsts atbalsta programmu sociālajiem uzņēmējiem. Attīstības finanšu institūcijas ALTUM sadarbībā ar Labklājības ministriju īstenotā sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programma ir paredzēta uzņēmumiem, kuru misija ir sniegt labumu sabiedrībai – atbalstīt un iesaistīt darba tirgū iedzīvotājus, kuri pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, sakārtot vidi, kā arī citi uz sabiedrisko labumu vērsti mērķi.

Līdz 2022. gadam granta finansējums no Eiropas Sociālā fonda 12 miljonu eiro apmērā būs pieejams vairāk nekā 200 uzņēmumiem, kuriem piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kuri ir reģistrēti Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu reģistrā. Grantu varēs saņemt gan sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai, gan esošās darbības paplašināšanai.

Būtisks nosacījums uzņēmumiem – viņu biznesa idejai ir jābūt dzīvotspējīgai, ar būtisku sociālo ietekmi ilgtermiņā.

Pieņemts Sociālā uzņēmuma likums

Jānis Reirs, Labklājības ministrs skaidro: «Sociālā uzņēmējdarbība ieņem būtisku lomu kopējā Latvijas ekonomikas attīstībā. Neatkarīgi no uzņēmuma lieluma, darbības veida, viņus vieno kopīgs mērķis – ar savu uzņēmējdarbību radīt augstu sociālo pievienoto vērtību. Kopā ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju un ALTUM esam ieguldījuši darbu, lai veicinātu sociālo uzņēmēju darbības paplašināšanu, izcilu sociālo biznesa ideju realizēšanu dzīvē. Uzņēmējiem novēlu būt aktīviem, reģistrēties sociālo uzņēmumu reģistrā un izmantot pieejamo grantu, lai attīstītu savu sociālo biznesu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu jau 95 uzņēmumiem.

28 sociālā uzņēmuma statuss noraidīts vai arī pretendents pats no tā ir atteicies. 147 uzņēmumi ir iesnieguši granta pieteikumu "Altum". 69 gadījumos grants ir piešķirts un kopējā summa ir 4,29 miljoni eiro. Ar 63 uzņēmumiem ir noslēgts līgums par 3,99 miljoniem eiro.

Lielākā daļa – 32% – no šobrīd aktīvajiem 95 sociālajiem uzņēmumiem darbojas darba integrācijas jomā. 24% strādā izglītības, 11% iekļaujošas pilsoniskās sabiedrības un kultūras daudzveidības, 11% sporta, veselības veicināšanas un medicīnas, 7% sociālo pakalpojumu, 5% sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu atbalstam un 5% vides aizsardzības jomā. Vēl 5% pārstāv kādu citu jomu. Vairums – 59% – sociālo uzņēmumu darbojas Rīgā. 16% strādā Pierīgā, 10% Kurzemē, 8% Zemgalē, 6% Vidzemē un 1% Latgalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mazsalacas «meteorīts» un Zemenes skrējiens joprojām nepārspēti

Kristīne Stepiņa, 27.11.2018

Tā dēvētā «meteorīta» radītā bedre pļavā Mazsalacas novadā 2009.gadā

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partizānu mārketings šobrīd attīstās digitālajā vidē, taču, tā kā tur šādas aktivitātes notiek teju vai katru dienu, tās vairs nav tik skandalozas

T.s. partizānu mārketings pasaulē tiek plaši izmantots, arī Latvijā ir bijušas vērā ņemamas aktivitātes, piemēram, Mazsalacā it kā nokritušais meteorīts, kam uzmanību pievērsa arī daudzi ārvalstu mediji, arī puskailās meitenes Zemenes skrējiens futbola laukumā Pasaules čempionāta kvalifikācijas spēles laikā starp Latvijas un Portugāles izlasēm. Tā kā cilvēki vairāk laika pavada sociālajos tīklos, tas šobrīd attīstās tieši digitālajā vidē un ir būtiska tīklu mārketinga sastāvdaļa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Interese par sociālo uzņēmējdarbību nemazinās

Anda Asere, 06.02.2020

Šogad arī uzņēmums "WolliMolli" plāno iegūt sociālā uzņēmuma statusu un kalpot kā iedvesmas platforma dažāda vecuma un sociālā statusa amatniecēm

Foto: no "WolliMolli" arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru mēnesi Labklājības ministrija saņem piecus līdz astoņus pieteikumus no uzņēmumiem, kas vēlas saņemt sociālā uzņēmuma statusu

"Uzņēmēju interese par sociālo uzņēmējdarbību nemazinās. Par to liecina noturīgs uzņēmumu skaits, kas vēlas saņemt sociālā uzņēmuma statusu. Katru mēnesi saņemam piecus līdz astoņus pieteikumus. Tāpat lielu interesi izrāda potenciālie sociālās uzņēmējdarbības uzsācēji, kas šobrīd piedalās mācībās un apgūst sociālās uzņēmējdarbības pamatus," teic Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis.

Līdz šā gada 30. janvārim Labklājības ministrija piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu 89 uzņēmumiem. 28 sociālā uzņēmuma statuss noraidīts vai arī pretendents pats no tā ir atteicies.

143 uzņēmumi ir iesnieguši granta pieteikumu Altum. 67 gadījumos grants ir piešķirts un kopējā summa ir 4,25 miljoni eiro. Ar 62 uzņēmumiem ir noslēgts līgums par 3,96 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dati par patiesajiem uzņēmuma labuma guvējiem nereti atklāj negaidītu informāciju. Dažkārt tie parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki, liecina Lursoft dati.

Lursoft apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.

Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, informē Saeima.

Konceptuāli atbalstītais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50 procentus nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda likumprojekta autori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kā jebkurai kompānijai, arī sociālajam uzņēmumam vajag labu biznesa modeli un daudz darba.

Šobrīd Latvijā ir aptuveni 200 sociālie uzņēmumi un šajā jomā ienāk arvien jauni produkti, pakalpojumi, inovācijas, kas apliecina šīs nozares potenciālu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labdarības veikalu un fonda Otrā elpa valdes priekšsēdētāja Elīna Neilande novērojusi, ka ar katru gadu palielinās sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību, kas notiek, lielā mērā pateicoties Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijai, kas veic izglītojošo un praktisko darbu. Vienlaikus attīstība ir diezgan lēna, sociālās ekonomikas jautājumi tiek skatīti gausi un sabiedrībā joprojām skeptiski tiek vērtēta nevalstisko organizāciju (kuras līdz šim pārsvarā nodarbojās ar sociālo uzņēmējdarbību) vēlme un vajadzība nodarboties ar biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jaundzimušo kronē pāragri

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Dažs labs, kas vēlas uzsist sev uz pleca, jau aizsteidzies pa priekšu notikumiem,paziņojot, cik veiksmīga ir pagājušajā gadā radītā nodokļu reforma.

Dažs labs, kas vēlas uzsist sev uz pleca, jau aizsteidzies pa priekšu notikumiem,paziņojot, cik veiksmīga ir pagājušajā gadā radītā nodokļu reforma, ko tik tikko esam tikai sākuši ieviest un novērot praksē.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau gada otrā mēneša sākumā steidz popularizēt nodokļu reformas valsts makam atnestos papildus padsmit miljonus eiro gada pirmajā mēnesī, ko izdevies iekasēt nodokļos, salīdzinot ar pērnā gada janvāra «iekūlumu». Tiesa, iespējams, tos drīzāk atnesusi ekonomiskā izaugsme, ēnu ekonomikas plīvura sairšanas turpināšanās, līdz ar ko aplokšņu algu iecirstie nadziņi valsts budžetā neiekasētu nodokļu un sociālo iemaksu veidā kļūst vaļīgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis uzdevums ir bijis aktuāls jau sen, un augsta servisa līmeņa nodrošināšana ir viens no izaugsmes dzinuļiem. Apmierināts klients ir laimīgs klients, un laimīgs klients ir lojāls klients! Jo vairāk lojālu klientu, jo lielāka stabilitāte un ienākumu garantija.

Būtu vērts aizdomāties, vai iegūt klientu lojalitāti bija vieglāk pirms digitālo komunikācijas kanālu rašanās vai tagad.

Senās Romas impērijas laikā, 1. gadsimtā p. m. ē., Mongoļu Impērijā 13. gadsimtā, Čingishana valdīšanas laikā, vai pirmā Krievijas cara Ivana Bargā laikā, pēc 1547. gada, šie valdnieki vai tiem tuvu stāvošas personas būtu klienti, un, visticamāk, slikta servisa gadījumā piegādātājs varētu zaudēt pat dzīvību… Otras iespējas nebija!

Mēs dzīvojam daudz labākos laikos: zaudējam klientu lojalitāti, un viņi maina pakalpojuma sniedzēju. Neapmierinātākie sūdzas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, veido melnā PR kampaņu sociālajos tīklos vai zvana uz raidījumu „Bez tabu”. Ar ko tas beidzas? Ar zaudētu klientu? Nē! Ar daudziem zaudētiem klientiem, jo darbojas likumsakarība: labu ziņu viens cilvēks pastāsta tālāk trijiem saviem paziņām, bet sliktu ziņu — vismaz 12 (!) paziņām. Ja rēķināmies, ka mūsdienās liels palīgs informācijas izplatīšanā ir sociālie tīkli un katrs no tiem 12 pastāstīs nākamajiem 12, un katrs nākamais darīs to pašu, tad slikto ziņu dažu stundu vai dienu laikā uzzinās, minimums, desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju. Kā ir labāk? Palikt bez galvas vai dzīvot ar kaunu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: Draugiem Group uzņēmuma Mapon jaunais birojs Barselonā

Zane Atlāce - Bistere, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Izaugsmes tempi bija tik strauji, ka vajadzēja pāriet no kopstrādes vietas Barselonas ostā uz savu biroju.

Draugiem Group autoparku kontroles sistēmas uzņēmums Mapon pārcēlies uz jaunām biroja telpām Barselonā, Spānijā, informē Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

«Barselonā mums jau kādu laiku darbojas Mapon un izaugsmes tempi bija tik strauji, ka vajadzēja pāriet no kopstrādes vietas Barselonas ostā uz savu biroju. Pagaidām tur strādā 5 cilvēki (tai skaitā vadītājs Kristaps Veidmanis no Latvijas) un esam atvēruši vairākas vakances,» atklāj J.Palkavnieks.

Viņš piebilst, ka atverot birojus ārvalstīs, uzņēmums paredz iespēju, ka tās ir attīstīabas «vēstniecības» visiem Draugiem group uzņēmumiem. Jaunā biroja telpas tiek īrētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

EK: Twitter un Facebook neievēro patērētāju aizsardzības standartus

LETA/DPA, 15.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#EK nevar noteikt sankcijas, jo bloka 28 dalībvalstis ir atsevišķi atbildīgas par patērētāju aizsardzības noteikumu ievērošanu.

Sociālie tīkli «Twitter» un «Facebook» neievēro Eiropas Savienības (ES) patērētāju aizsardzības noteikumus, liecina Eiropas Komisijas (EK) ziņojums, kas tiks publicēts ceturtdien un ar kuru jau daļēji iepazinusies vācu ziņu aģentūra DPA.

2016.gada novembrī EK aicināja «Twitter», «Facebook» un «Google Plus» nodrošināt patērētāju aizsardzības standartu atbilstību ES noteikumiem. Šai vēstulei sekoja tikšanās ar uzņēmumu pārstāvjiem pērnā gada martā.

Taču «Twitter» un «Facebook» joprojām nav panākuši šo atbilstību, sacīts ziņojumā.

Jo sevišķi «Twitter» turpina mainīt savus lietošanas noteikumus bez lietotāju informēšanas, un gan «Facebook», gan «Twitter» dzēš lietotāju augšupielādēto saturu bez viņu informēšanas, secinājusi EK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus un produktus, kas iepriekš neeksistēja

Tā biznesa portālam db.lv saka inkubatora un akseleratora "Founders Space" vadītājs Stīvs Hofmans (Steve Hoffman). Paredzams, ka 5G nesīs daudz pārmaiņu un tās būs visaptverošas, tomēr viņu bažīgu dara šīs tehnoloģijas izmaksas, kas varētu bremzēt tās izplatību.

Jūsu prezentācija "5G Techritory" konferencē bija "5G – pārspīlēta sajūsma vai cerība globālai digitālai nākotnei" (5G – hype or hope for global digital future). Kā jums šķiet – 5G tiek uzņemts ar pārspīlētu sajūsmu vai tomēr tā sniegtās cerības ir lielākas?

Vienmēr, kad ir kāda jauna tehnoloģija, piemēram, mākslīgais intelekts, blokķēde vai virtuālā realitāte, ir liela ažiotāža. Runājot par 5G patieso potenciālu, man ir lielas cerības, jo no tā tiešām būs taustāmi rezultāti. Tāpēc es teiktu, ka ir daudz cerību, ne tikai ažiotāža.

Komentāri

Pievienot komentāru