Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projekta ietvara summu un iespējamos finansēšanas avotus uz Ministru kabinetu (MK) plānots virzīt septembrī, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš atturējās no konkrētas summas nosaukšanas, jo tas ir "ārkārtīgi svarīgs un atbildīgs lēmums finansiāli" un attiecas uz valsts budžetu. "Man ir atbildība nosaukt arī finansēšanas avotu. Būtu bezatbildīgi, tāpat kā pagātnē bija darīts, nosaukt dažādus ciparus pilnīgi bez seguma," sacīja ministrs.

Jautāts, kādus finanšu instrumentus varētu piesaistīt "Rail Baltica" pamattrasei, Švinka skaidroja, ka "Rail Baltica" infrastruktūrai ir paredzēti diezgan daudz līdzekļu no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF), tomēr sarežģītība ir tajā, ka tvērums ir diezgan plašs, iekļaujot vairākas nozares.

"Zināms, ka notiek arī Kohēzijas fonda līdzekļu pārdales, kas attiecas uz Rīgas lidostas staciju, Rīgas Centrālo staciju, savienojumu starp Rīgas lidostu, Imantu, Centrālo staciju un Salaspili. Zinot sarežģītību ar šāda finansējuma piesaisti, saprotam, ka ir jāskatās arī uz citiem fondiem," piebilda Švinka.

Ir apkopoti un izvērtēti pilnveidotās un Liepājas būvvaldē no jauna iesniegtās būvniecības ieceres “Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā” publiskās apspriešanas rezultāti.

Kopumā saņemti 599 iedzīvotāju viedokļi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 96% jeb 576 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 4% jeb 23 apspriešanas dalībnieki. Salīdzinot ar sākotnējo būvniecības ieceri, kura pirmreizēji tika apspriesta 2023. gadā, redzams, ka iedzīvotāju atbalsts un aktivitāte ir pieaugusi – 2023. gadā viedokli izteica 202 iedzīvotāji, no kuriem 83% atbalstīja ieceri. Savukārt pēc projektā veiktajiem arhitektoniskajiem, funkcionālajiem un labiekārtojama uzlabojumiem 2025. gadā atkārtoti organizētās apspriešanas rezultāti par jauno būvniecības ieceri liecina, ka atbalsts iedzīvotāju vidū ir pieaudzis.

No visiem respondentiem, kuri piedalījās publiskajā apspriešanā, aptuveni ceturtā daļa jeb 24,4% aptaujāto vēl papildus pauda atsevišķus priekšlikumus un ierosinājumus, kurus, sagatavojot publiskās apspriešanas pārskatu, izvērtēja būvvaldes speciālisti. Pārskats par publiskajā apspriešanā izteiktajiem viedokļiem sagatavots un izskatīts 2025. gada 12. augusta Liepājas būvvaldes Būvniecības padomes sēdē. Tostarp, pamatojoties uz apspriešanas rezultātiem, sagatavotas papildu prasības, kas iekļaujamas būvatļaujā.

Liepājā pieejamas piecas jaunas “Ignitis ON” uzlādes stacijas, kurās vienlaicīgi varēs uzlādēt divpadsmit auto.

Tuvāko mēnešu laikā Baltijas elektroauto uzlādes tīkls atklās vēl četras jaunas stacijas, tādējādi Liepājā būs pieejamas kopumā desmit “Ignitis ON” uzlādes stacijas.

“Liepāja ir mūsdienīga piejūras pilsēta ar bagātu kultūras dzīvi un strauju attīstību. Mēs redzam būtisku nepieciešamību pēc modernas, ērtas un viegli pieejamas elektroauto uzlādes infrastruktūras. Tāpēc uzlādes stacijas tagad būs pieejamas kā dzīvojamos rajonos, tā arī pie pludmales un pilsētas centra,” norāda Māris Sīklis, “Ignitis ON” e-mobilitātes vadītājs.

Jau ziņots, ka “Ignitis Group” trīs līdz piecu gadu laikā investēs vairāk nekā 115 miljonus eiro elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Baltijā. Uzņēmuma mērķis ir izveidot plašāko ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Vairums no uzlādes punktiem būs lieljaudas uzlādes punkti, ar jaudu sākot no 150 kW.

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Salacgrīvā ir pilnībā nojaukts vecais tilts pār Salacu un turpinās jaunā tilta būvdarbi.

Lai mazinātu ietekmi uz dabu, darbi veikti no peldošiem pontoniem, izmantojot celtņus un speciālus betona griezējus. Vecā tilta nojaukšanu veica PS NB&Tilts apakšuzņēmējs SIA Grāvējs.

Būvdarbu pasūtītājs ir VSIA Latvijas Valsts ceļi, būvdarbu veic PS NB&Tilts. Darbi tika uzsākti 2024. gada rudenī un ilga astoņus mēnešus, vairākos posmos.

"Tilta demontāžu sākām pagājušā gada rudenī, īstenojot to pa etapiem. Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija nepieļaut, ka konstrukcijas daļas nokļūst ūdenī, tāpēc daļa darbu tika veikta no speciāli izbūvēta pontona," stāsta SIA Grāvējs valdes loceklis Rihards Muižnieks.

Līdz šā gada beigām būvniecībai vajadzētu notikt 43% no dzelzceļa "Rail Baltica" pamattrases, intervijā aģentūrai LETA sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Kivila informēja, ka Igaunijā patlaban aktīvi notiek būvdarbi aptuveni 105 kilometru uzbēruma un ar to saistīto infrastruktūras objektu izbūvē, bet Lietuvā būvdarbi līdz gada beigām sasniegs 114 kilometrus.

Savukārt Latvijā pašlaik būvniecības stadijā ir aptuveni 10 kilometri, ar mērķi līdz gada beigām sasniegt 45 kilometrus.

Viņš skaidroja, ka pirms uzbēruma veidošanas lielākajā daļā teritoriju jāveic būtiski sagatavošanas darbi - atmežošana, pievedceļu izbūve, zemes līdzināšana, kā arī atmīnēšanas darbi, kas Latvijā ir īpaši nozīmīgi, jo jaunā dzelzceļa līnija šķērso teritorijas, kurās joprojām tiek atrasta nesprāgusi munīcija no Pirmā un Otrā pasaules kara.

Reverso satiksmi pār Salacu Salacgrīvā no pagaidu tilta pārslēgs uz jauno tiltu un atcels ierobežojumus kravas transportam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Tas tiks izdarīts šodien dienas laikā. Satiksme tiks organizēta pa vienu jaunā tilta braukšanas joslu, un to regulēs ar luksoforiem. Arī gājēju kustība turpmāk notiks pa jaunā tilta ietvi.

Līdz ar satiksmes pārvirzīšanu uz jauno tiltu, šķērsot upi Salacgrīvā varēs arī kravas transports, kura faktiskā masa ir lielāka par 44 tonnām.

Slēgtā josla būs norobežota ar vadstatņiem, atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs apdzīvotā vietā atļautie 50 kilometri stundā. Plānots, ka reversā satiksme saglabāsies līdz tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei, kas paredzēta novembra vidū.

Vienlaikus LVC informē, ka valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 27 posmos. Plašākie satiksmes ierobežojumi saglabājas uz reģionālajiem autoceļiem starp Balviem un Liteni, Koknesi un Vecbebriem, kā arī Valdemārpili un Rudi.

Rīgas loks ir plānots dzelzceļa projekta "Rail Baltica" otrajā kārtā, intervijā sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.

Viņš skaidroja, ka "Rail Baltica" pirmā kārta ietver visas pamata trases izbūvi līdz 2030.gadam, savukārt otrās kārtas īstenošanas laika grafiks vēl nav saskaņots ar Baltijas valstu atbildīgajām ministrijām.

"Patlaban visi strādā, lai īstenotu pirmo kārtu. Kad pirmā kārta jau būs stabilā īstenošanas posmā, es domāju, būs vairāk laika, lai apspriestu jau otro kārtu," minēja Kivila.

Viņš apstiprināja, ka ir bijis ministrijas pieprasījums veikt izmaksu un ieguvumu analīzi abiem Rīgas dienvidu un ziemeļu savienojuma variantiem ar "Rail Baltica" pamata trasi, bet pagaidām tam nav paredzēts finansējums, tādēļ pašlaik tas ir atlikts.

"Latvijai patlaban ir jākoncentrējas, lai izbūvētu savienojumu līdz Lietuvas robežai un tad tiltu pāri Daugavai uz Salaspili, lai varētu izveidot savienojuma mezglu ar 1520 milimetru platuma sliežu ceļiem un palaist atspoles vilcienu uz Rīgas stacijām, lai savienotu Rīgu ar "Rail Baltica" pamata trasi pēc iespējas ātrāk," skaidroja Kivila.

No 2025. gada 31. augusta līdz 13. septembrim “EXPO 2025 Osaka” apskatāma Eiropas Savienības rīkotā izstāde “Design Beyond Things”, kurā izvēlēti 30 radošākie Eiropas dizaineri, tostarp arī pārstāvji no Latvijas.

Baltijas paviljonā ir iespējams aplūkot Latvijas dizaina ekspozīciju “89th second”, kuras centrā ir cilvēces trauslās attiecības ar dabu, dažādi interpretējot vienu no Latvijas nacionālajiem simboliem – priedi. Tajā redzami dizaineres Daces Sūnas, dizaina studiju “Gateris Works” un “Studio Sarmīte” darbi, kas rosina pārdomas par ekoloģisko krīzi un sabiedrības lomu tajā.

“89th second” ir Latvijas dizaina ekspozīcija pasaulē vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka” notiekošajā Eiropas Savienības oficiālajā izstādē “Design Beyond Things”, kas rosina apmeklētājus domāt par Eiropas laikmetīgā dizaina lomu un izteiksmes līdzekļiem laikā, kad pasaulē norisinās dziļas sociālās un klimatiskās pārmaiņas. Izstādē pārstāvēti īpaši atlasīti darbi, ko veidojuši 30 inovatīvākie un radošākie dizaineri no 16 ES dalībvalstīm, uzsverot dizaina spēju mainīt cilvēku domāšanu – no apritīguma un ilgtspējīgas ražošanas līdz vietējās un globālās identitātes atgūšanai.

Šonedēļ sāksies reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga - Ķekava, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Mūkusalas rotācijas apļa līdz Rīgas pilsētas administratīvajai robežai pie autoceļa A7 un tās kopgarums būs 4,2 km.

Darbus veiks SIA “TILTS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 5,9 miljoni eiro.

Projekta ietvaros izbūvētā veloinfrastruktūra būs nodalīta no gājējiem un autotransporta. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, savienojot Rīgas centru ar Ķekavu, Baložiem, Rāmavu, Katlakalnu un Valdlaučiem.

Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs paralēli Mūkusalas rotācijas apļa brauktuvei, pār Bieķengrāvi, Mūkusalas, Bauskas, Ziepniekkalna, Svilpes, Gulbju un Ūpju ielā.

Izbūvējot veloinfrastruktūru pār Bieķengrāvi izbūvēs jaunu gājēju un velosipēdistu tiltu, kas ies paralēli esošajam autotransporta tiltam. Projektā arī ir ietverts pilsētā līdz šim nebijis risinājums - Ūpju ielā veidos velo ielu. Velo iela paredz velosipēdiem priekšroku uz brauktuves, tajā pašā laikā pieļaujot autotransporta piekļuvi īpašumiem.

Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus, kas nodrošinātu pārvadājumus pa Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu "Rail Baltica", ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Igaunijas Klimata ministrija šonedēļ paziņojusi, ka gatavojas iegādāties līdz pat pieciem jauniem pasažieru vilcieniem, kas galvenokārt nodrošinās iekšzemes vilcienu pārvadājumus pa "Rail Baltica". Vaicāts par Latvijas plāniem iegādāties vilcienus "Rail Baltica", Švinka atbildēja, ka Latviju pārstāvot AS "Pasažieru vilciens" (PV), kurš līdzpiedalās vilcienu iepirkumā ar Igaunijas pusi.

"Mēs, ja vēlēsimies, varēsim izmantot šo iespēju. Ja ir cits skatījums, tad ir diezgan elastīga pieeja. Mēs piedalāmies kopīgi ar Igauniju šajā iepirkumā ar šiem noteikumiem," norādīja Švinka.

Patlaban esot runa par trīs vilcienu iegādi, taču konkrētu Latvijas puses summu Švinka nekomentēja, taču vēlreiz atgādināja, ka Latvija un Igaunija kopā piedaloties vilcienu iepirkumā un "tieši tās pašas summas ir".

Viens no izaicinājumiem prāmju satiksmes atjaunošanai no Rīgas ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums, sacīja Igaunijas prāmju operatora AS "Tallink Grupp" komunikācijas direktors Mēliss Kompuss.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados Latvijas valdība vairākkārt ir izteikusi interesi par prāmju maršruta Rīga-Stokholma atjaunošanu, kā arī ir notikušas vairākas tikšanās, lai šo ieceri varētu īstenot.

""Tallink" nav aizmirsis Latviju. Kad būs beidzies karš Ukrainā, ekonomiskā situācija nodrošinās iespēju strādāt ar zemu risku un būs pieejams piemērots kuģis, uzņēmums nopietni apsvērs iespēju atjaunot šo maršrutu ar vienu kuģi," teica Kompuss.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka papildu izaicinājums patlaban ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums Rīgā, jo iepriekšējā ēka ir pārveidota par nekustamo īpašumu biroju. Tādējādi Latvijas valdībai, Rīgas pašvaldībai un Rīgas ostai vispirms jāizveido nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu prāmju satiksmes darbību.

Zemas cenas īres mājokļu programmas īstenošana publiskajā-privātajā partnerībā (PPP) var kļūt par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem, aģentūrai LETA pauda nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Finanšu ministrijas programma "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem", ko īsteno VAS "Valsts nekustamie īpašumi", paredz būvēt modernus un energoefektīvus dzīvokļus par pieejamu cenu jaunajiem speciālistiem sabiedrībai svarīgās profesijās.

"Lai arī tā ir apsveicama iniciatīva, vienlaikus jābūt uzmanīgiem, lai šīs programmas īstenošana PPP ietvaros nekļūtu par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem. Turklāt situācija Rīgā un reģionos Latvijā iezīmē dažādu ainu attiecībā uz īres dzīvokļu pieejamību," pauda Božē.

Rīgā plānots būvēt vairāk nekā 700 dzīvokļus, taču Božē norāda, ka galvaspilsētā īres tirgus jau ir aktīvs un labi attīstīts, ar vairākiem tūkstošiem pieejamu dzīvokļu, tādēļ, viņaprāt, efektīvāk būtu veidot sadarbību ar institucionālajiem privātajiem attīstītājiem un integrēt īres mājokļus esošajos projektos. Tas ļautu nodrošināt nepieciešamo dzīvojamo fondu, vienlaikus pasargājot gan valsts, gan pašvaldības nodokļu maksātājus no programmas ilgtermiņa izmaksu segšanas.

Dubaijā bāzētā aviokompānija “flydubai” kļūst par pirmo Apvienoto Arābu Emirātu pārvadātāju, kas trīs reizes nedēļā veiks tiešos lidojumus uz Rīgu, informē Rīgas lidosta.

Aviokompānijas maršrutu tīkls līdz ar to pārsniegs 135 tiešos galamērķus 58 valstīs.

Dubaijā bāzētais pārvadātājs “flydubai” turpina paplašināt savu maršrutu tīklu, no šā gada 12. decembra uzsākot tiešos lidojumus uz Rīgu. Līdz ar to “flydubai” kļūst par pirmo AAE aviokompāniju, kas veiks tiešos lidojumus no Dubaijas uz Baltiju.

Lidojumi no Dubaijas starptautiskās lidostas (DXB) 3. termināļa uz RIX Rīgas lidostu notiks trīs reizes nedēļā, dodot iespēju pasažieriem no Latvijas un Baltijas reģiona doties uz Dubaiju un tālāk “flydubai” tīklā, kā arī “Emirates” tīklā kā daļa no sadarbības lidojumu vienošanās līguma starp šīm aviokompānijām.

Komentējot lidojumu uzsākšanu, “flydubai” komercdarbības un e-komercijas nodaļas vecākais viceprezidents Jeyhun Efendi saka: “Eiropa joprojām ir nozīmīgs “flydubai” tirgus, un mēs esam gandarīti paplašināt savu maršrutu tīklu Eiropā ar reisu uzsākšanu uz Rīgu. Šie jaunie vārti Baltijas reģionā atspoguļo mūsu pastāvīgo apņemšanos stimulēt brīvās tirdzniecības un tūrisma plūsmas un nodrošināt uzticamu un paaugstinātu ceļošanas pieredzi. Līdz ar darbības uzsākšanu uz Rīgas lidostu mēs piedāvāsim pasažieriem plašākas iespējas izpētīt Dubaiju, Persijas līča reģionu un doties tālāk “flydubai” tīklā, tostarp uz Keniju, Maldivu salām, Tanzāniju, Taizemi un Šrilanku.”

Pasažieru interese par janvārī sāktajiem pasažieru vilcienu pārvadājumiem starp Tallinu, Rīgu un Viļņu ir pārsnieguši gaidas un autobusu biļešu tirdzniecība šajā maršrutā ir sarukusi par vairāk nekā ceturto daļu, paziņoja ar zīmolu "Elron" strādājošā Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" valdes loceklis Merts Ērenpreiss.

Viņš atzina, ka brīžiem ir grūti apmierināt pieprasījumu.

Tāpat Ērenpreiss norādīja, ka apmēram puse pasažieru vilcienu izmanto starp Tartu un Rīgu, bet liela interese ir arī par Viļņu.

"Drīzumā papildu savienojums uz Rīgu sāks kursēt arī piektdienās, sestdienās un svētdienās, tādējādi uz Rīgu būs divi savienojumi. Dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukcijas darbu grafika dēļ atpakaļ ceļā gan joprojām ir tikai viens pašreizējais savienojums," klāstīja "Elron" valdes loceklis.

Visaptveroša statistika par pasažieriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā joprojām tiek apkopota.

"Taču interesanti ir tas, ka sākotnēji mēs bijām skeptiski noskaņoti, domājot, vai cilvēki patiešām vēlēsies doties uz Viļņu. Pārsteidzoši, bet daudzi ir izbraukuši visu maršrutu," norādīja Ērenpreiss.

Jau tuvākajos gados Kundziņsalā darbību uzsāks vēl vismaz septiņi jauni uzņēmumi - kravu termināļi, loģistikas centri, enerģētikas uzņēmumi un viedas ražotnes, veidojot tuvu pie 800 jaunām darba vietām, kopējam investīcijām sasniedzot vismaz 500 miljonus eiro, radot nākotnes uzņēmējdarbības vidi, kur vienkopus attīstīties ilgtspējīgai enerģētikai, modernai rūpniecībai un viedai loģistikai.

Rīgas ostas visdinamiskāk augošajā teritorijā Kundziņsalā tiks uzsākta Baltijas valstīs pirmās atjaunīgās degvielas produktu - hidrogenētās augu eļļas (HVO) un ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF), ražotnes būvniecība. Uzņēmums Amber Flow Fuels, ieguldot 120 miljonus eiro un radot 120 augsti kvalificētas darba vietas, jau 2027. gadā uzsāks inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas veicinās Latvijas klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Kundziņsalas teritorijas transformācija par jauno Rīgas ostas centru ietver vairāku apjomīgu industriālo projektu realizāciju tieši zaļās enerģijas ražošanas segmentā. Ar atjaunīgo enerģiju saistītu produktu ražošana, kuriem ir augsta pievienotā vērtība un liels pieprasījums, ir viens no Rīgas ostas nākotnes attīstības stūrakmeņiem. Vienlaikus tiek būtiski stiprināta Latvijas eksportspēju un enerģētiskā neatkarību. Amber Flow Fuels ražotne Rīgas ostā nodrošinās 100% no nepieciešamā SAF Baltijas valstu tirgum. 70% no saražotā SAF tiks eksportēts, palielinot Latvijas eksportu par vismaz 150 miljoniem EUR.

“Ignitis ON” Liepājā ir atklājis jaunu elektroauto uzlādes staciju Kūrmājas prospektā, netālu no pludmales un Jūrmalas parka. Šī ir līdz šim jaudīgākā “Ignitis ON” uzlādes stacija Liepājā ar kopējo jaudu 400 kw un tajā vienlaicīgi var lādēt četrus elektroauto.

Pēc šīs stacijas atklāšanas, “Ignitis ON” Liepājā ir 12 stacijas ar 32 uzlādes vietām.

Latvijā šobrīd ir pieejami vairāk kā 260 “Ignitis ON” uzlādes punkti, kas izvietoti kā Rīgā, tā reģionos.

Jau ziņots, ka “Ignitis Group” trīs līdz piecu gadu laikā investēs vairāk nekā 115 miljonus eiro elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Baltijā. Uzņēmuma mērķis ir izveidot plašāko ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Vairums no uzlādes punktiem būs lieljaudas uzlādes punkti, ar jaudu sākot no 150 kW.

Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžets laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam paredz izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro, trešdien Eiropas Parlamentam (EP) pavēstījis ES budžeta komisārs Pjotrs Serafins.

Tas ir par aptuveni 700 miljardiem eiro vairāk, nekā pašreizējā ilgtermiņa budžetā laika posmam no 2021. līdz 2027.gadam.

EK prezidente Urzula fon der Leiena norādīja, ka tas ir visambiciozākais budžets, kāds jebkad ticis piedāvāts. "Tas ir stratēģiskāks, elastīgāks, caurskatāmāks," viņa piebilda, uzsverot, ka budžeta projekts "risina Eiropas problēmas" un "stiprina mūsu neatkarību".

EK plāno lielāku vērību pievērst ar aizsardzību un konkurētspēju saistītajiem izdevumiem, kā arī rast jaunus ieņēmumu avotus un mainīt līdzšinējos līdzekļu piešķiršanas kritērijus.

Aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem jāpieaug pieckārtīgi, sasniedzot 131 miljardu eiro, norādīja Serafins, uzsverot, ka tuvākajos gados drošība būs viena no galvenajām prioritātēm.

Tirdzniecības centrs “Origo” ir nostiprinājis savas līderpozīcijas kā apmeklētākais, iecienītākais un atpazīstamākais tirdzniecības centrs Rīgas centrā. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumu kompānijas “Kantar” datiem, t/c “Origo” jau trešo gadu pēc kārtas tiek tik augstu novērtēts, apliecinot tā stratēģisko pieeju piedāvājuma veidošanā un spēju operatīvi reaģēt uz mainīgajām patērētāju vajadzībām un tirgus tendencēm.

Pērn t/c “Origo” apmeklēja vairāk nekā 20 miljoni cilvēku, bet šī gada dati liecina par vēl lielāku izaugsmi – tas tikai stiprina tirdzniecības centra statusu kā vienam no stratēģiski nozīmīgākajiem iepirkšanās un satikšanās punktiem galvaspilsētas centrā. Ilgtspējīga izaugsme tiek nodrošināta, pateicoties mērķtiecīgi veidotam nomnieku klāstam, augstvērtīgai lokācijai un spējai elastīgi pielāgoties tirgus un patērētāju uzvedības pārmaiņām.

“Attīstot “Rīgas centrālo biznesa rajonu” kā vienu no galvenajiem uzņēmējdarbības attīstības centriem pilsētā, t/c “Origo” ieņem stratēģiski nozīmīgu lomu kā šī rajona neatņemama sastāvdaļa. Mēs mērķtiecīgi veidojam “Origo” par modernu un viegli pieejamu iepirkšanās vietu pašā Rīgas sirdī, nodrošinot daudzveidīgu veikalu, ēdināšanas un pakalpojumu klāstu, kas atbilst mūsdienu pilsētnieku un biroju darbinieku vajadzībām. Pateicoties izdevīgai atrašanās vietai un pārdomātai nomnieku atlasei, t/c “Origo” saglabā augstus apmeklētības un novērtējuma rādītājus, nostiprinot savas pozīcijas kā vienam no pieprasītākajiem iepirkšanās galamērķiem gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem. Ņemot vērā augošo konkurenci un patērētāju paradumu izmaiņas, mēs sekojam līdzi aktuālajām tendencēm un mērķtiecīgi investējam gan infrastruktūras pilnveidošanā, gan konceptuālā piedāvājuma attīstībā, lai saglabātu savu konkurētspēju ilgtermiņā,” norāda “Linstow Baltic” un t/c “Origo” komercdirektore Evija Majevska.

Svarīgi saglabāt autentiskumu, taču jāiet līdzi laikam un jābūt arī drosmīgiem, uzskata interjera dizainere Anda Ozoliņa, kura veidojusi interjerus vairākiem Latvijā zināmiem restorāniem.

Fragments no intervijas

Iepazīstiniet ar sevi! Kā veidojies jūsu ceļš interjera dizaina pasaulē?

Vizuāli redzēju lietas, estētika vienmēr uzrunāja it visās nišās – vai tas būtu interjers, mode vai dzīves svinēšana. Dizains visu laiku bija klātesošs. Sapratu, ka stāšos arhitektos, jo tur ir forša bāze. Viens ir vizuālais, bet būtiskas ir arī tehniskās zināšanas. Neesi tikai dekorators vai vari tikai skaisti krāsas salikt, bet visam pamatā ir telpa, funkcija. Pabeidzu arhitektus un lēnā garā sāku ar nelieliem dizaina objektiem reklāmas aģentūrā. Ambīcijas vēl nebija tik lielas, nedaudz baidījos. Arhitektūra ir ļoti liela un plaša. Ir spēcīgas sievietes arhitektūrā, bet man likās, ka tā vairāk ir domāta vīriešiem.

Koka logu un durvju ražotāja SIA "Staļi" apgrozījums pagājušajā gadā bija 8,228 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 859 622 eiro, kas ir 3,2 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

"Staļi" gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka kompānija nodarbojas ar koka logu un durvju, sagatavju, mēbeļu plātņu un kokskaidu granulu ražošanu. Produkcija pamatā tiek eksportēta uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādām kā Zviedrija, Igaunija, Lietuva, Itālija, Vācija un citām.

Produkcijas realizācijas kritumu pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, kompānijas vadība skaidro ar pircēju nedrošību sakarā ar nenoteiktību pasaulē.

FOTO: Krīze Staļos ir aiz muguras

Tirgus situācijas straujas pārmaiņas, īpašnieka Viļņa Strazdiņa nāve un kādu laiku dzīvošana...

Vadības ziņojumā teikts, ka 2025.gadā pēc 2024.gada otrās puses krīzes "Staļi" aktīvi atjaunojuši gan sadarbību ar iepriekšējo gadu klientiem, gan ieguvuši jaunus, tai skaitā aktīvi atgriežoties Latvijas tirgū un uzrunājot sadarbībai lielākos būvniecības uzņēmumus Latvijā, kā arī paplašinot klientu loku Skandināvijā (Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā) koka logu un durvju ražošanā un piegādē.

Kompānijas vadība norāda, ka 2025.gadā ir izdevies panākt pēcapmaksas sadarbības atjaunošanu ar būtiskākajiem piegādātājiem logu un durvju izejmateriāliem. Tāpat arī baļķu piegāde šobrīd tiek saņemta no piegādātājiem ar pēcapmaksas termiņu.

"Staļi" vadība informē, ka 2025.gadā ir atvērti trīs interneta veikali - Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā. Atvēršanas procesā ir vēl veikali Vācijā un Somijā.

Tāpat "Staļi" aktīvi strādā pie iepriekšējo gadu reklamāciju novēršanas, kas ļauj atjaunot klientu uzticību un atsākt pārtrauktās sadarbības ar klientiem.

Uzņēmuma vadība informē, ka kokskaidu granulu segmentā tiek strādāts, izmantojot pilnu ražošanas iekārtu jaudu, un ir pieaugošs pieprasījums gan vietējā tirgū, gan Eiropā. 2025.gadā sākti darbi pie šķeldas granulu ražošanas atjaunošanas, plānojot paplašināt granulu klāstu, papildus kokskaidu granulām tirgū piedāvājot arī no šķeldas ražotas granulas.

Šobrīd "Staļi" saskata pozitīvu tendenci atsevišķu izejmateriālu cenu samazināšanā no piegādātājiem, piemēram, kurināmā materiāls, celulozes šķeldas un citiem. Minētais ļauj pozitīvi prognozēt stabilu apgrozījuma pieaugumu un arī peļņu turpmākā nākotnē.

"Staļi" pašlaik redz arī pieaugošu pieprasījumu pēc līmētas koka plātnes un brusas, kas būtiski palielinājies arī 2025.gadā. Minētā iemesla dēļ plātņu ražošana, kas tika pārtraukta 2024.gada jūlijā, 2025.gada martā atjaunota un šobrīd šie ražošanas apjomi pieaug ar plānu tos atjaunot iepriekšējā apjomā.

Patlaban regulāri tiek saņemti jauni pasūtījumi no eksporta tirgiem, teikts vadības ziņojumā. "Staļi" pašlaik apgūst arī jaunus tirgus šajā produktu segmentā - 2024.gadā veiktas piegādes uz Dāniju jaunam klientam, kas ražo mēbeles, kā arī 2025.gadā norit sarunas par sadarbības sākšanu/atjaunošanu ar klientiem, kuriem sadarbība bija vai tika plānota 2024.gadā.

Saistībā ar pieaugošu aktivitāti logu un durvju segmentā un lielākiem pasūtījumiem ko "Staļi" noslēdza ar klientiem 2024.gada janvāra un februāra laikā, kompānijas vadība prognozē, ka plātņu un brusu ražošanas jaudas pieaugs vel vairāk sakarā ar logu pasūtījumiem.

"Staļi" apgrozījums 2023.gadā bija 19,307 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 2,715 miljoni eiro.

"Staļi" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,418 miljoni eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Ilze Dambe.

Akcīzes nodoklis cigaretēm un citiem tabakas produktiem daudzām valstīm ilgstoši ir bijis stabilu un prognozējamu budžeta ieņēmumu daļa. Tiek lēsts, ka pasaulē kopumā gada nodokļu ieņēmumi no cigaretēm ir apmēram 1 triljons ASV dolāru.

Tomēr daudzās valstīs cigarešu nodokļu ieņēmumi ar katru gadu samazinās, jo krītas smēķētāju skaits. No sabiedrības veselības viedokļa tas ir priecīgs notikums. Tomēr tas reizē raisa bažas virknē valstu, kurās daudzas budžeta programmas ir kļuvušas atkarīgas no stabilajiem tabakas nodokļu ieņēmumiem. Un šobrīd ir novērojama tendence, ka daudzas valstis un politiķi tā vietā, lai piemērotos jaunajai situācijai, meklējot plašākus un stabilākus finansējuma avotus, aicina iet vienkāršāko ceļu – vēl vairāk paaugstināt tabakas nodokļu likmes, tādejādi cerot atjaunot vai pat palielināt ieņēmumus.

ASV bāzētā nodokļu politikas pētniecības centra Tax Foundation nodokļu eksperti ir ļoti skeptiski par šādas vienkāršotas pieejas dzīvotspēju, jo jebkurai nodokļu likmju paaugstināšanai ir savas robežas, ko pārkāpjot, ieņēmumus vairs nav iespējams kāpināt. Ekonomikā to dēvē par Laffer līknes loģiku.

Latvija no Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" darbības nodokļos gūst vairāk nekā iegulda, intervijā aģentūrai LETA sacīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Daugavietis uzsvēra, ka patiesībā "RB Rail" šogad apstiprinātais budžets, neierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir 38 miljoni eiro, no kā Latvijas līdzfinansējums veido 6,9 miljonus eiro, bet "RB Rail" Latvijā nodokļos šogad plāno samaksāt 7,2 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka patiesībā Latvijas ieguvums no "RB Rail" darbības šogad ir 0,4 miljoni eiro.

Kivila papildināja, ka pērn Latvijas "RB Rail" līdzfinansējums bija 1,7 miljoni eiro, bet nodokļos Latvijā "RB Rail" samaksāja 5,1 miljonu eiro, līdz ar to Latvijas ieguvums bija 3,4 miljoni eiro. "Tas ir pavisam citādāk nekā Igaunijā un Lietuvā, kuras tikai iemaksā līdzfinansējumu, bet neko nesaņem nodokļos, jo "RB Rail" ir reģistrēts Latvijā un visi, kas šeit strādā, no Eiropas Savienības (ES) finansētajām algām nodokļus maksā Latvijā," piebilda Kivila.

Eiropas Komisija (EK) piešķirs 295,509 miljonus eiro dzelzceļa "Rail Baltica" projekta turpināšanai Baltijā, liecina EK publiskotā informācija.

Tostarp "Rail Baltica" prioritārajām aktivitātēm Latvijā piešķirti 153,5 miljoni eiro, Lietuvā - 94,9 miljoni eiro, bet Igaunijā - 47,1 miljons eiro, informē Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

Šī summa ir maksimāli pieejamais finansējums šajā uzsaukumā, ņemot vērā pieejamos budžeta ierobežojumus. Šogad jūlijā ir plānots sākt diskusijas par finansēšanas līguma tvērumu un tajā iekļautajām aktivitātēm.

"RB Rail" norāda, ka piešķirtais finansējums nodrošina projekta turpmāku virzību. Patlaban būvdarbi notiek aptuveni 160 kilometru garos pamattrases posmos, vienlaikus turpinās darbs pie dzelzceļa apakšsistēmu ieviešanas - elektrifikācijas iepirkuma process ir noslēdzies un līgums ir parakstīšanas stadijā, savukārt kontroles-komunikācijas un vadības sistēmu iepirkumi vēl notiek.

Baltijas valstīm ir jāvienojas par noteiktu summu Baltijas valsts kopuzņēmuma AS "RB Rail" finansēšanai, intervijā sacīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Kivila uzsvēra, ka šī gada kopuzņēmuma budžets pēc būtības nav mainījies, vienkārši, sākoties "Rail Baltica" pamata trases būvniecībai, Eiropas Savienības (ES) finansējums primāri tiek novirzīts būvdarbiem, bet Baltijas valstīm vairāk ir jāsāk maksāt par projekta vadīšanu un koordinēšanu.

Uzņēmuma vadītājs uzsvēra, ka kopuzņēmums šogad darīja visu iespējamo, lai samazinātu budžetu, tostarp "RB Rail" pārtrauca darbā ņemt cilvēkus, kā arī, ja cilvēki aizgāja, netika pieņemti aizvietotāji. Tāpat liela daļa darbu tika pārvirzīti uz 2026.gadu, cerot, ka varbūt tas būs labāks.

"Patlaban trūkstošais finansējums ir aptuveni 900 000 eiro, kas Latvijas valdībai vēl jāiegulda 2025.gadā. Mēs ceram, ka sadarbībā ar Latvijas Satiksmes ministriju šoreiz mūsu vajadzības tiks iekļautas 2026.gada reālajā budžetā, jo tas bija visas šīs dilemmas avots pagājušajā reizē - vajadzības bija daudz lielākas, nekā varēja gada beigās segt ar līdzekļu pārpalikuma pārdalīšanu," minēja Kivila.