Jaunākais izdevums

Rīgas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas projekta konkursa uzvarētājs SIA «CREB Rīga», kas kopā ar publisko partneri «Getliņi EKO» dibināja AS «Rīgas vides pakalpojumi», oficiāli maina kopuzņēmuma nosaukumu uz AS «Tīrīga», informē uzņēmumā.

Uzņēmuma partneri un vadība to pamato ar stratēģiju, kas caurvīs «Tīrīga» attīstības vīziju un turpmāko darbību. Saskaņā ar privātās-publiskās partnerības pašvaldības publiskā iepirkuma rezultātiem jaunais uzņēmums klientu līgumu pārslēgšanu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu uzsāks no 2019. gada 15. jūlija, bet darbību – no 15. septembra.

Jaunais nosaukums «Tīrīga» sevī ietver galvenos uzņēmuma darbības virzienus un iezīmē būtiskāko darbības fokusu nākotnē, aicinot un mudinot ikvienu Rīgas iedzīvotāju iesaistīties vienotā kustībā #tīrīga, savlaicīgi pārslēdzot līgumus ar jauno pakalpojumu sniedzēju AS «Tīrīga».

AS «Tīrīga» publiskais partneris ir «Getliņi EKO», kas nodrošina publiskās-privātās partnerības projekta uzraudzību un vietas atkritumu laukumu izveidei. Savukārt privātais partneris ir SIA «CREB Rīga», ko dalībai publiskās-privātās partnerības konkursā izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji – SIA «Clean R» un SIA «Eco Baltia vide». SIA «Clean R» un SIA «Eco Baltia vide» nodrošinās pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

VK: Latvijā ar kavēšanos veido nepārdomātu un dārgu bio atkritumu apsaimniekošanas sistēmu

Db.lv, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm.

VK uzskata - ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām. Tāpat iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iespējamas sankcijas - zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti Eiropas Savienības (ES) noteiktie vides mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sākusies jaunu izaicinājumu ēra

Māris Ķirsons, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu, citu materiālu un pakalpojumu cenu, kā arī atalgojuma pieaugums atkritumu apsaimniekotājus nostādījis situācijā, kad izmaksas līdzvērtīgas ieņēmumiem un to tālākais pieaugums nozīmēs strādāšanu ar zaudējumiem, tāpēc atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tarifi būs augstāki

Atkritumu apsaimniekotāji, vairs nespējot akumulēt degvielas cenu sprādziena, atalgojumu un vispārējās inflācijas radīto izmaksu sadārdzinājumu, kā tas darīts iepriekšējos gados, ir spiesti palielināt nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu,” par kritisko situāciju nozarē skaidro Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs.

Viņš atgādina, ka pēdējos gados atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ne reizi nav lūguši palielināt atkritumu apsaimniekošanas maksu – gan energoresursu, gan darbaspēka izmaksu sadārdzinājumu uzņēmumi ir kompensējuši gan uz peļņas rēķina, gan efektivizējot loģistiku un izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošajiem atkritumu poligoniem tuvāko 10 gadu laikā ir jāpārvēršas par aprites ekonomikas centriem, kuros atvestie atkritumi pārtop izejvielās jaunu produktu ražošanai, jo īpaši, ja noglabāt drīkstēs tikai 10% no savāktajiem atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš atzīst, ka atkritumu apsaimniekošanā ir divi iespējamie virzieni, kur viens - investēt ļoti maza izmēra un jaudas pārstrādes iekārtās, bet otrs — garāks transportēšanas ceļš uz reģionālajiem pārstrādes centriem.

Kas pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi atkritumu apsaimniekošanā?

Transformācija no 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem centriem, kuriem laika gaitā jākļūst par aprites ekonomikas centriem. Tiem būs ļoti nozīmīga loma, lai tiktu sasniegts Eiropas Savienības uzstādītais mērķis – 2035. gadā atkritumu poligonos noglabāt ne vairāk kā 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem, kā arī vismaz 65% no savāktajiem sadzīves atkritumiem nodot pārstrādei. Otrs izaicinājums, ko gribu minēt, ir līdzsvars starp privātajām un publiskajām kapitālsabiedrībām atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Pēc apkalpoto iedzīvotāju skaita privātie atkritumu apsaimniekotāji apkalpo 62% no visiem Latvijas iedzīvotājiem — teju 1,18 miljonus, savukārt pašvaldībām piederošie - tikai 38% jeb 691 000 iedzīvotāju. Situācija Latvijā ir salīdzinoši labā balansā, to nevajadzētu izjaukt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā panāks iecerētajam pretēju efektu

Armands Nikolajevs, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji izvirzītajam mērķim, politiķu steidzamības kārtā virzītie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā panāks iecerētajam pretēju efektu un sadārdzinās atkritumu izvešanu Rīgas iedzīvotājiem, jo īpaši privātmājās dzīvojošajiem.

Turklāt, visticamāk, Latvijai neizdosies sasniegt ES izvirzītos mērķus atkritumu šķirošanas jomā, kas draud ar pamatīgiem sodiem.

Šonedēļ Saeima, visticamāk, turpinās skatīt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas tieši skars visus Rīgas iedzīvotājus. Politiķi, kas virza šos ar nozari neizdiskutētos grozījumus, uzskata, ka tādējādi tiks sekmēta brīva konkurence Rīgas atkritumu apsaimniekošanā. LASUA ieskatā likumprojekts politiķu piedāvātajā redakcijā nenodrošinās veselīgu konkurenci, bet gan gluži pretēji - tā tiks kropļota, negatīvi ietekmējot pašvaldības iedzīvotāju iespēju saņemt efektīvāko un labāko atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā turpmāko gadu laikā tiks izveidoti vai modernizēti 2500 dalītās atkritumu vākšanas punkti un izveidoti 12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumi, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK prasību līdz 2025.gadam Latvijā nodrošināt vismaz 55% sadzīves atkritumu šķirošanu, Rīgas dome par vienu no prioritātēm pilsētas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas projektā izvirzījusi atkritumu šķirošanas infrastruktūras paplašināšanu, izveidojot iedzīvotājiem pieejamu un ērtu publisko šķirošanas konteineru tīklu, kā arī šķirošanas laukumus.

Eurostat 2018. gada dati liecina, ka viens Latvijas iedzīvotājs rada vidēji 410 kilogramu sadzīves atkritumu gadā. Rīgā tas veido kopējo sadzīves atkritumu apjomu 262 000 t apmērā ik gadu. Šobrīd tiek sašķiroti tikai nedaudz vairāk kā 10% atkritumu, nešķirotā veidā poligonā nonāk vairāk nekā 200 000 t atkritumu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas un Latvijas vides politika nosaka, ka no 1. janvāra būtiski tiek palielināts dabas resursu nodoklis (DRN), kas nenovēršami liek paaugstināt arī atkritumu apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem. Vienlaikus jau no šī gada 20. maija Rīgā visiem iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos (BIO) atkritumus.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” aicina pieņemt izaicinājumu un sākt BIO atkritumu šķirošanu, tādējādi ne vien samazinot maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī savas mājas pagalmam nodrošinot iespēju tikt pie jaunas, videi draudzīgas un pievilcīgas atkritumu konteineru nojumes.

Eiropas zaļais kurss un vides politika paredz, ka ar katru gadu nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana kļūs tikai būtiski dārgāka. To iedzīvotāji manīs jau 1. janvārī, kad, par 30% palielinoties dabas resursa nodokļa (DRN) likmei atkritumu poligonā noglabājamiem atkritumiem, nenovēršami palielinās arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs.

"Mēs kā atkritumu apsaimniekotājs nevaram ietekmēt politiķu lemto par nodokļiem un to palielinājumu. Bet varam piedāvāt alternatīvu ceļu, kā samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, un tā ir šķirošana. Jau visai labi esam iemācījušies šķirot iepakojumu un stiklu, laiks iemācīties šķirot arī BIO. Zinot, ka turpat pusi no nešķirotu sadzīves atkritumu konteinera sastāva veido virtuves BIO atkritumi, kas būtiski ietekmē to, cik bieži konteiners būs jāizved un cik daudz mēneša beigās par to būs jāmaksā, piedāvājam izaicinājumu un iespēju. Sākot šķirot BIO atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja ne vien būtiski samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī izcīnīt savai mājai jaunu, drošu un pievilcīgu atkritumu konteineru novietni ar nojumi mājas pagalmā. To “Clean R” komanda izveidos bez maksas mājai, kas būs pieteikusies BIO atkritumu šķirošanas izaicinājumam," uzsver Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar svaigu skatu jaunajā plānā jeb kā nepieļaut vecās kļūdas

Māris Simanovičs, SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs, 09.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir liels un daudzsološs solis uz priekšu kopējā nozares attīstībā.

Plāns paredz veidot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, paplašināt dalītās vākšanas sistēmu, samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī sakārtot citus virzienus, kas ir būtiski posmi aprites ekonomikā un ceļā uz Eiropas Savienības (ES) normu izpildi. Lai arī plāns kopumā vērtējams kā labs, ir daži procesi, kurus būtu vērtīgi plānā iekļaut jau detalizētāk un kuri vismaz pagaidām ir nedaudz atstāti novārtā, piemēram, atkritumu pārstrāde un pārstrādātā materiāla nonākšana atkārtotā tirgus apritē.

Lai sāktu runāt par jauno plānu, vispareizāk būtu izvērtēt, kā ir izdevies īstenot iepriekšējo. Atkritumu apsaimniekošanā viena no svarīgākajām niansēm ir infrastruktūras pieejamība, un Latvijai diemžēl līdz šim nav izdevies realizēt plānveidīgu pieeju tās attīstībā. Kopumā vērtējot, no iepriekš izvirzītajiem plāniem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidošanu ir īstenoti apmēram 60 %. Tostarp ne pārāk veiksmīgi ir izdevies ieviest ES direktīvu prasības mūsu nacionālajā likumdošanā. Būtu nepareizi teikt, ka Latvija ir sēdējusi, rokas klēpī salikusi, tomēr svarīgi virzieni ir palikuši neattīstīti, “aptaustīti” tikai virspusēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tradicionālajai atkritumu apsaimniekošanai ir pienākušas beigas

SIA Pilsētvides serviss valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai poligoni nākotnē tiešām nodarbosies ar atkritumu pārstrādi?

Jānis Aizbalts, SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs, 03.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanā Latvijā turpmāk paredzēta virkne pārmaiņu. Viena no tām ir administratīvā un praktiskā atkritumu apsaimniekošanas reģionu centralizācija - tuvākajā laikā no pašreizējiem desmit centriem apvienošanas kārtībā plāno atstāt piecus.

Tas ir atbalstāmi un piemēroti Latvijas apjomiem, jo mazi reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri nekad nebūs pie mums ekonomiski izdevīgi. Tomēr plānotās izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā rada būtiskus riskus attiecībā uz efektīvu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu un atkritumu apstrādes un pārstrādes darbību īstenošanu.

Paredzēts, ka jau drīzumā poligonu pārziņā līdz ar līdzšinējiem atkritumiem varētu nonākt arī viss iepakojums un jebkuri citi šķirotie materiāli, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem rodas un ko pašreiz lielākoties apsaimnieko privātā sektora dalībnieki. Tomēr līdz šim Konkurences padome šajā nozarē skaidri un gaiši noteikusi, ka konkurences samazināšanās nav pieļaujama, kas nozīmē – valsts un pašvaldību loma atkritumu apsaimniekošanā ir dot vadlīnijas, ievērot vides un zaļā kursa apņemšanās Eiropas Savienības ietvaros, pārraudzīt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti iedzīvotājiem un koordinēt tos, kas veic atkritumu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir izsludinājis jaunu atklātu konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, vienlaikus plānojot sarunu procedūru pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līdz tā beigām, informēja Rīgas domē.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe apliecināja, ka konkurss ir izsludināts, ņemot vērā spēkā esošos saistošos noteikumus. Iepriekš vēstīts, ka jaunos noteikumus, kas tostarp paredz vietvarā atkritumu apsaimniekošanu dalīt četrās zonās, neapstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Piņķe arī apstiprināja, ka izsludinātais iepirkums paredz trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas un viens piegādātājs varēs iegūt tiesības sniegt pakalpojumu tikai vienā zonā.

Kā informēja domē, konkurss izsludināts uz septiņiem gadiem no līguma spēkā stāšanās brīža vai līdz Konkurences padomes galīgajam lēmumam, ja tiks atzīts, ka noslēgtais šī gada 14.jūnija koncesijas līgums ar AS "Tīrīga" ir spēkā esošs un uzņēmums ir tiesīgs turpināt līguma slēgšanu ar iedzīvotājiem un sākt pakalpojuma sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar pašvaldību uzņēmumu SIA ZAAO un Vides pakalpojumu uzņēmumu Clean R šī gada 7. aprīlī rīko ikgadējo konferenci Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pārvaldība ir viens no būtiskākajiem jautājumiem ES un Latvijas tiesiskajā regulējumā un politikas plānošanā. Jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem (2021.-2028. gadam) paredz paplašināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu un īstenot aprites ekonomikas principus, lai būtiski palielinātu atkritumu pārstrādi un samazinātu apglabājamo atkritumu apjomus.

Plāns paredz līdz 2021.gada maijam noteikt jauno atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas, lai reģionu pašvaldībās līdz 2022.gada beigām kopīgi izstrādātu reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus. Drīzumā stāsies spēkā vairākas ES prasības un normas, kā rezultātā paredzamas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā Latvijā. Būs jāmaina iedzīvotāju domāšanas veids un paradumi. Kā tiks īstenotas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un kādi ir atkritumu plāna sasniedzamie rezultāti tuvākajos gados?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa Covid-19 straujā izplatība un tās ierobežošanai izsludinātais ārkārtas stāvoklis Latvijā un citās pasaules valstīs radījis papildu izaicinājumus arī atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas nozarē. Daļā Latvijas reģionālo poligonu atkritumu šķirošana pirms to noglabāšanas poligonā tiek veikta manuāli, tāpēc vēl vairāk aktualizējušies jautājumi par darbaspēka pieejamību un gatavību šo procesu nodrošināt.

Savukārt ražotāju atbildības sistēmām (RAS), samazinoties dalīti savāktu un sašķirotu atkritumu apjomam, kā arī iespējām tos pārstrādāt, būs grūtības izpildīt normatīvajos aktos noteiktās saistības pret valsti.

Atsevišķos reģionālajos poligonos ir radušās grūtības nokomplektēt maiņas ar darbaspēku, jo bailēs inficēties ar vīrusu darbinieki izvēlas izvairīties no darba pienākumu izpildes. Turklāt drošības aizsarglīdzekļu pieejamība šobrīd tirgū ir ievērojami sarukusi un to cenas augušas. Visi nozares uzņēmumi, apzinoties situācijas nopietnību un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nepārtrauktības nozīmi, ir ieviesuši stingrus piesardzības pasākumus, lai, cik iespējams, pasargātu savus darbiniekus. "Taču diemžēl šobrīd vērojams, ka valsts līmenī netiek pienācīgā līmenī novērtēti riski, ko varētu radīt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamības pārtraukumi Covid-19 izplatības dēļ," norāda Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirektors Armands Nikolajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai nākamajos gados būs jāsasniedz vairāki nozīmīgi mērķi, kas radīs izaicinājumus visām iesaistītajām pusēm, taču nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas nākotnē var radīt nozīmīgas izmaksas iedzīvotājiem, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Atkritumu apsaimniekošana – 2019 atzina nozares eksperti.

Eiropas Savienība tuvākajiem gadiem noteikusi ambiciozus mērķus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Tā, sākot no 2020. gada, pakāpeniski jāīsteno pasākumi, lai līdz 2035. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjoms sasniegtu vismaz 65% pēc masas, par mērķiem informēja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Tas ietver plānu līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55% pēc masas, bet līdz 2030.gadam – vismaz līdz 60%. «Protams, katrs nākamais procents pārstrādei un reģenerācijai ir sarežģīts – gan savākšanas, gan apsaimniekošanas ziņā, tāpēc būtiski domāt par preču ražošanas procesu, lai samazinātu atkritumu un palielinātu atkārtoti izmantojamo materiālu apjomu,» uzsvēra eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu poligona Getliņi apsaimniekotājs SIA Getliņi EKO ir noslēdzis Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis CREB Rīga, informē Getliņi EKO pārstāve Linda Vītola-Barānova.

Piedāvājumus procedūras 2. kārtā iesniedza divas kandidātu apvienības: sadzīves atkritumu pakalpojumu sniedzēju SIA Clean R un SIA ECO Baltia vide izveidotā kapitālsabiedrība CREB Rīga, un SIA Pilsētvides serviss un SIA Lautus izveidotā personu apvienība Pilsētvides serviss un Lautus. Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam, konkursa uzvarētājs veidos kopuzņēmumu ar SIA Getliņi EKO, lai nodrošinātu Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus.

Projekta īstenošanas ietvaros paredzēta šādu aktivitāšu īstenošana:

• 12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumu ierīkošana;

• Transportlīdzekļu parka nomaiņa un regulāra atjaunošana, nodrošinot, ka visā līguma darbības laikā tiek izmantoti transportlīdzekļi, kas nav vecāki par 8 gadiem;

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas

LETA, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Sarunu procedūrā pieteikušies bija trīs no līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekotājiem - SIA «Clean R», «Eco Baltia vide» un «Lautus». Pirmie divi uzņēmumi līdz šim apsaimniekoja jau aptuveni 88% Rīgas teritorijas, savukārt «Lautus» - aptuveni 8%. Tas nozīmē, ka sarunu procedūrā «jāsadala» bija aptuveni 4%, kurus līdz šim apsaimniekoja SIA «Pilsētvides serviss». Pārsvarā «Pilsētvides serviss» apsaimniekojis kapsētas un privātmājas.

Pēc mēra teiktā, 96% iedzīvotāju, kuriem nemainās līdzšinējie atkritumu apsaimniekotāji, nekas nav jādara un jauni līgumi nav jāpārslēdz. Visiem šiem iedzīvotājiem paliek līdzšinējie tarifi un nekādas citas izmaiņas nav gaidāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem, kas stājās spēkā 2021. gadā, iekļaujot starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktās saistības un mērķus, paredz ne tikai nozīmīgas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā, šķirošanā un pārstrādē, bet arī uz aprites ekonomiku orientētu sabiedrības domāšanas, attieksmes un paradumu maiņu.

Lai arī aizvien lielāka daļa Latvijas sabiedrības aktīvi iesaistās atkritumu šķirošanā un rūpīgi piedomā pie saviem ikdienas pirkumiem, nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums palielinās, līdz ar to, 2035. gada mērķu sasniegšana varētu būt nopietns izaicinājums.

Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu 

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus,...

Ar mērķi rast risinājumus atkritumu nozares transformācijai virzībai uz sabiedrībai saprotamu, ērtu un izskaidrotu nepieciešamību šķirot atkritumus, konferences “Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu” saturs ir orientēts uz diviem faktoriem, kas ir noteicošie, lai sekmētu straujākas izmaiņas sabiedrības paradumu maiņā:

  • integrēta, ekonomiski pamatota un ilgstpējīga atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā,
  • mērķtiecīga, skaidrojoša un saprotama komunikācija sabiedrības iesaistei rūpēs par apkārtējo vidi.

Tiešraide šeit.

PROGRAMMA

10.00 – 10.05 Priekšvārds, pasākuma moderators Arnis Krauze

10.05 – 10.20 Vai atkritumi pārvēršas tautsaimniecībā pieprasītā resursā?

Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

I DAĻA | ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS UN ŠĶIROŠANAS SISTĒMA LATVIJĀ

10.20 – 10.40 Vai Latvijai ir gatava bio atkritumu šķirošanai?

Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore

10.40 – 11.00 Vai bez atkritumiem kā energoresursa, iespējams sasniegts visas Eiropas un Latvijas nospraustos zaļos mērķus?

Valerijs Stankevičs, SIA “Clean R” izpilddirektors

11.00 – 11.20 Izaicinājumi bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešanai Latvijas reģionos

Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

11.20 – 11.40 Šķirošanas sistēmas attīstība Latvijā – traucējošie faktori un risinājumi

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs

11.40 – 12.00 Jaunā depozīta sistēma kā atkritumu šķirošanas sistēmas sastāvdaļa – izaicinājumi un pirmie rezultāti

Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs

12.00 – 12.40 Diskusija. Šķirošana – veids kā samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu?

Diskusijas dalībnieki:

  • Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore,
  • Ralfs Nemiro, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

12.40 – 13.30 Pusdienu pārtraukums

II DAĻA | ATKRITUMU ŠĶIROŠANA UN PĀRSTRĀDE RESURSU ATGŪŠANAI

13.30 – 13.50 Vairāk šķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu. Sabiedrības vēlmēs balstītas šķirošanas sistēma

Liene Rumpane, SIA “Clean R” Ilgtspējas projektu vadītāja

13.50 – 14.10 Tekstilizstrādājumu savākšana no 2023. gada – risinājumi un ražotāju iesaiste

Kaspars Zakulis, AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors

14.10 – 14.30 Sadzīves bīstamo atkritumu savākšana no 2025. gada – tālāka pārstrāde

Jānis Vilgerts, AS “BAO” Padomes priekšsēdētājs (aicināts, dalība tiek saskaņota)

14.30 – 14.50 No atkritumiem ražots kurināmais – priekšrocības un izaicinājumi

Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore

14.50 – 15.10 Atkritumu izmantošana siltumapgādē dabasgāzes īpatsvara samazināšanai

Līga Šmite, SIA “Getliņi EKO” Vides un attīstības pārvaldes vadītāja, Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors

15.10 – 15.50 Diskusija. Atkritumi kā fosilo resursu aizstājējs enerģijas un siltumapgādē

Diskusijas dalībnieki:

  • Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors
  • Andris Vanags, SIA “GREN Latvija” valdes priekšsēdētājs

15.50 – 16.00 Noslēgums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Getliņi EKO” no 7. janvāra uzsāk bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes kompleksa patstāvīgu apsaimniekošanu un uzturēšanu. Komplekss ir lielākais šāda veida atkritumu pārstrādes objekts Baltijas valstīs.

Plānots, ka kompleksā tiks pārstrādātas 125 000 tonnas bioloģisko atkritumu gadā, kā rezultātā tiks saražotas līdz 100 000 tonnām komposta.

Projekta kopējās izmaksas ir 39,22 milj. ero (bez PVN), t.sk. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalsts 29,55 milj. eiro apmērā.

“Bioloģisko atkritumu pārstrādes kompleksa pārņemšana no būvniekiem ir nozīmīgs pieturas punkts, turpinot uzsākto virzību uz to, lai Latvijā realizētu pasaulē modernākās atkritumu apsaimniekošanas metodes. Bioloģisko atkritumu pārstrāde fermentācijas tuneļos ļauj iegūt tehnisko kompostu un biogāzi, kas tiek izmantota Getliņu energoblokā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. Nepilnu deviņu mēnešu laikā kopš objekta nodošanas ekspluatācijā, esam pārliecinājušies, ka komplekss ilgtermiņā sekmēs aprites ekonomiku. Tāpat paredzams, ka tuvākajā laikā bioloģisko atkritumu šķirošana mūsu ikdienā kļūs par tādu pašu ieradumu kā stikla, plastmasas un papīra šķirošana”, atzīst SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ventspilī investēs 21,9 miljonus eiro atkritumu pārstrādei elektroenerģijā un siltumā

Db.lv, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 8,7 miljonu eiro apmērā no atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtu izbūvei Ventspilī. Projekta kopējās izmaksas ir 21,9 miljoni eiro.

Tas ir pirmais šāda veida vides projekts Latvijā un vienīgais, kas ir atbalstīts 2014. – 2020. gada plānošanas periodā ES fondu atbalsta programmu ietvaros. To īstenos pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts.

Projekts paredz no nešķirotiem sadzīves atkritumiem sagatavota kurināmā sadedzināšanu ar enerģijas atguvi, nodrošinot atkritumos esošu energoresursu atgriešanu tautsaimniecībā kā siltumenerģiju un elektroenerģiju un apglabājamā atkritumu apjoma samazināšanu.

“Projekts ir nozīmīgs ne tikai Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģiona ietvaros, bet arī blakus esošajiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem un nozarei kopumā. Pēdējo 3 gadu laikā, cieši sadarbojoties ar Ventspils pilsētas pašvaldību, esam gatavojušies atkritumu reģenerācijas iekārtas būvniecībai un koģenerācijas iekārtu uzstādīšanai, lai uzsāktu siltuma un elektroenerģijas ražošanu. Luminor finansējums mums ir būtisks atbalsts, lai projektu īstenotu. Jaunā koģenerācijas stacija ļaus pārtraukt ogļu katla darbību, kurš esošajā katlumājā daļēji nodrošina siltuma un tehnoloģiskā tvaika ražošanu, tādējādi pilnībā atsakoties no fosilā kurināmā izmantošanas Ventspilī, kā arī samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu,” stāsta SIA Ventspils labiekārtošanas kombināta valdes priekšsēdētājs Gaitis Celms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīgā top Eiropas prasībām atbilstoša atkritumu šķirošanas sistēma

Evija Pinķe, Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece, 11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd atkritumu apsaimniekošanā Rīga tiek galā ar pamatuzdevumu – izvest atkritumus, tomēr ar atkritumu apjomu samazināšanu un šķirošanu pagaidām vēl esam pagājušajā gadsimtā.

Rīgu raksturo ierobežotas dalītās vākšanas iespējas, atkritumu izvešanas automašīnas, kuru darba mūžs tuvojas izskaņai. Apdraudēta ir arī Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto vides mērķu sasniegšana – ja Rīgā netiks ieviesta atbilstoša šķirošanas infrastruktūra, Latvija nespēs panākt, ka 2020.gadā tiks pārstrādāti 50% sadzīves atkritumu, un jau 2035.gadā sasniegt situāciju, kad poligonos tiek noglabāti ne vairāk kā 10% no sadzīves atkritumiem.

Tāpēc Rīga jau vairākus gadus strādā pie atkritumu saimniecības modernizācijas projekta – šobrīd darbs ir finiša taisnē. Rīgas mērķi, plānojot atkritumu saimniecības modernizāciju, bija iegūt zemāko iespējamo cenu par kvalitatīvu un modernu pakalpojumu, vienlaicīgi netērējot pašvaldības līdzekļus sistēmas ieviešanai, un nodrošināt, lai visā Rīgas teritorijā būtu viena cena visiem iedzīvotājiem, pa vienu ielu kursētu viens atkritumu apsaimniekošanas auto, mazinot sastrēgumus, troksni un CO2 izmešu daudzumu, un lai iedzīvotājiem būtu plašas šķirošanas iespējas. Pirms pieņemt lēmumu par optimālā apsaimniekošanas modeļa izvēli, tika veikts detalizēts, neatkarīgs pētījums. Šis pētījums arī bija pamats publiskās un privātās partnerības izvēlei, ko apstiprināja gan Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), gan Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024.gada 1.janvāra par teju 16% pieaugs Dabas resursu nodokļu (DRN) likme sadzīves atkritumu apglabāšanai - līdzšinējo 95 eiro par tonnu vietā būs jāmaksā 110 eiro - un tas visvairāk ietekmēs tos, kuri atkritumus nešķiro, informē Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs.

DRN, kas saistīts ar nešķiroto sadzīves atkritumu apglabāšanu, tiek pārskatīts un pakāpeniski paaugstināts jau kopš 2021.gada. Turklāt paredzēts, ka šīs likmes paaugstināšana notiks arī 2025. un 2026.gadā, ik gadus to paaugstinot par 10 eiro tonnā.

A.Nikolajevs uzsver, ka šī DRN likme lielā mērā ir politikas instruments, lai stimulētu atkritumu šķirošanu visā Latvijas sabiedrībā, jo šķirotā iepakojuma (plastmasas, papīra un stikla) apsaimniekošana ir un būs bez maksas, savukārt bioloģiski norādāmo jeb BIO atkritumu izvešana no 2024.gada kļūs ievērojami lētāka.

"Tās izmaiņas ir pakārtotas Latvijas vides politikai un Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķiem, to vēstījums ir diezgan tiešs - tiem, kuri nešķiro, atkritumu apsaimniekošana kļūs aizvien dārgāka. Kurpretim savus rēķinus var mazināt šķirojot, jo gan dalīti šķiroto iepakojumu, gan stiklu atkritumu apsaimniekotāji izved lētāk nekā sadzīves atkritumus, BIO šobrīd izved par 20% lētāk nekā nešķirotos sadzīves atkritumu, bet nākamgad šīs izmaksas vēl samazināsies," skaidroja A.Nikolajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnīga atkritumu sašķirošana ir utopija, un sava mūža laikā diez vai to piedzīvosim, tā intervijā DB norāda atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics.

Šogad aprit 75 gadi, kopš dibināts uzņēmums, runājot pat plāniem un mērķiem, G. Levics atzīmē, ka tie ir gana lieli, tomēr pagaidām visas ieceres vēl neatklāj. Viņš uzsver, ka turpmākie gadi atkritumu apsaimniekošanas nozarei būs izaicinoši, ņemot vērā Eiropas nostāju attiecībā uz atkritumu šķirošanu un apglabāšanu. Jāatgādina, ka līdz 2025. gadam vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu būtu jāpārstrādā. Līdz 2030. gadam mērķrādītājs pieaugs līdz 60%, bet līdz 2035. gadam – līdz 65%. Līdz 2025. gadam ir arī jānodrošina atsevišķa tekstilizstrādājumu un bīstamo atkritumu savākšana no mājsaimniecībām, bet līdz 2024. gadam – arī bioloģiski noārdāmu atkritumu atsevišķa savākšana vai kompostēšana mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Tiešsaistes konference "Atkritumu Apsaimniekošana 2020"

Dienas Bizness, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 2020. gadā Latvijā tiks pieņemts jauns Atkritumu apsaimniekošanas plāns nākamajiem astoņiem gadiem, ko tas paredz un kam gatavoties?

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Clean R un Eco Baltia rīko ikgadējo konferenci “Atkritumu apsaimniekošana 2020”.

Tāpat drīzumā stāsies spēkā vairākas ES prasības un normas, kuras jāpārņem mūsu normatīvajos aktos, kā rezultātā paredzamas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā Latvijā un būs jāmaina iedzīvotāju domāšanas veids un paradumi. Cik gatavi esam pārmaiņām un jauniem izaicinājumiem ar ko saskaramies arī saistībā ar Covid-19 pandēmiju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki, ilgstoši dzīvojot lineārā ekonomikā, pieraduši saražot un izmest, un daudz nedomāt, kas notiek pēc tam. Tādēļ, runājot par mērķiem atkritumu nozarē, visas aktivitātes patlaban veidotas un politika balstīta uz šo aspektu, Izdevniecības «Dienas bizness» sadarbībā ar «Clean R» un «Eco Baltia grupa» organizētajā konferencē «Atkritumu apsaimniekošana – 2019» sacīja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Cilvēku skaits aug, planēta lielāka nekļūst, tādēļ jādomā, ko darīt ar neatjaunojamiem resursiem. Rezultātā pasaule virzās uz aprites ekonomikas modeli, kas faktiski nosaka, ka maksimāli ilgi resursus atstājam apritē. Tādēļ jādomā, kā samazināt atkritumu apjomu, ko radām, un jāskatās, kā lietojam lietas, vai tās var labot vai atjaunot. Ja tas nav iespējams, jāizvērtē, cik daudz būs vietas, kur glabāt šos atkritumus.

Jāanalizē ne tikai izejmateriāli un loģistikas ķēdes, bet arī tas, kā katrs cilvēks iepērkas – gudri vai vieglprātīgi. Izejot no šī faktora, ES noteikusi stingrus mērķus nākamajiem gadiem, viņa uzsvēra.

Pēc 2020.gada ik pa pieciem gadiem ir jāizpilda jaunas prasības, lai pakāpeniski nonāktu līdz tam, ka 2035.gadā tiek pārstrādāti vismaz 65% sadzīves atkritumu apjoma, ko radām. 2020.gadā šis apjoms ir 50%. Tā kā ar katru procentu gan savākt, gan apsaimniekot atkritumus kļūst grūtāk, aizvien vairāk jādomā par to, kādas preces tiek ražotas un kā tās tiek izmantotas.

Komentāri

Pievienot komentāru