Nekustamais īpašums

Šīns: Krīze ir beigusies un ir sācies jauns posms nekustamā īpašuma tirgus attīstībā

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 15.12.2016

Jaunākais izdevums

Krīze ir beigusies un ir sācies jauns posms tirgus attīstībā, komentējot situāciju šogad nekustamā īpašuma tirgū, uzsvēra Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

«Šobrīd ir jāgatavojās jauniem izaicinājumiem, kas vairāk raksturīgi jaunam posmam nekustamo īpašumu tirgus attīstībā,» akcentē E. Šīns.

Latio norāda, ka tuvojas brīdis, kad bankas pabeigs savā īpašumā esošo nekustamo īpašumu portfeļu izpārdošanu, līdz ar to notiks atgriešanās pie tirgum atbilstošām pieprasījuma un piedāvājuma attiecībām, kas beidzot ļaujot runāt par krīzes beigām.

Nekustamo īpašumu kompānija argumentē, ka vietējā pieprasījuma nostiprināšanos vislabāk raksturo jauno dzīvokļu segments, kurā gada laikā vietējā pircēja aktivitāte ir palielinājusies par 43% un ir augstākā pēckrīzes periodā. Latio piebilst, ka liela nozīme ir valsts atbalsta programmai Altum.

Darījumu skaits Rīgas dzīvokļu tirgū šogad audzis par 17%, pauž nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes loceklis Aldis Riekstiņš.

Latio norāda, ka šā brīža tendences ļauj secināt, ka arvien spēcīgāka, bet mēreni augoša vietējā pieprasījuma iespaidā tirgus ir nostājies uz stabilas in ilgtspējīgas attīstības ceļa. A. Riekstiņš uzsver, ka vietējais pircējs beidzot ir kļuvis aktīvs.

«Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, cilvēkiem ir sajūta, ka ekonomika stabilizējas un viņiem ir radusies pārliecība par nākotni, līdz ar to ir lielāka gatavība riskēt ar saviem ieguldījumiem, mainot dzīvesvietu,» viņš piebilst.

Salīdzinājumam – pērn deviņos mēnešos kopējais darījumu skaits Rīgas dzīvokļu tirgū sasniedza 4711, bet šogad pirmajos deviņos mēnešos notikuši 5520 darījumi. 65% no kopējā Rīgas dzīvokļu tirgus veidoja darījumi ar sērijveida dzīvokļiem, bet dzīvokļi jaunajos projektos un centrā attiecīgi 21% un 14%, informē Latio.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem turpmāk būs jāapdrošina savas darbības civiltiesiskā atbildība, informē Ekonomikas ministrija.

2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt, šā gada 29.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. MK apstiprinātie "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi" paredz apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits gadā ir noteikts 50 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti 

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) augustā uzsāka balto karogu akciju, reaģējot uz plānotajām nekustamā īpašuma kadastra vērtību izmaiņām, kas draudēja ar nesamērīgu nodokļa lēcienu. Nozares viedoklis tika sadzirdēts, un, progresējot sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, nekustamā īpašuma attīstītāji, investori un īpašnieki pārtrauc miermīlīgo protesta akciju, noņemot vairāk nekā 100 izkārtos baltos karogus.

NĪAA norāda, ka valdībā, sadarbojoties ar nozares pārstāvjiem, ir sākts aktīvs un mērķtiecīgs darbs pie tā, lai krasas nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas nenotiktu, un Latvijā tiktu nodrošināts konkurētspējīgs nodokļa maksājums.

Ar balto karogu akcijas palīdzību nozares pārstāvji vērsa lēmumpieņēmēju uzmanību uz Valsts zemes dienesta izstrādātās īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodikas nepilnībām un no tās izrietošajām sekām uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem. Lai tuvākajos gados gaidāmās izmaiņas nevis sagrautu Latvijas konkurētspēju nekustamā īpašuma tirgū, bet to veicinātu, šobrīd NĪAA biedri iesaistās divās darba grupās – Finanšu ministrijas darba grupā par nekustamā īpašuma nodokli un Valsts zemes dienesta darba grupā par kadastrālo vērtību vērtēšanas metodiku. Tādējādi nozares pārstāvjiem ir iespēja paust savu viedokli nozares sakārtošanā, lai jaunās kadastra vērtības un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina modelis radītu pozitīvu vidi īpašumu attīstībai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas nekustamo īpašumu tirgus satricinājumu laikā pieaug

Olga Rudzika, nekustamā īpašuma attīstītāja Pro Kapital rīkotājdirektore Latvijā, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nozares attīstībā šis ir interesants laiks, jo visas pazīmes liecina, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu ir beigusies.

Lai gan tai bija un joprojām ir ievērojama ietekme uz pasaules ekonomiku, nekustamā īpašuma nozare no pandēmijas varētu iegūt visvairāk. Ierobežojumu dēļ cilvēki pavadīja mājās vairāk laika nekā jebkad iepriekš, kas rosināja novērtēt savu dzīves vidi un ieguldīt tās kvalitātes uzlabošanā.

Mājokļu nozare ir izturīga pret pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, jo tirgus galvenie dzinējspēki – pieejamība, finansējums un ekspektācijas joprojām ir augstā līmenī. Baltijas galvaspilsētu nekustamā īpašuma tirgus aug, un, pēc analītiķu domām, nav gaidāms, ka šī izaugsme mazināsies. Vismaz ne drīzumā.

2021. gada perspektīvas dod pamatu investoru optimismam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai meklētu risinājumus, kā mazināt ēnu ekonomiku nekustamo īpašumu darījumu jomā un arvien vairāk cilvēku izvēlētos godīgus un legālus darījumus, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, kā arī Valsts ieņēmumu dienestu veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, iekļaujot tajā regulējumu, kas paredz samazināt kapitāla pieauguma likmi līdz 10% un attaisnotajos izdevumos iekļaut arī komisijas maksu par nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem.

LANĪDA nosūtījusi vēstules ar priekšlikumiem gan iepriekš minētajām ministrijām, gan to paspārnē izveidotajām darba grupām.

Kā norāda LANĪDA, tās biedri savā ikdienā pastāvīgi komunicē ar fiziskām personām, nodokļu maksātājiem, un sniedz tiem konsultācijas par ienākuma no nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārdošanas deklarēšanu un nodokļu nomaksu. Ja 10% ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma izīrēšanas gūtajiem ienākumiem klienti uzskata par saprātīgu un godīgu un lielākais vairums to labprātīgi un godprātīgi maksā, tad, uzzinot par kapitāla aktīvu atsavināšanas nodokli 20% apmērā no nekustamā īpašuma pārdošanas un iegādes summas starpības, klienti nereti atceļ vai atliek darījuma noslēgšanu, uzskatot to par nesaprātīgu un negodīgu. Šādus objektus to īpašnieki turpmāk cenšas pārdod pašu spēkiem par samazinātām darījumu cenām vai veic fiktīvus darījumus paziņu vai radinieku starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rosina regulējumu par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības reģistrēšanu un uzraudzību

Lelde Petrāne, 31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai regulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības pietiekamu uzraudzību, Finanšu ministrija ir izstrādājusi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu.

Tā mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, kā arī sekmēt stabilu, drošu un uzticamu nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, skaidro ministrijā.

Par šāda regulējuma nepieciešamību norādot arī starptautiskie eksperti, kas vērtē uzraudzības atbilstību tai piemītošajiem riskiem.

Likumprojekts paredz ierobežot trešo personu piesaisti kā darījumu starpnieku, tas ir, veikt starpniecības pakalpojumus citu personu labā saimnieciskās darbības ietvaros. Savukārt tas neaizliedz fiziskām un juridiskām personām veikt darbības ar tiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Rosinātais regulējums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kuras vēlas sniegt vai sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus par atlīdzību, kas ietver nekustamā īpašuma darījuma piedāvājuma izteikšanu, nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai nepieciešamo sarunu vešanu un dokumentu sagatavošanu. Tāpat arī ietver nekustamā īpašuma darījuma noteikumu sagatavošanu un izskaidrošanu. Nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumi attiecas uz nekustamā īpašuma atsavināšanas, iznomāšanas, izīrēšanas vai citādas nodošanas lietošanā nekustamā īpašuma darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kad burbulis Zviedrijā sprāgs, kreditēšanas prasības kļūs stingrākas

Natālija Poriete, 08.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgū šobrīd ir vērojamas burbulim raksturīgās iezīmes, tomēr, kad tas varētu sprāgt, to mēs nezinām, šādu viedokli intervijā portālam db.lv pauda Danske Bank Baltijas reģiona galvenais ekonomists Rokas Grajauskas.

Ekonomists uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus cenas dažādu faktoru ietekmē var pieaugt ilgu laika posmu. Piemēram, Zviedrijā vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums lielākajās pilsētās, pieaugot imigrācijai no citām valstīm, kā arī iedzīvotājiem no mazpilsētām pārceļoties uz lielajām pilsētām. Tam visam ir ietekme uz pieprasījuma pieaugumu pēc nekustamā īpašuma, saka Grajauskas. Tomēr cik lielā mērā šo cenu burbuli ietekmē spekulatīvi iemesli, un cik – reālais pieprasījuma pieaugums, viņš neņemas prognozēt.

«Jebkurā gadījumā, pēdējos gados nekustamā īpašuma cenas Zviedrijā pieaugušas par 10% un vairāk, kas liek cilvēkiem satraukties, jo mēs ar tādu situāciju ES valstīs, īpaši Baltijas valstīs, esam saskārušies. Ja nekustamā īpašuma cenas sāk pieaugt straujāk nekā algas, kas pieauga tikai par dažiem procentiem, tā ir zīme, ka nekustamā īpašuma tirgū kaut kas iet greizi,» saka ekonomists. Viņš uzskata, ka pastāv risks, ka burbulis faktiski varētu drīzumā plīst, kas savukārt var negatīvi ietekmēt finansiālo situāciju un bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Godīga konkurence un droši darījumi

Aigars Šmits, LANĪDA valdes priekšsēdētājs, 11.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai panāktu, ka pēc iespējas plašāks nekustamā īpašuma darījumu starpnieku loks iekļautos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, apstiprināšanai aktīvi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā".

Šī tiesību akta izstrāde ir vēl viens solis ceļā uz nozares sakārtošanu un regulēšanu. Tā ir nozares mazā, bet nozīmīgā uzvara. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) darbības misija ir godīga konkurence un droši darījumi. LANĪDA iestājas par profesionālu darbību, nodrošinot bāzi un saturu kvalifikācijas celšanai, kā arī sertifikācijai.

Mēs augsti turam ne tikai tiesisku un caurspīdīgu, bet arī ētisku darbību un pušu attiecības. Tāpēc jau kopš pirmās dienas iestājāmies par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra izveidi, kas ļauj īpašuma pircējam pārliecināties gan par starpnieka kvalifikāciju, gan darījumu drošumu.

Spēkā esošais Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums jau ir lēciens ne tikai mūsu profesijas atzīšanā, bet arī sakārtošanā. Tomēr, kā jebkurš tiesību akts, tas nav ideāls. Tāpēc LANĪDA ilgstoši vērsa likumdevēja uzmanību faktam, ka diemžēl, lai pilnībā noregulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra darbību, nepieciešams sankciju mehānisms tiem, kuri joprojām vēlas darboties nekustamo īpašumu darījumu “ēnas zonā”, nevis atklāti, reģistrējoties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FM: Piedāvātā kadastrālo vērtību maiņa neietekmēs NĪN aprēķināšanas kārtību nākamajā gadā

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātā kadastrālo vērtību maiņa neietekmēs nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanas kārtību 2021.gadā, pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā atgādināja, ka Ministru kabinets 2019.gada oktobrī uzdeva TM un FM izstrādāt priekšlikumu, lai jaunās kadastrālās vērtības un izmaiņas NĪN politikā varētu stāties spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

"Ministru kabineta uzdevumi ir doti atbilstoši ministriju kompetencei un paredz to secīgu izpildi tikai pēc TM uzdevuma - jauno kadastrālo vērtību sagatavošanas - izpildes, FM paredzot pienākumu sākt NĪN politikas izstrādi un saskaņošanu, nodrošinot, ka Ministru kabinetā jauns NĪN regulējums tiktu iesniegts 12 mēnešu laikā no prognozēto kadastrālo vērtību publiskošanas dienas," norādīja FM.

Ministrijā norādīja, ka tādējādi Ministru kabinets jau ir paredzējis loģisku pāreju uz jaunajām kadastrālajām vērtībām un jauno NĪN politiku tikai no 2022.gada, ļaujot savlaicīgi un secīgi visiem nodokļu maksātājiem un nodokļa administrācijām iepazīties ar jaunajām kadastrālajām vērtībām un paredzamo nodokļa politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu.

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Solis augšup – spēkā stājas izmaiņas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā

Aigars Šmits, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētājs, 07.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. jūnijā spēkā stājas grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā. Solis augšup nekustamā īpašuma nozares tiesiskuma sakārtošanā, ēnu ekonomikas mazināšanā, nozares reputācijas paaugstināšanā. Diena, kas tiks atzīmēta nekustamo īpašumu nozares vēsturē.

Kas mainīsies?

Kopumā šie grozījumi likumā veicinās nozares caurspīdīgumu un regulējuma ievērošanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības jomā. Ja pašlaik aptuvenas aplēses liecina, ka Ekonomikas ministrijas darījumu starpnieku reģistrā lasāmi ieraksti par aptuveni 50% no nozarē strādājošiem. Tad izmaiņas ir vērstas uz to, lai panāktu, lai šo normu respektē arvien vairāk. Ja nevar ar “burkānu”, tad – ar “pātagu”.

Būtiskākā izmaiņas – turpmāk būs administratīvo atbildība par nereģistrēšanos Ekonomikas ministrijas darījumu starpnieku reģistrā. Fiziskai personai, ja tā sniegs nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, varēs tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods. Maksimālais naudas sods fiziskajai personai, kas sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus bez reģistrācijas, ir līdz 500 eiro, bet juridiskajai personai – līdz tūkstoš sešsimt naudas soda vienībām 8000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja LANĪDA.

Turklāt turpmāk kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts, uzsvēra LANĪDA pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodevuši Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam" atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā "kadastrs.lv".

Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, atgādināja asociācija. LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Twino dibinātājs nekustamajā īpašumā plāno ieguldīt līdz 26 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma TWINO Grupas dibinātājs Armands Broks investējis vairākos vērienīgos nekustamā īpašuma objektos Rīgā, ar mērķi attīstīt augstas kvalitātes mūsdienīgus nekustamā īpašuma projektus mājokļu segmentā.

Kopumā pirmo trīs nekustamā īpašuma objektu attīstībā Rīgā (Kuģu iela, Dainas iela un Valguma iela) plānots ieguldīt līdz pat 26 miljoniem eiro, izveidojot 270 mūsdienīgas sabiedrības prasībām atbilstošus augstas kvalitātes dzīvokļus. Šis ir pirmais investīciju posms, kam jau drīzumā sekos nākamie nekustamā īpašuma iegādes darījumi un attīstības projekti.

Tostarp augustā A.Brokam piederošais uzņēmums izsolē par 2,08 miljoniem eiro iegādājies nekustamā īpašuma objektu Rīgā, Kuģu ielā 13, kas atrodas ekskluzīvā vietā netālu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Četrstāvu ēka, kurai ir arī divi pazemes stāvi, ir būvēta 1910. gadā un sastāv no būves ar kopējo platību 3641,90 m2 un zemesgabala ar platību 0,1189 ha. Minētajā īpašumā plānots ieguldīt investīcijas 5 līdz 6 miljoni eiro apjomā, gada laikā kopš būvniecības darbu uzsākšanas, atjaunojot 48 (1-4 istabu) dzīvokļus un 7 biroja telpas. Paralēli iecerēta arī daudzdzīvokļu ēku būvniecība Rīgā, Dainas ielā, kā arī Valguma ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt

Lelde Petrāne, 20.07.2020

2020.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt arī 2020.gada pirmajā pusē, rāda "Global Property Guide" (GPG) indeksa dati. No Baltijas valstīm vismazākais nekustamā īpašuma cenu pieaugums gada pirmajā ceturksnī vērojams Latvijā, kur tas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija 0,83%.

Pandēmijas izraisītās situācijas dēļ nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā maijā saruka par 43%, un, vērtējot nekustamā īpašuma iegādes un īres cenu attiecību, Rīgā dzīvoklis šobrīd ir mazāk vērtīga investīcija nekā Viļņā un Tallinā, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā - vidēji par 5,52%. Līdzīga situācija bija vērojama arī Igaunijā, kur cenas pirmajā ceturksnī pieauga par 4,32%, bet visstabilākā situācija bija Latvijā, vidējām nekustamā īpašuma cenām pieaugot par 0,83%. Kopumā visstraujāk nekustamā īpašuma cenas saskaņā ar GPG indeksu gada sākumā augušas Portugālē (+16,37%), Vācijā (+12%) un Jaunzēlandē (+10,87%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma attīstītāji aicina jauno valdību uzlabot investīciju vidi nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir nosūtījusi vēstuli jaunās valdības veidotājiem - Ministru prezidenta kandidātam Krišjānim Kariņam un ekonomikas ministra kandidātam Didzim Šmitam -, aicinot uzlabot investīciju vidi nekustamo īpašumu jomā, informē NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas ievērojama Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos, norāda asociācijā.

Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība, nekā Tallinā, un ievērojami mazāka, nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat ievērojama mūsu galvaspilsētas atpalicība biroju pieejamībā, jo kopš krīzes Lietuvā ir uzbūvēti 338 000 m2 jaunu biroju platību, Igaunijā - 316 000 m2 jaunu biroju platību, bet Latvijā - tikai 158 000 m2 jaunu biroju platību (Colliers dati). Ņemot vērā, ka biroju telpas pakalpojumu ekonomikā ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības infrastruktūru, šāda Latvijas atpalicība atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz iespējām piesaisīt starptautiskus uzņēmumus un vietējo uzņēmumu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru