Investori gatavi ieguldīt celulozes rūpnīcas celtniecībā pie Līvāniem vienu miljardu eiro. Šis Latvijā ir trešais celulozes rūpnīcas būves mēģinājums. Taču valdība to neatbalsta, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Arī vēstule, kuru šajā sakarā līvānieši nosūtījuši Ministru prezidentam, palikusi neatbildēta. Līvānu novada zemnieku Pēteri Turkopoli, kurš ir arī privāto mežu īpašnieku sabiedrības Jersika valdes priekšsēdētājs, šāda attieksme tracinot: «Nevajag stiept gumiju, bet tūliņ ķerties pie sagatavošanas darbiem!»

Turkopolis stāstījis, ka investori, kas esot no Saūda Arābijas, gatavi par savu naudu arī tiltu pār Daugavu Līvānos uzbūvēt. Viņi prasot tikai vienu – lai valdība šim projektam dotu zaļo gaismu, citādi varot sanākt tāpat, kā notika pirms gadiem desmit ar skandināviem, kuri vēlējās celt šādu ražotni Ozolsalā, taču beigās saņēma negatīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Šoreiz gan varētu būt citādi, jo celulozes balināšana plānota bez hlora, ar ūdeņradi, kas ir dārgāk, taču videi draudzīgāk.

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts politiskā atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu, savukārt projekta autori domā, ka to pietikšot visiem.

«Ir analizēta celulozes rūpīcai nepieciešamo izejvielu bāze, kas rāda divus secinājumus. Proti, šobrīd Latvijas eksportā ir celulozes izejvielas - papīrmalka un šķelda -, kuru apjoms atbilst iecerētā projekta jaudām, tomēr jārēķinās, ka salīdzinājumā ar a/s Baltic Pulp projektu jau šobrīd ir būtiski mainījies - pieaudzis šīs izejvielas patēriņš Latvijā,» situāciju skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Viņš zina teikt, ka perspektīvā celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu apjomu iegūt būs vēl grūtāk, jo Latvijā līdz ar enerģētikas jauno stratēģiju, kā arī topošo koģenerācijas staciju izveidi šādas koksnes izejvielu pašmāju patēriņš tikai pieaugs.

Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

Somijas celulozes un papīrfabriku strādnieku streika dēļ viens no lielākajiem papīrmalkas un celulozes šķeldas eksportētājiem SIA Stora Enso Mežs uz nenoteiktu laiku apturējis skujkoku papīrmalkas un celulozes šķeldas iepirkšanu Latvijā. «Mums nav citas izejas,» skumji secina SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis. Viņš norāda, ka nav ekonomiski izdevīgi šobrīd pirkt Latvijā skujkoku celulozes šķeldu, pēc kuras Somijā nav pieprasījuma, it īpaši, ja tā siltā laikā ātri pārvēršās par produktu, kura vērtība ir krietni zemāka — kurināmo šķeldu. Savukārt Dienvidzviedrijā janvāra vētras seku likvidācijas rezultātā ik uz soļa ir redzamas lielas papīrmalkas krautuves, līdz ar to šajā valstī izvietotajās celulozes ražotnēs nav iespējams realizēt šobrīd tirgū lieko celulozes šķeldu, norāda V. Freimanis. Faktiski Somijas papīra un celulozes fabriku strādnieku lēmums pagarināt streiku līdz jūnija beigām ir radījis ķēdes reakciju.Tā rezultātā Somijā no šīs nedēļas savu darbību uz laiku esot apturējušas teju vai visas kokzāģētavas, jo tām nav kur likt celulozes šķeldu, kas ir viens no to ieņēmumu un būtiskiem peļņas avotiem. Pēc V. Freimaņa rīcībā esošajām ziņām, tiek prognozēts, ka minētā iemesla dēļ Somijā vien varētu netikt saražoti ap 2 milj. m3 skujkoku zāģmateriālu. V. Freimanis arī atzīst, ka celulozes šķeldas un skujkoku papīrmalkas iepirkšana tiek pārtraukta tikai uz laiku, jo agrāk vai vēlāk Somijas papīrražotāji atsāks darbu. Tiesa, V. Freimanis neprognozēja, kādas varētu būt skujkoku celulozes šķeldas cenas tajā brīdī, kad atkal tiks atsākta šī produkta iepirkšana. Viņš pieļāva, ka līdzīgi varētu rīkoties arī citi celulozes šķeldas iepircēji, jo šo produktu nevar ilgstoši glabāt, lai tas nezaudētu savas kvalitātes īpašības un būtu derīgs celulozes ražošanai.

Vairāki aptaujātie atzina, ka jau bijis gaidāms, ka Latvijā iecerētās celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp lielākais akcionārs Somijas koncerns Metsäliitto uz pāris gadiem nolēmis iesaldēs šo apmēram 900 milj. eiro vērto projektu. Tiesa, celulozēs rūpnīcas projekta iesaldēšana nenozīmē, ka vismaz pagaidām Metsäliitto no šī projekta pilnībā atsakās, tādējādi citam potenciālajam celulozes rūpnīcas būvētājam ir grūti (pēc dažu aptaujātto domām neiespējami) uzsākt sarunas ar Latvijas valdību par šāda projekta realizāciju. Lai arī šis celulozes projekts ir iesladēts, Metsäliitto savu kāju durvīs ir atstājusi, kas traucē citiem investoriem mēģināt realizēt citu celulozes rūpnīcas projektu, uzskata vairāki aptaujātie. Lai arī kopumā tiek norādīts uz celulozes rūpnīcas nepieciešamību Latvijā, kura pārstrādātu kokapstrādes radušās koksnes atliekas – šķeldu, kā arī koksni, kuras kvalitāte neatļauj tai veikt mehānisko apstrādi, tomēr tiek atzīts, ka potenciālo investoru savulaik izvirzītās prasības Latvijas valdībai projekta īstenošanai (valsts mežu nodošanu rūpnīcas pārziņā utt.) bijušas neizdevīgas Latvijai. Latvijā par jaunas celulozes rūpnīcas izveidi tiek runāts jau kopš 1989. gada, tomēr līdz šim tā arī vēl pie jaunas celulozes rūpnīcas Latvija nav tikusi.

Sāktas sarunas par celulozes projekta a/s Baltic Pulp likvidāciju. Pagaidām nedz investora, nedz Latvijas valsts puse nekomentē kuluāros dzirdēto par ļoti iespaidīgām kompensācijām, ko investors varētu prasīt no Latvijas valsts par to, ka nerealizējās 900 milj. eiro projekts.

To sarunā ar Db apstiprināja Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane, vienlaikus uzsverot, "ka šobrīd notiek darbs pie šīs sabiedrības izbeigšanas līgumprojekta izstrādes, jo 67% īpašnieka Metsa-Botnia Ab priekšlikumi par šo jautājumu ir saņemti gan Valsts kancelejā, gan Privatizācijas aģentūrā". Tuvākajā laikā tiks sastādīts konkrēts teksts un tad jautājums tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, kur arī tiks pieņemts galīgais lēmums, skaidro E. Ektermane.

Sīkāk nestāstīs

Viņa norāda, ka visa sīkākā informācija par AS Baltic Pulp darbības izbeigšanu vismaz šobrīd vēl nav izpaužama, tāpēc neko vairāk ne par otra līdzīpašnieka izvirzītajiem nosacījumiem, ne par Latvijas nostāju nevarot pateikt. Tieši minēto iemeslu dēļ viņa arī nekomentēja kuluāros dzirdētās runas par kādām iespaidīgām kompensācijām, ko it kā investors varētu prasīt no Latvijas par to, ka netika realizēts apmēram 900 milj. eiro vērtās celulozes rūpnīcas projekts. E.Ektermane tomēr norādīja, ka Valsts kanceleja šais sarunās rūpējas par to, lai valsts intereses būtu maksimāli aizsargātas un vēlāk nebūtu pārsteigumu par negatīvām sekām budžetam.

Reaģējot uz pēdējās dienās medijos izskanējušo ziņu par jaunu sarunu sākšanu saistībā ar celulozes rūpnīcas iespējamo celtniecību Latvijā, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze izplatījis informāciju, ka Zemkopības ministrija (ZM) neatbalsta šādas aktivitātes: „Šis jautājums nav aktuāls, un Zemkopības ministrija jau iepriekš paudusi savu nostāju – mums nav nepieciešama celulozes rūpnīca, kas vienlaikus ir arī liels drauds Latvijas dabai,” uzsvēra M. Roze. Zemkopības ministrs, komentējot izskanējušo informāciju par sarunu atsākšanos celulozes rūpnīcas sakarā, ir lakonisks: „Par vienu no mūsu panākumiem iepriekšējos četros gados varam uzskatīt celulozes rūpnīcas celtniecības nepieļaušanu. Un mūsu nostāja nav mainījusies arī tagad – mēs esam pret šādu projektu.” Ministrs uzsver, ka ne ministrijā, ne ministrijas pakļautības iestādēs nav apspriesta iespējamība atjaunot sarunas par celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā vai jebkur citur Latvijā. „Mēs neesam par to runājuši un arī negatavojamies to darīt, šis jautājums katrā ziņā nav mūsu dienaskārtībā, ” uzsver ministrs.Zemkopības ministrija jau iepriekš paudusi nostāju, ka celulozes rūpnīcas celtniecība Latvijai nav nepieciešama, turklāt tāda projekta realizācija varētu negatīvi ietekmēt gan dabas aizsardzības situāciju Latvijā, gan negatīvi ietekmētu mežrūpniecības tirgus attīstību. „Mums uz līdzīgiem projektiem jāraugās ilgtermiņā,” uzskata Mārtiņš Roze, „un tas nozīmē, ka varam skaidri pateikt: mēs neatbalstām sarunu atsākšanu par celulozes rūpnīcas celtniecību.”, norādīts Zemkopības ministrijas informācijā.

Finanšu ministrs Artis Kampars šaubās par iespējām Latvijā attīstīt celulozes rūpnīcu, norādot uz «ļoti nopietnām» vides prasībām un valsts resursu pieejamību tik lielam projektam.

Intervijā Latvijas Radio ministrs norāda, ka ir vēl viens būtisks iemesls, lai šaubītos par šāda projekta realizāciju, proti, tendences, ka šāda veida celulozes rūpnīcas patlaban pārvietojas no Eiropas uz Dienvidameriku, kur koksnes resurss ir daudz ātrāk augošs un ražošanas izmaksas ir zemākas nekā Eiropā.

A. Kampars skaidro, ka šādas rūpnīcas realizācijas iespējas tiks analizētas, taču, balstoties uz ekspertu izteikumiem, šādas celulozes rūpnīcas attīstības nepieciešamība patlaban esot ļoti grūti pamatojama.

Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome uzdevusi LIAA un Zemkopības ministrijai veikt analīzi par celulozes ražošanai nepieciešamo resursu pieejamību, kā arī apkopot ekspertu viedokļus un sagatavot priekšlikumu par priekšizpētes veikšanu, šodien vēsta Dienas bizness.

Atbalsts vēja enerģijas ražotņu celšanai Latvijā pērn pieaudzis līdz 81,9% pretēji 77,2% gadu iepriekš, bet jaunu enerģijas ražotņu vidū kopumā visaugstāko atbalstu Latvijas iedzīvotāji pauž saules enerģijas attīstībai – to atbalstītu 84,8% iedzīvotāju, kas ir gandrīz tikpat, cik 2018. gadā (85,2%), liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauja.

Vēja enerģijas asociācijas uzdevumā veiktais SKDS pētījums kopumā parāda, ka Latvijā pieaug atbalsts pakāpeniskai pārejai uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu – 2019. gada nogalē šādu parēju atbalstīja 77,1% pretēji 74,3% gadu iepriekš.

"SKDS pētījums skaidri iezīmē, ka arvien lielāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu visvairāk atbalsta jauni cilvēki. Piemēram, vecumā līdz 24 gadiem to atbalsta 85% iedzīvotāju, bet vecuma grupā līdz 34 gadiem šādu atbalstu pauž pat vēl vairāk cilvēku – 87%. Interesanti, ka iedzīvotāju atbalstam nav būtisku atšķirību pilsētu vai reģionu griezumā – tas ir gandrīz līdzīgi augsts neatkarīgi no dzīvesvietas. Mūsuprāt, šie dati pārliecinoši parāda, ka Latvijā ir un būs pieprasījums pēc Latvijas elektroenerģijas nozares transformācijas arvien ilgtspējīgākas ražošanas virzienā," saka Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Oy Metsä-Botnia Ab iesniegusi Latvijas valdībai ierosinājumu likvidēt a/s Baltic Pulp un izbeigt iesaldēto celulozes rūpnīcas projektu. Pirms vairākiem gadiem izstrādātais celulozes rūpnīcas koncepts vairs neesot konkurētspējīgs, Db.lv informēja Oy Metsä-Botnia Ab direktors Jukka Laitinens.

A/s Baltic Pulp īpašnieki ir Latvijas valsts (33%) un Oy Metsä-Botnia Ab (67%). Baltic Pulp uzdevums bija izpētīt iespējas būvēt Latvijā celulozes rūpnīcu, kas gadā saražotu 600 000 tonnu produkcijas un kuras izmaksas būtu apmēram 900 miljoni eiro.

A/s Baltic Pulp tika izveidota 2000. gadā, un tās īpašnieki bija Metsäliitto, Södra Skogsägarna un Latvijas valsts. 2005. gadā kompānija tika nodota Oy Metsä-Botnia Ab īpašumā.

Oy Metsä-Botnia Ab ir otrs lielākais celulozes ražotājs Eiropā. Tā ikgadējais produkcijas apjoms ir 2,7 miljoni tonnu celulozes, un visas piecas Botnia celulozes rūpnīcas atrodas Somijā. Botnia pašlaik būvē miljona tonnu jaudas eikaliptu celulozes rūpnīcu Urugvajā. Krievijā kompānija 2006. gadā beigusi zāģētavas celtniecību. Botnia īpašnieki ir Metsäliitto Group (53%) un UPM-Kymmene Corporation (47%).

Patlaban tiek meklēti investori naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Daugavpils novadā un risināti ar izejvielu piegādi ražotnei saistītie jautājumi, aģentūru LETA informēja SIA Euro Oil Refinery valdes loceklis Igors Jemeļjanovs.

Tā kā naftas pārstrādes uzņēmuma būvniecība ir sarežģīts un dārgs process, investoru piesaiste un izejvielu piegādes jautājumi ir komplicēti un to risināšana prasa daudz laika. Patlaban no pašvaldības un Vides pārraudzības valsts biroja ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas rūpnīcas būvniecībai un tiek vērtēti vairāki ražotnes izveidei nepieciešamā finansējuma piesaistes varianti, skaidroja Jemeļjanovs.

SIA Euro Oil Refinery naftas pārstrādes rūpnīcas ar jaudu 7,875 miljoni tonnu gadā būvniecības un ekspluatācijas Laucesas pagastā ideju Daugavpils novada dome atbalstījusi 2009.gada oktobrī. Lēmums pieņemts, balstoties uz Vides pārraudzības valsts biroja iesniegto ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.

Stendāles celulozes rūpnīca (Vācijā) savā pirmajā darbības gadā ir ievērojusi stingrākus integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles nosacījumus, nekā tos pieprasa starptautiskā organizācija HELCOM. Stendāles rūpnīcai uzlikts par pienākumu gādāt, lai emisiju vidējās vērtības nepārsniegtu attiecīgā intervāla apakšējās robežas, skaidro Latvijas Papīra ražotāju asociācijas pārstāvis Eiropas celulozes un papīra rūpniecības inženieru asociācijā (EUCEPA) Arnis Treimanis. Viņš norāda, ka Stendāles rūpnīca ievērojusi visus Eiropas integrētās piesārņojuma novēršanas un kontroles (IPPC) nosacījumus, kas, atšķirībā no līdzšinējām HELCOM rekomendācijām, dod emisijas limitu noteiktā intervālā. Piemēram, ja IPPC paredz, ka celulozes rūpnīcas notekūdeņos ķīmiskajam skābekļa patēriņam jābūt 8—23 kg uz 1 tonnu celulozes, tad Stendāles ražotnei šis limits ir tikai 8 kg/t, nevis 15 vai 20 kg/t, norāda A. Treimanis. Arī hlora savienojumu AOX emisija ir stingri ierobežota, kaut arī rūpnīca izmanto celulozes balināšanas tehnoloģijas ar hlora dioksīdu (tā dēvētā ECF tehnoloģija). Turklāt, pēc rūpnīcas pārstāvju sacītā, tajā ir uzstādītas celulozes balināšanas iekārtas, gan ECF, gan arī TCF (bez hlora savienojumu izmantošanas) tehnoloģijām. Konkrētā tehnoloģiju izvēle esot atkarīga no tirgus pieprasījuma un vides inspekcijas lēmuma, norāda A. Treimanis. Viņš arī uzsver, ka jāatšķir potenciālo jaunu rūpnīcu investoru pieteikumi (piemēram, Metsäliitto solītās piesārņojuma robežvērtības Ozolsalas projekta gadījumā) no vietējo vides institūciju noteiktajām robežvērtībām un normatīviem. Pēdējie parasti esot stingrāki un detalizētāki.

Šā gada augustā atbalsts Latvijas pārejai no lata uz eiro sasniedzis rekordzemu līmeni – kopumā to atbalstījuši tikai 13% iedzīvotāju, liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Atbalsts eiro ieviešanai ir zemākais kopš 2004. gada, kad pētījumu centrs SKDS uzsācis mērīt iedzīvotāju attieksmi šajā jautājumā.

Saskaņā ar aptaujas datiem pilnībā pāreju uz eiro augustā atbalstīja tikai trīs procenti iedzīvotāju. Savukārt 10% to vērtējuši kā drīzāk atbalstāmu.

Pāreju no lata uz eiro augustā neatbalstīja 59% iedzīvotāju. No tiem 36% to nemaz neatbalsta, bet 24% - drīzāk neatbalsta. Neitrālu attieksmi pret šo jautājumu izvēlējušies paust 20% iedzīvotāju.

Tas liecinot, ka viņiem, iespējams, ir pieņemams jebkurš no šiem iespējamiem iznākumiem, norāda SKDS.

Biežāk nekā caurmērā pārēju no latiem uz eiro atbalstījuši gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji (vecuma grupa no 18 līdz 24 gadiem – 18%), iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (18%), kā arī Latgalē dzīvojošie (19%).

Pēdējā gada laikā papīrmalkas cenas ir būtiski kāpušas valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži apaļo kokmateriālu izsolēs, kam ir vairāki iemesli, kuru cēloņi meklējami celulozes rūpnīcu mītnes valstīs. 2005. gada I pusgada un šā gada II pusgada valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži apaļo kokmateriālu izsoļu rezultāti rāda, ka apses papīrmalkas cena pieaugusi par 33 %, bērza — par 29.5 %, skujkou kopumā — par 20 % un egles — par 16.7 %. «Šāds cenu kāpums ir vairāku faktoru savstarpējās mijiedarbības rezultāts,» secina valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «Apaļkoksnes piegādes» direktors Andris Balodis. Viņš atzīst, ka gada visbūtiskākais vidējās svērtās cenas pieaugums ir egles papīrmalkai no 18.32 Ls/m3 šā gada I pusgada izsolē līdz 24.13 Ls/m3 II pusgadā un 2005. gada I pusgadā jau sasniedz 28.17 Ls/m3 — pieaugums 53.8 % apmērā, vēl iesapidīgāks kāpums ir bērza papīrmalkai — par 63.2 %, nedaudz mazāks ir aspes papīrmalkai — par 50.8 %. Viens no iemesliem, pēc A. Baloža teiktā, ir celulozes cenu kāpums pasaules tirgū, kas sev līdzi velk arī pieprasījumu pēc celulozes izejvielas — papīrmalkas (arī šķeldas) , proti, pēc egles papīrmalkas un tās iegādes cenām. Kā vēl viens būtisks faktors papīrmalkas cenas kāpumā tiek minēts jaunu konkurentu piedalīšanās papīrmalkas izsolē — SIA Nela Wood, SIA Sodra Latvia, UPM – Kymmene Forest. A. Balodis arī neizslēdz iespēju, ka Skandināvijā ir palielinājušās celulozes ražotņu jaudas, kuru noslogošanai ir vajadzīga papīrmalka, kā arī citi faktori, piemēram, kādas problēmas ar papīrmalkas piegādēm no koksnes resursiem bagātās Krievijas vai arī papīrmalkas piegāžu samazināšanās kādu iemeslu dēļ pašās celulozes ražotņu mītnes zemēs. Turklāt pašlaik vairākās valstīs, arī Latvijā, zāģē apaļkoksni, sākot ar 8 cm diametru, tādējādi šādas sīkkoksnes pārstrādātāji konkurē ar celulozes ražotājiem apaļkoksnes iepirkšanā, un papīrmalkas pircēji spiesti maksāt vairāk.

Kokapstrādes SIA Komiss darbību pērn ietekmēja janvāra vētra Latvijā un Zviedrijā, kā arī tās atbalsts koksnes izstrādājumu noieta tirgos un arī Skandināvijas celulozes un papīrfabriku streiks. Neraugoties uz to, ka vētra bija 2005. gada janvāra sākumā, tomēr janvārī — februārī skujkoku zāģbaļku cenas nekritās un tikai martā šīs cenas būtiski kritās, atceras SIA Komiss īpašnieks un prezidents Nikolajs Perlovskis. Viņš norāda, ka savukārt pagājušā gada rudenī baļķu cenas atkal atgriezās bijušajos augstumos. Turklāt no vētrā cietušās koksnes iegūtie zāģbaļķi nebija piemēroti daudzu konstrukciju materiāla sortimentu ražošanai, kas samazināja ne tikai uzņēmuma ienākumus, bet arī peļņu, skaidro N. Perlovskis. «Konstrukciju materiālu ražošanai egles zāģbaļķus nācās vairāk iepirkt no vētrā daudz mazāk cietušās Vidzemes, kā arī Krievijas,» uzsver N. Perlovskis. Viņaprāt, ja Latvijai būtu labākas attiecības ar Krieviju, tad no šīs mežiem bagātās valsts varētu importēt vēl vairāk Latvijas kokrūpniekiem tik ļoti nepieciešamo koksnes resursu. Turklāt vairāki ārvalstu koksnes izstrādājumu pircēji vētras dēļ samazināja iepirkuma cenas, kas atkal mazināja ienākumus. Savukārt papildu triecienu radīja celulozes ražotāju streiks Somijā, jo celulozes šķeldas iepircēji no pagājušā gada maija nogales līdz pat septembrim faktiski bija pārtraukuši iepirkt šo produktu. Tāpēc lielu daudzumu celulozes šķeldas Komiss bijis spiests pārdot kā dedzināmo šķeldu, kuras cena ir apmēram 2.5 reizes zemāka nekā celulozes šķeldai, norāda N. Perlovskis. Turklāt arī šobrīd celulozes šķeldas iepirkuma cenas esot par apmēram 30 % zemākas, nekā tās bijušas pirms vētras.

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 76% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ar mantošanu saistītos jautājumus sakārtot ir svarīgi, taču vairums par mantojuma lietām savas nāves gadījumā nav parūpējušies, liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti, kurus trešdien publiskoja Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP).

Saskaņā ar SKDS aptaujas datiem tikai 10% iedzīvotāju ir pilnībā sakārtojuši savu mantojuma lietu, aptuveni trešdaļa jeb 31% to izdarījusi daļēji, savukārt vairāk par pusi respondentu jeb 54% nav veikuši nekādas juridiskas darbības, lai nodrošinātu savas mantas nodošanu mantiniekiem. Turklāt 81% aptaujāto nav nedz paši, nedz ar notāra atbalstu sagatavojuši testamentu vai slēguši mantojuma līgumu. Vienlaikus 70% aptaujāto uzskata, ka pie notāra apliecināts testaments ir visdrošākais veids, kā nodrošināt savu mantinieku tiesības.

LZNP priekšsēdētājs Aigars Kaupe uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji nereti nenovērtē mantojuma lietu sakārtošanas nozīmi, kā arī riskus, kas var rasties, ja juridiskie jautājumi netiek laikus sakārtoti. Diemžēl neskaidrības un konflikti starp mantiniekiem, negaidīti parādi un citi juridiski sarežģījumi gadās biežāk, nekā sabiedrība domā, tāpēc ir svarīgi savlaicīgi vērsties pie zvērināta notāra, lai izvairītos no iespējamām problēmām, skaidro Kaupe.

Apkārtējās vides aizsardzības prasības jau projektēšanas laikā bijušas visai stingras, jo celulozes rūpnīca atrodas iekšzemē, Elbas upes krastā, apmēram 150 km uz dienvidaustrumiem no Hamburgas, kur atrodas upes ieteka Ziemeļjūrā, atgādina Latvijas Papīra ražotāju asociācijas pārstāvis Eiropas celulozes un papīra rūpniecības inženieru asociācijā Arnis Treimanis. Turklāt 500 m attālumā no celulozes ražotnes atrodas Elbas upes biosfēras dabas rezervāts. Laika gaitā dažas prasības kļuvušas pat vēl stingrākas, nekā tika izvirzītas sākotnēji, galvenokārt attiecībā uz gāzveida izmešiem, skaidro A. Treimanis. Rūpnīcas pirmais darbības gads ir pierādījis, ka moderna celulozes rūpnīca ārpus savas teritorijas neizpludina smakojošus sēra savienojumus, norāda A. Treimanis. Citu normēto gāzu (piemēram, slāpekļa oksīdu) emisiju vides institūcijas kontrolē on -– line režīmā. «Tas nozīmē, ka rūpnīcas dūmvados ievietoto mēraparātu rādījumus var apskatīties uz kontrolējošo iestāžu monitoriem jebkurā diennakts laikā,» uzsver A. Treimanis. Viņš arī norāda, ka, ceļot pirmo Vācijas sulfāta tehnoloģijas celulozes rūpnīcu un zinot eksistējušos aizspriedumus pret šādu tehnologiju, saimnieki — Mercer International centās nodrošināt projekta caurspīdīgumu. Piemēram, celtniecības laikā, tika uzstādītas vairākas telekameras, kas internetā jebkuram interesentam jebkurā vietā deva iespēju sekot ražotnes celtniecības gaitai.

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2006.gada oktobrī veiktās aptaujas dati liecina, ka 69% Latvijas iedzīvotāju uzskata sevi par patriotiem. Jāatzīmē, ka apgalvojumam "Uzskatu, ka esmu Latvijas patriots" piekrita 73% LR pilsoņu un 54% aptaujāto bez LR pilsonības. Jāpiebilst, ka izteikumam piekritušo īpatsvars laika posmā kopš 1998.gada kopumā nav būtiski mainījies (65%-75%). Interesanti, ka to nepilsoņu īpatsvaram, kuri sevi uzskata par Latvijas patriotiem, kopš 2000.gada ir tendence pieaugt.

2006.gada oktobrī veiktās aptaujas dati apkopoti nākamajā grafikā.Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 69% iedzīvotāju atzina sevi par Latvijas patriotiem (atbildes "pilnībā piekrīt" un "drīzāk piekrīt"), turklāt atbildi "pilnībā piekrīt" norādīja 30% aptaujāto. Sevi par patriotiem neuzskata (atbildes "drīzāk nepiekrīt" un "pilnībā nepiekrīt") 25% respondentu.

Pētījumu centra SKDS rīcībā ir arī agrāk veikto pētījumu dati.Raksturojot izmaiņas, jāatzīmē, ka 2006.gadā Latvijas iedzīvotāji retāk (30%) nekā 2005.gadā (35%) norādījuši, ka "pilnībā piekrīt" izteikumam "Uzskatu, ka esmu Latvijas patriots".

Nākamajā grafikā apkopoti 2006.gada oktobra aptaujas dati par sociāldemogrāfisko grupu attieksmi pret apgalvojumu "Uzskatu, ka esmu Latvijas patriots".Salīdzinot sociāldemogrāfisko grupu atbildes, vērojams, ka biežāk nekā caurmērā sevi par Latvijas patriotiem uzskata respondenti, kuri vecāki par 55 gadiem, sievietes, aptaujātie ar augstāko izglītību, latvieši, pētījuma dalībnieki ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem un Rīgā dzīvojošie.

Medmāsas, fiziskā darba strādnieki, lauksaimniecībā nodarbinātie, skolotāji, ārsti un policisti par savu darbu būtu pelnījuši saņemt lielāku atalgojumu nekā tas ir patlaban, savukārt Saeimas deputāti, ministri, Valsts un Ministru prezidents patlaban saņem pārāk lielu algu, liecina tirgus un sabiedriskās domas petījumu centra SKDS veiktais pētījums.

Aptaujas dati uzrāda nepārprotamu sabiedrības empātiju pret medmāsām, fiziskā darba strādniekiem, lauksaimniecībā nodarbinātajiem, skolotājiem, ārstiem un policistiem - to, ka medmāsas būtu pelnījušas lielāku atalgojumu, norādīja 85% aptaujas dalībnieku, fiziskā darba strādnieki privātuzņēmumos – 81% respondentu, lauksaimniecībā nodarbinātie – 79%, skolotāji – 78%, ārsti - 66% un policisti – 68% iedzīvotāju. Dati liecina, ka Latvijā ir ļoti maz tādu, kas uzskata, ka šo grupu pārstāvju atalgojumu varētu arī samazināt (1% līdz 4% iedzīvotāju).

Tajā pašā laikā vietokli, ka mazāks atalgojums būtu jāmaksā Saeimas deputātiem, pauda 75% iedzīvotāju, bet par algu samazinājumu ministriem, Ministru prezidentam un Valsts prezidentam balso attiecīgi 66%, 63% un 56% iedzīvotāju. To, ka šo grupu pārstāvji būtu pelnījuši atalgojuma pieaugumu, domā attiecīgi tikai 1%, 2%, 4% un 2% iedzīvotāju.

Celulozes rūpnīcas Ozolsalā oponentus neapmierina valsts institūciju lēmums ļaut a/s Baltic Pulp būvēt celulozes rūpnīcu pie Daugavas, tāpēc viņi plāno vērsties tiesā ar attiecīgu prasību. Šādu tālāko iespēju apliecināja sabiedriskās organizācijas Zaļā zeme pārstāvis Anatolijs Beļajevs. Viņš uzsver: «Mūs neapmierina valsts institūciju lēmums atļaut būvēt celulozes rūpnīcu pie Daugavas, un šo lēmumu apstrīdēsim tiesā.» «Ja kāds domā, ka, celulozes ražotnei aizliedzot balināt ar hlora tehnoloģijām piesārņojuma nebūs, tad tie ir rūgti maldi, jo nebūs hlora, taču pārējais viss milzīgais piesārņojums nekur nepazudīs,» norāda A. Beļajevs. Rūpnīcas notekūdeņi tiks novadīti Pļaviņu ūdenskrātuvē, pēc tam nokļūs Ķeguma un Rīgas ūdenskrātuvēs, kā arī Rīgas Jūras līcī, kas negatīvi ietekmēs tūrisma un atpūtas iespējas. Rūpnīcas radītie izmeši gaisā ietekmēs vidi rūpnīcas apkārtnē, tai skaitā Kalsnavas arborētumu, priežu sēklu audzes un zinātniskās pētniecības mežus, kā arī izplatīsies teritorijās, kas ietver Vesetas palienes purvu un Krustkalnu rezervātu, kuri ir iekļauti Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā (Natura 2000), bez tam notekūdeņu novadīšana Daugavā radīs draudus Rīgas pilsētas ūdensapgādei, kura izmanto Daugavas ūdeni.

78% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanā ir videi draudzīga, vairāk nekā 70% piekrīt arī apgalvojumiem, ka tas ir ilgtspējīgs ražošanas veids, kas mazina klimata pārmaiņu draudus.

Tas noskaidrots pēc Vēja enerģijas asociācijas (VEA) pieprasījuma veiktajā SKDS aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem, to piemērotību Latvijai, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem. Pētījums parāda, ka iedzīvotāji par dabai draudzīgākajiem enerģijas iegūšanas veidiem Latvijā uzskata saules un vēja enerģijas izmantošanu, kā arī ar šķeldu darbinātu koģenerācijas staciju darbību. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 74,3% Latvijas iedzīvotāju atbalsta pakāpenisku pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā. VEA pāstāvji atzīst, ka tik liels iedzīvotāju atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir bijis pārsteigums.

Kā liecina 2014. gada pētījums par kontrabandas cigarešu tirgu Eiropas Savienībā (ES), Latvijā no kopumā pērn izsmēķētajām cigaretēm 760 miljoni bijušas kontrabandas cigaretes. Tie ir 29,3% no kopējā patērēto cigarešu apjoma, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Savukārt tikko kā SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 73% smēķētāju pēdējā gada laikā paši ir pirkuši, vai zina kādu, kurš ir pircis kontrabandas cigaretes. Lai cīņa pret šo rūpalu kļūtu vēl efektīvāka, šodien, 2015. gada 6. oktobrī, VID un Latvijas Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija (TIRNA) ir parakstījusi vienošanos ar mērķi mazināt tabakas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un negodīgas konkurences iespējas, kā arī, lai veicinātu sadarbību īpaši tabakas nelegālā tirgus samazināšanā.

Paplašinot līdzšinējo sadarbību, VID un TIRNA noslēgtā vienošanās paredz sadarbību normatīvo aktu izstrādē un ieviešanā, informācijas apmaiņu nodokļu administrēšanas, tabakas aprites uzraudzības un nelegālā tirgus apkarošanas jomā, kā arī nelegālā tabakas izstrādājumu tirgus izpētē un samazināšanā.

Celulozes rūpnīcas Ozolsalā oponentus neapmierina valsts institūciju lēmums ļaut a/s Baltic Pulp būvēt celulozes rūpnīcu pie Daugavas, tāpēc viņi vērsušies tiesā ar attiecīgu prasību. Sabiedriskās organizācijas Zaļā zeme iesniegusi prasības pieteikumu Administratīvajai rajona tiesai, lūdzot atcelt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinumu tajos punktos un sadaļās, kuros nav aizliegts būvēt celulozes rūpnīcu Daugavas krastos, kā arī aizliegt (vai uzdot Vides ministrijai izdot lēmumu, kas aizliedz) būvēt celulozes rūpnīcu Daugavas krastos pie jebkādiem nosacījumiem un pie jebkādas tehnoloģijas. Db jau 13. novembra numurā rakstīja, ka minētās organizācijas biedri uzskata, ka arī aizliedzot celulozes ražotnei balināt ar hlora tehnoloģijām, piesārņojums būs milzīgs.

Lai noteiktu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) klientu apmierinātību ar iestādes sniegtajiem pakalpojumiem, aptaujas veikšanai pieaicināts pētnieciskais uzņēmums - sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, informē VID.

SKDS šī gada novembrī un decembrī aptaujās vismaz 1700 nodokļu maksātājus. Aptauja tiks veikta gan klātienē atsevišķos klientu apkalpošanas centros un personu dzīves vietās visā Latvijā, gan elektroniski.

Tādējādi šī gada novembrī un decembrī nejauši izvēlētas juridiskās personas saņems savā e-pastā pētījumu centra SKDS izsūtītu uzaicinājumu piedalīties VID klientu apkalpošanas kvalitātes pētījumā un saiti uz aptaujas anketu.

2014.gada novembrī un decembrī SKDS veiks arī VID muitas iestāžu klientu apkalpošanas kvalitātes pētījumu, aptaujājot klientus atsevišķos muitas kontroles punktos un elektroniski, nosūtot uzaicinājumus piedalīties aptaujā nejauši izvēlētiem juridisko personu

40 procenti Latvijas iedzīvotāju šobrīd uzskata, ka naudas līdzekļu uzkrāšana ir nesaprātīga rīcība, liecina Latvijas Krājbankas veiktais pētījums.

Šādi rezultāti liek secināt, ka iedzīvotāji vēl arvien "aizņemti" vienīgi ar tēriņu pozīcijām savās šī brīža individuālajās naudas plūsmās, nevis domā par tēriņu un uzkrājumu veidošanas līdzsvarošanu nākotnē, Db.lv norādīja Latvijas Krājbankas komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciālists Imants Frederiks Ozols.

Visiem respondentiem tika uzdots jautājums – "Ņemot vērā augsto inflācijas līmeni un straujo vidējo darba algu pieaugumu, cik saprātīgi, jūsuprāt, rīkojas tie Latvijas iedzīvotāji, kas šobrīd cenšas uzkrāt naudas līdzekļus?" Pētījumā tika aptaujāti iedzīvotāji visā Latvijā, un iegūtie rezultāti ir reprezentatīvi.

Kopumā tikai 28 procenti Latvijas iedzīvotāju naudas līdzekļu uzkrāšanu uzskata par vairāk vai mazāk saprātīgu rīcību pretstatā 40 procentiem, kas to ir novērtējuši kā vairāk vai mazāk nesaprātīgu. Attiecīgi tikai 5 procenti iedzīvotāju šādu rīcību vērtē kā "ļoti saprātīgu", bet 11 procenti - kā "ļoti nesaprātīgu".