Jaunākais izdevums

78% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanā ir videi draudzīga, vairāk nekā 70% piekrīt arī apgalvojumiem, ka tas ir ilgtspējīgs ražošanas veids, kas mazina klimata pārmaiņu draudus.

Tas noskaidrots pēc Vēja enerģijas asociācijas (VEA) pieprasījuma veiktajā SKDS aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem, to piemērotību Latvijai, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem. Pētījums parāda, ka iedzīvotāji par dabai draudzīgākajiem enerģijas iegūšanas veidiem Latvijā uzskata saules un vēja enerģijas izmantošanu, kā arī ar šķeldu darbinātu koģenerācijas staciju darbību. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 74,3% Latvijas iedzīvotāju atbalsta pakāpenisku pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā. VEA pāstāvji atzīst, ka tik liels iedzīvotāju atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir bijis pārsteigums.

«Lai gan sabiedrības atbalsts ir negaidīti augsts, mums vēl ir kur tiekties, jo mēs, protams, vēlamies sasniegt vēl labākus rādītājus. Nākotnē viens no asociācijas galvenajiem uzdevumiem, lai šo attieksmi vēl vairāk uzlabotu, ir dažādas informatīvās kampaņas. Pētījums zināmā mērā bija kā vēlme fiksēt izejas punktu, saprotot, kur mēs esam,» norāda VEA un SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš.

Arī VEA valdes loceklis Toms Nāburgs atzīst, ka SKDS pētījums skaidri parāda, ka Latvijas iedzīvotāji atbalsta AER izmantošanu enerģijas ražošanā. «Enerģētikas nozares un politikas veidotāju uzdevums ir šo atbalstu nepievilt un ņemt vērā, ka iedzīvotāji kā galvenos kritērijus dažādu enerģijas avotu izvēlē min izmaksas, enerģijas piegādes stabilitāti un konkrētā enerģijas veida izmantošanas ietekmi uz dabu un cilvēkiem, kam seko cilvēku rūpes par valsts enerģētisko neatkarību. Spējot nodrošināt šo kritēriju izpildi, dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem ir laba augsne nākotnes izaugsmei,» uzskata T. Nāburgs. Viņš atzīmē, ka pāreju uz arvien lielāku atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu izteikti atbalsta gados jaunāki cilvēki, piemēram, 89% jauniešu vecumā līdz 24 gadiem. VEA pārstāvis domā, ka tas parāda paaudžu vērtību un prioritāšu maiņu.

Runājot par Latvijas apstākļiem vispiemērotāko atjaunojamās enerģijas ražošanas veidu, 43,3% iedzīvotāju par tādu sauc hidroresursu enerģiju, bet 27% - vēja enerģiju. Trešo lielāko respondentu atzinību guvusi biomasas enerģija, kuru par Latvijā piemērotāko enerģijas veidu atzīst 9,6% Latvijas iedzīvotāju. Saules enerģija, kas citkārt guvusi augstu SKDS pētījuma respondentu vērtējumu, par Latvijā piemērotāko enerģijas veidu atzīta vien 8,1% gadījumu. «Jāuzsver, ka vēja enerģiju par vispiemērotāko enerģijas veidu Latvijas apstākļiem uzskata gandrīz puse (49%) kurzemnieku. Vēja parki visvairāk ir izvietoti Kurzemē un tas cilvēkiem kalpo kā uzskatāms apstiprinājums šī enerģijas veida piemērotībai Latvijas apstākļiem,» atzīmē T. Nāburgs.

Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš atzīst, ka aptaujas rezultāti viņu pozitīvi pārsteidz, taču viņš aicina saglabāt piesardzīgu optimismu. «Sabiedrisko domu par komplicētiem tematiem mainīt ir sarežģīti. Elektrību lieto visi, tādēļ visiem ir viedoklis par to, vai elektrība ir dārga vai lēta. Tajā pašā laikā es ceru, ka sabiedrības viedoklis pamazām mainīsies par labu AER un pēc gadiem desmit šo resursu svarīgo lomu energosistēmā apšaubīs tikai zvērināti AER noliedzēji. Sabiedrība sapratīs, ka kliedētai elektrības ražošanai ir savas priekšrocības, kā arī, ka AER iekļaušana energosistēmā ļauj optimālāk izmantot vietējos resursus un samazināt atkarību no importējamiem fosilajiem energoresursiem. Apzinos, ka tas neskan populāri, bet šobrīd Latvijas politiskās vides attieksme pret AER tālu atpaliek no progresīvākajam globālajām tendencēm un šī situācija ir jāmaina,» atzīmē eksperts.

VEA atklāj, ka līdz šim līdzīgi pētījumi nav veikti, tāpēc ir sarežģīti pateikt, kā pēdējo gadu laikā iedzīvotāju domas par AER ir mainījušās. Tajā pašā laikā asociācijā uzsver, ka turpmāk šādas aptaujas plānots veikt regulāri - katru gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "4Wind" Popes pagasta "Sārcē" ir iecerējis veidot vēja parku ar jaunu pieeju – proti, iesaistot vietējos iedzīvotājus vēja parka radīto ieguvumu izmantošanā.

Jaunais vēja parks paredz četru vēja turbīnu (elektrostaciju) izbūvi, kā arī "Atbildīgas vēja enerģijas fonda" dibināšanu, kuram tiks novirzīta noteikta daļa vēja parka peļņas un kura tiks izmantota vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Šāda pieeja vēja parku projektu attīstībā Latvijā vēl nav izmantota, bet ir īstenota ārvalstīs, norāda uzņēmumā.

"Vēja enerģija ir droša gan videi, gan cilvēkiem un dod daudz ekonomisku ieguvumu. Taču vēja parku attīstības izaicinājums ir radīt labumu tieši vietējiem iedzīvotājiem, kuri vēja enerģijas pozitīvo ietekmi uz elektroenerģijas tirgu, investīcijām vai klimata ilgtspēju citādi var izjust vienīgi pastarpināti. Tādēļ jauno vēja parku mēs attīstīsim kopā ar īpašu fondu, kurā tiks novirzīta noteikta daļa parka ieņēmumu tālākai izmantošanai tieši vietējo iedzīvotāju labklājības veicināšanai," stāsta Kristaps Stepanovs, "4Wind" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprit 25 gadi, kopš Latvijā uzstādīti pirmie vēja ģeneratori, tāpēc Pasaules Vēja dienā, 15. jūnijā Latvijas Vēja enerģijas asociācija aicina sabiedrību pozitīvi novērtēt vēja enerģijas potenciālu.

Asociācija aicina valsts līmenī domāt par tā attīstīšanu, novēršot birokrātiskus šķēršļus un meklējot risinājumus "zaļās enerģijas" straujākai apgūšanai.

"Pirmie vēja ģeneratori Latvijā tika uzstādīti 1995. gadā. Šajā laikā pasaulē vēja enerģijas apguve ir strauji attīstījusies. Arī mūsu valstī esam maziem soļiem gājuši uz priekšu, taču redzams, ka joprojām neesam spējuši pārkāpt aizspriedumu slieksnim. No vienas puses gandrīz 80% Latvijas sabiedrības atbalsta vēja enerģijas izmantošanu, no otras - pašvaldību iedzīvotāju un vadītāju vidū iesakņojušies mītiski stereotipi liek vilcināties ar racionālu lēmumu pieņemšanu, neraugoties uz ekspertu un atbildīgo instanču saņemtajiem pozitīvajiem atzinumiem un atļaujām vēja elektrostaciju būvniecībai," saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja enerģija pērn nodrošinājusi 1% no Latvijas enerģijas patēriņa

Lelde Petrāne, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais vēja enerģijas nozares asociācijas WindEurope Eiropas Savienības statistikas pētījums parāda, ka kopumā vēja enerģija pērn sasniegusi gandrīz piekto daļu jeb 18.8% no visas Eiropas Savienības enerģijas ražošanas jaudas un nodrošināja 14% no kopējā patēriņa.

Tikmēr Latvijā vēja enerģijas ražotā elektrība pagājušajā gadā nodrošināja vien 1% no kopējā pieprasījuma, kamēr Lietuvā šis rādītājs bija 10%, bet Igaunijā – 7%.

WindEurope pētījums atklāj, ka lielākais vēja enerģijas īpatsvars valsts enerģijas portfelī pagājušajā gadā bija Dānijā, kur 41% visa enerģijas pieprasījuma nodrošina vēja stacijas, kam seko Īrija (28%), Portugāle (24%), Vācija (21%) un Spānija (19%). Savukārt, Lielbritānijā pērn reģistrēts lielākais vēja enerģijas izmantošanas pieaugums – no 13.5% 2017. gadā līdz 18% pagājušajā gadā.

«Vēja enerģija pagājušajā gadā bija izteikti populārākais jaunais enerģijas ražošanas veids - 48% no pērn Eiropas Savienībā ieviestās jaunās enerģijas ražošanas jaudas bija tieši vēja enerģijas stacijas. Tas ir skaidrs apliecinājums, ka Eiropas Savienības valstis ir apzinājušās vēja enerģijas nozīmi un potenciālu videi draudzīgas un ekonomiski izdevīgas elektroenerģijas ražošanā,» saka Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Investējot 250 miljonus eiro, būvēs Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas attīstības uzņēmums SIA Eolus, kas ir Zviedrijas uzņēmuma Eolus Vind AB meitas uzņēmums Latvijā, tuvāko četru gadu laikā Dobeles un Tukuma novados plāno uzbūvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku, uzstādot 51 vēja turbīnu. Kopējās investīcijas šajā projektā būs aptuveni 250 miljoni eiro.

Vēja enerģijas parks varēs saražot aptuveni 0,7 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas gadā, kas būs aptuveni 10 % no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa.

«Jaunā vēja elektrostaciju parka ekonomiskais pamatojums ir arvien pieaugošā vēja enerģijas ražošanas tehnoloģijas efektivitāte. Vēja enerģija ir un būs lētākais no atjaunojamajiem enerģijas ražošanas veidiem un jauno vēja enerģijas parku mēs veidojam neatkarīgi no tā, kāda būs Latvijas atjaunojamās enerģijas atbalsta politika nākotnē,» saka Gatis Galviņš, Eolus valdes loceklis.

«Stabilas ekonomikas attīstības un ilgtspējīgas valsts enerģijas politikas ietvaros vēja enerģija noteikti spēs nodrošināt efektīvu un alternatīvu enerģijas avotu, kas ir it sevišķi svarīgi arvien pieaugošas elektroenerģijas cenas apstākļos. Augstā elektrības cena pierāda, ka Baltijas tirgū ir vajadzīga papildus elektroenerģijas jauda, ko spēj nodrošināt vēja enerģija,» turpina G. Galviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmējs: Vēja parka realizācija Dobeles un Tukuma novadā būs iespējama

Armanda Vilcāne, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parka būvniecība Dobeles un Tukuma novadā ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu un palielinās Latvijas energoneatkarību.

To intervijā DB norāda SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš. Viņš uzsver, ka šobrīd daļa Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, tāpēc primāri būtu nepieciešams domāt par jaunu jaudu uzstādīšanu. Plānots, ka vēja parks gadā spēs saražot 0,7 teravatstundas elektroenerģijas, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Paredzams, ka kopējās projekta investīcijas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, projekta attīstītāji sola, ka vēja parka būvniecība neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Fragments no intervijas

SIA Eolus iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku sabiedrībā raisījusi diezgan lielu neizpratni un neapmierinātību. Kā jūs skaidrotu šo reakciju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunija spērusi nozīmīgu soli vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī

Lelde Petrāne, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu izskatīt būvniecības atļaujas piešķiršanu vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī.

Tas ļauj energokompānijai "Eesti Energia" turpināt tās uzsākto izpēti un partneru atlasi jūras vēja parka izbūvei. Ņemot vērā, ka projekts iecerēts līdzās Latvijas pusē plānotajam vēja ģeneratoru parkam, šis būtu pirmais abu valstu sadarbības projekts atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā.

Kā paskaidro "Eesti Energia" meitas uzņēmuma "Enefit Green" vadītājs Āvo Kermass (Aavo Kärmas), Pērnavas jūras teritorijas plānojumā ir atzīts, ka teritorija, kurai tiek izsniegta būvniecības atļauja, ir lieliski piemērota jūras vēja parka attīstībai. To apliecinot arī līdz šim veiktie vēja, ledus un ornitoloģiskie novērojumi, ko šajā teritorijā īstenojusi "Eesti Energia".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauszemes vēja enerģija šobrīd tiek uzskatīta par pieejamāko un izmaksu ziņā konkurētspējīgāko atjaunojamo energoresursu (AER) veidu, tāpēc paredzams, ka tuvāko gadu laikā Eiropas vēja elektrostacijās (VES) uzstādītā jauda varētu būtiski pieaugt, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik uzstādīto jaudu ziņā vēja enerģija Eiropā apsteidz gan hidroelektrostacijas un atomelektrostacijas, gan ogļu elektrostacijas. Augstsprieguma tīkls (AST) prognozē, ka šajā ziņā VES nākotnē varētu konkurēt arī ar gāzes elektrostacijām. Eiropas vēja enerģijas asociācijas dati liecina, ka 2017. gada beigās vēju visaktīvāk izmantoja Vācijā, kur uzstādītā jauda pārsniedza 56 tūkstošus megavatu (MW). DB jau vēstīja, ka vēja enerģijas izmantošanu Latvijā plāno attīstīt arī Zviedrijas kompānijas Eolus Vind AB meitas uzņēmums Eolus, kurš Dobeles un Tukuma novadā iecerējis būvēt līdz šim Latvijā lielāko VES parku.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA) ir nolēmusi izstāties no Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF), lai turpmāk neatkarīgi veicinātu tirgus principos balstītu atjaunojamās enerģijas nozares attīstību, liecina tās paziņojums.

«Mēs secinājām, ka vēja enerģijas nozares nostāja par Latvijas atjaunojamās enerģijas politikas virzību būtiski atšķiras no federācijas ieņemtās pozīcijas, proti, vēja enerģijas nozare vēlas progresīvu, tirgus principos balstītu enerģētikas politiku, kas nebūtu saistīta ar vēsturisko valsts atbalsta mehānismu,» pauž Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Toms Nāburgs.

Asociācija uzskata, ka vēja enerģija ir sasniegusi attīstības punktu Latvijā, kurā tā ir ekonomiski konkurētspējīga ar visiem enerģijas avotiem, īpaši fosilajiem.

Saskaņā ar Bloomberg New Energy Finance pētījumu 2050. gadā gandrīz puse (49.9%) no visas elektroenerģijas pasaulē tiks ražota no vēja un saules enerģijas, kas ir būtisks pieaugums no šī brīža 11% īpatsvara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas jau vairāk nekā gadu ilgusī detalizētā izpēte par vēja elektrostaciju parka izveidi Jelgavas novadā.

Ieceri plāno īstenot Jelgavas novada kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" savā īpašumā esošajā Kaigu purvā - izstrādātā kūdras ieguves laukā mežu ielokā, lai ražotu "zaļo" enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem pašpatēriņam un publiskajam tirgum.

Līvbērzes pagasta Kaigu purvā un tam apkārt esošajā mežā nepilnu 10 hektāru platībā plānots izvietot 22 vēja turbīnas, kas kopumā gadā spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas pielīdzināms apmēram 5% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa gadā. Provizoriskais CO2 ietaupījums būtu ap 112 000 tonnu CO2 ekvivalenta gadā. Plānots, ka vēja parka būvniecība varētu sākties 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA Eolus, kas ir Zviedrijas uzņēmuma Eolus Vind AB meitas uzņēmums Latvijā, uzsāks iespējama vēja parka attīstības izvērtēšanu Jelgavas novada Elejas pagastā.

Pirms īstenot Ietekmes uz vidi izvērtēšanas procesu, kas ietvers arī sabiedriskās apspriešanas, Eolus veiks konsultācijas ar reģiona lēmumu pieņēmējiem un iedzīvotājiem, lai apspriestu iespējamā vēja parka izveidi, mērogu, tā ieguvumus iedzīvotājiem un tautsaimniecībai, ekonomisko pamatojumu un ietekmi uz apkārtējo vidi.

«Konsultāciju laikā ceram gūt lēmumu pieņēmēju un iedzīvotāju redzējumu par iespējamu vēja parka attīstību Jelgavas novada Elejas pagastā. Ieceres izpētes laikā varēsim noteikt, kur tieši, kāda mēroga un kādas jaudas vēja parku iespējams attīstīt šajā novadā. Pagaidām šī ir iecere, taču vēlamies virzīties uz priekšu, ņemot vērā reģiona iedzīvotāju un lēmumu pieņēmēju viedokli,» saka Gatis Galviņš, SIA Eolus valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete, 18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Karnīte: Par zaļo enerģiju ir ļoti daudz nepatiesas informācijas

Līva Melbārzde, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lietuva paredz 100% pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem elektrības un siltuma ražošanā

Toms Nāburgs - Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā pieņemtā Lietuvas Nacionālā enerģētiskās neatkarības stratēģija elektrības un siltuma ražošanā paredz pilnīgu pāreju uz atjaunojamajiem un citiem nepiesārņojošiem energoresursiem tuvāko 30 gadu laikā.

Lielākais uzsvars tiks likts uz vēja staciju un saules enerģijas izmantošanu. Jau 2030. gadā Lietuva plāno panākt, ka 70% no visa elektrības pieprasījuma tiktu saražots Lietuvā, bet 2050. gadā jāsasniedz pilnīga enerģētiskā neatkarība elektrības un siltuma ražošanā.

Jaunā Lietuvas stratēģija paredz, ka 2030. gadā 45% elektrības un 90% siltuma enerģijas ir jābūt ražotiem no atjaunojamiem resursiem. Lielāko elektrības ražošanas apjomu no atjaunojamajiem resursiem 2030. gadā nodrošinās vēja stacijas – 53%, kam seko saules enerģija ar 23% apjomu un 16% no biomasas saražotā enerģija. Hidroelektrostacijas ražos 8%, bet biogāzes stacijas 1% elektrības, paredz stratēģija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Fokusā enerģija, mobilitāte un tīrās tehnoloģijas

Anda Asere, 19.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas, mobilitātes, tīro tehnoloģiju un viedo pilsētu jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kuri darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā novērojusi, ka enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas šobrīd ir ļoti aktuāli temati un šajā jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Kā piemēru L. Kuplā min "Aerones", kas piedāvā vēja turbīnu tīrīšanas un labošanas tehnoloģijas starptautiskā mērogā. Ir arī vairāki citi mēģinājumi jaunuzņēmumu vidū attīstīt biznesa idejas tādās jomās kas, piemēram, saistītas ar vēja ģeneratoriem, gazifikācijas sistēmām, enerģijas ieguves no otrreiz pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē naftu varētu aizstāt tīrā enerģija, tādējādi pieprasījums nākotnē pēc Covid-19 pandēmijas varētu vairs neatgūties līdz iepriekšējam līmenim, prognozē "BP" eksperti.

Naftas pieprasījums savu augstāko līmeni varētu būt jau sasniedzis, un tagad varētu sākties desmitiem gadu ilgs kritums, uzskata eksperti. Naftu nākotnē varētu aizstāt vēja parku enerģija, saules paneļi un hidroelektrostacijas, jo jau tagad atjaunīgā enerģija kļūst pa visstraujāk augošo enerģijas avotu vēsturē.

BP ziņojumā norādīts, ka pasaules naftas pieprasījums savu augstāko punktu varētu būt sasniedzis 2019.gadā, un turpmāk iespējami trīs scenāriji. Trešajā scenārijā prognozēts, ka progress pagaidām stāvēs uz vietas, un naftas pieprasījums šogad būs tāds pats kā 2019.gadā.

BP pārstāvji skaidrojuši, ka šie secinājumi palīdzēs kompānijai labāk izprast mainīgo enerģētikas vidi un ļaus attīstīt plānus, lai kļūtu par nulles līmeņa kompāniju līdz 2050.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DJI industriālais drons Mavic 2 Enterprise DUAL prot ne vien fotografēt, bet arī mērīt temperatūru, meklēt cilvēkus un skaļi skandēt paziņojumus

Dronu invāzija tirgū dāvājusi katram interesentam – iepriekš parastam cilvēkam teju nepieejamu iespēju nofotografēt sevi un īpašumu no putna lidojuma. Tomēr ierobežotā funkcionalitāte, būtībā ļaujot vien fotografēt un filmēt, kā arī aizvien stingrākie ierobežojumi lidināties virs apdzīvotām vietām padara bezpilota lidaparātus patērētājiem mazāk pievilcīgus. Viens no populārākajiem ražotājiem DJI uz izmaiņām noreaģēja, sarūpējot patērētājiem jauno Mavic 2 modeli Enterprise DUAL komplektācijā. Tas primāri paredzēts glābšanas dienestiem, taču radīs pielietojumu citās nozarēs un būs interesantāks arī uzņēmumiem, kuri neaizraujas ar vizuālo materiālu veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK atcelšanas scenārijs mudina investorus vērsties tiesā pret Latviju

Armanda Vilcāne, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks īstenoti Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai, ārvalstu investori varētu vērsties tiesā, pieprasot kompensāciju.

EM konceptuālajā ziņojumā Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai iekļauto risinājumu īstenošanas gadījumā ārvalstu investori būs spiesti rīkoties savu interešu aizsardzībai, tostarp uzsākt tiesvedības pret Latvijas valsti starptautiskajās šķīrējtiesās par pārkāpumiem investīciju aizsardzībā. Aprēķini liecina, ka šādu prasību kopējā summa varētu pārsniegt miljardu eiro.

Pretēji iepriekš izklāstītajai valdības pozīcijai, EM kārtējo reizi piedāvā veikt būtiskus grozījumus atjaunojamo energoresursu (AER) atbalsta mehānismu regulējošajos tiesību aktos – Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.262 un MK noteikumos Nr.221, tos pastiprinot ar tādiem pasākumiem kā subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieviešana, obligātā iepirkuma (OI) mehānisma atcelšana un «zaļo» sertifikātu ieviešana, norāda ārvalstu investori, kuri ar lūgumu izvērtēt EM konceptuālajā ziņojumā ietverto pasākumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un AER nozari vērsušies pie premjera Māra Kučinska. Investori, kuru kopumu veido tādi enerģētikas uzņēmumi kā Fortum, 4Energia, Graanul Invest, Winergy, HoSt Holding B.V. un BaltCap Infrastruktūras fonds, uzsver, ka gadījumā, ja ziņojumā minētie risinājumi tiks ieviesti, viņi būs spiesti vērsties tiesā, prasot atlīdzību ne tikai par jauniem eventuāliem zaudējumiem, ko radīs izmaiņas AER atbalsta mehānismu regulējošos tiesību aktos, bet arī par aizskārumiem, kas veikti ar līdzšinējām izmaiņām un investoriem jau radījuši zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ārvalstu investori brīdina: Atjaunojamo energoresursu ražošanas nozare tiks likvidēta

DB, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas ražošanā (AER) ieguldījumus veikušie ārvalstu investori vērsušies pie augstākajām Latvijas valsts amatpersonām, brīdinot par sekām, kas apdraud Latvijas klimata mērķu sasniegšanu enerģētikas jomā, ja nozarei tiks likvidēts valsts atbalsts un pieņemti "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā".

Astoņu ārvalstu investoru kompāniju pārstāvji 31. augustā vērsušies pie prezidenta, ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām.

Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

"Kurš saprātīgs privātais investors vēlēsies veikt investīcijas Latvijā, īpaši AER nozarē, redzot attieksmi un rīcību, ko demonstrē Latvijas politiķi un atbildīgās amatpersonas šodien?" valsts amatpersonām jautā investori. Uzņēmumi norāda, ka tiesisko regulējumu normas nozarē ir mainītas jau 11 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO: Kvant saules paneļu ražotne Krievijā

Zane Atlāce - Bistere, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot elektroenerģijas cenām, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta saules siltumam un gaismai.

Arī Latvijā pēdējos gados arvien populārāka kļūst saules bateriju izmantošana mājsaimniecībās un uzņēmumos, tiek prognozēts, ka Latvijā atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā būs 40%. Pēc Eiropas Savienības (ES) datiem līdz 2020. gadam aptuveni 20% no visas ES patērētās enerģijas būs atjaunojamā enerģija.

Bloomberg New Energy Finance eksperti savulaik prognoze'ja, ka līdz 2020.gadam gandrīz 100 miljoni mājsaimniecību mājokļu visā pasaulē būs aprīkoti tikai ar saules paneļiem.

2040. gada prognoze paredz, ka trešdaļa no visas patērētās elektroenerģijas būs vēja un saules saražota un ekonomika kopumā būs par trešdaļu energoefektīvāka. Turklāt, par savu apņemšanos līdz 2030. gadam pilnībā pāriet uz atjaunojamo enerģiju paziņojuši tādi globālie milži kā «Coca-Cola», «H&M», «Ikea», «Microsoft», «P&G» un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavi gaidīt atjaunojamās enerģijas vērtspapīru cenu pieaugumu.

Līdzekļu pārvaldnieki arvien lielākā mērā sola ieguldīt uzņēmumos, kas sniedz kādu sociālo labumu un ir videi draudzīgi. Tas šobrīd ir modē, un ar šādiem saukļiem var iekarot arī jauno ieguldītāju sirdis. Tādējādi uz to kompāniju pusi, kuras sevi pasniedz kā zaļas, var velties lielāka naudas masa. Pārskatāmā nākotnē šāds modes kliedziens - investēt dabai draudzīgākos uzņēmumos – var kļūt vēl populārāks, un par iekļaušanos šajā kategorijā domās arvien vairāk lielo pasaules kompāniju. Būtībā attiecīgus investīciju produktus radīt liek arī arvien lielāks klientu pieprasījums, ko attiecīgi nekautrējas izmantot pasaules lielākie aktīvu pārvaldnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 10 mēnešos (janvāris – oktobris) elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas 16 elektrostacijām, kas esot ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 24 milj. EUR, informē Ekonomikas ministrija.

Dažādu pārbaužu rezultātā šā gada 10 mēnešos elektrostacijām kopumā izteikti 176 brīdinājumi; 22 elektrostacijām veikta pārkompensācijas izvērtēšana un pieņemti 8 lēmumi saistībā ar pārkompensācijas novēršanu, kā arī pieņemti 58 lēmumi par elektrostacijām noteiktā elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjoma samazināšanu.

Šogad elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas šādām elektrostacijām: AS REMARS-RĪGA, ZS JAUNDZELVES, SIA «Energolux», SIA TUKUMS DH (Tulpju ielā 2A un Tulpju iela 2), SIA Gaujas HES, ZS «Rukaišu HES», SIA «Vadakstes HES», SIA «Dobeles enerģija» (Dzirnavu ielā), SIA «ROJAS SILTUMS», SIA «Ilpeks», ZS «Kalna - Rusuļi» Kalna dzirnavu HES, ZS «Kalna - Rusuļi» Lejas dzirnavu HES, SIA «GEOPOWER», SIA «Zaļās enerģijas aģentūra» un AS «International Investments».

Komentāri

Pievienot komentāru