Jaunākais izdevums

Jāskatās nevis pagātnē, bet gan - kā būs tālāk, tā par notikušajām Valsts prezidenta vēlēšanām raidījumā 900 sekundes norādīja Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība).

Uz jautājumu, vai līdz ar šādu vēlēšanu iznākumu nav pierādījusies oligarhu ietekme, viņš norādīja, ka to rādīs laiks. Pirmie signāli būs tie, kas veidos jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa komandu un kas par šiem cilvēkiem ir zināms. Ja tur būs šaubu ēnas, tad varētu runāt par šo ietekmi sīkāk.

A.Štokenbergs arī uzskata, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) lieliski tiek galā ar tām lietām, kas skar finanšu stabilitāti – sarunas ar kreditoriem. «Varbūt Vienotībā ir tā problēma, ka mums līdz partijas izveidošanai nav tāda varas centra, kurš skaidri un gaiši pieņem lēmumus,» norādīja ministrs.

Runājot par Saeimas vēlēšanām rudenī un to, cik tās varētu būt izdevīgas Saskaņas centram, A.Štokenbergs atzīmēja, ka Vienotībai nekas ļauns nenotiks, reitings esot krities, bet tanī dienā, kad notiks vēlēšanas, vēlētājiem nākšoties vienkārši izvēlēties starp Saskaņas centru, Vienotību vai Zaļo un zemnieku savienību, jo citas alternatīvas nebūšot.

«Ja runājam par Saskaņas centru, skaidrs, ka šīs Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir izdevīgas Saskaņas centram un pēc esošajiem reitingiem viņiem ir vislielākās iespējas dabūt balsu vairākumu. Tad tā politiskā loģika ir tāda, ka Prezidentam vajadzētu nosaukt tieši uzvarētāju kā nākamās valdības veidotāju,» skaidroja A.Štokenbergs.

Savukārt sašķobīt Saskaņas centra pozīcijas, pēc tieslietu ministra domām, varētu tie spēki, kurus izdevās noslaucīt no skatuves šajās vēlēšanās. Proti, Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā, kā arī tie varētu būt radikāļi. Ministra bažas ir tādas, ka nākamā Saeimā «bilde» varētu būt vēl sliktāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka pašvaldību vēlēšanās kandidējošie Saeimas deputāti ievēlēšanas gadījumā zaudē parlamentāriešu mandātu, pēc vēlēšanām varētu mainīties arī parlamenta frakciju sastāvs.

Parlamenta Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere skaidroja, ka neatkarīgi no tā, vai Saeimas deputāts ir vai nav uzrakstījis iesniegumu par mandāta nolikšanu, deputāts uz likuma pamata zaudē mandātu, ja tiek ievēlēts kādā pašvaldībā. Meisteres ieskatā, Saeimas deputāts zaudē mandātu dienā, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā pašvaldības dome. No šīs dienas politiķim arī vairs nemaksā mēnešalgu par Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu.

Kopumā pašvaldību vēlēšanās piedalās astoņi Saeimas deputāti. No Saskaņas Liepājā ar pirmo numuru kandidē šī politiskā spēka parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Pirmais «aiz strīpas» Saeimas vēlēšanās šajā vēlēšanu apgabalā bija pašreizējais Liepājas pilsētas domes deputāts Romans Miloslavskis, kurš kandidē arī šajās vēlēšanās, bet no partijas Liepāja kvadrātā. Miloslavskis ir bijušais Saskaņas pārstāvis, kurš pērn tika izslēgts no Saskaņas, saņemot partijas vadības pārmetumus par «pārmērīgu sadarbību» ar Liepājas mēru Uldi Sesku (Liepājas partija). Nākamais pretendents uz Agešina vietu Saeimā būtu Aleksejs Medvedevs, kurš arī kandidē pašvaldību vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Premjers: Saskaņas centram vairāk jāuzmana notiekošais Rīgas domē, nevis jānodarbojas ar demagoģiju

Dienas Bizness, 19.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši komentējot šos Ušakova izteikumus, es uzskatu, ka Saskaņas centrs ir izvērsis priekšvēlēšanu demagoģiju, un man negribētos tagad būt ievilktam tādā mūžīgā vārdu apmaiņā ar Saskaņas centru,» norāda premjers Valdis Dombrovskis, paužot uzskatu, ka Saskaņas centram būtu vairāk jāuzmana notiekošais Rīgas domē.

«Saskaņas centram vajadzētu pievērsties vairāk tam, kas notiek Rīgas domē, jo šie korupcijas skandāli seko viens otram. Vakardienas kratīšanas un aresti Mājokļu departamentā, pirms vairākām dienām skandāls Rīgas namos saistībā ar līdzekļu izsaimniekošanu, vairākkārt gada laikā palielināts budžeta deficīts, kas sasniedz jau 12% no pašvaldības ieņēmumiem. Ir ļoti daudz problēmas, kuras, es domāju, viņi varētu risināt, tā vietā lai nodarbotos ar demagoģiju,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Dombrovskis.

Viņš gan arī norādīja, ka konkrētu personu un politisko spēku atbildība notiekošajā Rīgas domē jāvērtē pēc tam, kad būs zināma precīzāka informācija no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama

LETA, 26.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - FOTO: Vēlējuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo; pagaidām aktivitāte zemāka nekā 2014.gadā

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Koalīciju Liepājas domē veidos Liepājas partija ar Saskaņas centru

Vēsma Lēvalde, 10.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stendzenieks prognozē SC panākumus un nedomā, ka oligarghi aizies no politikas

BNS, 13.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es domāju, ka viņi būs. Noteikti. Es pat neredzu īsti starpību – Lembergs vai Sarkozī. Šāda tipa cilvēku – augumā mazi, ar milzīgu enerģiju, provokatīvi, gatavi skandāliem, skaļiem paziņojumiem, gatavi agresīvi aizstāvēt savu pozīciju – pasaules politikā ir ļoti daudz.

Protams, desmitgažu laikā Latvijas politika atšķaidīsies arī ar tādiem augstas raudzes diplomētiem politiķiem, piemēram, kāds ir Egils Levits. Ar tādiem politiķiem, ar kuriem mēs saprotam nobriedušu Rietumu demokrātiju politiķus. Bet tur vienmēr būs vieta spēcīgām personībām, kas ir gatavi turēt spiedienu, turēt sitienus un uzdot darba kārtību pat arī tad, ja viņi kādā brīdi ir vieni paši ar savu ideju,» sacīja Reklāmas aģentūras !Mooz īpašnieks Ēriks Stendzenieks.

Reklāmas speciālists neizslēdz, ka Saeimas vēlēšanās ļoti daudz tiks izmantots administratīvais resurss un «klauvēšana pie iedzīvotāju durvīm».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko par Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultātiem saka uzņēmēji, Dienas Bizness jautāja mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem.

Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus saimnieks: Vairums balsstiesīgo iedzīvotāju netic valsts varai

Ap 600 tūkstošiem balsstiesīgo pateikuši, ka vairs netic nevienai partijai – ne jaunam sākumam, ne stabilai attīstībai, ne pensiju pieaugumam, ne tam, ka politiķi spēs pozitīvi ietekmēt viņu labklājību un ka par kādu partiju būtu vērts atdot savu balsi.

Vēl satraucošāks ir tas, ka nebalsotāju skaits kopš 5. Saeimas vēlēšanām ir pieaudzis četras reizes. Tādēļ retoriskais jautājums visām partijām vai jaunajai Saeimai ir – vai šie nebalsotāji būs apzinīgi nodokļu maksātāji?

Kā uzņēmējs krīzes laikā esmu vienu vētru pārdzīvojis, tādēļ šobrīd vēlētos veidot plānveidīgu, paredzamu uzņēmuma attīstību, kas ir iespējams, ja plānveidīga ir arī valsts un makroekonomiskā attīstība. Tas nozīmē budžeta konsolidāciju un sadarbības izpildīšanu ar Starptautisko Valūtas fondu. Rekomendējama ir arī eiro ieviešana pēc plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Financial Times iestājas par Saskaņas centra iekļaušanu koalīcijā

Lelde Petrāne, 21.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa medijs Financial Times uzskata, ka Latvijas 11. Saeimas vēlēšanās otrajā un trešajā vietā palikušajām tā sauktajām latviskajām partijām jārēķinās ar pirmo vietu ieguvušo Saskaņas centru, kas līdz šim sevi pierādījis Rīgas pašvaldībā. Šāds uzskats pausts viedokļu sadaļā.

Padomju imperiālisms Latvijā, Lietuvā un Igaunijā atstājis izaicinošu mantojumu lielas krievvalodīgo koncentrācijas ziņā. Viņi apmetās Baltijas valstīs pēc 1945. gada un palika nostalģiski par padomju ēru ilgi pēc komunisma sabrukuma, saistībā ar pagājušajā nedēļā Latvijā notikušajām vēlēšanām, raksta Financial Times.

Ievērojama esot Saskaņas centra - partijas, kas cieši saistīta ar valsts etnisko krievu minoritāti - uzvara vēlēšanās.

Medijs norāda, ka centriski labējās partijas, kurās dominē latvieši un kuras palikušas otrajā un trešajā vietā (Zatlera Reformu partija un Vienotība) teorētiski varētu izveidot koalīciju, izslēdzot Saskaņas centru, taču tas būtu tuvredzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vienotības un Saskaņas centra kopīgu darbošanos koalīcijā nenoliedz

Mārtiņš Apinis, 02.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotība nodevusi savus vēlētājus un nav īstas pārliecības, vai šī politiskā spēka deputāti vēl iekļūs nākamajā Saeimā, šodien norādīja apvienības Saskaņas centrs Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

Telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes gan viņš, gan Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis nespēja konkretizēt abu politisko spēku iespējamo darbošanos koalīcijā.

Dz. Zaķis izteica viedokli, ka vēlētājiem ir pausts viedoklis par Vienotības sadarbību ar Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī ar TB/LNNK, taču viņš nenoliedza iespēju, ka nākotnē varētu veidot koalīciju ar Saskaņas centru, piebilstot, ka Saskaņas centram ir iespēja paust savu valstisko domāšanu prezidenta vēlēšanās, balsojot par Valdi Zatleru.

J. Urbanovičs uz to atbildēja ar repliku, ka Vienotība kārtējo reizi uzstāda noteikumus. «Ar kādām tiesībām?,» neizpratnes pilnu jautājumu uzdod Saskaņas centra frakcijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Saskaitītas visas Saeimas ārkārtas vēlšanās nodotās balsis

Jānis Rancāns, 20.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaitītas visos 1027 iecirkņos Saeimas ārkārtas vēlēšanās nodotās balsis, liecina informācija Centrālās Vēlēšanu komisijas (CVK) interneta vietnē.

Saskaņā ar CVK provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem par politisko partiju apvienību Saskaņas Centrs nodotas 259 930 jeb 28,36% balsu.

Par Zatlera Reformu partiju nodotas 190 853 jeb 20,82% balsu, par Vienotību 172 567 jeb 18,83% balsu, par Nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK nodotas 127 208 jeb 13,88% balsu un par Zaļo un Zemnieku savienību nodotas 111 955, jeb 12,22% balsu. Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, kas nepieciešama iekļūšanai Saeimā.

Pēdējais iecirknis, kurā tika apkopotas balsis, bijis ASV Rietumkrasta Sietlas pilsētā.

Db.lv jau vēstīja, ka gan Vienotība, gan arī Zatleru reformu partija aizvadījušas sarunas ar Saskaņas centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludinājusi ārkārtas pašvaldības vēlēšanas Rīgā, un tās notiks šā gada 25.aprīlī.

Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā likums stājās spēkā šodien, 25.februārī, vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās spēkā būs tie paši balsošanas nosacījumi, kādi tie bija 2017.gada vēlēšanās. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Trīs dienas pirms vēlēšanām varēs nobalsot iepriekšējās balsošanas laikā - trešdien, 22.aprīlī, no plkst.17 līdz 20, ceturtdien, 23.aprīlī, no plkst.9 līdz 12, bet piektdien, 24.aprīlī, no plkst.10 līdz 16.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, proti, šā gada 26.janvārī, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās būs derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiks lietoti vēlētāju saraksti. Līdz ar to katram vēlētājam būs jābalso savā iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši 54,51% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1046 no kopumā 1078 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte vēl varētu pieaugt, ņemot vērā, ka tiks apkopoti dati par vairākiem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās. Tomēr, ja aktivitāte nepārsniegs 12.Saeimas vēlēšanās reģistrēto - 58,85% -, tad šīs būs kļuvušas par vismazāk apmeklētajām vēlēšanas atjaunotās Latvijas vēsturē.

2011.gadā notikušajās 11.Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,45% no visiem balsstiesīgajiem, bet 10.Saeimas vēlēšanās piedalījās 63,12% vēlētāju.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija 5.Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 89,9% balsstiesīgo, un turpmāk tā arvien samazinājusies. 6.Saeimas vēlēšanās 1995.gadā piedalījās 955 392 jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, bet 7.Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,89% balsstiesīgo. 8.Saeimas vēlēšanās 2002.gadā bija novērojama 71,51% vēlētāju aktivitāte jeb piedalījās 997 754 cilvēki, savukārt 9.Saeimā - 60,98% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

JV un NA saņems pa diviem EP mandātiem, LA, AS, Progresīvie, Saskaņa un LPV - pa vienam

LETA, 10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā uzvarējusi "Jaunā vienotība" (JV), otrajā vietā atstājot Nacionālo apvienību (NA), un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputāta mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Savukārt "Latvijas attīstībai" (LA), "Apvienotais saraksts" (AS), "Progresīvie", "Saskaņa" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam.

EP vēlēšanās Latvijā lielāko vēlētāju atbalstu - 25,07% - ieguvusi JV, bet otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas NA ar 22,08% vēlētāju balsu. Abi šie politiskie spēki būtiski atrāvušies no sekotājiem.

LA ieguvusi 9,36% vēlētāju balsu, bet AS - 8,18%. Vienlaikus "Progresīvie" ieguvuši 7,42% balsu, bet "Saskaņa" - 7,14%. Savukārt LPV ieguvusi 6,16% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Tikmēr pārējām partijām nav izdevies pārsniegt 5% slieksni. "Suverēnā vara" ieguvusi 2,62% vēlētāju balsu, Zaļo un zemnieku savienība - 2,28%, "Apvienība Jaunlatvieši" - 2,13%, partija "Stabilitātei" ieguvusi 1,98% vēlētāju balsu, "Centra partija" - 1,72%, "Jaunā konservatīvā partija" saņēmusi 1,5% balsu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es Saskaņas centru cienu vairāk nekā jebkuru no latviskajām partijām, ja neskaita Nacionālo apvienību,» atzinis politiķis Jānis Iesalnieks.

Viņam ir piekarināta radikāļa birka – viņa dēļ Nacionālo apvienību nav gribējuši ņemt valdībā, viņu ir apsaukājuši par antisemītu, un viņš ir to dažu Latvijas politiķu vidū, kuri personīgo kļūdu dēļ ir atteikušies no iespējas startēt Saeimas vēlēšanās. Pēc saviem izteikumiem tviterī par Norvēģijas masu slaktiņu Iesalnieks ne tikai atsauca savu kandidatūru no vēlēšanu saraksta, bet arī uz laiku aizgāja no partijas valdes, atgādina žurnāls Playboy.

Jautāts, vai Saskaņas centru ciena vairāk nekā koalīcijas partnerus, politiķis intervijā žurnālam atbildējis: «Jā. Domājošam latvietim ir skaidrs, kas ir Saskaņas centrs – tas ir Latvijas interesēm naidīgs spēks. Es viņus sauktu par nosacītiem, bet diezgan atklātiem ienaidniekiem. Un kā tādus es viņus arī uztveru. Taču kaujas laukā tu nevari necienīt ienaidnieku.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BBC: koalīciju, visticamāk, veidos Zatlera Reformu partija un Vienotība

Lelde Petrāne, 18.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu medijs BBC šorīt vēsta, ka Latvijā 11. Saeimas vēlēšanās uzvarējusi politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, taču apšauba tās nokļūšanu valdībā.

Medijs informē, ka Saskaņas centrs ieguvis aptuveni 29% balsu, kas ir spēcīgākais tā sauktās krievu partijas rādītājs kopš bijušās padomju valsts neatkarības atgūšanas.

BBC arī vēsta, ka jaunā Zatlera Reformu partija ieguvusi apmēram 21% balsu, bet premjera Valda Dombrovska Vienotība - apmēram 18%.

Šīs partijas, pēc medija domām, varētu veidot koalīciju, izstumjot Saskaņas centru.

BBC arī atzīmē, ka ceturtā daļa iedzīvotāju Latvijā ir krieviski runājošie. Padomju laikā, kas beidzās 1991. gadā, Latvija piedzīvojusi lielu imigrantu pieplūdumu no citām PSRS daļām, galvenokārt Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlētāju aptauja: Ušakova un Amerika bloks var būt zaudējis vairākumu Rīgas domē

LETA, 03.06.2017

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ar dēlu Tomu un Iveta Strautiņa-Ušakova

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju Saskaņa un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts varētu būt zaudējis vairākumu Rīgas domē - pie iecirkņiem veiktās vēlētāju aptaujas rezultāti liecina, ka par Nila Ušakova un Andra Amerika vadīto partiju apvienību nobalsojuši 42,9% aptaujāto vēlētāju, kas ļautu viņiem Rīgas domē iegūt 29 mandātus no 60.

Vēlētāju aptauju pie iecirkņiem veica Latvijas Televīzija (LTV), nacionālā informācijas aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā Saskaņas un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts ieguva 58,54% vēlētāju balsu. Togad veiktā aptauja pie iecirkņiem liecināja, ka attiecīgais politiskais spēks bija guvis 52,6% balsu.

Vēlētāju aptauja liecina, ka otrs populārākais šogad bija Latvijas Reģionu apvienības un partijas Latvijas attīstībai kopīgais saraksts, kura līderis ir Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) un kas ieguvis 17,01% balsu, savukārt trešajā vietā ierindojas Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 13,57% balsu. JKP saraksta «lokomotīve» ir bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Juta Strīķe. Abi šie politiskie spēki pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā nekandidēja.

Komentāri

Pievienot komentāru