Patlaban ir populāri aicināt uzņēmējus strādāt efektīvāk, samazināt izmaksas, būt konkurētspējīgākiem. To uzņēmumiem iesaka gan valsts ierēdņi, gan dažādi konsultanti un finanšu padomdevēji.
Zinoši grāmatveži apstiprinās, ka ar dažādu norēķinu veidu saistīto dokumentu apstrāde var prasīt atšķirīgu laika un pūļu daudzumu, t.i. cilvēkiem, kas strādā ar finansu uzskaiti, nevajadzētu būt vienalga vai ir jāuzskaita skaidras naudas darījumi, parasti pārskaitījumi, vai darījumi ar korporatīvajām kredītkartēm. To, ka uzņēmumiem vēl ir iespējas izvērtēt, kur iespējams optimizēt savu darbu, liecina SKDS sadarbībā ar Eurocard veiktais pētījums par uzņēmumu izmantotajiem norēķinu veidiem saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Pētījuma rezultāti liecina, ka privāto uzņēmumu vadītājiem ir salīdzinoši skaidrs, ko viņi sagaida, organizējot savu uzņēmumu norēķinu sistēmas. Visbiežāk tā ir drošība, iespēja samazināt ar norēķiniem saistītās izmaksas, ērta un vienkārša uzskaites sistēma, minimāls laika patēriņš. Tai pat laikā, atklājas, ka uzņēmumi vēl aizvien nav pietiekami izvērtējuši un viņiem nav pilnīgi skaidrs, kuri no pieejamajiem norēķinu veidiem viņiem palīdz sasniegt šos mērķus. Pētījums liecina, ka privātajā sektorā visi pieejamie maksājumu veidi kopumā tiek vērtēti samērā līdzīgi, un tikai salīdzinoši nedaudzi ar finansēm strādājoši cilvēki spēj izcelt kādas konkrētas norēķinu veidu stiprās vai vājās puses. Pie tam vidēji ļoti daudziem aptaujātajiem ir grūtības paust savus vērtējumus par Latvijā pieejamajiem maksājumu veidiem. Tā, piemēram, uz jautājumu, vai skaidras naudas izmantošana norēķiniem ļauj samazināt izdevumus, grūtības atbildēt ir 11% aptaujāto, bet 37% ne piekrīt, ne nepiekrīt šādam apgalvojumam. Tas, ka 38% aptaujāto ir grūti atbildēt vai izmaksas ļauj samazināt korporatīvās kredītkartes, ir saprotams, jo tādas savos norēķinos izmanto tikai 6% no aptaujātajiem, taču skaidru naudu norēķinos izmanto 55% no aptaujātajiem. Tas liecina, ka daudzi uzņēmēji līdz šim nav pietiekami vērtējuši, kāda veida norēķini uzņēmumam kopumā ir izdevīgāki un efektīvāki.
Pieļauju, ka izvērtēšanas process vēl tikai ir priekšā, un patlaban uzņēmumi ir ķērušies klāt pašu būtiskāko izmaksu izvērtēšanai vai varbūt arī (līdzīgi kā valsts sektorā!) to automātiskai samazināšanai. Patlaban ir reprezentācijas un uzņēmuma iekšējo sabiedrisko aktivitāšu izdevumu, transporta, komandējumu un savstarpējās komunikācijas izmaksu samazināšanas laiks, ko iespējams sekmē ne tikai pašu uzņēmumu vadītāji, bet arī patstāvīgs masu mediju spiediens šajā virzienā un, piemēram, savstarpēji konkurējošo telekomunikāciju uzņēmumu reklāmas.
Vienlaikus pētījums atklāj, ka skaidras naudas izmantošana pamatā ir privātā sektora norēķinu veids, jo valsts sektora uzņēmumi skaidru naudu izmanto tikai ļoti retos gadījumos (3%), dodot priekšroku naudas pārskaitījumiem pakalpojuma sniedzējam (99%). Vienlaikus valsts sektorā strādājošajiem ir arī zemākas prasības, ko tie sagaida, organizējot saimnieciskās darbības norēķinus. Izteiktākā vēlme - minimāls laika patēriņš, kurai seko ērta un vienkārša izmantošana un drošība. Apsveicama ir valsts iestāžu vēlme operatīvi nodrošināt darbiniekus ar naudas līdzekļiem un mainīt darbinieku ikmēneša izdevumu summu, taču liekas, ka daudz lielāka loma valsts iestādēs būtu pievēršama papildus kontroles iespējām, drošībai un iespējai samazināt izmaksas.
Domāju, mainoties pasaules un arī Latvijas ekonomikai, un, neapšaubāmi, līdz ar to arī domāšanai, iespējami divi attīstības scenāriji šajā jomā. Vai nu uzņēmumi arvien skrupulozāk izvērtēs savu norēķinu veidu efektivitāti un izmantos arvien jaunākas tehnoloģijas un iespējas, kas dos izdevību ietaupīt naudas, laika un darbaspēka resursus. Vai arī arvien plašāk notiks atgriešanās pie skaidras naudas kā vispieņemamākā, taču nebūt ne drošākā, ērtākā un lētākā norēķinu veida. Kurš no šiem scenārijiem gūs virsroku ir atkarīgs no pārāk daudz faktoriem, lai šobrīd izteiktu prognozes par labu vienam vai otram.
