Būve

Veikala top! būvniecībā Ozolniekos investēs vairāk nekā miljonu eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Ozolnieku novada dome un veikalu tīkla top! partneris SIA Mārksmens trešdien, 17.janvārī vienojušies par nekustamā īpašuma Krogzemji apbūves tiesībām, paredzot, ka jauna veikala top! būvniecībā plānots investēt vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Objekta nodošana plānota 2019.gada pavasarī. Kopējā būvobjekta platība iecerēta aptuveni 1000 m2, no kuras 650 m2 aizņems veikalu tīkla top! tirdzniecības zāle. Pārējā ēkā parūpēsimies, lai iedzīvotājiem būtu pieejami ikdienā nepieciešamākie pakalpojumi, tāpēc esam atvērti sadarbības iespējām, pēc līguma parakstīšanas stāsta SIA Mārksmens īpašnieks Māris Broks.

Izstrādātā projekta skiču autors ir SIA 3D birojs.

Šī un nākamā gada plānos M.Broks norāda, ka SIA Mārksmens uzņēmuma attīstībā kopumā plāno investēt 4,5 miljonus. Patlaban vēl divos objektos norisinās projektēšanas darbi, savukārt šogad tiks atvērts veikals top! Jelgavā un Rīgā.

SIA Mārksmens ir 100% vietējais uzņēmums ar Latvijas kapitālu un viens no veikalu tīkla top! 20 partneriem, kas šogad atzīmē jau 17.pastāvēšanas gadu. Kopumā SIA Mārksmens atvērusi 24 vietējos veikalus top! – sešus mini top! un 18 top! – Aucē, Baldonē, Bauskā, Bēnē, Codē, Dobelē, Elejā, Gardenē, Iecavā, Irlavā, Jaunbērzē, Jaunpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Līvbērzē, Mežciemā, Nākotnē, Staļģenē, Šķibē, Uzvarā un Zaļeniekos.

2017.gadu uzņēmums noslēdzis ar 21,4 milj. apgrozījumu, kas pret pērno gadu ir pieaugums par 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ēkas rekonstrukcijas Mālpilī atvērts otrs vietējais veikals «top!». Veikto remontdarbu rezultātā tirdzniecības zāles platība ir 276 m2, izbūvēta telpa maiznīcai 20 m2 platībā, kā arī iegādātas jaunas tirdzniecības iekārtas. Kopumā plānotas 14 darba vietas, no kurām trīs maizes ceptuvē.

«Iepriekš šajā ēkā arī atradās pārtikas veikals, kura tirdzniecības zāli paplašinājām, pielāgojot darbinieku un pircēju ērtībām. Jaunizbūvētā maizes ceptuve darbu sāks, tiklīdz būsim atraduši kvalificētus darbiniekus. Gandarījums par paveikto šogad – šis ir 28. veikals «top!», ko esam atvēruši. Turklāt prieks, ka tiekam arī novērtēti, kas motivē turpināt darboties un attīstīties. Nupat novembra sākumā saņēmām apbalvojumu nominācijā «Lielākais nodokļu maksātājs Smiltenes novada pašvaldības budžetā 2016.gadā»,» komentē SIA «Firma Madara 89» mazumtirdzniecības direktors Sandis Muižarājs, norādot, ka šogad valsts svētku laikā plānots vēl atvērt veikalu Cēsīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 130 tūkstošus īpašuma iegādē, Jelgavā atvērts sestais veikalu tīkla «top!» veikals. Tā tirdzniecības zāles platība ir 284 kvadrātmetri, un plānotas 12 darba vietas, informē «top!» mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Priedīte.

AS «LPB» tirdzniecības direktore Vineta Priedniece norāda, ka uzņēmums attiecīgo tirdzniecības vietu iegādājas izsolē, pirms veikala atklāšanas veikts kosmētiskais remonts, bet tuvākajā nākotnē noteikti plānoti lielāki rekonstrukcijas darbi, pielāgojot veikalu gan pircējiem, gan darbiniekiem.

AS «LPB» ir viens no veiklu tīkla «top!» 20 partneriem, no kuriem Jelgavā darbojas AS «LPB» un SIA «Mārksmens», kopumā nodrošinot vairāk nekā 100 darbavietu. Jaunatvērtais veikals atrodas Kristapa Helmaņa ielā 1, un ir jau sestais veikals Jelgavā ar «top!» zīmolu.

I. Priedīte stāsta, ka šogad veikalu tīklā «top!» ir atvērti 39 veikali visā Latvijā, kas kopskaitā nu jau ir 267.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Ventspils uzņēmums AS «Diāna» atvēra renovēto veikalu «top!» Andreja ielā 5, Ventspilī, 569 kvadrātmetru platībā, kura izveidē investēts gandrīz pusmiljons eiro, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Kopumā veikalā tiks nodrošinātas 15 darba vietas. Cieši sadarbojoties ar vietējiem zemniekiem, veikalā būs pieejams paplašināts novada ražotāju piedāvātais sortiments.

«Veikals pirmo reizi durvis vēra apmeklētājiem 2002.gada 13.jūnijā, pēc 16 nostrādātiem gadiem, šī gada jūnijā veicām veikala fasādes atjaunošanas darbus un septembra beigās uzsākām iekšdarbu renovācijas darbus, izremontējot un pielāgojot tirdzniecības zāli apmeklētāju ērtībām, kā arī iegādājoties jaunas tirdzniecības iekārtas, kases galdus, vitrīnas un plauktus,» sacīja AS «Diāna» valdes priekšsēdētājs Edvīns Bergmanis, norādot, ka šis ir jau otrais renovētais veikals «top!» šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskanējušās pārmaiņas tika plānotas jau kādu laiku un lēmums par AS «Diāna», SIA «Gabriēla», SIA «Lekon» atdalīšanos no «top!» veikalu ķēdes tika pieņemts jau šā gada maijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Iepirkumu grupa» pārstāve Ilze Priedīte.

Db.lv jau vēstīja, ka, apvienojoties vietējiem mazumtirdzniecības veikalu tīklu uzņēmumiem ar nosaukumu «Latvian Retail Management», nākamajā gadā plānots attīstīt jaunu veikalu tīkla zīmolu «Citro» ar vairāk nekā 70 tirdzniecības vietām visā Latvijā. «Latvian Retail Management» apvienojušies vietējā kapitāla mazumtirdzniecības uzņēmumu tīkli AS «Diāna», SIA «Gabriēla», SIA «Lekon», kas iepriekš veidoja daļu no mazumtirdzniecības tīkla «top!» veikalu ķēdes.

«Pagājušajā nedēļā prezentētais zīmols ir tikai nākamais solis, jo maijā panāktā vienošanās paredzēja, ka «top!» zīmolu šie partneri var izmantot līdz 2020.gada 1.janvārim,» akcentēja I. Priedīte. ««Iepirkumu grupa» izgaismo ceļu veiksmīgam biznesam – šobrīd ir skaidra vīzija par tālāko attīstību, tiek ieviesti jauni procesi, modernizēti esošie un plānoti jauni veikali,» sacīja «top!» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Jaunpils biezpiens

Sandra Dieziņa, 24.11.2017

Viss process sākas ar piena pieņemšanu.


Lai redzētu, kā notiek ražošana, klikšķini raksta galeriju!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunpils pienotavā biezpienu ražo 6 – 7 t dienā, un šobrīd tiek strādāts pie jaudu palielināšanas līdz 10 t dienā.

Pirms Krievijas embargo Jaunpils pienotavā ražoja galvenokārt sieru, kas aizņēma vairāk nekā pusi no saražotajiem apjomiem. Pēc Krievijas embargo uzņēmumam vajadzēja pārprofilēties uz citu produktu ražošanu un kompānija pārorientējās uz biezpiena ražošanu. Ja agrāk šis produkts bija kā blakusprodukts, tad pašlaik tas kļuvis par galveno produktu Jaunpils pienotavas produktu portfelī.

AS Jaunpils pienotava valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs stāsta, ka šobrīd 50 % no visas realizācijas dod biezpiens. Šis produkts tiek eksportēts uz Vāciju un citām ES valstīm, ASV, Vidusāzijas un Skandināvijas valstīm, bet galvenais noiets ir vietējā tirgū. No kopējās biezpiena realizācijas 30 % tiek eksportēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīkla "top!" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija gandrīz 150 miljoni eiro, kas ir par 11% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informēja veikalu tīkla "top!" pārstāvji.

Veikalu tīkla "top!" valdes priekšsēdētājs un finanšu direktors Jānis Dubults norādīja, ka Covid-19 ieviesa korekcijas veikalu tīkla plānos, liekot uz projektiem, kā arī uz procesiem skatīties no cita skatu punkta. "Jaunās pārmaiņas bija ne tikai neziņas piepildītas, bet arī pozitīvas apgrozījuma rādītājos," viņš sacīja.

Savukārt veikalu tīkla "top!" valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte pavēstīja, ka, neskatoties uz saspringto pirmo pusgadu, renovēti pieci veikali - Lubānā, Apē, Dagdā, Jelgavā un Liepājā, kā arī atvērts jauns veikals "top!" Varakļānos un turpinās jaunā veikala būvniecība Siguldā. Tiek strādāts arī pie vēl vairākiem jauniem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekļūšana labāko sarakstā kombinācijā ar prasmīgu komunikāciju var palīdzēt uzņēmumam gan spodrināt tēlu, gan piesaistīt potenciālos darbiniekus

Dažādos TOP nokļuvušie uzņēmumi uzsver, ka uzvarēt nav to pašmērķis, tai pat laikā nenoliedz, ka gozēšanās uzvarētāju pulciņā ir patīkama. Un tas ir saprotami, jo atzinība, kas vainagojas ar nokļūšanu kādā labāko sarakstā, būtībā ir smagā darba augļi. Un kuram tad nepatīk iekosties saldā, sulīgā ābolā un uz mirkli sajust laimes pielietu brīdi? Tiesa, ar gozēšanos vien ir par maz, jo pēc iekļūšanas kādā no TOP tas ir prasmīgi jāpasniedz plašākai sabiedrībai, bet PR speciālisti mudina pārāk neiekarst, jo pārlieku liela lielīšanās var radīt arī negatīvas emocijas.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem maziem un jauniem uzņēmumiem ir iegūt autoritāti. Laba pozīcija nozares TOP vai konkursā sūta skaidru ziņu, ka uzņēmums ir vērā ņemams spēlētājs un eksperts savā jomā. TOP un konkursi palīdz izcelties starp citiem nozares spēlētājiem, vairo uzticamību uzņēmuma kompetencei un pakalpojumu kvalitātei. «Tie var būt vērtīgs mārketinga instruments, taču ar nosacījumu, ka ir atpazīstami, respektēti un uzņēmums pats māk izmantot šos TOP sevis virzīšanai. Arī Deep White pirmsākumos nozares konkursi bija pozicionēšanās instruments un platforma, kur par mūsu pieeju kampaņu veidošanai uzzināja mūsu nākotnes klienti. Paši esam izjutuši, kā auga uzticība mūsu idejām, kad konsekventi ar savām kampaņām ieguvām labas pozīcijas gan vietējos, gan starptautiskos TOP,» uzsver komunikācijas aģentūras Deep White dibinātāja Egle Klekere. Laikā, kad cīņa par talantiem uzņēmumu vidū ir ļoti intensīva, vēl viens būtisks ieguvums no atzinības ir iespēja celt darbinieku pašapziņu un vēlēšanos piederēt uzvarētāju komandai. Tas arī ļauj uzņēmuma darbiniekiem apliecināt savas kā profesionāļu spējas. Tāpat laba pozīcija TOP vai uzvara konkursā var būt atgādinājums arī esošajiem klientiem, ka uzņēmums tiecas pēc izcilības, kas īpaši nozīmīgi var būt B2B (bizness biznesam) jomā. Turklāt atzinība pakalpojuma sniedzējam, piemēram arhitektu birojam, būvniekam, reklāmas aģentūrai utt., pozitīvi atsaucas arī uz pasūtītāju, kura objekts vai kampaņa ir tikusi izcelta, viņa turpina.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojoties vietējiem mazumtirdzniecības veikalu tīklu uzņēmumiem, kas līdz šim pārstāvēja zīmolu «top!», dibināta SIA «Latvian Retail Management», ko turpmāk atpazīs kā zīmolu «Citro»

Par mazumtirgotāju tīkla, kas pagaidām darbojas pārsvarā Ziemeļkurzemē un Latgalē, Latvian Retail Management (LRM) dibinātājiem ir AS Diāna, SIA Gabriēla un SIA LEKON. Vienotu mērķu vadīti, uzņēmumu valdes locekļi jauno apvienību dibināja 2019.gada sākumā. Akciju sabiedrība Diāna un SIA Gabriēla bijušas ilggadējas top! zīmola pārstāves, AS Diāna esot arī vienai no mazumtirgotāju savienības dibinātājām. Lai arī uzņēmumi ir attīstījušies un daudz ieguvuši, darbojoties top! zīmola paspārnē, šodien šī sistēma kļuvi smagnējāka gan lēmumu pieņemšanā, gan ātrumā un šajā gadījumā arī funkciju sadalē, secina SIA Latvian Retail Management (LRM) valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Saldējums Pols vafeļu glāzītē

Elīna Pankovska, 04.08.2017

Ceturtajā stāvā atrodas divas piena pieņemšanas tvertnes, kuru tilpums ir sešas tonnas. Šajās tvertnēs pieņem pienu no Latvijas saimniecībām saldējuma ražošanai.

Ieva Čīka, Leta

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi nu jau atpazīstamais saldējums ar polāro lāci uz iepakojuma Latvijā parādījās pirms 60 gadiem. Tā ražošanu uzsāka Rīgas piena kombināts (RPK). Taču savu pašreizējo nosaukums Pols saldējums ieguva 1971. gadā.

Šodien saldējuma Pols ražotājs RPK ietilpst Food Union grupā, kas saldējumu eksportē uz vairāk nekā desmit dažādām pasaules valstīm. Saldējuma Pols eksporta prioritātes ir Lietuva, Igaunija, Dānija, Norvēgija, Krievija, Lielbritānija, Rumānija un arī Ķīna, uz kuru Food Union eksportē produkciju kopš 2015. gada.

Kopumā uzņēmumā tiek saražots ap septiņiem tūkstošiem tonnu saldējuma ik gadu, no kurām 30% tiek novirzīti eksportam.

Raksta galerijā skaties, kā top saldējums!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Kā top LED fasāžu produkti Salaspils uzņēmumā Palami

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas labāko darba devēju TOP 10

Zane Atlāce - Bistere, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgā aptaujā "TOP darba devējs 2019" noskaidrotas aizvadītā gada Latvijā populārākās un iekārojamākās darbavietas, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt.

Šajā kategorijā dominē privātais sektors, jo tituls par valsts pārvaldē iekārojamāko darbavietu jau otro gadu pēc kārtas netika pasniegts, jo neviens no valsts pārvaldes uzņēmumiem neiekļuva starp 50 visaugstāk novērtētākajiem un populārākajiem darba devējiem.

Labākā un populārākā darba devēja titulu TOP darba devējs 2019 jeb darba devējs, kurš pirmais nāk prātā kā labākā darbavieta, otro gadu pēc kārtas ieguva AS "Swedbank".

Latvijas labāko darba devēju TOP 10 skatiet raksta galerijā!

Toties tituls "Gada izaugsme 2019" tika piešķirts telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumam SIA "BITE Latvija", kas pavirzījies 32 vietas augstāk salīdzinoši ar pagājušā gada rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Latvijas iekārojamākie darba devēji 2017

Zane Atlāce - Bistere, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vairāki uzņēmumi topā dala vienu vietu.

Darba portāla CV Market aptaujā par iekārojamāko darba devēju Latvijā līderi ir diezgan nemainīgi, taču topu pametuši tādi uzņēmumi kā mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA Rimi Latvija, būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA Depo DIY, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, telekomunikāciju uzņēmumi SIA Bite Latvija un SIA Tele2, VID Rīgas reģionālā iestāde, elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs AS Sadales tīkls, VAS Latvijas dzelzceļš un kokapstrādes uzņēmums AS Latvijas finieris.

Tikmēr TOP 10 jaunpienācēji 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir dzērienu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Coca-Cola HBC Latvia un farmācijas uzņēmums AS Grindeks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Rocket Bean Roastery Latvijas Nacionālā kafija

Laura Mazbērziņa, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojas kafijas grauzdētavā un kafejnīcā «Rocket Bean Roastery», lai iepazītos ar Latvijas Nacionālās kafijas tapšanas procesu.

Specialty kafijas būtība ir augsta kvalitāte un pilna kontrole pār ražošanas procesu, sākot no kafijas audzēšanas un beidzot ar tās pareizu grauzdēšanu. Kafijas pupiņas «Rocket Bean Roastery» iepērk no plantācijām Centrālamerikā, Latīņamerikā, Āfrikā un Indonēzijā, kā arī citām eksotiskām vietām, kuras paši grauzdētavas saimnieki regulāri apciemo jaunu kafijas garšu meklējumos.

Specialty kafijas ražošanai ir iespējams sekot līdzi no paša pirmā brīža. Ap 80% kafijas tiek audzēta nelielās audzētavās, divu līdz piecu hektāru platībā. Kafijas ražošanā netiek izmantota dabu piesārņojoša ķīmija un vidi noplicinošas tehnoloģijas. Kafijas ķirši tiek vākti ar rokām, pareizajā brīdī izvēloties pilnīgākās gatavības ogas. Tad tās tiek tīrītas, šķirotas un apstrādātas. «Rocket Bean Roastery» iepērk zaļas kafijas pupiņas un grauzdē tās tepat, Miera ielā, pēc savām receptēm. Dažādām kafijas šķirnēm un pat valstīm, kurās kafija aug, ir atšķirīga garšu buķete, stāsta Ancis Romanovskis, «Rocket Bean Roastery» grauzdētavas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: 3wind knots somas

Žanete Hāka, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties 3wind knots somu izgatavošanas procesā.

Zīmols 3 wind knots dibināts pirms septiņiem gadiem. Tā dibinātāja Sigita Trukšāne nesen Ņujorkā ir uzsākusi sadarbību ar franču izcelsmes dizaineru Bernardu Aidanu, kurš no Parīzes uz dzīvi Ņujorkā pārcēlās 1983.gadā un izveidoja pasaulē pazīstamu zīmolu Catherine Malandrino, stāsta S. Trukšāne. Viņi kopā izveidojuši zīmolu LFA New York (Love x Fashion x Art).

Papildus S. Trukšāne šā gada vasarā izveidoja materiālu no avīzēm, žurnāliem, kurš ir izturīgs un ūdensnoturīgs. No materiāla jau tiek veidotas somas un interjera priekšmeti. LFA zīmola ietvaros Sigita iecerējusi veidot izturīgas papīra somas no mākslas preses izdevumiem.

S. Trukšāne stāsta, ka somu izgatavošanā svarīgākais ir avīžu/žurnālu materiāla izgatavošana un pārklāšana ar aizsargkārtu, lai tās būtu izturīgas, ūdens noturīgas un necaurlaidīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gazele: Trijos gados auguši pieckārt

Daiga Kiopa, SIA Lursoft IT valdes locekle, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Veikalu top! īpašnieks par 2,4 miljoniem eiro nopircis tirdzniecības centru baata Liepājā

LETA, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «LPB», kurai pieder daļa veikalu «top!» un «mini top!», kā arī tirdzniecības centrs «XL sala» Liepājā, par 2,4 miljoniem eiro nopirkusi Liepājas tirdzniecības centru «baata», aģentūru LETA informēja uzņēmuma Administratīvās daļas vadītāja Daiga Feldmane.

Viņa skaidroja, ka šovasar «LPB» izskatīja nekustamā īpašuma iegādes iespējas un izteica piedāvājumu likvidējamai «Hiponia», kas bija tirdzniecības centra īpašniece, norādot indikatīvu cenu nekustamā īpašuma iegādei. Tika veikta arī nekustamā īpašuma tehniskā apsekošana un izpēte, un vēlāk piedāvājums precizēts. Darījums noslēgts oktobrī, un kopējā pirkuma līguma summa par nekustamā īpašuma iegādi ar visiem piederumiem un aprīkojumu bija 2,4 miljoni eiro.

«Šobrīd norit aktīvs darbs pie nekustamā īpašuma pieņemšanas, nepieciešamo dokumentu un formalitāšu sakārtošanas, īpašuma apzināšanas un iepazīšanas. Pēc šo jautājumu sakārtošanas tiks strādāts pie tālāko mērķu noteikšanas, plānu precizēšanas un sasniedzamo mērķu realizēšanas,» skaidroja jauno īpašnieku pārstāve, piebilstot, ka par tirdzniecības centra koncepciju varēs runāt, tiklīdz būs izstrādāta tālākā tirdzniecības centra attīstības stratēģija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīklu "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" apgrozījums pērn bija 9,962 miljoni eiro, kas ir par 41,7% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi bija 40 472 eiro, pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka kompānijas finanšu rezultātus - 40 472 eiro zaudējumus - ietekmēja uzņēmuma apgrozījuma kritums, kas, savukārt, saistīts ar vairumtirdzniecības pakalpojuma izbeigšanu un piegādātāju sadarbības nosacījumu maiņu.

Tāpat aizvadītajā gadā notikušas izmaiņas arī "Iepirkumu grupas" dalībniekos. AS "Diāna" un SIA "Gabriēla" atsavināja savas "Iepirkumu grupas" daļas par labu pārējiem tās dalībniekiem, savukārt "Lekon" atsavinājusi savas daļas par labu jaunam dalībniekam - "Internet Marketing Agency", kas arīdzan ietekmēja uzņēmuma iepriekšējā gada finanšu rezultātu, kas kopumā bija stabils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas vīna reģionos patlaban sākusies agro vīnogu šķirņu ražas novākšana.

Vaicāta, kā Latvijas iedzīvotājiem patīk vācu vīni, SIA MozelWeins īpašniece Inese Veisa savulaik laikrakstam Dienas Bizness sacīja: «Es iemācīju viņus dzert vācu vīnus. Agrāk vispār pēc vācu vīniem nebija pieprasījuma, tagad visi veikali meklē Vācijas vīnus, jo pircēji tos pieprasa. Domāju, ka Vācijas vīniem Latvijā pašlaik klājas labi.»

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Mana pieredze: Naukšēnu vīni uz eksporta takas

Jaunpils alus sāk ar eilu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Visstraujāk augošie uzņēmumi pēc neto apgrozījuma pieauguma

Indra Urtāne, Daiga Kiopa, Lursoft IT, 07.11.2019

Pirmajā pozīcijā ierindojies uzņēmums AlphaLane, kas piedāvā auto līzingu.

Foto: TT NEWS AGENCY/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un to kopējais apgrozījums kopš 2016. gada audzis teju septiņas reizes

Kamēr Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums kopš 2016. gada audzis par 17,48%, tam pērn sasniedzot 63,01 miljardu eiro, TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem izdevies šajā pašā periodā apgrozījumu kāpināt par 592,04%. Strauji augusi arī to peļņa, kas kopš 2016. gada kāpusi par 737,38%, tai pēc nodokļu nomaksas 2018. gadā sasniedzot 57,54 milj. eiro. Lursoft dati rāda, ka TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi 2018. gadā nodarbinājuši 1803 darbiniekus – par 171,95% vairāk nekā 2016.gadā.

TOP 100 ir uzņēmumi no 30 pašvaldībām. Protams, vislielākajā skaitā pārstāvēta Rīga – ar 58 uzņēmumiem. Galvaspilsētā reģistrēts arī saraksta līderis – SIA AlphaLane. Automašīnu ilgtermiņa nomas, autoparku vadības pakalpojumu sniedzējs, kā arī mazlietotu automašīnu tirgotājs savu apgrozījumu kopš 2016. gada kāpinājis par 2869,16%, pērn sasniedzot 4,83 milj. eiro, bet peļņu – 197,73 tūkst. eiro. Tas nodarbināja sešus darbiniekus, un, lai turpinātu augt, nozīmīgs solis būs jaunu darbinieku piesaiste un esošā darbaspēka kvalifikācijas celšana, gada pārskatā atzinusi uzņēmuma vadība. Auto nomas pakalpojumu sniedzējs iecerējis apgūt arī Baltijas tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? WoodBudImport koka karkasa privātmājas Latvijas tirgum

Monta Glumane, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv ciemojas WoodBudImport ražotnē Minskā, Baltkrievijā, kur šobrīd top moduļu privātmājas Latvijas tirgum.

Pāris gados SIA WoodBudImport Pierīgā plāno uzbūvēt teju 400 Baltkrievijā ražotas koka karkasa mājas

Projektiem, kuros šobrīd dzīvo daļa Latvijas iedzīvotāju, ir beidzies derīguma termiņš, tajos ir grūti dzīvot un tie ir dārgi, uzskata SIA WoodBudImport līdzīpašnieks Arnis Astahovs. Lai mainītu situāciju, uzņēmums nolēmis Latvijas tirgum ražot koka karkasa privātmājas. Šogad uzbūvēti pirmie trīs nami, taču tuvākajos pāris gados Pierīgā plānots uzbūvēt kopumā 400 mājas. Šis gads veltīts zemes gabalu iegādes darījumiem, komunikāciju un ceļu sakārtošanai. Paredzēts, ka mājas atradīsies Babītē un Ķekavā. Kopumā šajā projektā ieguldīti jau 2,7 miljoni eiro, bet investīciju apjoms varētu pieaugt. Tāpat WoodBudImport plāno sadarbību ar kompānijām Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru