Vide

Aktualizē zaļā publiskā iepirkuma prasības deviņās preču un pakalpojumu grupās

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Ministru kabinets šodien apstiprināja grozījumus prasībās zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtībā. Kā informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), grozījumi izstrādāti, lai aktualizētu, un vienkāršotu zaļā publiskā iepirkuma prasības un nodrošinātu otrreiz pārstrādāto materiālu izmantošanu publiskajos iepirkumos.

Kopumā veikti grozījumi deviņās preču un pakalpojumu grupās, no kurām piecas ir zaļā publiskā iepirkuma obligāti piemērojamās grupas, kurās ietilpst datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli.

Tāpat grozījumi veikti četrās brīvprātīgi piemērojamās grupās, kurās ietilpst tādi publiskie pakalpojumi kā būvniecība, ceļu būve, mēbeles un transports. Izstrādāti arī jauni zaļā publiskā iepirkuma kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūras preču un pakalpojumu grupai. Jaunie kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūrai paredz ražošanā izmantot videi draudzīgus materiālus un procesus. Noteikts, ka infrastruktūras izbūvē un tās objektu izbūvē ir jāizmanto gan pirmreizēji, gan pārstrādāti materiāli, piemēram, pārstrādāta koksne, plastmasa, metāls, gumija vai nolietotas riepas, tādā veidā veicinot otrreiz pārstrādāto materiālu noietu.

Pārtikas iegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos tiek noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz bioloģiskās pārtikas iegādi. Tāpat noteikumu grozījumos tiek noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz pārtikas produktu piegādi, nosakot, ka pārtikas produktu piegāde tiks veikta noteiktā pasūtītāja paredzēta attālumā no pārtikas produktu audzēšanas/ražošanas vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 kilometru attālumā. Tādējādi tiks mazinātas transportēšanas laikā radītās emisijas, kā arī veicināts kvalitatīvu vietējas izcelsmes produktu noiets, paredz VARAM.

Aktualizētajos kritērijos mēbelēm tiek noteikts, ka pretendentam jānorāda īpaši bīstamu vielu klātbūtne, ja koncentrācija izstrādājumā un jebkurā tā detaļā sastāvdaļā pārsniedz 0,1%.

Tāpat tiek paaugstinātas prasības attiecībā uz mēbeļu garantijas laiku, piešķirot vismaz trīs gadu garantiju, termiņu sākot no izstrādājuma piegādes vai pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanas dienas. Laika posmā kopš Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā 2017.gadā zaļā publiskā iepirkuma īpatsvars audzis gan finansiālā izteiksmē, gan pēc veikto iepirkumu skaita. 2019.gadā šajā iepirkumā finanšu apjoms sasniedzis 515 miljonus eiro jeb 17,3% un to skaits sasniedzis 1494 jeb 13,2% no kopējā iepirkumu skaita, norāda VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam. Plāns ir vidēja termiņa (2020.-2027.gadam) politikas plānošanas dokuments, ko ir sagatavojusi VARAM.

Plāns pamatā ir vērsts uz priekšnoteikumu nodrošināšanu aprites ekonomikas ieviešanai. Plāns paredz līdz 2027.gadam sasniegt šādus rezultatīvos rādītājus - palielināt resursu produktivitāti no 0,9 eiro uz kilogramu līdz 1,55 eiro uz kilogramu, palielināt materiālu apritīgumu no 6,6% uz 11,%, kā arī palielināt sabiedrības izpratni un līdzdalību aprites ekonomikas ieviešanā.

Kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms plānā noteikto mērķu un tajā ietverto rīcību īstenošanai šobrīd nav aprēķināms ņemot vērā, ka ne aprites ekonomika kā ekonomiskais modelis, ne ar aprites ekonomiku saistītie principi iepriekšējos gados nav iekļauti nevienā no Latvijas politikas plānošanas dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla uzmanība pievērsta būvniecības nozarei, un viens no secinājumiem – būvniecība bauda pēdējos augļus publiskajiem pasūtījumiem, pirms noslēdzies Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas periods.

Būvniecības nozares uzņēmējiem ir konkrēti ierosinājumi, piemēram, izveidot valsts finansētu un administrētu fondu, kas ļautu uzņēmējiem, kuri eksportē uz valstīm ārpus eirozonas, veikt valūtas maiņu 2020. un 2021. gadā par fiksētu kursu.

Starptautiskās Norēķinu bankas aptaujā secināts, ka ASV dolārs tiek izmantots gandrīz 90% pasaules valūtu tirdzniecības darījumu – arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 26. maija numurā:

  • viedokļi - situācija būvniecības un nekustamo īpašumu tirgū
  • statistika - Latvijā iegulda eiropieši
  • aktuāli - pandēmija un darbaspēks
  • tēma - būvnieku TOPs jeb būvniecībai raksturīga inerce
  • tēma - zvejos īpašumu atlaides
  • enerģētika - gāzei cenas nepieaugs
  • ekonomika - pēc dolāriem stāvēja rindā
  • investīcijas - kas notiek ar valstu divpusējiem aizsardzības līgumiem
  • finanses - nebanku aizdevēji un klienti ir gatavāki atbildīgiem lēmumiem
  • tehnoloģijas - "Confero Technologies" sniedz pakalpojumus jau deviņās valstīs
  • zaļā ekonomika - cik izcērt, tik apmežo
  • ideju mežs - kā bijušais bankas darbinieks rada koka interjera priekšmetus
  • biznesa psiholoģija - pārpērk labākos
  • komercija - "Printful" izaugsme
  • mazais bizness - "LALALA design" piedāvā saglabāt bērnības atmiņas
  • pie stūres - "BMW X6" apskats
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Gineitis, aģentūras "Addiction" vadītājs un konferenču producents

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB, 25.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 55% sadārdzinājums četru gadu laikā, kas naudas izteiksmē ir ap 50 miljoniem eiro, – par šādu summu dārgāka kļuva Stradiņa slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvniecība laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam.

"Dienas Bizness" ir sekojis līdzi procesiem ap būvniecību, un šobrīd var vēlreiz pārliecināties, ka jau tolaik bija zināms – plānot objekta cenu 1500 eiro par kvadrātmetru bija politisks lēmums, nevis reālajā ekonomikā pamatota argumentācija.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 25. augusta numurā:

  • viedokļi - 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu partiju priekšvēlēšanu programmu vērtējums
  • aktuāli – partiju solījumi bez finansiāla seguma
  • tēma - vai politiķi apzināti plāno būvēt lētāk?
  • DB konferences - gāzes artava klimata neitralitātes sasniegšanā
  • zaļā ekonomika - jaunaudžu kopšanai vajadzīga motivācija
  • pārtikas ražošana - lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā
  • tendences - netradicionālie ekonomikas indikatori: lūpukrāsas patēriņa tendenču mērīšana u.c
  • brīvdienu ceļvedis - Aigars Fadejevs, rehabilitācijas klīnikas "AF Workout" īpašnieks un vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Iekšējais patēriņš – spēcīgs ierocis cīņai ar vīrusa seku novēršanu

Agris Kamenders, Ekodoma SIA, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa radītā krīze visā pasaulē ir nākusi kā spēcīgs modinātājzvans, apturot ekonomikas procesus un liekot paraudzīties uz esošo sistēmu no malas. Līdz krīzei ekonomiskā sistēma darbojās kā smalks savstarpēji saistītu zobratiņu tīkls, kur katram elementam ir nozīmīga loma pārējo elementu balstīšanā. Imports, eksports, iekšējais patēriņš, pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem – viss radīja darba vietas un sildīja ekonomiku. Tagad, kad daudzi procesi apstājušies, ir īpaši skaudri redzams, cik trausla ir bijusi šī sistēma.

Cīņa ar vīrusu nevilksies mūžīgi, tāpat arī ekonomika agri vai vēlu atsāks darboties vairāk vai mazāk ierastajā veidā. Savā ziņā šīs krīzes izraisītā dīkstāve ir īstais mirklis, kad būtu pārvērtējams uzņēmumu resursu patēriņš un veicams uzņēmumu energoaudits, kas palīdzētu identificēt tās jomas, kurās iespējami uzlabojumi, ņemot vērā labākās ilgtspējības praksi, kā arī ieviešot videi draudzīgus un energoefektīvus risinājumus, tādējādi uzlabojot uzņēmuma efektivitāti un finanšu atdevi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 12.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Pārsteigumu nav – tā var teikt par statistikas datiem, kuri rāda uzņēmējdarbības vidi aprīlī.

Bezdarbnieku skaits pieaudzis, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits sarucis. Vēl šā gada martā PVN maksātāju skaits bija 79 032, bet maija sākumā – 72 947. Seši tūkstoši PVN maksātāju mēneša laikā izgaisuši.

Līdz 30. aprīlim bankas no uzņēmumiem bija saņēmušas vairāk nekā 2,6 tūkstošus pieteikumu piešķirt kredītbrīvdienas. Būtiski arī sarucis kredītu pieteikumu apjoms.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 12. maija numurā:

  • viedokļi - Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana
  • aktuāli - restarts prasa palielināt valsts lomu
  • aktuāli - jauni uzņēmumi rodas uz pusi mazāk
  • tēma - kreditēšanas standarti kļūst striktāki
  • ekonomika - pandēmija maina valdību lomu sabiedrības dzīvē
  • enerģētika - līderi nemainās; elektroenerģijas cenas; zaļā enerģija
  • tehnoloģijas - ieguvēji tie, kas prot pielāgoties
  • transports/loģistika - taksometri cieš zaudējumus kopā ar tūrismu
  • transports/loģistika - "Bolt Latvija" ātri pielāgojās situācijai
  • veselības aprūpe - zālēm jākļūst vēl pieejamākām
  • biznesa psiholoģija - strauji notikumi prasa ātru reakciju
  • bizness reģionos - uzlabotais restorāns "Kest" Cēsīs
  • iepakojums - "Madara Cosmetics" izmanto OWP (Ocean Waste Plastic) materiālus
  • brīvdienu ceļvedis - Artūrs Gailītis, SIA "Rezidence" un organizācijas #viedi izveidotājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Darba tirgus nākotne ir gaiša

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada ekonomikas izziņas procesa kuriozi turpinās.

Šobrīd jeb augustā lielākajā daļā nozaru dzīve pēc koronavīrusa pirmā viļņa ir normalizējusies, mēnešu griezumā kopš maija ekonomika aug. Taču šodien publicētie darba tirgus dati atpakaļskata spogulī rāda pandēmijas radītās darba tirgus krīzes skarbāko brīdi. Tie vēsta, ka 2.ceturksnī vidējais darba meklētāju īpatsvars Latvijā bija 8,6% jeb par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.

Labā ziņa — darba meklētāju īpatsvars 2.ceturksnī bija ievērojami zemāks, nekā vēstīja prognozes šī perioda sākumā. Operatīvie dati liecina, ka darbu zaudējušajiem ir labas cerības atkal tikt uz zaļa zara. Reģistrētais bezdarbs stabilizējās jūlijā, bet kopš augusta sākuma reģistrēto bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 998 cilvēkiem, mēneša pirmajās 17 dienās ir reģistrētas jau 3502 jaunas vakances. Darbaspēka apsekojuma datu detaļas vēstī, ka šī krīze ir “sekla”, radot īslaicīgu bezdarba pieaugumu, bet ne ilglaicīgas sekas. Piemēram, ir samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits. Tāpat 2.ceturksnī turpināja sarukt gan ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits, gan tā viņu daļa, kas ir zaudējusi cerības atrast darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru