Jaunākais izdevums

13. aprīlis Dienas Biznesam ir ļoti nozīmīgs – tieši šajā datumā pirms 29 gadiem iznāca mūsu izdevuma pirmais numurs.

Bizness Latvijā tajā laikā bija vēl, tā teikt, bērna autiņos, tāpēc šādam biznesa preses izdevumam bija nozīmīga loma, gan lai palīdzētu veidot modernu biznesa vidi, gan lai aizstāvētu uzņēmēju intereses aplamu politisku lēmumu gadījumos, gan arī lai nodrošinātu komunikāciju starp uzņēmumiem, to organizācijām un vairotu uzņēmējdarbības prestižu sabiedrībā kopumā.

Apceļo Latviju, nopērc žurnālu Dienas Bizness un laimē! 

Žurnāls Dienas Bizness organizē akciju: divu mēnešu laikā iespējami atšķirīgās preses tirdzniecības...

Kā redzam, tas viss ir ļoti aktuāls arī šodien, tāpēc arī mūsu darbam nozīme nav mazinājusies, tostarp laikā, kad drukātajiem medijiem, kuru piedāvāto saturu veido par tā patiesumu atbildīgas redakcijas, nākas konkurēt ar komunikācijas brīvmāksliniekiem un viltus vēstījumu radītājiem interneta saziņā.

Dienas Biznesu šodien veido ļoti laba profesionāļu komanda. Mūsu rindās ir gan Māris Ķirsons, kurš Dienas Biznesā strādā jau kopš tā pirmsākumiem, un Agris Liepiņš, kura lieliskās karikatūras Dienas Biznesā bijušas visus šos gadus, gan arī kolēģi, kuri pieredzi iepriekš guvuši citos izdevumos.

Jā, izdevuma vēsturē ir bijuši laiki, kurus negribas pieminēt un ko noteikti neatļausim atkārtot, taču, raugoties ilgtermiņā, redzam, ka izdevuma sākotnējā misija – būt par uzņēmēju interešu publisko aizstāvi – ir bijusi visos laikos respektēta, un varu apliecināt – būs respektēta arī nākotnē.

Mēs atceramies, ka esam radīti tieši biznesam, un mēs tiecamies uz to, lai Latvijas biznesam mūsu darbs būtu vienmēr vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensiju finansiālais slogs – problēma ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē

Anželika Dobrovoļska, Luminor Pensiju produktu vadītāja, 15.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā uzņēmēji, ekonomikas eksperti aizvien biežāk pauž bažas par to, vai Latvija spēs noturēt atgūšanās no Covid- 19 krīzes tempu konkurencē ar Lietuvu un Igauniju. Tas tāpēc, ka Baltijas valstis tiek uztvertas kā vienots reģions, ja ir nolemts šeit investēt, mums, protams, svarīgi, ka bāzes vieta ir Latvija, nevis kāda no kaimiņvalstīm, kā diemžēl pēdējā laikā var novērot.

Ekonomistu apvienības pētījumā Koronanomika Latvijā: ietekme, politikas reakcija un atgriešanās pie izaugsmes akcentēts, ka valsts atbalsta ziņā Latvija Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas, kā arī daudzām citām ES dalībvalstīm. Tiek arī uzsvērts, ka, neveltot atbilstošus resursus Latvijas galvenajiem ilgtermiņa izaicinājumiem – zemajam iedzīvotāju ienākumu līmenim un demogrāfiskās krīzes mazināšanai –, Latvijas atpalicība no Igaunijas un Lietuvas saglabāsies, bet izaugsmes potenciāls tiks nopietni apdraudēts. Zemo ienākumu problēmu gan mūsu valsts it kā mēģina risināt, ceļot minimālās algas, apliekot ar pilnu sociālo nodokli teju visus ienākumus utt., taču praksē tas ainu uzlabo vien formāli, jo stāsts ir par bruto algām, faktiskās vismaz privātajā sektorā dažkārt pat samazinās, jo saprotams, ka uzņēmumu algu fondi nespēj tikt līdzi jaunām valsts noteiktām izmaksām. Otrkārt, nodokļu maksātāju (fizisko personu) skaits ar katru gadu sarūk, tostarp arī nodokļu politikas izmaiņu iespaidā (atcerēsimies par mikrouzņēmumu galu, pilniem nodokļiem daļējas slodzes vai radošam darbam).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai var izdzīvot ar četras reizes mazākiem ienākumiem?

Kristīne Lomanovska, Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja, SEB Life and Pension Baltic SE valdes locekle, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecumdienas mums parasti asociējas ar divām izpausmēm – aktīvo darba gaitu beigām jeb pensijas vecuma sasniegšanu un veselības sarežģījumiem.

Abas šīs lietas ir cieši saistītas, jo vesels un aktīvs cilvēks var turpināt darba gaitas arī pensijas vecumā, vairojot savus ienākumus un paaugstinot pensiju. Tomēr var gadīties, ka darba gaitas turpināt tomēr nav iespējams un ikdienas tēriņi būs jāpakārto summai, kas veidojas no agrāk veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem un uzkrājumiem 2. un 3. pensiju līmeņos. Kādam šī summa sasniegs šodienas algas līmeni, taču daudziem tā var būt vien puse, citiem – vien ceturtā daļa no šodienas algas. Tāpēc domājot par savām vecumdienām, ļoti svētīgi būtu iztēloties vienu mēnesi, kurā mums nākas iztikt ar 250 eiro ierastā tūkstoša vietā.

Jo mazāk dzims, jo ilgāk būs jāstrādā

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Galvenie jautājumi – kurp ejam, kur gribam nonākt

Romāns Meļņiks, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mēs skatāmies kopumā, varai pietrūkst profesionālas menedžmenta kapacitātes to uzdevumu lielumam, kas jārisina. Tas ir, kā kad mopēda kvalifikācijas braucējs apsēžas pie traktora stūres – skaidrs, ka viņš nemāk to vadīt, nesaprot tā vadības rīku jēgu.

Tā intervijā Dienas Biznesam atzīst Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Kopš gada sākumā kļuvu par Dienas Biznesa galveno redaktoru, vairākkārt centos panākt interviju ar jums, un tikai tagad, septembrī, jūs tai piekritāt. Kāpēc tāda piesardzība?

Tam ir savi iemesli. Man nav nekas pret Dienas Biznesa radošo kolektīvu. Bet mani iepriekš ļoti sarūgtināja Dienas Biznesa īpašnieku rīcība pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām, nodrošinot Sandrim Točam redakcionālas varas pārņemšanu un savās slejās slavinot Gobzemu, nomelnojot visus pārējos. Man liekas, ka tā bija demokrātijas profanācija. Redakcionālā neatkarība ir ļoti būtisks jautājums. Tā nedrīkst darīt. Īpašnieki nedrīkst iejaukties redakcijas profesionālajā darbā. Tas būtu, kā ja es iejauktos inženiertehniskajos aprēķinos savā kompānijā. Katram ir savas atbildības un kompetences. Šāda priekšvēlēšanu laika rīcība man lika novērsties no Dienas Biznesa un domāju, ka ne tikai man.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesam un valstij jāsāk strādāt kā komandai

Māris Ķirsons, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā valsts slimo ar hroniskām kaitēm – valsts pārvalde gan ierēdņu, gan valdošo politiķu līmenī biznesu uzskata par kaut ko indīgu, kaitīgu (kaut arī bizness rada nodokļus valsts makā un nodarbina cilvēkus), un tāpēc sadarbība starp šīm svarīgajām sfērām ir minimāla, bet daudz vairāk ir konfrontācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

Tas ir jāizbeidz. Protams, ir valsts iestādes, kuras ļoti labi sadarbojas ar uzņēmējiem, taču tās vairāk jāuzskata par izņēmumiem, nevis ikdienu. Šis ir ārkārtas situācijas brīdis, kurā valstij un biznesam ir jāsēžas pie viena galda un jāsāk strādāt kā komandai. Tieši tāpēc, ka Latvijas valsts un uzņēmēji nestrādāja kā vienota komanda, Lietuva, kura visu laiku bija aiz Latvijas, pēdējo gadu laikā jau ir aizsteigusies mums priekšā. Lietuvā mainījās valdību vadītāji un valdības ministru sastāvs, taču, neraugoties uz to, valsts un biznesa strādāšana vienā komandā ir ļāvusi apsteigt Latviju, piesaistīt būtiskas ārvalstu investīcijas. Lietuva lepojas ar Continental ražotnes izveidi pie Kauņas, bet šī ražotne varēja būt Latvijā. Un tas nebūt nav vienīgais piemērs. Attiecībā par Igauniju ir jāteic, ka ziemeļu kaimiņvalsts Latvijai visu laiku ir bijusi priekšā, kaut arī savulaik visas Baltijas māsas – Lietuva, Latvija un Igaunija – startēja no vienādām pozīcijām. Ir par ko padomāt. Ja, piemēram, manu uzņēmumu grupa strādātu Igaunijā, tad ik gadu uz darbaspēka nodokļu rēķina varētu ietaupīt 1,2 milj. eiro, kurus varētu samaksāt darbiniekiem kā lielāku algu, šo naudu varētu izņemt dividendēs vai arī investēt ražošanas attīstībā, paplašināšanā. Ja rēķina, ka jaunas ražotnes izveidei vajag apmēram 5 milj. eiro, tad būtībā nedaudz vairāk nekā četru gadu laikā par šo ietaupījuma apmēru var izveidot jaunu ražotni tukšā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ēdienu piegādes ir vien cilvēku nodarbināšanas jautājums, nevis peļņa

Jānis Goldbergs, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī daudzos tirdzniecības centros ēdināšanas iestādes strādā un ir piebildes par to, ka ēdienu piegādā arī mājās, kas veido lielu daļu no ēdinātāju apgrozījuma, paralēli ir arī pavisam vienkārša matemātika.

“Kāds bizness? Ēdienu piegādes mājās ir vien cilvēku nodarbināšanas jautājums, nevis peļņa. 25% atdodam izvadātājiem no katra pasūtījuma, no atlikušā var tikai saglabāt biznesu, nevis attīstīties,” Dienas Biznesam atklāja restorānu tīkla Vairāk Saules īpašnieks un šefpavārs Endijs Bērziņš.

Kopumā, ja nejautā tirdzniecības centru īpašniekiem, bet pašiem komersantiem, riska apetīte uzsākt biznesu tirdzniecības centros nomātās telpās ir krietni sarukusi, salīdzinot ar 2020. gada sākumu, ko aptaujā izvēlējāmies par atskaites punktu. “Es pārtraucu sadarbību ar frizētavu tirdzniecības centrā. Vienkāršāk ir strādāt no mājām vai braukt pie klientiem. Pēdējā mājsēdē pateica, ka kompensēs zaudējumus, bet tie bija 30% no mūsu izpeļņas. Ar tādu naudu nevarēju par dzīvokli samaksāt,” savu stāstu Dienas Biznesam anonīmi atklāja pašnodarbinātā friziere Svetlana. Arī frizētavu un TC, kurā viņa strādājusi, nenorādām, jo pati frizētava vēl nav slēgta un, iespējams, turpinās pastāvēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ierobežojumi kaitē biznesam, bet nepalīdz veselībai

Armanda Vilciņa, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmiju ierobežojošie pasākumi Latvijā ir bijuši vieni no stingrākajiem Eiropā, taču nav pārliecības, ka tie tiešām sniedz gaidīto rezultātu.

To intervijā DB atzīmē Stockmann grupas vadītājs, SIA Stockmann valdes priekšsēdētājs Jaris Latvanens (Jari Latvanen). Viņš uzsver, ka Ziemeļvalstis šajā situācijā ir bijušas biznesam atvērtākas, jo, piemēram, Somijā un Zviedrijā tirdzniecības centri pandēmijas laikā nav bijuši slēgti.

“Personīgi es neredzu atšķirību starp situāciju Somijā un Latvijā, kur tirdzniecības centri trīs mēnešus ir bijuši slēgti, – ir skaidrs, ka ierobežojumi traucē biznesam, bet nav pārliecības, ka tie tiešām palīdz veselībai,” secina J. Latvanens.

Fragments no intervijas

Tikko noslēdzās 2021. gads. Kāds tas bija jūsu biznesam?

Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi visus uzņēmējus, jo mums ir nepārtraukti jāpielāgojas jauniem apstākļiem. Jebkurā gadījumā es domāju, ka šī situācija mums ir iemācījusi ātri reaģēt, būt elastīgiem un pieņemt pārmaiņas, tajā pašā laikā nezaudējot koncentrāciju uz izvirzītajiem mērķiem. Jāteic, ka Stockmann aizvadītais gads bija diezgan pozitīvs – pērn fokusējāmies uz savu stratēģisko plānu īstenošanu, kas mums arī veiksmīgi izdevās. Piemēram, Rīgā 1. septembrī durvis vaļā vēra renovētā Stockmann Delikatess nodaļa, kuras pārveidē ieguldīti 2,5 miljoni eiro. Renovācijas laikā tika radīts jauns nodaļas vizuālais tēls, kā arī ierīkota virkne nebijušu risinājumu klientu ērtībām. Ja runājam par finansiālo aspektu, protams, jāatzīst, ka tūristu skaita samazinājums ir ietekmējis mūsu veikalu apgrozījumu, īpaši Latvijā, kur pandēmijas ierobežojumi ir bijuši visstingrākie. Jebkurā gadījumā mūsu rezultāti ik ceturksni uzlabojas, taču tūristu skaita samazinājumu jūtam joprojām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interešu pārstāvības atklātības likums, kas tiek saukts arī par Lobiju likumu un Saeimā figurē jau kopš 2008. gada, ir nonācis sabiedriskajā apspriešanā šā gada janvārī. Precīza teksta vēl nav, un gaidāmas karstas diskusijas brīdī, kad būs runa par lobiju reģistrācijas birokrātisko slogu un uzraudzības mehānismiem.

Kopš 2019. gada esam ķērušies pie vispusīgas likuma izstrādes, lēnām un secīgi, aptaujājot visus iesaistītos, mēģinām nonākt pie izsvērtas likuma redakcijas, kas būtu racionāls risinājums interešu pārstāvjiem un deputātiem,” Dienas Biznesam sacīja Saeimas deputāte un likuma virzītāja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā Inese Voika (A/Par!).

Lobijus uztver nedraudzīgi

Stāsts par to, ka interešu pārstāvji vai lobiji ir kaut kas apšaubāms un, visticamāk, saistāms ar korupciju vai vismaz ar kaut ko nevēlamu, Dienas Biznesam kārtējo reizi izgaismojās šā gada 1. aprīļa Ministru kabineta sēdē. Proti, lēmums par ierobežojumiem tirdzniecības centros tapa pēc premjera Krišjāņa Kariņa replikas par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa argumentiem, kādēļ ierobežojumus nevajag. Premjers norādīja, ka, ja reiz lobijs tā saka, – “ejam pareizā virzienā”, un ierobežojumi tika ieviesti. Valdībai bija citu ekspertu atzinumi par ierobežojumu nepieciešamību, interešu pārstāvja vai lobija argumenti premjera izpratnē tika tulkoti drīzāk kā papildinājums tiem pēc formas, daudz neuzlūkojot būtību. Tas liek domāt, ka pati lobiju uztvere visaugstākajā līmenī Latvijā ir ar sliktu auru, un nav jābrīnās, ka KNAB 2014. gadā iesniedza valdībai likumprojektu, kuru tūdaļ vajadzēja noraidīt, jo doma bija nevis par atklātības ieviešanu lobijiem, bet gan par to, kā noķert lielāku daudzumu kukuļdevēju, un, lai to paveiktu, nolēma visus aplikt ar birokrātisku pienākumu reģistrēt un atskaitīties par sarunām deputātu vai ietekmīgu amatpersonu kabinetos. Pats Lobiju likums ar nolūku ir pārsaukts par Interešu pārstāvības atklātības likumu, līdzīgi kā savulaik no saziņas izslēdza vārdu “invalīds” un to aizvietoja ar “persona ar īpašām vajadzībām”. Vai politkorekta uzruna lobiju gadījumā maina uztveri, to, visticamāk, redzēsim laika gaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 17. maijā Stokholmā Bite grupas parakstītā līguma ar Ericsson par 5G tehnoloģiju piegādi ir skaidrs, ka jau drīzumā telekomunikāciju kompānijas privātajiem klientiem būs iespēja izmantot visas 5G priekšrocības. Par to, kādas perspektīvas ir biznesam, Dienas Bizness jautāja Bite Latvija ģenerāldirektoram Kasparam Bulam.

Ko nozīmē nupat noslēgtais līgums ar Ericsson? Tās ir 5G apraides kastītes vai arī programmatūra un viņu veselas dienas garumā aprakstītās iespējas, programmatūra un izgudrojumi, tostarp Bites klientiem?

Jā, tie pirmajā mirklī ir dzelži, aprīkojums, kas nodrošinās 5G tīkla radīšanu. Pats līgums ir gan par 5G tehnoloģijas ieviešanu, nodrošināšanu, gan arī esošo iepriekšējo paaudžu sistēmu atjaunošanu uz Ericsson tehnoloģijām. Ericsson kopš 17. maija ir Bites ģenerālais partneris.

Dienas garumā mediju pārstāvjiem Ericsson inženieri stāstīja par tehnoloģijām un iespējām, tostarp par iespējām uzņēmējiem. Kā būs ar šīm tehnoloģijām – ostām, noliktavām, raktuvēm, loģistiku?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlis nāk ar svaigām un labām ziņām no Moneza! Uzņēmējiem ir pieejams jauns produkta piedāvājums – reversais faktorings. Šajā rakstā uzzināsiet, kas ir reversais faktorings, kā tas darbojas un kādas ir galvenās prasības aizņēmējam.

Kas ir reversais faktorings?

Reversais faktorings ir aizdevuma veids, kas uzņēmumam palīdz apmaksāt piegādātāja izrakstītos rēķinus par precēm vai pakalpojumiem. Reversais faktorings Latvijā ir ienācis salīdzinoši nesen, bet Rietumeiropas valstīs tas ir ļoti izplatīts aizdevuma veids uzņēmējiem. Ar reversā faktoringa palīdzību Tavs uzņēmums var apmaksāt rēķinus ātrāk. Tas var palīdzēt iegūt labākus pirkuma nosacījumus, iepirkt uzņēmuma attīstībai nepieciešamās preces lielākā apjomā un uzturēt stabilu finanšu plūsmu.

Ieguvumi, izvēloties Moneza reverso faktoringu

Izvēloties Moneza reverso faktoringu, Tavs uzņēmums tikai iegūs! Laicīgi nomaksāti rēķini, nekādas liekas birokrātijas un laika tērēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?

Jānis Goldbergs, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi palielinās fiksēto, bet samazinās mainīgo tarifu daļu, kas ieguvumus radīs efektīviem šī produkta industriālajiem patērētājiem, savukārt gāzes apgādes sistēmas operatoram – pārliecību par spēju nodrošināt šīs sistēmas nepārtrauktu un drošu darbību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. Viņa atzīst, ka nākamo 10 gadu laikā dabasgāzes pozīcijas enerģētikas tirgū neapdraudēs jaunie, ES iecerētie tās aizstājēji – biometāns un vēl jo vairāk ūdeņradis. Uzņēmuma speciālisti seko līdzi Eiropas enerģētikas tendencēm un uzskata, ka var veicināt klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Fragments no intervijas

Kāpēc bija nepieciešams pārskatīt dabasgāzes sadales tarifus?

Gāzes apgādes sistēmas operators – Gaso – izveidots 2017. gada nogalē, kad tā laika gāzes tirdzniecības un infrastruktūras kompānija AS Latvijas Gāze tika sadalīta trijos uzņēmumos – AS Conexus Baltic Grid, kuras pārziņā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, AS Gaso pārziņā ir dabasgāzes sadales tīkls, bet AS Latvijas Gāze nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību. Līdzšinējo dabasgāzes sadales tarifu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja 2018. gadā, un tā paredzētais darbības termiņš bija divi gadi. Salīdzinoši īsā tarifu termiņa pamatā ir fakts, ka, izstrādājot tarifu projektu, nebija skaidrības par vairākām Gaso izmaksu pozīcijām. Tās dažādu iemeslu dēļ nebija iespējams prognozēt. Tieši tā arī notika – šo divu gadu laikā vairākās pozīcijās novērojām jūtamu izmaksu pieaugumu, kam pretī bija nepieciešami ieņēmumi. Tieši tāpēc 2020. gada nogalē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā uzņēmumam bija jāiesniedz jauns dabasgāzes sadales tarifu projekts, kas pēc rūpīgas analīzes arī tika akceptēts un stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Šo tarifu paredzētais darbības laiks ir 4,5 gadi – līdz 2026. gadam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patiesībā Līgo svētku laiks ir vienīgais laiks gadā, kad par alus pirkšanu lielā daudzumā veikalos neviens no klientiem nekaunas, lai arī alus vienlaikus tiek uzskatīts par nacionālo dzērienu. Tomēr 2022. gads, iespējams, pierādīs, ka arī Līgo laikā bezalkoholiskie ali kļūst aizvien populārāki un klientu vēlme, visticamāk, patiešām ir kā dziesmā – lai iedzert nav grūti, proti, lai nereibst.

Ir gan arī otra aldaru ceļa mala – drīzumā būs Tērvetes viskijs.

Alus svētki – pirmā jaunumu bezdelīga

Nupat noslēdzies 10. Starptautiskais alus festivāls Latviabeerfest 2022, kas iekļauts desmit lielāko pasaules alus festivālu topā, Dienas Biznesam apliecināja biedrības Alus brālība valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikors. Rīgā, Vērmanes dārzā notikušais alus festivāls bija pirmais pēcpandēmijas alus festivāls pasaulē, un apmeklētāju nav trūcis.

“Aptuveni puse bija ārzemju tūristu, un man ir prieks, ka mums izdevās. Par to bija prieks gan izmitinātājiem, gan restorāniem, bet, ja runājam par sortimentu, tad tas, neraugoties uz lielajām modes tendencēm, pamatā ir tāds pats kā iepriekš. Līdz 90% lāgeru un atlikušie – eili. Proti, ja dala pēc raudzēšanas metodes – siltā vai aukstā –, tad nekas nemainās. Protams, garšu ziņā piedāvājums mainās. Ir daudz tā saukto Radler alu – vienkārši alus ar kādu sulu. Ir parādījušies daudzi interesanti ali ar papildu apiņu devu un dažādām meža garšām. Te būtu jāizceļ Labietis. Viņi patiešām ir centušies. Vēl viena tendence – tiek atjaunoti senatnes zīmoli, piemēram, Rīgas alus ar tieši tādu pašu garšu, kā kādreiz bija nopērkams,” stāstīja A. Šikors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 26.04.2022

Dalies ar šo rakstu

Politiskā nostāja nepieļaut PVN samazināšanu pārtikai, taču nabadzīgākajiem izmaksātie pabalsti, lai kompensētu cenu celšanos, grauj vietējo uzņēmējdarbību un ir tiešs atbalsts lielajiem ārvalstu pārtikas ražotajiem, kas atļaujas Latvijā piegādāt lētāku pienu.

Tas izriet no Jāņa Šolka, kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība valdes priekšsēdētāja paustā intervijā Dienas Biznesam.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.aprīļa numurā lasi:

• Ostām palīdz... ogles.

Kravu apgrozījums Latvijas ostās 2022. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 12,33 milj. tonnu, kas ir par 10,5% vairāk salīdzinājumā ar analogu laiku 2021. gadā; tas panākts, pateicoties ogļu apjoma pieaugumam 12,2 reizes

• Zemes cenas piedzīvo satricinājumu

Pēdējo mēnešu laikā zemes tirgus cenas ir paaugušās daudz straujāk, nekā tas bijis novērojams iepriekš, jo zemi vēlas iegādāties ne tikai, lai uz tās nodarbotos ar pārtikas ražošanu, bet arī, lai izmantotu enerģētikai. Lētākie zemes gabali pie elektro pārvades līnijām tiek pirkti saules paneļu lauku izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ļaujiet strādāt, nebūs premjeram jātaisnojas

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas biznesu šokēja ministru prezidents Krišjānis Kariņš, televīzijā paužot birokrātisko vēstījumu: “Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta.”

Pēc tam gan radio taisnojās, ka esot pārprasts, atvainojās, taču, kā saka, izlietu ūdeni nesasmelsi. Ja stāsts būtu par kādu vienu teikumu, ko var izraut no konteksta, tā būtu cita lieta, taču šajā gadījumā šai tēzei bija arī pamatojums, kas atklāj domāšanas veidu.

Proti, no premjera teiktā izriet, ka tiek uzskatīts par normālu, ja kādai nozarei valsts pārvalde uzliek darbības ierobežojumus, – tas neuzliek nekādas saistības lēmumu pieņēmējiem, līdz ar to uzņēmējiem pašiem ar šo problēmu jātiek galā, un, ja netiek galā, tad paši vainīgi.

It kā valstij tās nozares, kurās Covid-19 dēļ ieviesti darbības ierobežojumi un apgrūtinājumi, nekad vairs nebūs vajadzīgas. Nav brīnums, ka tādas attieksmes dēļ ļoti daudzi ierobežotajās nozarēs nodarbinātie emigrē, uzņēmumi pārprofilējas vai pārceļ savu darbību uz valstīm, kur pret biznesu pat pandēmijas laikā saglabāta pretimnākoša attieksme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis

Jānis Goldbergs, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vajadzīgi kopīgi valstu iepirkumi, lai nodrošinātu materiālus visam Baltijas tirgum

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums Ukrainā šobrīd ir daļēji apturējis tirdzniecību starp Latviju un Ukrainu, jo Ukrainas valūtas vērtība strauji krītas un nav reālu un drošu piegādes ķēžu. Tāpat ir stājušās spēkā sankcijas pret Baltkrieviju un Krieviju, kas praktiski izslēdz gan eksporta, gan importa iespējas uzņēmumu starpā un drīzumā radīs materiālu deficītu vairākās nozarēs.

Vairs nav runu par to, ka kāds vēlētos tirgus saglabāt, bet gan par ietekmes apmēru apzināšanu un alternatīvu meklēšanu. Finanšu nozare strādā pie sankciju ieviešanas Jaunās sankcijas ir pastiprinājušas jau līdz šim noteiktās finanšu sankcijas, ierobežojot Krievijas piekļuvi kapitāla tirgiem, kā arī Krievijas finanšu sistēmu un ekonomiku kopumā, vēršoties pret lielajām Krievijas bankām.

“Praksē tas nozīmē, ka šobrīd maksājumi no sankcionētajām iestādēm un personām netiek pieņemti – tiek atgriezti, aizturēti pārbaudei vai arī iesaldēti. Arī Krievijas valsts maksājumi tiek iesaldēti. Ja Krievijas banka nav sankcionēta, tad privātpersonu maksājumi notiek bez būtiskiem traucējumiem, taču tiek pārbaudīti,” Dienas Biznesam sacīja Finanšu nozares asociācijas komunikācijas vadītāja Sabīne Spurķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cancel jeb izslēgšanas kultūra jau pamatīgi skārusi finanšu sektoru.

Tā valsts sektorā iezīmējas ar institūciju varas pieaugumu, tiesu lēmumu nozīmes mazināšanos un skarbu reputācijas kontroli, daudz neprātojot par tirgus dalībnieka vainu kādā noziegumā, un, visticamāk, jau drīzumā līdzīgi skars publisko iepirkumu sektoru.

Cancel jeb izslēgšanas kultūra aizsākās sociālajā tīklā Twitter 2014. gadā un vēlāk turpinājās dažādās jomās visā pasaulē. Proti, neatkarīgi no personas vai uzņēmuma diskreditācijas patiesuma tie tika bloķēti, izslēgti, zaudēja darbu vai tirgu, un visas jezgas pamatā ir kādas bažas vai aizdomas, kas nereti nav nekādā veidā pierādāmas.

Ilgu strīdu ātrs risinājums Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) vēl aizvien tiek skatīts likumprojekts Grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kā arī tam pakārtotie likumprojekti Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā. Publisko iepirkumu likuma (PIL) stāsts velkas jau vairāk nekā divus gadus un ir tieši saistīts ar Eiropas Savienības Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 4. punktu, kas pēc būtības paredz iespēju un nosaka nepieciešamību dalībvalstīm savos publiskajos iepirkumos izslēgt konkurenci kropļojošas vienošanās starp tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šādos tempos sabiedrības vakcinēšanai būs nepieciešami gadi

Jānis Šķupelis, 05.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu dažādās pasaules daļās notiek dažādos tempos. Visai raiti ar sabiedrību potēšanu klājas ASV un Apvienotajā Karalistē. Savukārt Eiropā šie tempi jau ir krietni zemāki. Tas rada bažas, ka salīdzinoši vēlāk atgūsies arī visa šī reģiona ekonomika.

Bloomberg apkopotie dati liecina, ka ASV vismaz vienu devu pret Covid-19 vīrusu saņēmuši 8,7% šīs valsts iedzīvotāji. Savukārt Apvienotā Karalistē šīs īpatsvars pietuvojies gandrīz 16%. Izcilnieks šajā ziņā ir Izraēla, kur vismaz vienu devu pret Covid-19 vīrusu saņēmuši jau 37% no šīs valsts iedzīvotājiem.

Tad ir kontinentālās Eiropas stāsts, kurā ar vakcinēšanos klājas jau daudz smagnējāk. Vācijā vismaz vienu poti (no divām) pret Covid-19 saņēmuši 2,5% no tas sabiedrības, Francijā – 2,6%, Itālijā – 2,3% un Spānijā – 2,8%. Pilnībā Vācijā pret Covid-19 vakcinēs nepilns procents sabiedrības, kur Francijā tie ir vien 0,2%. Salīdzinājumam – ASV tie ir 2,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās sava mājaslapa un e-pasta adrese ir teju ikvienam uzņēmumam, un katrs birojs ir aprīkots ar interneta pieslēgumu. Bet vai tas ir pietiekami, lai sauktu biznesu par digitāli veiksmīgu? Nepavisam, jo digitalizācija ir ne tikai pieeja dažādām IT sistēmām, bet arī pareiza resursu izmantošana un to pielāgošana konkrētām biznesa vajadzībām. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar digitalizāciju, un kā uzsākt ceļu uz digitālo uzņēmējdarbību – par to šajā rakstā.

Latvijas bizness un digitālās prasmes: ko protam un ko vēl ne?

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tehnoloģiju attīstība Latvijā ir labā līmenī. Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie maksājumiem ar norēķinu kartēm, bezkontakta maksājumiem, plaša Wi-Fi tīkla un jaudīga optiskā internetā gan darbā, gan mājās. Taču vai tiešām esam Eiropas IT avangardā visās jomās? Statistika sniedz skaudrāku redzējumu – DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka Latvijā digitālās prasmes nesasniedz vidējo Eiropas līmeni. Mūsu valstī šis rādītājs ir 75%, Eiropas vidējais – 80%, bet, salīdzinājumam, Lietuvā – jau 93%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielāka valsts un nebanku finanšu uzņēmumu partnerība veicinās mazā biznesa attīstību

Linas Armalys, “Noviti finance” izpilddirektors, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru