Tirdzniecība un pakalpojumi

Drogas sodu pagaidām maksāt negrasās

Elīna Pankovska, 04.01.2013

Jaunākais izdevums

Mazumtirdzniecības veikalu tīkls a/s Drogas nav gatavs samierināties ar Konkurences padomes (KP) lēmumu, ar kuru tam uzlikts sods vairāk nekā 18 tūkst. Ls apmērā un gatavojas to pārsūdzēt, norāda uzņēmuma valdes locekle Monta Strēle. Vairāk komentārus gan uzņēmums nesniedz.

KP izmeklēšanā secināja, ka a/s Drogas darbojusies, uzspiežot netaisnīgus, nesamērīgus un nepamatotus sadarbības nosacījumus vairumtirdzniecības uzņēmumam Sia Euro Cosmetics, veicinot minētā uzņēmuma maksātnespēju.

Tāpat KP norāda, ka a/s Drogas rīcība, pieprasot atlaides no saviem piegādātājiem, radīja patērētājiem nelabvēlīgo «ūdensgultas efektu», kad vairumtirgotājs citiem mazumtirgotājiem spiests piedāvāt preces par augstāku cenu, lai kompensētu zaudējumus, kas radušies no sadarbības ar a/s Drogas.

A/s Drogas piemērots maksimālais likumā noteiktais naudas sods par šādu pārkāpumu – 0,05% no iepriekšējā gada neto apgrozījuma. Nosakot sodu, vērā ņemts gan pārkāpuma smagums, ilgums un radītās sekas, gan Drogas rīcība, kavējot izmeklēšanu. Proti, uzņēmums slēpis pierādījumus, kā arī ilgstoši nesadarbojās ar Konkurences padomi. Drogām ir arī jāizslēdz no līgumiem ar citiem piegādātājiem netaisnīgie nosacījumi.

KP izpētes gaitā atklāja, ka Drogas nepamatoti atgrieza neiztirgotās preces piegādātājam, tādējādi par savām kļūdām pasūtījumu plānošanā liekot ciest zaudējumus vairumtirgotājam, kam nav šādas iespējas par precēm, kas iepirktas, lai piegādātu Drogas, nenorēķināties ar saviem piegādātājiem.

Drogas arī uzspiedusi SIA Euro Cosmetics ekonomiski nepamatotus atlaižu un mārketinga aktivitāšu maksājumus. Tā, piemēram tika pieprasītas apjoma atlaides par vienām un tām pašām precēm divas reizes – par mēnesi un vēlāk par gadu. Apjoma atlaides tika pieprasītas arī tad, kad Drogas veica lielu pasūtījumu, bet neizpārdotās preces vēlāk atdeva atpakaļ piegādātājam.

No SIA Euro Cosmetics tikusi pieprasīta samaksa 300 Ls apmērā gadījumos, kad Drogas atvēra jaunus veikalus.

Smaržu un kosmētikas līdzekļu vairumtirgotāja SIA Euro Cosmetics maksātnespēja tika pasludināta 2009.gada novembrī, bet 2010. gada sākumā pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu. Kopējā kreditoru prasījumu summa ir gandrīz divi miljoni latu, liecina informācija Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas un sadzīves preču mazumtirdzniecības veikalu tīkla AS «Drogas» apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 77,039 miljonus eiro, kas bija par 4,2% jeb 3,087 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi straujāk - par 24,5% jeb 2,601 miljonu eiro, sasniedzot 13,238 miljonus eiro.

AS «Drogas» apgrozījuma pieaugumu skaidro ar papildu aktivitātēm veikalu tīklā, jauna koncepta veikalu rekonstruēšanu, klientu lojalitātes stiprināšanu un jaunu klientu piesaisti, sacīts gada pārskatā. Uzņēmuma ienākumi no kosmētikas, higiēnas un mājsaimniecības preču tirgošanas pērn veidoja 74,512 miljonus eiro, savukārt ienākumi no displeju izvietošanas, logu platības nomas un dalības mārketinga aktivitātēs veidoja 2,528 miljonus eiro.

Mazumtirgotājs pagājušajā gadā veica ievērojamus rekonstrukcijas darbus un vēra durvis pieciem jauna koncepta veikaliem Rīgā. «Izstrādājot jauno veikala konceptu, tika ņemtas vērā mūsu klientu vēlmes un ierosinājumi,» sacīts AS «Drogas gada pārskatā. 2018. gada beigās Latvijā bija 88 «Drogas» veikali. Pērn arī izveidots «Drogas» interneta veikals, kuru šogad plānots attīstīt un pilnveidot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Zīmola Drogas vēsture: pirmais pašapkalpošanās veikals Latvijā

Lelde Petrāne, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada decembrī AS Drogas svin 25 gadu jubileju, kopš tika atklāts pirmais veikals Drogas Rīgā, Dzirnavu ielā.

Vēsturiskās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Kosmētikas un sadzīves preču veikalu tīkla Drogas attīstība aizsākās tieši pirms 25 gadiem. «Spēks ir komandā, un cilvēki ir mūsu lielākā vērtība,» norāda AS Drogas pārstāve Ilze Kirstuka-Ščeglova.

1993. gada 10. decembrī Rīgā, Dzirnavu ielā 57 tika atvērts pirmais veikals Drogas, kas vienlaikus bija arī pirmais pašapkalpošanās veikals Latvijā. Tas tirdzniecības vidē ienesa jaunas vēsmas, jo klientiem tika piedāvātas ērtības, kas līdz šim bija sastopamas tikai veikalos ārzemēs. Interesanti, ka vēsturiskajā ēkā, kurā atvērts pirmais veikals, pašlaik atrodas AS Drogas birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināts - KP soda Drogas par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu

Elīna Pankovska, 03.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu piemērot a/s Drogas naudas sodu 18,97 tūkstošu latu apmēra par tirgus varas ļaunprātīgu izmantošanu.

Šāds lēmums pieņemts jo KP secinājusi, ka a/s Drogas darbojusies, uzspiežot netaisnīgus, nesamerīgus un nepamatotus sadarbibas nosacijumus vairumtirdzniecības uzņēmumam Sia Euro Cosmetics, veicinot minētā uzņēmuma maksātnespēju.

Tāpat Konkurences padome norāda, ka a/s Drogas rīcība, pieprasot atlaides no saviem piegādātājiem, radīja patērētājiem nelabvēlīgo «ūdensgultas efektu», kad vairumtirgotājs citiem mazumtirgotājiem spiests piedāvāt preces par augstāku cenu, lai kompensētu zaudējumus, kas radušies no sadarbības ar a/s Drogas.

A/s Drogas piemērots maksimālais likumā noteiktais naudas sods par šādu pārkāpumu – 0,05% no iepriekšējā gada neto apgrozījuma. Nosakot sodu, vērā ņemts gan pārkāpuma smagums, ilgums un radītās sekas, gan Drogas rīcība, kavējot izmeklēšanu. Proti, uzņēmums slēpis pierādījumus, kā arī ilgstoši nesadarbojās ar Konkurences padomi. Drogām ir arī jāizslēdz no līgumiem ar citiem piegādātājiem netaisnīgie nosacījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP: Drogas pēc piemērotā soda uzlabo sadarbību ar piegādātājiem

Žanete Hāka, 02.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārbaudot konkurences situāciju skaistumkopšanas un sadzīves preču tirgū, Konkurences padome (KP) ir secinājusi, ka pēc KP 2012.gada nogalē pieņemtā lēmuma sodīt AS Drogas par tirgus varas ļaunprātīgu izmantošanu šis uzņēmums novērsis konstatētos pārkāpumus un uzlabojis sadarbību ar piegādātājiem.

Vienlaikus, saskaroties ar atsevišķu piegādātāju nevēlēšanos izpaust informāciju par sadarbību ar AS Drogas, KP neizslēdz iespēju pēc noteikta laika veikt atkārtotu pārbaudi, informē padomes pārstāvji.

Lēmumu sodīt AS Drogas KP pieņēma 2012.gada nogalē, kad tika secināts, ka uzņēmums piegādātājam SIA Euro Cosmetics piemērojis netaisīgus sadarbības nosacījums attiecībā uz neiztirgoto preču atpakaļatdošanu, maksām par jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu, atlaižu uzspiešanu un līgumsodiem par laikus nepiegādātām precēm. Toreiz KP uzņēmumam uzlika par pienākumu no līgumiem ar piegādātājiem netaisnīgos nosacījumus izslēgt. KP uzņēmumam piemēroja naudassodu 18,97 tūkstošu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā laikā pārveidoti desmit un atvērti divi jauni skaistumkopšanas, mājsaimniecības un higiēnas preču mazumtirdzniecības uzņēmuma AS "Drogas" veikali, kuru dizains veidots atbilstoši jaunajai koncepcijai.

Aizvadītā gada beigās Latvijā kopumā darbojās 20 jaunās koncepcijas "Drogas" veikali. "Veikalu rekonstrukcija un jaunās koncepcijas ieviešana ir vērienīgs projekts, kuru sākām 2017. gada nogalē, rekonstruējot "Drogas" veikalu tirdzniecības centrā "Galerija Centrs". Veikalu rekonstrukciju turpināsim arī 2020. gadā, arvien palielinot jaunās koncepcijas veikalu skaitu," stāsta Ilze Kirstuka-Ščeglova, AS "Drogas" Mārketinga un sabiedrisko attiecību direktore.

Ejot līdzi laikam un sekojot aktuālākajām tendencēm digitālajā jomā, 2019. gadā īpaša uzmanība pievērsta e-veikala Drogas.lv attīstībai. "Interneta veikals, kas darbojas paralēli reālajām tirdzniecības vietām, jau kļuvis par pašsaprotamu uzņēmuma sastāvdaļu un ērtu platformu, kur iepirkties. Arī šajā jomā esam ņēmuši vērā mūsu klientu ieteikumus un vēlmes, lai iepirkšanās e-veikalā būtu maksimāli ērta visos tās posmos - no preču izvēles līdz piegādei. Prieks, ka klienti ir to novērtējuši - Drogas.lv nupat atzīts par 2019. gada labāko interneta veikalu skaistumkopšanas kategorijā," norāda I. Kirstuka-Ščeglova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas un saimniecības preču veikalu tīkla pārvaldītājs AS Drogas nākamgad neprognozē jaunu skaistumkopšanas, veselības un sadzīves preču tirgotāju ienākšanu Latvijā, sacīja Drogas Mārketinga un sabiedrisko attiecību direktore Ilze Kirstuka-Ščeglova.

«Mazumtirdzniecība ir viena no nozarēm ar visaugstāko un sīvāko konkurenci. Jaunus dalībniekus ar fokusu uz skaistumkopšanas, veselības, higiēnas un sadzīves preču segmentu neprognozējam, bet varam paredzēt, ka esošiem tirgus dalībniekiem konkurence savā starpā kļūs sīvāka un tiks piedāvāti jauni veidi un risinājumi savas tirgus daļas nosargāšanai,» viņa sacīja.

Kirstuka-Ščeglova arī piebilda, ka Drogas mērķi 2017.gadā ir saglabāt un stiprināt savu tirgus līdera un eksperta pozīciju, ko plānots panākt, atverot jaunus veikalus, labiekārtojot esošos veikalus, kā arī labāk iepazīstot klientu iepirkšanās paradumus un piedāvājot personalizētus piedāvājumus. Tāpat Drogas nākamgad plāno strādāt pie dažādu inovāciju ieviešanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kosmētikas un saimniecības preču veikalu tīkla pārvaldītājs «Drogas» pagājušajā gadā strādāja ar 77,039 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 24,4% un bija 13,238 miljoni eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Savukārt Lietuvā «Drogas» apgrozījums pērn pieauga par 3,2% un veidoja 30,044 miljonus eiro.

Vienlaikus «Drogas» koncerns pērn strādāja ar 107,083 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga par 23,7% un bija 13,255 miljoni eiro.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka apgrozījuma pieaugums pagājušajā gadā skaidrojams ar jauna koncepta veikalu ieviešanu, klientu lojalitātes stiprināšanu un jaunu klientu piesaisti. Pērn «Drogas» atvēra piecus jaunā koncepta veikalus Rīgā.

Tāpat vadības ziņojumā norādīts, ka pērn «Drogas» ieviesa interneta veikalu, kura attīstība un pilnveide turpinās arī 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas un sadzīves preču mazumtirdzniecības veikalu tīkla AS «Drogas» apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 73,952 miljonus eiro, kas bija par 5,1% vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi straujāk - par 6,7%, salīdzinot ar 2016.gadu, un bija 10,637 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas.

AS «Drogas» apgrozījums pieaudzis, pateicoties aktivitātēm veikalu tīklā, jaunu veikalu atklāšanai un klientu lojalitātes stiprināšanai. 2017.gadā uzņēmums atvēra trīs jaunus veikalus un veica rekonstrukcijas darbus divos esošajos veikalos. Gada nogalē uzņēmums atklāja pirmo jaunā koncepta veikalu «Drogas», kā arī tas turpinājis darbu pie interneta veikala izveides, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Uzņēmuma ienākumi no kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecības pērn veidoja 74,982 miljonus eiro (pieaugums par 8,3% salīdzinājumā ar 2016.gadu), ienākumi no displeju izvietošanas un logu platības nomas, kā arī no maksas par dalību mārketinga aktivitātēs veidoja 2,645 miljonus eiro (pieaugums par 5,0%), savukārt pircējiem piešķirtās pārdošanas atlaides (par kurām attiecīgi uzņēmuma apgrozījums samazināts) pērn bija 3,675 miljoni eiro (pieaugums 2,7 reizes).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Stājas spēkā spriedums, ar kuru atzīta AS Drogas dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā

Žanete Hāka, 15.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pirmdien atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts AS Drogas pieteikums par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu, konstatējot AS Drogas darbībās dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mazumtirdzniecībā, liecina AT lēmums.

Tāpat atstāts negrozīts spriedums daļā, ar kuru atcelta AS Drogas uzliktā soda nauda, nosakot Konkurences padomei pienākumu atceltā soda vietā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās izdot jaunu administratīvo aktu par AS Drogas sodīšanu, ievērojot tiesas norādītos faktiskos un tiesiskos apsvērumus.

Pieteicēja AS Drogas 2005.gada augustā noslēdza ar SIA Euro Cosmetics piegādes līgumu. Saskaņā ar minēto līgumu SIA Euro Cosmetics piegādāja AS Drogas tālākai mazumtirdzniecībai Drogas veikalos sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļus, dekoratīvo kosmētiku un smaržas. Ar Konkurences padomes 2012.gada 14.decembra lēmumu pieteicējas darbībās konstatēts Konkurences likuma noteikto aizliegumu pārkāpums (dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā) un noteikts pienākums pieteicējai neietvert līgumos ar piegādātājiem un līdz 2013.gada 1.aprīlim no jau noslēgtajiem līgumiem ar piegādātājiem izslēgt netaisnīgus un nepamatotus līguma noteikumus attiecībā uz preču atdošanu atpakaļ, atlaižu piemērošanu, līguma noteikumus, kas paredz netaisnīgus un nepamatotus maksājumus par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai un kas paredz netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par darījumu noteikumu pārkāpumu un noteikts naudas sods 26,9 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Drogas pērn nopelnīja piecus miljonus latu

Gunta Kursiša, 29.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Drogas 2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielināja apgrozījumu par 9% līdz vairāk nekā 41,3 miljoniem latu, liecina Lursoft dati.

2011. gadā tirdzniecības tīkls apgrozīja vairāk nekā 37,9 miljonus latu. Apgrozījuma pieaugumu uzņēmuma vadība skaidro ar vispārējās ekonomiskās situācijas stabilizēšanos un kopējā mazumtirdzniecības sektora atlabšanu.

Pagājušo gadu a/s Drogas noslēdza ar piecu milj. Ls peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Pērn uzņēmums atvēra vienu jaunu veikalu un turpināja darbu pie veikalu vizuālā tēla uzlabošanas un nomaiņas, norādīts uzņēmuma gada pārskatā. Pagājušā gada nogalē a/s Drogas pārvaldītajā veikalu ķēdē Baltijas valstīs ietilpa 125 veikali, no kuriem 78 atradās Latvijā.

A/s Drogas dibināta 1995. gadā, un 2001. gadā tirdzniecības tīklam pievienoti trīs uzņēmumi – SIA Baltijas Tirdzniecības forma, SIA Jana Māja un SIA Namīpašums 2. A/s Drogas pieder meitas uzņēmums Lietuvā UAB Drogas, kas aizvadītajā gadā strādājis ar peļņu, savukārt meitas uzņēmums Igaunijā OU Drogas pērn likvidēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parfimērijas un kosmētikas tirgotājs Drogas ieviesis mobilo lietotni, informē uzņēmumā.

Lietotnē būs iespējams gan noformēt pasūtījumu "Drogas" e-veikalā, gan to izmantot kā svītru kodu skeneri, kas ļaus atrast informāciju par precēm. Tāpat lietotne dos iespēju lietot klienta karti mobilajā telefonā, informē AS Drogas pārstāve Ilze Kirstuka-Ščeglova.

"Drogas" grupa pērn strādāja ar 106,462 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,7% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 10% un bija 9,791 miljons eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Latvijā "Drogas" pērn strādāja ar 80,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 13,8% un bija 9,667 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 1995.gada novembrī, un tās pamatkapitāls, 1,821 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Drogas pārdevēja atklāj, kā tīkls atbrīvojies no nevienam nevajadzīgiem pakaramiem

Dienas Bizness, 10.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kioskā pērkat avīzi, bet pārdevēja pie kases piedāvā kafiju un smalkmaizīti. Tā ir papildu pārdošana, kas darbojas pēc principa - ja pārdevējs konkrēto preci mutiski nepiedāvātu, pircējs to nenopirktu. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs Dienai atklājis, ka šī ir no Skandināvijas aizgūta prakse, ko tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji arī Latvijā sāk īstenot arvien biežāk.

Papildu pārdošana ļauj palielināt apgrozījumu bez lieliem ieguldījumiem. Kā norāda laikraksts, pieejas ir dažādas - sākot no bezpersoniskas uzbāzības, visiem piedāvājot vienu un to pašu preci, beidzot ar piedāvājuma pielāgošanu tām klienta interesēm, kas noskaidrotas apkalpošanas procesā.

Kāda veikalu tīkla Drogas pārdevēja, kura vēlējusies palikt anonīma, atklājusi: «Mūsu darbu bieži nāk vērtēt slepenie pircēji jeb viltus klienti. Konstatējot, ka pārdevēja nepiedāvā uz letes novietoto papildu preci, viņi samazina vērtējumu. Tas savukārt var ierindot veikalu melnajā sarakstā - pārdevējām uz trim mēnešiem atņem piemaksas, un veikalu pastiprināti kontrolē.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas pirmajās nedēļās straujā pieprasījuma pieauguma dēļ pāris ražotāji atsevišķiem produktiem paaugstināja cenas, tomēr patlaban, pieprasījumam normalizējoties, sagaidām, ka tās tiks pārskatītas, biznesa portālam db.lv sacīja veikalu tīkla "Drogas" pārstāve Guna Kaše.

"Raugoties kopumā, nenovērojam cenu pieaugumu mūsu sortimenta precēm," viņa norādīja, piebilstot, ka veikalu tīkla "mērķis vienmēr ir bijis piedāvāt klientiem produktus dažādās cenu kategorijās, lai katrs var izvēlēties savām vēlmēm un iespējām atbilstošāko".

"Šobrīd situācija ir ļoti mainīga, jāspēj ātri pielāgoties un mainīties līdz ar cilvēkiem un pieprasījumu. Paredzam arī turpmāku e-komercijas pieaugumu. Cilvēki šajā ārkārtas stāvokļa periodā būs apguvuši un arvien vairāk novērtēs iepirkšanos e-veikalā. Tādēļ arī nākotnē šo virzienu turpināsim pilnveidot," viņa pauda.

Sākoties ārkārtas situācijai valstī, liela daļa iedzīvotāju apzinīgi ievēroja rekomendācijas neapmeklēt sabiedriskas vietas. Tādējādi, pavadot vairāk laika mājās, tiek izmantota iespēja iepirkties attālināti, un līdz ar to arī "Drogas" e-veikalā www.drogas.lv ir pieaudzis pasūtījumu skaits. Klienti tajā pavada vairāk laika, lasot produktu aprakstus, atsauksmes, tādējādi izvēloties preces un veicot pasūtījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences uzraugu pasivitāti izjūtam savos maciņos

Artūrs Spīgulis, zvērināts advokāts, 25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ledus ir izkustējies? Konkurences pārkāpuma nodarīto zaudējumu atlīdzināšana

Autore - Māra Stabulniece, zvērināta advokāta palīgs, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene, 20.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par klientu augstāk novērtētajiem internetveikaliem dažādās kategorijās šogad atzīti "Rdveikals.lv", "JanisRoze.lv", "lensor.eu", "Barbora.lv", "Douglas.lv", "Weekendshoes.lv", "220.lv" un "drogas.lv".

Šā gada oktobrī digitālā mārketinga aģentūrā "iMarketings.lv " sadarbībā ar "Kantar/TNS" veica pētījumu, lai noskaidrotu pircēju visaugstāk novērtētos Latvijas interneta veikalus. Kopumā pētījumā piedalījās vairāk nekā tūkstoš respondentu, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā bija veikuši vismaz vienu pirkumu internetā. Pētījuma gaitā interneta veikali tika vērtēti pēc 23 atlases kritērijiem, piemēram, piegādes laika, drošības, reputācijas, preces atgriešanas iespējam, klientu apkalpošanas utt.

Interneta veikali tika vērtēti desmit kategorijās. Elektronikas kategorijā bija izvirzīti "1a.lv", "220.lv" un "Rdveikals.lv". Šī gada patērētāju iecienītākais internetveikals šajā kategorijā, tāpat kā pērn, ir "Rdveikals.lv".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Nekorekta preču cenu konvertācija decembrī novērota Maxima un Palink veikalos

Žanete Hāka, 11.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot novembra ceturtā un decembra pirmā cenu monitoringa datus, secināts, ka 95,8 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, cenu pieaugums ir novērots 2,4 % gadījumu, savukārt 1,8 % gadījumu cena ir samazinājusies, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotie decembra pirmā cenu monitoringa rezultāti.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs secinājis, ka decembra pirmās nedēļas monitoringa datos ir vērojama vairākiem produktiem nekorekta konvertācija, par ko tiks informēta SIA Maxima Latvija un SIA Palink, un konkrētie komersanti tiks aicināti novērst iespējamos pārkāpumus. Jāatzīmē, ka iepriekšējo monitoringu datos nekorekta konvertācija bija AS Drogas veikalu divām precēm. Pēc saziņas ar AS Drogas vadību, tika pārbaudīti AS Drogas veikali un šo preču neatbilstības netika konstatētas. Pakalpojumu grupā cenu norādīšanas kārtībā nav konstatēti pārkāpumi.

Cenu monitoringa laikā secināts, ka pārtikas preču grupā cena atsevišķos gadījumos samazinājusies sulai un minerālūdenim. Decembra pirmais cenu monitorings iezīmē vairākas sezonalitātes ietekmē notikušas cenu izmaiņas augļu grupā – atsevišķos gadījumos dārgākas kļuvušas vīnogas, cena samazinājusies banāniem, bet abos virzienos cenu svārstības novērotas apelsīniem. Arī dārzeņiem - gurķiem un saldajiem pipariem - novērotas cenu svārstības abos virzienos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien, 20. jūnijā, Konkurences padomes (KP) priekšsēdētajas amatā uz otru pilnvaru termiņu apstiprināja Skaidrīti Ābramu, kas šos pienākumus atzinīgi veikusi jau kopš 2012. gada jūnija, biznesa portālu db.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

«Iepriekšējo piecu gadu laikā Konkurences padome kļuvusi par spēcīgu godīgas konkurences aizstāvi, vienlaikus esot valsts iestādes paraugs sadarbībā ar uzņēmējiem. Šajā laika periodā būtiski augusi iestādes darba efektivitāte, nodrošināts līdzsvars starp smagāko konkurences pārkāpumu atklāšanu un sodīšanu, un mazāku pārkāpumu novēršanu ar brīdinājumiem un mediācijām, jau kopš 2013. gada īstenojot principu «konsultē vispirms»,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš pauž gandarījumu par valdības atkārtoti pausot uzticību S.Ābramai.

Viņš atzīmē, ka Konkurences padome bijusi aktīvs sarunu dalībnieks dialogā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences komiteju, kā rezultātā Latvija kļuva par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti. Tāpat KP regulāri sniegusi priekšlikumus Konkurences likuma pilnveidošanai, kā arī aktīvi veicinājusi sabiedrības izpratni par konkurences tiesībām un konkurences kultūras attīstību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Nepietiekamais instrumentu klāsts ļaunprātības apkarošanai

Dienas Bizness, 07.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomei Latvijā darba acīm redzami netrūkst – laiku pa laikam rodas aizdomas, ka kādam uzņēmumam ir dominējošais stāvoklis mūsu valsts tirgū, un iespējami ātri jāpārbauda, vai tas netiek izmantots ļaunprātīgi.

Situācijas, secinājumi un risinājumi ir bijuši dažādi, bet viens no spilgtākajiem gadījumiem bija pagājušajā nedēļā konstatētais, ka ne gluži pareizi savu dominējošo stāvokli ir izmantojis mazumtirdzniecības uzņēmums Drogas. Acīmredzot vēl notiks skaidrošanās par to, cik pareizs vai nepareizs ir bijis Konkurences padomes lēmums, taču diskusijas šajā gadījumā izraisīja kas cits – par konstatētajiem konkurences pārkāpumiem Drogām tika noteikta soda nauda nepilnu 19 tūkstošu latu apmērā, turklāt no atbildīgās valsts iestādes vadības puses ir visnotaļ pamatotas žēlabas, ka uzņēmēji, kuri cieš no kompānijām, kas ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, nelabprāt par to ziņo Konkurences padomei. Pareizāk sakot, «bez ieraksta» izstāsta visu iespējamo, bet oficiālu iesniegumu rakstīt baidās. Jāatzīst, ka pašreizējā likumdošana konkurences pārkāpumu apkarošanas jomā nav efektīva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sodu politika konkurences uzraudzībā jāuzlabo

Jānis Goldbergs, 18.04.2019

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru