Uzņēmumi Skonto būve un Arčers kopumā tikuši pie 3,415 miljonu eiro liela valsts pasūtījuma, lai paplašinātu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru Muceniekos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Šim iepirkumam Nodrošinājuma valsts aģentūra bija izvēlējusies sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu.

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra papildu divu korpusu un katlumājas pārbūvi par 1 840 000 plāno veikt Skonto būve, savukārt nekustamā īpašuma Bundulīši pārbūvi par 1 575 027 plāno veikt Arčers.

Jau ziņots, ka nekustamais īpašums Bundulīši sastāv no zemes un uz tās esošas dzīvojamās mājas jaunbūves ar kopējo platību 1908 kvadrātmetri. Tas atrodas blakus patvēruma meklētāju izmitināšanas centram Mucenieki. Pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja 75 000 eiro piešķiršanu Iekšlietu ministrijai, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Bundulīšu labprātīgu atsavināšanu.

Lai atrastu piemērotu mitekli vienam patvēruma meklētājam, sociālajiem darbiniekiem nākas klātienē apskatīt aptuveni 20 dzīvokļus, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pastāstīja ar patvēruma meklētājiem strādājošās biedrības «Patvērums Drošā māja» vadītāja Sandra Zalcmane.

Pēc viņas teiktā, vairums īpašnieku joprojām nevēlas savu dzīvokli izīrēt patvēruma meklētājiem, pamatā bažījoties par to, ka šie cilvēki varētu nespēt laikus veikt maksājumus. Tomēr Zalcmane atzina, ka ir arī tādi izīrētāji, kuriem nav svarīgi, kas dzīvos viņu īpašumā, un kopumā no īrniekiem-patvēruma meklētājiem saimnieki vairs nevairās tik ļoti kā agrāk.

Dažas pozitīvas tendences esot vērojamas arī patvēruma meklētāju nodarbinātībā - atrodas vairāk tādu uzņēmēju, kuri ir gatavi dot darbu patvēruma meklētājam ar pavisam minimālām latviešu valodas zināšanām, ļaujot tās pilnveidot laika gaitā.

Kā atzina Zalcmane, trīs mēneši, kas ir uz Latviju pārvietota patvēruma meklētāja vidējais gaidīšanas laiks bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai, absolūti nav pietiekami, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas par to, kā darbojas šīs valsts iekārta, darba un dzīvokļu tirgus, nemaz nerunājot par valodas apgūšanu.

Lai mazinātu drošības riskus, patvēruma meklētājus pēc bēgļa statusa piešķiršanas plāno izvietot vairākās vietās Latvijā, šodien žurnālistiem pastāstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija slēgtā sēdē uzklausīja Drošības policijas (DP) un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvjus par valsts drošības iestāžu gatavību saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Iemesls sēdes sasaukšanai ir gadumijas notikumi Vācijā, kad patvēruma meklētāji seksuāli uzmākušies vietējām iedzīvotājām. Lai arī patvēruma meklētāju uzņemšana ir nacionālās drošības jautājums, šie notikumi parāda, ka bēgļu tēma ir saistīta arī ar sabiedriskās kārtības apdraudējumu, norādīja Latkovskis.

Šodien valdības sēdē skatot jautājumu par nacionālā interešu objekta statusa noteikšanu patvēruma meklētāju centram Muceniekos, starp ministriem raisījās domu apmaiņa par patvēruma meklētāju centra atrašanās vietu.

Diskusiju sāka Mucenieku iedzīvotāji, kuri uzsvēra, ka nevēlas savā ciematā cietuma tipa būvi, kas pasliktinās drošības situāciju un Mucenieku iedzīvotāju dzīves apstākļus. Atsaucoties uz iedzīvotāju vēstuli, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vaicāja, vai tiešām bija nopietni domāts, piedāvājot patvēruma meklētāju centru izvietot Rīgā, Tallinas ielā vai Aspazijas bulvārī. Uz to iedzīvotāji atbildēja apstiprinoši, norādot, ka šie objekti arī esot Iekšlietu ministrijas īpašumā.

Diskusijas laikā izskanēja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) ierosinājums patvēruma meklētājus izvietot bijušajā Šķirotavas ieslodzījuma vietā.

Norvēģijas Imigrācijas direktorāts (UDI) piedāvājis 10 000 Norvēģijas kronu (1078 eiro) patvēruma meklētājiem, kuri valsti pametīs labprātīgi.

UDI piešķirs vēl 10 000 kronu pirmajiem 500 patvēruma meklētājiem, kuri pieteiksies labprātīgai valsts atstāšanai. Piedāvājums būs spēkā sešas nedēļas, sākot no pirmdienas.

«Mums ir jāveicina lielāka labprātīgā aizbraukšana, piešķirot nelielu naudu. Tas mums ietaupīs daudz naudas, jo ir dārgi turēt cilvēkus patvēruma centros,» sabiedriskajai raidorganizācijai NRK ieceri skaidroja Norvēģijas imigrācijas ministre Silvi Listhauga.

Piedāvājums paredz piešķirt patvēruma meklētājiem 10 000 kronu ceļošanas izmaksu segšanai līdzās jau piedāvātajiem 20 000 kronu (2156 eiro).

UDI decembrī ziņoja, ka aizvien pieaugošs skaits patvēruma meklētāju ir ieinteresēti pieņemt piedāvājumu atgriezties mājās, ņemot vērā ilgos termiņus ģimeņu apvienošanai un traucēkļus darbu un mācību sākšanai.

Eiropas Parlaments (EP) ir gatavs uzsākt sarunas par Dublinas noteikumu reformu, lai nodrošinātu, ka katra valsts uzņem atbilstošu daļu patvēruma meklētāju, informēja Signe Znotiņa-Znota, Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā.

Ceturtdien pārliecinošs EP deputātu vairākums (390 balsis pret 175, 44 atturoties) atbalstīja Pilsoņu brīvību komitejas sagatavoto Eiropas Parlamenta pozīciju sarunām ar dalībvalstīm. Sarunas varēs sākties, tiklīdz dalībvalstis ES padomē būs vienojušās par savu pozīciju.

Tā dēvēto Dublinas noteikumu grozījumi paredz novērst pašreizējās sistēmas trūkumus un panākt, ka patvēruma meklētāji tiek taisnīgi sadalīti starp visām ES valstīm.

Reformas projekts paredz, ka valsts, kurā patvēruma meklētājs ierodas ES, vairs nebūtu automātiski atbildīga par patvēruma pieprasījuma izskatīšanu. Tā vietā patvēruma meklētāji tiktu sadalīti starp visām ES valstīm.

Trešdien, 13.aprīlī, Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no Grieķijas pārvietotas piecpadsmit personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā septiņi nepilngadīgi bērni, informē PMLP Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Santa Jonāte.

Personas ieradās Latvijā vēlā trešdienas vakarā un patlaban atrodas Patvēruma meklētāju centrā Muceniekos.

Uz Latviju pārvietotas četras ģimenes – divas no Sīrijas un divas no Irākas. Starp pārvietotajām personām ir tādu profesiju pārstāvji kā bankas darbinieks, pavārs, bārddzinis un drēbnieks.

Atbilstoši starptautiski noteiktajām procedūrām un Patvēruma likuma prasībām, tūlīt pēc ierašanās Latvijā Valsts robežsardzes amatpersonas pieņēma pārvietoto personu iesniegumus un iepazīstināja ar patvēruma meklētāja tiesībām un pienākumiem patvēruma procedūras laikā. Amatpersonas veica arī sākotnējo aptauju, ievadīja personu pirkstu nospiedumus Eurodac sistēmā un izsniedza patvēruma meklētāja dokumentus.

Otrdien, 25. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Grozījumi Patvēruma likumā, kas izstrādāts, lai pilnveidotu Latvijas patvēruma sistēmu par posmu, kad personai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, informē Iekšlietu ministrija.

Grozījumi paredz, ka personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ir tiesības saņemt vienreizēju finansiālu atbalstu un pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka minētajām personām darbspējīgā vecumā pabalsta izmaksa tiek pārtraukta gadījumos, kad tās nereģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā vai nepilda bezdarbnieka pienākumus. Tādejādi pabalsta izmaksa tiks pārtraukta gadījumos, ja persona būs atstājusi Latviju.

Vienreizējs finansiālais atbalsts paredzēts, lai nodrošinātu personu, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ar finanšu līdzekļiem uzturēšanās izmaksu segšanai, kas var tikt izmantoti pirmo īres iemaksu vai garantiju segšanai.

Portugāle, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, ir piedāvājusies uzņemt 10 000 imigrantu no valstīm, kurām ir grūti tikt galā ar viņu pieplūdumu, lai saglabātu savu iedzīvotāju skaitu.

Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta pagājušonedēļ nosūtīja vēstules imigrantu pieplūduma nomāktajām valstīm Austrijai, Grieķijai, Itālijai un Zviedrijai, paužot vēlmi uzņemt līdz 5,8 tūkstošiem imigrantu papildus tiem 4,5 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kurus Portugāle jau ir piekritusi uzņemt pēc ES ierosinātās kvotu sistēmas.

Košta nesen paziņoja Briselei, ka Portugālei vajadzētu «rādīt piemēru», un piebilda, ka viņš esot pret tādu «Eiropu, kas slēdz savas robežas, lai bloķētu to pieejamību bēgļiem».

Šomēnes apmeklējot Berlīni, Košta izteicās, ka esot «netaisnīgi» noslogot Vāciju ar pienākumu, kāds ir «visiem Eiropas līderiem».

Iepretim līdz šim drošā patvēruma statusam pašlaik izskatās, ka zelta cena pie lielas inflācijas spēji sarūk.

Ja aplūko tekstus, kas jau gadu desmitiem, ja ne simtiem tiek veltīti ieguldījumiem zeltā, tad bieži tajos gandrīz uzreiz redzams, ka šim dārgmetālam tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss. Proti, doma ir, ka, visam šķoboties un varbūt arī jūkot un brūkot, zeltam saglabāsies vērtība. Tāpat lasāms, ka dzeltenajam dārgmetālam sevišķi populāri piedēvēt spēju apdrošināt tieši pret cenu nestabilitāti.

Šobrīd uz pasaules ģeopolitiskās skatuves izaicinājumu pietiek. Visās mūsu planētas malās jau kādu laiku arī ir aizsvīlusies inflācija. Neskaidrība par nākotni ir ļoti liela, un ļoti ticama ir tāda situācija, ka vadošās pasaules tautsaimniecības krīt iekšā recesijas, ja ne kādas jau lielākas krīzes stadijā. Tas varētu likt domāt, ka audzis pieprasījums pēc zelta. Tiesa gan, realitātē tā cena šogad ASV dolāros samazinājusies jau septiņus mēnešus pēc kārtas. Deutsche Bank rēķina, ka kaut kas tāds nav pieredzēts kopš tālā 1869. gada. Kopš šī gada marta virsotnēm zelta cena ASV preču biržā ir samazinājusies teju par 20%.

#Ārlietu ministrija iesniegusi oficiālu notu Ukrainas pilnvarotajam lietvedim, aicinot Ukrainu veikt nepieciešamās darbības, lai mūsu valsti izņemtu no «ārzonu saraksta».

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) iesniegusi oficiālu notu Ukrainas pilnvarotajam lietvedim, aicinot Ukrainu veikt nepieciešamās darbības, lai mūsu valsti izņemtu no «ārzonu saraksta», aģentūrai LETA pavēstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Papildināta visa ziņa

Ukrainas pilnvarotais lietvedis notas saņemšanai šorīt bija uzaicināts uz Latvijas ĀM.

Ārlietu ministrs skaidroja, ka sākotnējā situācija izveidojās, nepareizi interpretējot Latvijas jauno nodokļu regulējumu, kas paredz 0% nodokli reinvestētajai peļņai. Taču tā nav vērtējama kā beznodokļu sistēma, jo Latvijā par dividendēm ir jāmaksā nodokļi.

Ministrs šodien žurnālistiem skaidroja, ka Latvija ar šo jautājumu strādā vairāk nekā divas nedēļas, tomēr process nevirzās uz priekšu, tāpēc tiek meklēti dažādi mehānismi, kā mudināt Ukrainu izņemt Latviju no «ārzonu saraksta».

Latvijas nodokļu sistēma ir fundamentāli jāmaina, šodien Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu maksātāju forumā uzsvēra OECD nodokļu eksperts Bērts Brīss.

OECD eksperts iesaka reformēt darbaspēka nodokļus, veicot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un tā progresivitātē. Viņš iesaka arī integrēt solidaritātes nodokli IIN. Tāpat ieteicams reformēt mikrouzņēmumu nodokli.

Finanšu jomā OECD iesaka Latvijai veikt reformas, paplašinot uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, reformēt ar kapitālu saistītus nodokļus, stiprināt ar dabas resursiem saistītus nodokļus, kā arī palielināt nekustamā īpašuma nodokli.

Brīss ieteica Latvijai, domājot par reformām nodokļu sistēmā, nevērtēt katru nodokli atsevišķi, bet tos kopumā. OECD ieskatā, Latvijas nodokļu sistēmā ir jāievieš progresivitāte, kā arī jāstiprina nodokļu politika, Valsts ieņēmumu dienests un jānodrošina analītiskā kapacitāte.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Eiropas Komisija (EK) pastiprinājusi spiedienu pret Latviju un vēl sešām valstīm par nepareizi īstenotiem noteikumiem, kas regulē patvēruma piešķiršanu.

EK devusi valstīm divus mēnešus laika situācijas noregulēšanai. Pretējā gadījumā Latvija, Igaunija, Vācija, Grieķija, Itālija un Slovēnija var tikt iesūdzētas Eiropas Savienības (ES) augstākajā tiesu instancē.

Lai labāk pārvaldītu migrantu plūsmu un nodrošinātu Eiropas robežas, visām dalībvalstīm jāpilda savas saistības, strikti jāievēro Eiropas noteikumi par patvērumu un robežkontroli un jānodrošina nepieciešamais atbalsts tām dalībvalstīm, kas ir visvairāk pakļautas bēgļu un nelegālo imigrantu krīzes radītajam spiedienam, paziņoja ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls.

EK ziņojumā teikts, ka Latvija, Igaunija, Vācija, Grieķija, Itālija un Slovēnija nav spējušas pierādīt, ka pilnībā īsteno jaunos noteikumus attiecībā uz patvēruma meklētājiem.

Lielās talkas laikā, 27.aprīlī, sakopjot un pielāgojot civilās aizsardzības prasībām vairāku pašvaldību ēku pagrabus, Rīgas dome aicina iedzīvotājus sakārtot arī savus ēku pagrabus droša patvēruma veidošanai, informēja pašvaldībā.

Viens no pagrabiem, ko plāno sakārtot pašvaldība, atrodas Rīgas 49.vidusskolā, Krišjāņa Valdemāra ielā 65. Lai informētu par pareizu telpu pielāgošanu un pašvaldības turpmākajām iecerēm, trešdien, 24.aprīlī, plkst.12 skolas sporta kompleksā Krišjāņa notiks preses konference, kurā piedalīsies Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), vicemēre Linda Ozola (JKP), Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadītājs Ivars Balamovskis, Īpašuma departamenta vadītājs Vladimirs Ozoliņš un skolas direktors Imants Mednis.

Preses konferences laikā būs iespējams apmeklēt ēkas pagraba telpas, kur pašvaldības pārstāvji sniegs ieteikumus pareizai telpu pielāgošanai patvēruma vietas veidošanai.

Daudziem mēģinot sadzīvot ar jaunajiem riskiem ekonomikai, ko nesusi Ķīnas vīrusa izplatīšanās, drošība tiek meklēta pie ASV dolāriem.

Būtībā daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā "karalis dolārs" (kurš izgriež pogas pat zeltam).

Arī iepriekšējās finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms, neskatoties uz dažādām runām par pašas ASV ekonomikas un visas finanšu sistēmas (ne)stabilitāti, palielinājās pieprasījums pēc nosacīti drošajiem ASV dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk.

Katrā ziņā tieši šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Var spekulēt, ka kāda apokaliptiska scenārija gadījumā ticība tam pazudīs gluži vai pēdējā (jeb kam tad vispār atliek ticēt, ja ne ASV dolāram - nav jau dižas alternatīvas).

Piektdien, 17. martā, Iekšlietu ministrija un Ropažu novada pašvaldība atklāja Patvēruma meklētāju centra atjaunoto ēku un Multifunkcionālo centru Mucenieku iedzīvotājiem.

Atjaunotajā Patvērumu meklētāju centra ēkā ir nodrošinātas telpas arī Mucenieku iedzīvotājiem dažādu interešu pulciņu, sporta un citu nodarbību īstenošanai. Multifunkcionālajā centrā ir atsevišķa ieeja.

Līdz aprīlim Patvēruma meklētāju centra korpusā turpināsies labiekārtošanas un aprīkošanas darbi, savukārt Multifunkcionālais centrs Mucenieki iedzīvotājiem pieejams jau šobrīd.

Jaunajā Patvēruma meklētāju centra ēkā būs iekārtotas dzīvojamās istabas, koplietošanas virtuves un mācību klases sociālekonomiskās iekļaušanās pasākumiem.

Savukārt Multifinkcionālajā centrā Mucenieki ciemata iedzīvotājiem būs pieejami bibliotēkas pakalpojumi, telpas sporta nodarbībām, sociālā dienesta darbinieku un pašvaldības jurista konsultācijas reizi mēnesī un iespēja izmantot internetu. Papildus maznodrošinātā un trūcīgā statusa personām būs pieejami arī bezmaksas dušas un veļas mazgāšanas pakalpojumi. Tāpat gan bērniem, gan pieaugušajiem multifunkcionālā centra telpās norisināsies dažādi izglītojoši un brīvā laika pavadīšanas pasākumi.

67% uzņēmēju vai uzņēmumu vadītāju vajadzīgā darbaspēka pieejamību vērtē kā sliktu, kā labu to atzinuši tikai 25% uzņēmēju, atklāj bankas Citadele veiktais pētījums Citadele Index.

Tajā pašā laikā tikai 14% uzņēmēju atzina, ka būtu gatavi pieņemt darbā patvēruma meklētājus no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas.

Pētījumā, kopumā aptaujājot 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieku un vadītāju, noskaidrots, ka pēdējā gada laikā ar grūtībām nodrošināt uzņēmumam visu vajadzīgo darbaspēku ir saskārušies 39% uzņēmēju, savukārt ar šādām grūtībām nav saskārušies 59%. Visbiežāk grūtības ar darbaspēka nodrošināšanu ir bijušas ražošanas (53%) un būvniecības (46%) nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem. Vidēji lielu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu no 50 līdz 249) pārstāvji visbiežāk (74%) atzina, ka ir grūtības nodrošināt darbaspēku. Reģionu griezumā darbaspēka problēmas visvairāk izjūt uzņēmēji Vidzemē (47%) un Pierīgā (46%), vismazāk – Kurzemē (29%).

Riska aktīvu cenām šomēnes planējot zemāk, tirgus dalībnieki lielāku uzmanību pievērš drošā patvēruma aktīviem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas nozīmē, ka vērtība aug zeltam – šī dzeltenā dārgmetāla cena preču biržā kopš oktobra pirmās puses zemākajiem punktiem ir palielinājusies par 5% līdz 1240 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci, kas ir visai labs sniegums, ja ņem vērā aktuālo akciju izpārdošanas vilni. Tā rezultātā šie, piemēram, ASV vērtspapīri jau paspēlējuši visus savus šā gada guvumus. Kopumā šis gads zeltam joprojām tāpat nav diez ko veiksmīgs, jo dārgmetāla cena kopš janvāra sākuma sarukusi par 6%. Rezumējot – laikos, kad akciju cenas sniedzas uz arvien jauniem rekordiem, šķiet, reti kurš vispār atceras par zeltu. Zināma interese gan par to tomēr parādās, ja zūd ticība spējai akciju ziņā lidot arvien augstāk.

Vācijas iekšpolitiskās kolīzijas par migrāciju pastiprina draudus atvērtai Eiropai; Latvija ir nogaidoša, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ notikušie vienošanās meklējumi Vācijas valdošās koalīcijas saglābšanai pastiprina vienotas Eiropas patvēruma meklētāju politikas veidošanas pretrunas un draud ar Austrijas pretreakciju.

Vācijas kanclere Angela Merkele kā Kristīgo demokrātu savienības (CDU) vadītāja nedēļas sākumā ir pamanījusies rast steigšus vienošanos ar CDU māsas- partiju Bavārijas Kristīgi sociālo savienību (CSU), kad tās vadītājs un A. Merkeles kabineta iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers draudēja ar demisiju, ja Vācijas robežsardzei netiks dotas pilnvaras aizturēt un atgriezt atpakaļ citās ES valstīs jau reģistrētus patvēruma meklētājus. Partijas ir vienojušās par atšķirīgu taktiku no Vācijas līdzšinējā uzsvara uz patiesi Eiropas mēroga risinājumu, pārliekot uzsvaru uz divpusēju politiku starp valstīm.

Eiropas Komisija (EK) Lietuvai piešķirs finansiālu atbalstu 37 miljonu eiro apmērā migrācijas krīzes risināšanai, trešdien paziņojusi Iekšlietu ministrija.

Tāds lēmums pieņemts pēc pirmdien un otrdien notikušās EK delegācijas vizītes Lietuvā, kuras mērķis bija izvērtēt migrācijas situāciju un ar to saistītās Lietuvas vajadzības un piedāvāt efektīvus atbalsta risinājumus.

"Šis atbalsts palīdzēs apmierināt vajadzības, kas saistītas ar migrantu uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru, patvēruma procedūrām, drošu un cilvēka cienīgu dzīves apstākļu garantēšanu, nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu nelegālajiem migrantiem, viņu izmitināšanas vietu drošību, kā arī ar saziņu un informācijas izplatīšanu krīzes situācijās. Panākta arī vienošanās turpināt meklēt risinājumus robežu uzraudzības sistēmu finansēšanai," norādījusi ministrija.

Lai atbalstītu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu centienus bēgļu pārvietošanā, Eiropas Komisija (EK) rosina par katru pārvietoto bēgli piešķirt 10 000 eiro, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Nauda šim mērķim tiktu piešķirta no ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda. Pārmitināšana, ko veiktu ārpus ES pārmitināšanas regulējuma, nesaņemtu finansiālu atbalstu no ES budžeta.

Pašlaik paredzēts, ka par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņem vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.

EK arī rosinājusi izmaiņas ES pārmitināšanas regulējumā, kas nozīmētu lielāku ES ietekmi bēgļu pārvietošanas jautājumos. EK iesniegtais priekšlikums paredz pastāvīgu regulējumu ar vienotu procedūru pārvietošanai ES iekšienē. Lai gan ES dalībvalstīm arī turpmāk būs tiesības izlemt, cik cilvēkus katru gadu pārvietot, tomēr ES, koordinējot atsevišķu valstu centienus un rīkojoties kopā, panāktu lielāku ietekmi.

Šonedēļ ar uzrunu pie visiem eiropiešiem vērsās Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzsverot «Eiropas renesanses nepieciešamību» un tādējādi cenšoties iezīmēt sevi kā nepārprotamu Eiropas līderi, vizionāru un pārveidotāju.

Nenoliedzami, ka tā ir arī Makrona un viņa partijas trumpja kārts gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur ļoti labi panākumi tiek prognozēti eiroskeptiskām populistu partijām. Makrons savā runā, kas vienlaikus ir arī viņa partijas manifests gaidāmajās vēlēšanās, orientējas uz demokrātisko vērtību un cilvēktiesību aizstāvību, vienotām ES ekonomiskajām un militārajām interesēm. Visai runai caurviju motīvs ir Eiropa ne tikai kā kopējs tirgus, bet Eiropa kā viena civilizācija ar vienotām vērtībām.

Viens no Makrona spilgtākajiem piedāvājumiem ir izveidot Eiropas Demokrātijas aizsardzības aģentūru, kas pasargātu valstis no kiberuzbrukumiem vēlēšanu laikā, aizliedzot Eiropas partiju finansēšanu no trešajām valstīm. Tāpat viņš vēlas izveidot kopēju robežu apsardzību un izveidot Eiropas patvēruma sniegšanas biroju, kā arī vienotu Eiropas iekšējās drošības biroju. Makrons runā arī pievērsās ekonomikai, vēstot gan par klimata pārmaiņu politiku, gan publiskajiem iepirkumiem, gan konkurences tiesībām, ļoti lielu uzsvaru veltot inovācijām un digitalizācijai.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible atzinis, ka Angelas Merkeles vadītais kabinets 2015.gadā pieļāvis kļūdas, atverot valsts robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai.

Atbildot uz laikraksta Welt am Sonntag organizētā pilsoņu forumu dalībnieku jautājumiem, Šeible atzina, ka pēc paziņojuma par faktisku robežu atvēršanu Vācija «zaudējusi kontroli».

«Mēs, politiķi esam cilvēki un arī pieļaujam kļūdas,» norādīja kristīgo demokrātu (CDU) veterāns, piebilstot, ka «no kļūdām vismaz var mācīties».

Pasākuma laikā Šeibli izvaicāja kāds Bavārijas municipālais darbinieks, kāda Frankfurtes apkārtnē esoša ģimenes uzņēmuma grāmatvedis un pie Hamburgas dzīvojošs jūras turbīnu ražotājs.

Politiķis norādīja, ka no pagātnes kļūdām visām Vācijas partijām ir jāizdara «nepieciešamie secinājumi».

Ja gada sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, tad veselības ministre Ilze Viņķele, stājoties amatā, uzsvēra, ka plāno panākt divu grozu principa atcelšanu, ieviešot vienotu sistēmu, kurā visiem, neatkarīgi no tā, kādā nodokļu režīmā viņi strādā, būtu «ieejas biļete»- viņi solidāri piedalītos apdrošināšanas sistēmā.

Domāju, ka paziņojums – divu grozu sistēma ir slikta un nedarbosies – bija pāragrs. Jā, informācijas tehnoloģiju sistēma gada sākumā vēl nebija gatava «sašķirot» pacientus, taču tas nenozīmē, ka ideja kopumā nav dzīvotspējīga. Jāņem vērā, ka ir vairāk nekā 5400 iedzīvotāju, kuri līdz janvāra vidum iemaksāja brīvprātīgas apdrošināšanas iemaksas kopumā par vairāk nekā 780 000 eiro. Kāds risinājums tiks atrasts šiem cilvēkiem, vai nauda nepazudīs un vai nepazudīs šo cilvēku vēlme brīvprātīgi līdzdarboties jaunās reformās, kas galu galā var tikt atceltas vēl nesākoties?!

Priecē, ka premjers un finanšu ministrs ir daudz apdomīgāki, nekā veselības ministre, paziņojot, ka sāks izvērtēt nodokļu reformas ietekmi tikai 2020. gadā. Neapšaubāmi, veselības nozarē būtiski trūkst finansējuma, taču tas nav iemesls bez nopietnas analīzes reformēt sistēmu, kas darbojas pirmo gadu, un tikai tagad pakāpeniski sāk iezīmēties tās plusi un mīnusi. Problēmas patiešām sāk parādīties, līdzīgi kā daudzi viedokļi par nodokļu sistēmas efektivitāti, taču es aicinātu izvairīties no pāragras sprieduma izdarīšanas.