Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja par plāniem pārskatīt Eiropas Savienības (ES) patvēruma noteikumus, lai godīgāk pārdalītu atbildību par nelegālo imigrantu sadali bloka dalībvalstu vidū.

Mums ir jāreformē mūsu Eiropas patvēruma sistēma, preses konferencē paziņoja EK pirmais viceprezidents Franss Timmermanss. Pašreizējā sistēma nedarbojas, viņš piebilda.

Tā sauktā Dublinas regula ir tikusi kritizēta kā novecojusi un negodīga attiecībā uz valstīm, kurās ieradies liels skaits nelegālo imigrantu, pirmkārt, Itāliju un Grieķiju.

Dublinas regula nosaka, ka patvēruma pieprasījumi jāizskata tajā ES valstī, kurā viņi ir ieradušies vispirms, bet, ja tie devušies tālāk bloka teritorijā, viņi nosūtāmi atpakaļ.

Tas nav nedz godīgi, nedz ilgtspējīgi, uzsvēra EK viceprezidents, norādot, ka šie noteikumi esot milzīgs slogs nelegālās imigrācijas visvairāk skartajām valstīm.

Viens no šo noteikumu reformu priekšlikumiem paredz, ka gadījumā, ja dalībvalsts saskarsies ar "neproporcionālu" nelegālās imigrācijas spiedienu, var tikt ieviests koriģējošs godīguma mehānisms, lai bloka ietvaros migrantus sadalītu.

Vairums dalībvalstu atbalstot šādu priekšlikumu, aģentūrai AFP apgalvoja kāds ES diplomāts, kas vēlējās palikt anonīms.

Cits piedāvājums paredz pastāvīgu sadales mehānismu, kas tiktu balstīts uz katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu un turīguma līmeni.

Atbildība vairs nebūtu saistīta ar pirmo ierašanās punktu, norādīja EK.

Anonīmais ES diplomāts atzina, ka otrs reformu priekšlikums nav guvis tik lielu atbalstu un to lielākoties atbalsta tikai Vācija un Zviedrija, kuras ir uzņēmušas lielu skaitu patvēruma meklētāju.

Šāda veida sadale tiek uzskatīta par slēptu kvotu sistēmu.

ES migrācijas un iekšlietu komisārs Dimitris Avramopuls preses konferencē pavēstīja, ka šie priekšlikumi tiks apspriesti ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem un citām iesaistītajām pusēm.

Tomēr ES dalībvalstīm jau tagad ir lielas grūtības sadalīt 160 000 nelegālo imigrantu no Grieķijas un Itālijas, kā to paredz septembrī panāktā vienošanās. Līdz šim plāna ietvaros ir pārvietoti tikai 1100 cilvēki.

Aizkavēšanās tiek skaidrota ar vairākiem faktoriem. Valdības cenšas nepieļaut džihādistu ieplūšanu kopā ar bēgļiem, dalībvalstīm ir grūtības nodrošināt atbraucējiem mājokļus un izglītības iespēju, bet tiek norādīts arī uz politiskajiem apsvērumiem lēnajā imigrantu pārvietošanas procesā.

Jau vēstīts, ka pirmdien Eiropas Savienības (ES) un Turcijas vienošanās par nelegālās imigrācijas ierobežošanu ietvaros no Grieķijai piederošajām Lesbas un Hijas salām uz Turciju atpakaļ tika nosūtīti 202 nelegālie imigranti.

Tomēr nākamā imigrantu nosūtīšana pēc Grieķijas lūguma varētu notikt ne ātrāk kā piektdien.

Iepriekš lielais vairums nelegālo imigrantu devās cauri Grieķijai, cerot nokļūt turīgajās Rietumeiropas valstīm. Tomēr ES un Turcijas noslēgtā vienošanās viņiem to liedz, tādēļ daudzi tagad patvērumu lūdz Grieķijā.

ES un Turcijas vienošanās, kā arī tā sauktā Balkānu maršruta slēgšanas rezultātā nelegālo imigrantu skaits ir ievērojami samazinājies.

Vācija ir pavēstījusi, ka varētu atcelt uz Austrijas robežas ieviesto robežkontroli, ja šādas tendences saglabāsies.

Mēs nepagarināsim robežkontroli pēc 12.maija, ja daudzums paliks tik neliels, otrdien paziņoja Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs.

Pērn Eiropā ieradās vismaz 1,2 miljoni nelegālo imigrantu - pārsvarā no Afganistānas, Irākas un Sīrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skonto būve un Arčers tikuši pie 3,4 miljonu eiro pasūtījuma bēgļu uzņemšanas centra paplašināšanai

LETA, 18.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi Skonto būve un Arčers kopumā tikuši pie 3,415 miljonu eiro liela valsts pasūtījuma, lai paplašinātu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru Muceniekos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Šim iepirkumam Nodrošinājuma valsts aģentūra bija izvēlējusies sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu.

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra papildu divu korpusu un katlumājas pārbūvi par 1 840 000 plāno veikt Skonto būve, savukārt nekustamā īpašuma Bundulīši pārbūvi par 1 575 027 plāno veikt Arčers.

Jau ziņots, ka nekustamais īpašums Bundulīši sastāv no zemes un uz tās esošas dzīvojamās mājas jaunbūves ar kopējo platību 1908 kvadrātmetri. Tas atrodas blakus patvēruma meklētāju izmitināšanas centram Mucenieki. Pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja 75 000 eiro piešķiršanu Iekšlietu ministrijai, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Bundulīšu labprātīgu atsavināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lai atrastu mitekli patvēruma meklētājam, nākas apbraukāt ap 20 dzīvokļu

LETA, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atrastu piemērotu mitekli vienam patvēruma meklētājam, sociālajiem darbiniekiem nākas klātienē apskatīt aptuveni 20 dzīvokļus, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pastāstīja ar patvēruma meklētājiem strādājošās biedrības «Patvērums Drošā māja» vadītāja Sandra Zalcmane.

Pēc viņas teiktā, vairums īpašnieku joprojām nevēlas savu dzīvokli izīrēt patvēruma meklētājiem, pamatā bažījoties par to, ka šie cilvēki varētu nespēt laikus veikt maksājumus. Tomēr Zalcmane atzina, ka ir arī tādi izīrētāji, kuriem nav svarīgi, kas dzīvos viņu īpašumā, un kopumā no īrniekiem-patvēruma meklētājiem saimnieki vairs nevairās tik ļoti kā agrāk.

Dažas pozitīvas tendences esot vērojamas arī patvēruma meklētāju nodarbinātībā - atrodas vairāk tādu uzņēmēju, kuri ir gatavi dot darbu patvēruma meklētājam ar pavisam minimālām latviešu valodas zināšanām, ļaujot tās pilnveidot laika gaitā.

Kā atzina Zalcmane, trīs mēneši, kas ir uz Latviju pārvietota patvēruma meklētāja vidējais gaidīšanas laiks bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai, absolūti nav pietiekami, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas par to, kā darbojas šīs valsts iekārta, darba un dzīvokļu tirgus, nemaz nerunājot par valodas apgūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu drošības riskus, patvēruma meklētājus pēc bēgļa statusa piešķiršanas plāno izvietot vairākās vietās Latvijā, šodien žurnālistiem pastāstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija slēgtā sēdē uzklausīja Drošības policijas (DP) un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvjus par valsts drošības iestāžu gatavību saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Iemesls sēdes sasaukšanai ir gadumijas notikumi Vācijā, kad patvēruma meklētāji seksuāli uzmākušies vietējām iedzīvotājām. Lai arī patvēruma meklētāju uzņemšana ir nacionālās drošības jautājums, šie notikumi parāda, ka bēgļu tēma ir saistīta arī ar sabiedriskās kārtības apdraudējumu, norādīja Latkovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ministriem nav vienprātības par patvēruma meklētāju centra atrašanās vietu

LETA, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdības sēdē skatot jautājumu par nacionālā interešu objekta statusa noteikšanu patvēruma meklētāju centram Muceniekos, starp ministriem raisījās domu apmaiņa par patvēruma meklētāju centra atrašanās vietu.

Diskusiju sāka Mucenieku iedzīvotāji, kuri uzsvēra, ka nevēlas savā ciematā cietuma tipa būvi, kas pasliktinās drošības situāciju un Mucenieku iedzīvotāju dzīves apstākļus. Atsaucoties uz iedzīvotāju vēstuli, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vaicāja, vai tiešām bija nopietni domāts, piedāvājot patvēruma meklētāju centru izvietot Rīgā, Tallinas ielā vai Aspazijas bulvārī. Uz to iedzīvotāji atbildēja apstiprinoši, norādot, ka šie objekti arī esot Iekšlietu ministrijas īpašumā.

Diskusijas laikā izskanēja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) ierosinājums patvēruma meklētājus izvietot bijušajā Šķirotavas ieslodzījuma vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

EP gatavs sākt sarunas ar ES valdībām par patvēruma sistēmas reformu

Lelde Petrāne, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) ir gatavs uzsākt sarunas par Dublinas noteikumu reformu, lai nodrošinātu, ka katra valsts uzņem atbilstošu daļu patvēruma meklētāju, informēja Signe Znotiņa-Znota, Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā.

Ceturtdien pārliecinošs EP deputātu vairākums (390 balsis pret 175, 44 atturoties) atbalstīja Pilsoņu brīvību komitejas sagatavoto Eiropas Parlamenta pozīciju sarunām ar dalībvalstīm. Sarunas varēs sākties, tiklīdz dalībvalstis ES padomē būs vienojušās par savu pozīciju.

Tā dēvēto Dublinas noteikumu grozījumi paredz novērst pašreizējās sistēmas trūkumus un panākt, ka patvēruma meklētāji tiek taisnīgi sadalīti starp visām ES valstīm.

Reformas projekts paredz, ka valsts, kurā patvēruma meklētājs ierodas ES, vairs nebūtu automātiski atbildīga par patvēruma pieprasījuma izskatīšanu. Tā vietā patvēruma meklētāji tiktu sadalīti starp visām ES valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā no Grieķijas ieradušās četras bēgļu ģimenes – kopā 15 cilvēki

Žanete Hāka, 14.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 13.aprīlī, Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no Grieķijas pārvietotas piecpadsmit personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā septiņi nepilngadīgi bērni, informē PMLP Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Santa Jonāte.

Personas ieradās Latvijā vēlā trešdienas vakarā un patlaban atrodas Patvēruma meklētāju centrā Muceniekos.

Uz Latviju pārvietotas četras ģimenes – divas no Sīrijas un divas no Irākas. Starp pārvietotajām personām ir tādu profesiju pārstāvji kā bankas darbinieks, pavārs, bārddzinis un drēbnieks.

Atbilstoši starptautiski noteiktajām procedūrām un Patvēruma likuma prasībām, tūlīt pēc ierašanās Latvijā Valsts robežsardzes amatpersonas pieņēma pārvietoto personu iesniegumus un iepazīstināja ar patvēruma meklētāja tiesībām un pienākumiem patvēruma procedūras laikā. Amatpersonas veica arī sākotnējo aptauju, ievadīja personu pirkstu nospiedumus Eurodac sistēmā un izsniedza patvēruma meklētāja dokumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Imigrācijas direktorāts (UDI) piedāvājis 10 000 Norvēģijas kronu (1078 eiro) patvēruma meklētājiem, kuri valsti pametīs labprātīgi.

UDI piešķirs vēl 10 000 kronu pirmajiem 500 patvēruma meklētājiem, kuri pieteiksies labprātīgai valsts atstāšanai. Piedāvājums būs spēkā sešas nedēļas, sākot no pirmdienas.

«Mums ir jāveicina lielāka labprātīgā aizbraukšana, piešķirot nelielu naudu. Tas mums ietaupīs daudz naudas, jo ir dārgi turēt cilvēkus patvēruma centros,» sabiedriskajai raidorganizācijai NRK ieceri skaidroja Norvēģijas imigrācijas ministre Silvi Listhauga.

Piedāvājums paredz piešķirt patvēruma meklētājiem 10 000 kronu ceļošanas izmaksu segšanai līdzās jau piedāvātajiem 20 000 kronu (2156 eiro).

UDI decembrī ziņoja, ka aizvien pieaugošs skaits patvēruma meklētāju ir ieinteresēti pieņemt piedāvājumu atgriezties mājās, ņemot vērā ilgos termiņus ģimeņu apvienošanai un traucēkļus darbu un mācību sākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bēgļiem, kuri atstājuši Latviju, vairs nemaksās pabalstus

Žanete Hāka, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 25. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Grozījumi Patvēruma likumā, kas izstrādāts, lai pilnveidotu Latvijas patvēruma sistēmu par posmu, kad personai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, informē Iekšlietu ministrija.

Grozījumi paredz, ka personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ir tiesības saņemt vienreizēju finansiālu atbalstu un pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka minētajām personām darbspējīgā vecumā pabalsta izmaksa tiek pārtraukta gadījumos, kad tās nereģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā vai nepilda bezdarbnieka pienākumus. Tādejādi pabalsta izmaksa tiks pārtraukta gadījumos, ja persona būs atstājusi Latviju.

Vienreizējs finansiālais atbalsts paredzēts, lai nodrošinātu personu, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ar finanšu līdzekļiem uzturēšanās izmaksu segšanai, kas var tikt izmantoti pirmo īres iemaksu vai garantiju segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Portugāle vēlas vairāk imigrantu, lai saglabātu iedzīvotāju skaitu

LETA--AFP, 22.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portugāle, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, ir piedāvājusies uzņemt 10 000 imigrantu no valstīm, kurām ir grūti tikt galā ar viņu pieplūdumu, lai saglabātu savu iedzīvotāju skaitu.

Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta pagājušonedēļ nosūtīja vēstules imigrantu pieplūduma nomāktajām valstīm Austrijai, Grieķijai, Itālijai un Zviedrijai, paužot vēlmi uzņemt līdz 5,8 tūkstošiem imigrantu papildus tiem 4,5 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kurus Portugāle jau ir piekritusi uzņemt pēc ES ierosinātās kvotu sistēmas.

Košta nesen paziņoja Briselei, ka Portugālei vajadzētu «rādīt piemēru», un piebilda, ka viņš esot pret tādu «Eiropu, kas slēdz savas robežas, lai bloķētu to pieejamību bēgļiem».

Šomēnes apmeklējot Berlīni, Košta izteicās, ka esot «netaisnīgi» noslogot Vāciju ar pienākumu, kāds ir «visiem Eiropas līderiem».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepretim līdz šim drošā patvēruma statusam pašlaik izskatās, ka zelta cena pie lielas inflācijas spēji sarūk.

Ja aplūko tekstus, kas jau gadu desmitiem, ja ne simtiem tiek veltīti ieguldījumiem zeltā, tad bieži tajos gandrīz uzreiz redzams, ka šim dārgmetālam tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss. Proti, doma ir, ka, visam šķoboties un varbūt arī jūkot un brūkot, zeltam saglabāsies vērtība. Tāpat lasāms, ka dzeltenajam dārgmetālam sevišķi populāri piedēvēt spēju apdrošināt tieši pret cenu nestabilitāti.

Šobrīd uz pasaules ģeopolitiskās skatuves izaicinājumu pietiek. Visās mūsu planētas malās jau kādu laiku arī ir aizsvīlusies inflācija. Neskaidrība par nākotni ir ļoti liela, un ļoti ticama ir tāda situācija, ka vadošās pasaules tautsaimniecības krīt iekšā recesijas, ja ne kādas jau lielākas krīzes stadijā. Tas varētu likt domāt, ka audzis pieprasījums pēc zelta. Tiesa gan, realitātē tā cena šogad ASV dolāros samazinājusies jau septiņus mēnešus pēc kārtas. Deutsche Bank rēķina, ka kaut kas tāds nav pieredzēts kopš tālā 1869. gada. Kopš šī gada marta virsotnēm zelta cena ASV preču biržā ir samazinājusies teju par 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - ĀM aicina Ukrainu izņemt Latviju no «ārzonu saraksta»

LETA, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ārlietu ministrija iesniegusi oficiālu notu Ukrainas pilnvarotajam lietvedim, aicinot Ukrainu veikt nepieciešamās darbības, lai mūsu valsti izņemtu no «ārzonu saraksta».

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) iesniegusi oficiālu notu Ukrainas pilnvarotajam lietvedim, aicinot Ukrainu veikt nepieciešamās darbības, lai mūsu valsti izņemtu no «ārzonu saraksta», aģentūrai LETA pavēstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Papildināta visa ziņa

Ukrainas pilnvarotais lietvedis notas saņemšanai šorīt bija uzaicināts uz Latvijas ĀM.

Ārlietu ministrs skaidroja, ka sākotnējā situācija izveidojās, nepareizi interpretējot Latvijas jauno nodokļu regulējumu, kas paredz 0% nodokli reinvestētajai peļņai. Taču tā nav vērtējama kā beznodokļu sistēma, jo Latvijā par dividendēm ir jāmaksā nodokļi.

Ministrs šodien žurnālistiem skaidroja, ka Latvija ar šo jautājumu strādā vairāk nekā divas nedēļas, tomēr process nevirzās uz priekšu, tāpēc tiek meklēti dažādi mehānismi, kā mudināt Ukrainu izņemt Latviju no «ārzonu saraksta».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nodokļu sistēma ir fundamentāli jāmaina, šodien Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu maksātāju forumā uzsvēra OECD nodokļu eksperts Bērts Brīss.

OECD eksperts iesaka reformēt darbaspēka nodokļus, veicot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un tā progresivitātē. Viņš iesaka arī integrēt solidaritātes nodokli IIN. Tāpat ieteicams reformēt mikrouzņēmumu nodokli.

Finanšu jomā OECD iesaka Latvijai veikt reformas, paplašinot uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, reformēt ar kapitālu saistītus nodokļus, stiprināt ar dabas resursiem saistītus nodokļus, kā arī palielināt nekustamā īpašuma nodokli.

Brīss ieteica Latvijai, domājot par reformām nodokļu sistēmā, nevērtēt katru nodokli atsevišķi, bet tos kopumā. OECD ieskatā, Latvijas nodokļu sistēmā ir jāievieš progresivitāte, kā arī jāstiprina nodokļu politika, Valsts ieņēmumu dienests un jānodrošina analītiskā kapacitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni spēles noteikumi preču un pakalpojumu starpniecības pakalpojumu piedāvāšanai interneta platformās

Rolands Valdemārs, zvērināts advokāts, BDO Law, Zvērinātu advokātu birojs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EK pārmet Latvijai un vēl sešām bloka valstīm nepareizu patvēruma noteikumu īstenošanu

LETA, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pastiprinājusi spiedienu pret Latviju un vēl sešām valstīm par nepareizi īstenotiem noteikumiem, kas regulē patvēruma piešķiršanu.

EK devusi valstīm divus mēnešus laika situācijas noregulēšanai. Pretējā gadījumā Latvija, Igaunija, Vācija, Grieķija, Itālija un Slovēnija var tikt iesūdzētas Eiropas Savienības (ES) augstākajā tiesu instancē.

Lai labāk pārvaldītu migrantu plūsmu un nodrošinātu Eiropas robežas, visām dalībvalstīm jāpilda savas saistības, strikti jāievēro Eiropas noteikumi par patvērumu un robežkontroli un jānodrošina nepieciešamais atbalsts tām dalībvalstīm, kas ir visvairāk pakļautas bēgļu un nelegālo imigrantu krīzes radītajam spiedienam, paziņoja ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls.

EK ziņojumā teikts, ka Latvija, Igaunija, Vācija, Grieķija, Itālija un Slovēnija nav spējušas pierādīt, ka pilnībā īsteno jaunos noteikumus attiecībā uz patvēruma meklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas dome aicina iedzīvotājus sakārtot ēku pagrabus droša patvēruma veidošanai

Db.lv, 23.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielās talkas laikā, 27.aprīlī, sakopjot un pielāgojot civilās aizsardzības prasībām vairāku pašvaldību ēku pagrabus, Rīgas dome aicina iedzīvotājus sakārtot arī savus ēku pagrabus droša patvēruma veidošanai, informēja pašvaldībā.

Viens no pagrabiem, ko plāno sakārtot pašvaldība, atrodas Rīgas 49.vidusskolā, Krišjāņa Valdemāra ielā 65. Lai informētu par pareizu telpu pielāgošanu un pašvaldības turpmākajām iecerēm, trešdien, 24.aprīlī, plkst.12 skolas sporta kompleksā Krišjāņa notiks preses konference, kurā piedalīsies Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), vicemēre Linda Ozola (JKP), Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadītājs Ivars Balamovskis, Īpašuma departamenta vadītājs Vladimirs Ozoliņš un skolas direktors Imants Mednis.

Preses konferences laikā būs iespējams apmeklēt ēkas pagraba telpas, kur pašvaldības pārstāvji sniegs ieteikumus pareizai telpu pielāgošanai patvēruma vietas veidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK rosina par katru pārvietoto bēgli piešķirt 10 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 13.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu centienus bēgļu pārvietošanā, Eiropas Komisija (EK) rosina par katru pārvietoto bēgli piešķirt 10 000 eiro, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Nauda šim mērķim tiktu piešķirta no ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda. Pārmitināšana, ko veiktu ārpus ES pārmitināšanas regulējuma, nesaņemtu finansiālu atbalstu no ES budžeta.

Pašlaik paredzēts, ka par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņem vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.

EK arī rosinājusi izmaiņas ES pārmitināšanas regulējumā, kas nozīmētu lielāku ES ietekmi bēgļu pārvietošanas jautājumos. EK iesniegtais priekšlikums paredz pastāvīgu regulējumu ar vienotu procedūru pārvietošanai ES iekšienē. Lai gan ES dalībvalstīm arī turpmāk būs tiesības izlemt, cik cilvēkus katru gadu pārvietot, tomēr ES, koordinējot atsevišķu valstu centienus un rīkojoties kopā, panāktu lielāku ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK Lietuvai piešķirs 37 miljonus eiro migrācijas krīzes risināšanai

LETA--BNS, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) Lietuvai piešķirs finansiālu atbalstu 37 miljonu eiro apmērā migrācijas krīzes risināšanai, trešdien paziņojusi Iekšlietu ministrija.

Tāds lēmums pieņemts pēc pirmdien un otrdien notikušās EK delegācijas vizītes Lietuvā, kuras mērķis bija izvērtēt migrācijas situāciju un ar to saistītās Lietuvas vajadzības un piedāvāt efektīvus atbalsta risinājumus.

"Šis atbalsts palīdzēs apmierināt vajadzības, kas saistītas ar migrantu uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru, patvēruma procedūrām, drošu un cilvēka cienīgu dzīves apstākļu garantēšanu, nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu nelegālajiem migrantiem, viņu izmitināšanas vietu drošību, kā arī ar saziņu un informācijas izplatīšanu krīzes situācijās. Panākta arī vienošanās turpināt meklēt risinājumus robežu uzraudzības sistēmu finansēšanai," norādījusi ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible atzinis, ka Angelas Merkeles vadītais kabinets 2015.gadā pieļāvis kļūdas, atverot valsts robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai.

Atbildot uz laikraksta Welt am Sonntag organizētā pilsoņu forumu dalībnieku jautājumiem, Šeible atzina, ka pēc paziņojuma par faktisku robežu atvēršanu Vācija «zaudējusi kontroli».

«Mēs, politiķi esam cilvēki un arī pieļaujam kļūdas,» norādīja kristīgo demokrātu (CDU) veterāns, piebilstot, ka «no kļūdām vismaz var mācīties».

Pasākuma laikā Šeibli izvaicāja kāds Bavārijas municipālais darbinieks, kāda Frankfurtes apkārtnē esoša ģimenes uzņēmuma grāmatvedis un pie Hamburgas dzīvojošs jūras turbīnu ražotājs.

Politiķis norādīja, ka no pagātnes kļūdām visām Vācijas partijām ir jāizdara «nepieciešamie secinājumi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Atklāj Patvēruma meklētāju centra atjaunoto ēku un Multifunkcionālo centru Mucenieku iedzīvotājiem

Žanete Hāka, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 17. martā, Iekšlietu ministrija un Ropažu novada pašvaldība atklāja Patvēruma meklētāju centra atjaunoto ēku un Multifunkcionālo centru Mucenieku iedzīvotājiem.

Atjaunotajā Patvērumu meklētāju centra ēkā ir nodrošinātas telpas arī Mucenieku iedzīvotājiem dažādu interešu pulciņu, sporta un citu nodarbību īstenošanai. Multifunkcionālajā centrā ir atsevišķa ieeja.

Līdz aprīlim Patvēruma meklētāju centra korpusā turpināsies labiekārtošanas un aprīkošanas darbi, savukārt Multifunkcionālais centrs Mucenieki iedzīvotājiem pieejams jau šobrīd.

Jaunajā Patvēruma meklētāju centra ēkā būs iekārtotas dzīvojamās istabas, koplietošanas virtuves un mācību klases sociālekonomiskās iekļaušanās pasākumiem.

Savukārt Multifinkcionālajā centrā Mucenieki ciemata iedzīvotājiem būs pieejami bibliotēkas pakalpojumi, telpas sporta nodarbībām, sociālā dienesta darbinieku un pašvaldības jurista konsultācijas reizi mēnesī un iespēja izmantot internetu. Papildus maznodrošinātā un trūcīgā statusa personām būs pieejami arī bezmaksas dušas un veļas mazgāšanas pakalpojumi. Tāpat gan bērniem, gan pieaugušajiem multifunkcionālā centra telpās norisināsies dažādi izglītojoši un brīvā laika pavadīšanas pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Makrona redzējums par Eiropu pagaidām ir tikai vīzija

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ ar uzrunu pie visiem eiropiešiem vērsās Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzsverot «Eiropas renesanses nepieciešamību» un tādējādi cenšoties iezīmēt sevi kā nepārprotamu Eiropas līderi, vizionāru un pārveidotāju.

Nenoliedzami, ka tā ir arī Makrona un viņa partijas trumpja kārts gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur ļoti labi panākumi tiek prognozēti eiroskeptiskām populistu partijām. Makrons savā runā, kas vienlaikus ir arī viņa partijas manifests gaidāmajās vēlēšanās, orientējas uz demokrātisko vērtību un cilvēktiesību aizstāvību, vienotām ES ekonomiskajām un militārajām interesēm. Visai runai caurviju motīvs ir Eiropa ne tikai kā kopējs tirgus, bet Eiropa kā viena civilizācija ar vienotām vērtībām.

Viens no Makrona spilgtākajiem piedāvājumiem ir izveidot Eiropas Demokrātijas aizsardzības aģentūru, kas pasargātu valstis no kiberuzbrukumiem vēlēšanu laikā, aizliedzot Eiropas partiju finansēšanu no trešajām valstīm. Tāpat viņš vēlas izveidot kopēju robežu apsardzību un izveidot Eiropas patvēruma sniegšanas biroju, kā arī vienotu Eiropas iekšējās drošības biroju. Makrons runā arī pievērsās ekonomikai, vēstot gan par klimata pārmaiņu politiku, gan publiskajiem iepirkumiem, gan konkurences tiesībām, ļoti lielu uzsvaru veltot inovācijām un digitalizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem mēģinot sadzīvot ar jaunajiem riskiem ekonomikai, ko nesusi Ķīnas vīrusa izplatīšanās, drošība tiek meklēta pie ASV dolāriem.

Būtībā daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā "karalis dolārs" (kurš izgriež pogas pat zeltam).

Arī iepriekšējās finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms, neskatoties uz dažādām runām par pašas ASV ekonomikas un visas finanšu sistēmas (ne)stabilitāti, palielinājās pieprasījums pēc nosacīti drošajiem ASV dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk.

Katrā ziņā tieši šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Var spekulēt, ka kāda apokaliptiska scenārija gadījumā ticība tam pazudīs gluži vai pēdējā (jeb kam tad vispār atliek ticēt, ja ne ASV dolāram - nav jau dižas alternatīvas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: 67% uzņēmēju vajadzīgā darbaspēka pieejamību vērtē kā sliktu

Rūta Lapiņa, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

67% uzņēmēju vai uzņēmumu vadītāju vajadzīgā darbaspēka pieejamību vērtē kā sliktu, kā labu to atzinuši tikai 25% uzņēmēju, atklāj bankas Citadele veiktais pētījums Citadele Index.

Tajā pašā laikā tikai 14% uzņēmēju atzina, ka būtu gatavi pieņemt darbā patvēruma meklētājus no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas.

Pētījumā, kopumā aptaujājot 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieku un vadītāju, noskaidrots, ka pēdējā gada laikā ar grūtībām nodrošināt uzņēmumam visu vajadzīgo darbaspēku ir saskārušies 39% uzņēmēju, savukārt ar šādām grūtībām nav saskārušies 59%. Visbiežāk grūtības ar darbaspēka nodrošināšanu ir bijušas ražošanas (53%) un būvniecības (46%) nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem. Vidēji lielu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu no 50 līdz 249) pārstāvji visbiežāk (74%) atzina, ka ir grūtības nodrošināt darbaspēku. Reģionu griezumā darbaspēka problēmas visvairāk izjūt uzņēmēji Vidzemē (47%) un Pierīgā (46%), vismazāk – Kurzemē (29%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šengenas vīles krakšķ

Didzis Meļķis, 06.07.2018

Vācijas iekšpolitiskās kolīzijas par migrāciju pastiprina draudus atvērtai Eiropai. Attēlā - Vācijas kanclere Angela Merkele.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas iekšpolitiskās kolīzijas par migrāciju pastiprina draudus atvērtai Eiropai; Latvija ir nogaidoša, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ notikušie vienošanās meklējumi Vācijas valdošās koalīcijas saglābšanai pastiprina vienotas Eiropas patvēruma meklētāju politikas veidošanas pretrunas un draud ar Austrijas pretreakciju.

Vācijas kanclere Angela Merkele kā Kristīgo demokrātu savienības (CDU) vadītāja nedēļas sākumā ir pamanījusies rast steigšus vienošanos ar CDU māsas- partiju Bavārijas Kristīgi sociālo savienību (CSU), kad tās vadītājs un A. Merkeles kabineta iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers draudēja ar demisiju, ja Vācijas robežsardzei netiks dotas pilnvaras aizturēt un atgriezt atpakaļ citās ES valstīs jau reģistrētus patvēruma meklētājus. Partijas ir vienojušās par atšķirīgu taktiku no Vācijas līdzšinējā uzsvara uz patiesi Eiropas mēroga risinājumu, pārliekot uzsvaru uz divpusēju politiku starp valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenām gāžoties, saulītē izceļas zelts un ASV dolārs

Jānis Šķupelis, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska aktīvu cenām šomēnes planējot zemāk, tirgus dalībnieki lielāku uzmanību pievērš drošā patvēruma aktīviem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas nozīmē, ka vērtība aug zeltam – šī dzeltenā dārgmetāla cena preču biržā kopš oktobra pirmās puses zemākajiem punktiem ir palielinājusies par 5% līdz 1240 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci, kas ir visai labs sniegums, ja ņem vērā aktuālo akciju izpārdošanas vilni. Tā rezultātā šie, piemēram, ASV vērtspapīri jau paspēlējuši visus savus šā gada guvumus. Kopumā šis gads zeltam joprojām tāpat nav diez ko veiksmīgs, jo dārgmetāla cena kopš janvāra sākuma sarukusi par 6%. Rezumējot – laikos, kad akciju cenas sniedzas uz arvien jauniem rekordiem, šķiet, reti kurš vispār atceras par zeltu. Zināma interese gan par to tomēr parādās, ja zūd ticība spējai akciju ziņā lidot arvien augstāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperte: Visi vienā nodokļu grozā un vēl parādā valstij

Anna Medne - Biznesa augstskolas Turība docētāja, nodokļu eksperte, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gada sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, tad veselības ministre Ilze Viņķele, stājoties amatā, uzsvēra, ka plāno panākt divu grozu principa atcelšanu, ieviešot vienotu sistēmu, kurā visiem, neatkarīgi no tā, kādā nodokļu režīmā viņi strādā, būtu «ieejas biļete»- viņi solidāri piedalītos apdrošināšanas sistēmā.

Domāju, ka paziņojums – divu grozu sistēma ir slikta un nedarbosies – bija pāragrs. Jā, informācijas tehnoloģiju sistēma gada sākumā vēl nebija gatava «sašķirot» pacientus, taču tas nenozīmē, ka ideja kopumā nav dzīvotspējīga. Jāņem vērā, ka ir vairāk nekā 5400 iedzīvotāju, kuri līdz janvāra vidum iemaksāja brīvprātīgas apdrošināšanas iemaksas kopumā par vairāk nekā 780 000 eiro. Kāds risinājums tiks atrasts šiem cilvēkiem, vai nauda nepazudīs un vai nepazudīs šo cilvēku vēlme brīvprātīgi līdzdarboties jaunās reformās, kas galu galā var tikt atceltas vēl nesākoties?!

Priecē, ka premjers un finanšu ministrs ir daudz apdomīgāki, nekā veselības ministre, paziņojot, ka sāks izvērtēt nodokļu reformas ietekmi tikai 2020. gadā. Neapšaubāmi, veselības nozarē būtiski trūkst finansējuma, taču tas nav iemesls bez nopietnas analīzes reformēt sistēmu, kas darbojas pirmo gadu, un tikai tagad pakāpeniski sāk iezīmēties tās plusi un mīnusi. Problēmas patiešām sāk parādīties, līdzīgi kā daudzi viedokļi par nodokļu sistēmas efektivitāti, taču es aicinātu izvairīties no pāragras sprieduma izdarīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru