Eksperte: Visi vienā nodokļu grozā un vēl parādā valstij 

Ja gada sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, tad veselības ministre Ilze Viņķele, stājoties amatā, uzsvēra, ka plāno panākt divu grozu principa atcelšanu, ieviešot vienotu sistēmu, kurā visiem, neatkarīgi no tā, kādā nodokļu režīmā viņi strādā, būtu «ieejas biļete»- viņi solidāri piedalītos apdrošināšanas sistēmā.

Anna Medne - Biznesa augstskolas Turība docētāja, nodokļu eksperte, 2019. gada 07. marts plkst. 10:43

Anna Medne - Biznesa augstskolas Turība docētāja, nodokļu eksperte.

Foto: publicitātes

Domāju, ka paziņojums – divu grozu sistēma ir slikta un nedarbosies – bija pāragrs. Jā, informācijas tehnoloģiju sistēma gada sākumā vēl nebija gatava «sašķirot» pacientus, taču tas nenozīmē, ka ideja kopumā nav dzīvotspējīga. Jāņem vērā, ka ir vairāk nekā 5400 iedzīvotāju, kuri līdz janvāra vidum iemaksāja brīvprātīgas apdrošināšanas iemaksas kopumā par vairāk nekā 780 000 eiro. Kāds risinājums tiks atrasts šiem cilvēkiem, vai nauda nepazudīs un vai nepazudīs šo cilvēku vēlme brīvprātīgi līdzdarboties jaunās reformās, kas galu galā var tikt atceltas vēl nesākoties?!

Priecē, ka premjers un finanšu ministrs ir daudz apdomīgāki, nekā veselības ministre, paziņojot, ka sāks izvērtēt nodokļu reformas ietekmi tikai 2020. gadā. Neapšaubāmi, veselības nozarē būtiski trūkst finansējuma, taču tas nav iemesls bez nopietnas analīzes reformēt sistēmu, kas darbojas pirmo gadu, un tikai tagad pakāpeniski sāk iezīmēties tās plusi un mīnusi. Problēmas patiešām sāk parādīties, līdzīgi kā daudzi viedokļi par nodokļu sistēmas efektivitāti, taču es aicinātu izvairīties no pāragras sprieduma izdarīšanas.

No 2018.gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme tika paaugstināta par vienu procentpunktu, šos ieņēmumus novirzot veselības aprūpes nozares finansēšanai. Veselības ministre ir aicinājusi piemērot šādu kārtību visiem nodokļu režīmiem, piemēram, pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem u.c., kas nozīmētu nodokļa sloga pieaugumu lielai daļai sabiedrības. Domāju, ka pirms šādu būtisku lēmumu pieņemšanas, sistēmai ir jāļauj kādu laiku darboties, lai skaidri iezīmētos rezultāti. To, ko viena valdība ir pieņēmusi, nākamajai nav pienākums uzreiz atcelt. Jāņem vērā dažādi iespējamie scenāriji, piemēram, kas notiks, ka tiks sākts darbs pie jaunām nodokļu sistēmas reformām, bet valdībai nāksies atkāpties? Vai paliksim pusceļā starp abām sistēmām?

Kā jau minēju, sistēmas plusi un mīnusi sāk iezīmēties pakāpeniski – viens no aspektiem, par kuru jau ir iespējama diskusija ir diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība. Proti, Tiesībsarga veiktais pētījums atspoguļoja, ka jauno neapliekamā minimuma piemērošanas kārtību par veiksmīgu uzskata 13% respondentu, bet par taisnīgu – vien 6,4%1. Tas ir bīstams signāls, kas var brīdināt par sabiedrības atbalsta palielināšanos ēnu ekonomikai. Manuprāt, publiskajā telpā valdošais sašutums pēc gada deklarācijas iesniegšanas, kad liela daļa iedzīvotāju uzzināja, ka viņiem ir izveidojies parāds, to tikai apliecina. Diferencētais neapliekamais minimums tika piemērots katru mēnesi un cilvēks naudas izteiksmē to uzreiz neizjuta. Taču tiem, kuru ienākumi bija palielinājušies, izveidojās situācija, ka nodokļu maksātājs ir palicis parādā valstij iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo neapliekamo minumu piemēroja, pamatojoties uz novecojušiem datiem. Tomēr arī šajā gadījumā ir rūpīgi jāanalizē, kuri aspekti jāmaina. Tāpat būtu vairāk jāstrādā pie iedzīvotāju informēšanas un jaunās kārtības skaidrošanas.

Nodokļu sistēma nav joma, kurā ik gadu jātaisa revolūcija. Īpaši gadījumā, ja paralēli tiek plānota izglītības reforma un administratīvi teritoriālā reforma. Šobrīd tiek runāts par skolu skaita optimizēšanu, nemaz nezinot, kā nākotnē iedalīsies reģioni. No reģionu iedalījuma iezīmētos arī vairāki aspekti, kas, iespējams, būtu jāmaina arī nodokļu sistēmā, taču šobrīd reformas savstarpēji netiek saskaņotas, sūtot lielai daļai cilvēku skaidru signālu – paši vainīgi, ka dzīvojat reģionos. Pēdējā laikā iezīmējas ļoti negatīva tendence – mēs pārāk daudz vēlamies reformēt, bet pārāk maz – saskatīt kopsakarības, ko noteikti vajadzētu izskaust.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 28. februāris plkst. 6:26

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma...

2019. gada 22. februāris plkst. 15:24

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus,...

2019. gada 19. februāris plkst. 14:21

Veselības ministrijas (VM) piedāvājums veikt izmaiņas Veselības finansēšanas likumā liek kompleksi...

2019. gada 18. februāris plkst. 9:12

Kā zināms, gūtais labums no esošām un bijušajām darba attiecībām identificējamam darbiniekam...

2019. gada 05. februāris plkst. 7:22

Padziļinātās sadarbības programmā (PSP) kopumā iesaistījušās 4065 juridiskās personas, kuras...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

No šīs sadaļas
2019. gada 07. marts plkst. 8:29

Tuvojas studentu uzņemšanas laiks Latvijas augstskolās, kas šogad atšķirsies, jo pilnā mērā...

2019. gada 06. marts plkst. 10:52

Ministru kabinets februāra izskaņā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā...

2019. gada 06. marts plkst. 9:00

Futbola un hokeja fani zina, ka ir tādas spēles, kurās to skatītājs...

2019. gada 06. marts plkst. 7:55

Saistībā ar pēdējo mēnešu atklājumiem satiksmes jomas saimniecībā Rīgā nesen uzzinājām arī...

2019. gada 05. marts plkst. 7:44

Divas tēmas, kas kopš pagājušā gada rudens nosaka «toni» pasaules medijos, ir...

2019. gada 04. marts plkst. 8:37

Digitālais vienotais tirgus ir viena no galvenajām Eiropas Komisijas politikas prioritātēm, jo...

2019. gada 28. februāris plkst. 9:21

Ja Latvijas darba devējs nosūta Latvijas darbinieku uz Apvienoto Karalisti, valsts sociālās...

2019. gada 27. februāris plkst. 13:41

Swedbank iekšējā kontroles sistēma ir efektīva un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija pie...

2019. gada 27. februāris plkst. 10:09

Ar katru gadu piena produktu patēriņš Latvijā sarūk, un tas nelabvēlīgi ietekmē...

2019. gada 27. februāris plkst. 7:10

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apkopotie statistikas dati rāda, ka ēdināšanas pakalpojumu...