Ekonomikas eksperts: Nauda iet uz bankām, nevis veikaliem 

Par mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņām 2016.gada augustā: Jau trešo mēnesi pēc kārtas mazumtirdzniecības pieaugums gada griezumā rakstāms ar skaitli, kurā pirmais cipars ir vieninieks. Augustā kāpums gada griezumā bija otrais zemākais šogad.

Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomikas eksperts, 2016. gada 30. septembris plkst. 17:45

Foto: Evija Trifanova/LETA

Stagnācija mazumtirdzniecībā daļēji skaidrojama ar aizņemto darbavietu skaita pieauguma apstāšanos šogad un arī lēnāko algu kāpumu, kas reģistrēts 2.ceturksnī un varētu būt turpinājies arī trešajā. Nav šaubu, ka lēnais patēriņa kāpums ir tieši saistīts ar augošajiem uzkrājumiem, kuru veidošanai savukārt varētu būt divi mērķi, kuru relatīvo nozīmi var tikai minēt.

Savu lomu spēlē piesardzība, cilvēki dzird par grūtībām valsts finansētajā veselības aprūpē, par nenoteiktību pasaulē, tas mudina veidot drošības uzkrājumus.

Intriģējošs jautājums, kas lielā mērā noteiks ekonomikas pieauguma tempu turpmākajos gados, ir - cik liela daļa no šiem papildus uzkrājumiem tiek veidoti, lai veidotu pašu kapitālu kredītu ņemšanai? Šāda nauda jau visai drīz varētu atgriezties patēriņā un investīcijās ar uzviju. Par kreditēšanas pieaugumu jau var runāt kā par labi nostabilizējušos procesu, pateicoties uzņēmumu attīstības finansēšanai. Tieši privātpersonām izsniegto kredītu apjoms vēl turpina samazināties, bet pēdējos piecos mēnešos šis process jau notiek gliemeža ātrumā, par dažiem miljoniem eiro mēnesī, kopumā par 19 miljoniem, kas varētu nozīmēt pieaugumu, atskaitot norakstīšanas efektu. Mājsaimniecību uzkrājumi šajā periodā auguši par 180 miljoniem. Noguldījumu kāpums kopš pērnā gada beigām gada griezumā paātrinās, sasniedzot 300 miljonus eiro. Ja visu papildus uzkrāto naudu Latvijas iedzīvotāji būtu iztērējuši veikalos, mazumtirdzniecības kāpums būtu ap 6%, nevis 1.1%. Mazumtirdzniecībai augot pavisam lēni, banku bilances nepārprotami ir vieta, kur nonāk ekonomikā papildus nopelnītā nauda.

Noskaņojuma indikatori rāda, ka mazumtirdzniecība turpmākajos mēnešos varētu augt straujāk, taču jānorāda, ka šīs aptaujas šī gada sākumā deva maldinošas cerības. Patērētāju noskaņojums Latvijā augustā bija pasliktinājies, bet septembrī uzlabojās un ir otrais labākais pēdējā gada laikā. Līmenis (-7.5) ir ievērojami virs vēsturiski vidējā (-21.1). Septembrī uzlabojies arī mazumtirgotāju noskaņojums, bet ir tikai punktu virs vēsturiski vidējā.

Kaut arī kopējais mazumtirdzniecības apjoms, kuru šobrīd izteikti velk uz leju pārtikas pārdošana, aug ļoti lēnām, apakšnozaru datos ir liels raibums. Atsevišķu nepārtikas preču tirdzniecības straujais kāpums rāda, ka labklājības līmenis daļā sabiedrības patiešām aug. Kultūras un atpūtas preču pārdošana augustā gada griezumā augusi par 21.1%, bet sporta preču - par 31.4%. Arī gada pirmajos astoņos mēnešos kopā šajās nozarēs veselīgs kāpums. Savukārt lietotu preču pārdošanas straujais pieaugums šogad varētu atspoguļot gan joprojām lielas finansiālas problēmas daļā sabiedrības, gan šādas tirdzniecības iziešanu no pelēkās zonas.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Alus pasaule ir daudz plašāka, nekā varētu iedomāties, stāsta šī dzēriena someljē...

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

No šīs sadaļas
2016. gada 30. septembris plkst. 13:36

Jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums ir par ļoti aktuālu tēmu,...

2016. gada 30. septembris plkst. 8:37

Te postpadomju republika ar matrjošku tirgotājiem, te valsts Eiropas ziemeļos ar potenciāli...

2016. gada 30. septembris plkst. 8:10

Te postpadomju republika ar matrjošku tirgotājiem, te valsts Eiropas ziemeļos ar potenciāli...

2016. gada 29. septembris plkst. 8:36

Privātās medicīnas veiksmes stāsti līdzās valsts veselības aprūpes traģēdijām...

2016. gada 29. septembris plkst. 7:57

Privātās medicīnas veiksmes stāsti līdzās valsts veselības aprūpes traģēdijām...

2016. gada 28. septembris plkst. 13:58

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts...

2016. gada 28. septembris plkst. 8:51

Ja vien pašreizējais obligāciju negatīvais ienesīgums Eiropā neizvērtīsies jaunā finanšu...

2016. gada 28. septembris plkst. 8:00

Ja vien pašreizējais obligāciju negatīvais ienesīgums Eiropā neizvērtīsies jaunā finanšu...

2016. gada 27. septembris plkst. 10:31

Latvijai ir jāgatavojas nākamo gadu krīzēm, kas noteikti būs, šorīt intervijā LNT...

2016. gada 27. septembris plkst. 10:09

Kad 2015. gada martā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome pieņēma lēmumu par valsts...