Start-up

Kā jūtas sieviete IKT nozarē

Anda Asere, 27.04.2017

«Situācija uzlabojas ar katru gadu. Ja paskatāmies uz situāciju pirms pieciem gadiem un šodien, tad tā ir kā diena pret nakti. Ne Latvijā, ne ārzemēs cilvēkiem vairs nav pārsteiguma, ja pasaki, ka esi labi pazīstama ar IT industriju – agrāk par to iepleta acis, bet tagad uzdod papildjautājumus par pieredzi,» saka Egija Gailuma, Poker Art līdzdibinātāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Šodien visā pasaulē tiek atzīmēta starptautiskā Meitenes IKT nozarē diena (International Girls in ICT Day). Uzzini, kā jūtas sievietes šajā nozarē.

Teksts lasāms šeit vai raksta galerijā!

«Situācija uzlabojas ar katru gadu. Ja paskatāmies uz situāciju pirms pieciem gadiem un šodien, tad tā ir kā diena pret nakti. Ne Latvijā, ne ārzemēs cilvēkiem vairs nav pārsteiguma, ja pasaki, ka esi labi pazīstama ar IT industriju – agrāk par to iepleta acis, bet tagad uzdod papildjautājumus par pieredzi,» saka Egija Gailuma, Poker Art līdzdibinātāja.

Arī Learn IT līdzdibinātāja Elīna Ingelande uzskata, ka šobrīd Latvijā ir laba augsne tam, lai IT jomai pievienotos aizvien vairāk sieviešu. Pēdējos gados gan IT uzņēmumi, gan meiteņu komūnas aktīvi popularizē šo kā sievietēm interesantu un piemērotu jomu, kā arī cenšas lauzt sabiedrībā un pašās meitenēs esošos stereotipus un bailes.

Piedarbs.lv idejas autore Lilija Apine piebilst, ka atbrīvošanās no maldīgiem priekšstatiem sabiedrībā nevar būt ļoti ātrs process, jo viņas skatījumā galvenais cēlonis ir neapzināta stereotipisko ideju iemācīšanās un pieņemšana jau bērnībā, kas neapzināti ietekmē mūsu izvēles, intereses, attiecību modeļus.

«Šobrīd ir ļoti pamanāmi pētījumi un aktivitātes, lai veicinātu sieviešu proporcijas pieaugumu vadības līmenī, tomēr jaunuzņēmumu vidē, kas ir saistīta ar ķīmijas un būvmateriālu nozari, uzlabojumus proporcijā un attieksmē nevar manīt,» uzskata Solvita Kostjukova, SIA Alina vadītāja.

«Katru gadu ir arvien vairāk sieviešu zinātnē un IKT jomā. To veicina dažādas pēdējā laika aktivitātes, kas tieši mērķētas sieviešu iesaistei IKT jomā, piemēram, Riga TechGirls un Accenture pasākumi. Pozitīvi, ka šī organizācija strādā ne vien, lai ieinteresētu meitenes un sievietes Rīgā, bet arī reģionos, turklāt tas veicina arī puišu un vīriešu interesi. Ir skaidrs, ka mums nepietiek IT speciālistu un labums no šīm aktivitātēm ir kopēja intereses radīšana par šo jomu,» saka Katrina Krivenko, Eventech kosmosa projekta vadītāja.

2015. gadā Microsoft globāli uzsāka virkni aktivitāšu jaunu meiteņu uzrunāšanā un piesaistīšanā šai nozarei, bet šogad Latvijā jau otro reizi tika rīkots pasākums tieši meitenēm, lai sniegtu iespēju tikties ar iedvesmojošām profesionālēm, kuras ar savu piemēru parādīja IKT nozares daudzveidību. «Prieks redzēt, ka arī Latvijā jaunajām meitenēm ir liela interese par mūsu nozares plašajām iespējām, jo katra var atrast tieši sev interesējošu darbības sfēru un iedvesmojošu sieviešu stāstu,» Renāte Strazdiņa, Microsoft Latvia vadītāja.

«IT nozarē viennozīmīgi ir vieta sievietēm, tāpēc iesaku ne tikai meitenēm mācīties un strādāt šajā sfērā, bet būtībā ikvienam, jo šobrīd mēs izvēlamies nākamos savus 10, 20 un 40 gadus. Novērtējot nākotnes tendences un prognozes darba tirgū, IT nozari iesaku ikvienam, kuram ir analītiskā un loģiskā domāšana, labas sekmes matemātikā, protams, ja vienīgi viņa mūža sapnis nav kļūt par mūzikas skolotāju vai citas profesijas pārstāvji. Iesaku meitenēm nebaidīties no stereotipa, ka IT nozare ir vīrišķīga un domāta tikai vīriešiem, jo tas tā nav! Cilvēki, kuri strādā IT nozarē, ir inteliģenti, retu reizi esmu saskārusies ar šovinistiem, kuri skatās uz to, ka esmu sieviete,» saka Zane Segruma, Accenture Projektu portfeļu vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada sākumā Latvijā 99,6 % uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet tīmekļa vietne bija 63,0 % uzņēmumu, liecina CSP aptauja par IKT lietošanu uzņēmumos. 44,1 % uzņēmumu darbinieku darbā regulāri lietoja datoru ar interneta pieslēgumu. Gada laikā šis rādītājs pieaudzis par 1,9 procentpunktiem.

2018. gada sākumā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistus nodarbināja 15,5 % uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk,

Uzņēmumu īpatsvars, kas nodarbina IKT specialistus, ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. Visbiežāk IKT speciālistus nodarbina lielie uzņēmumi – 79,5 %. Savukārt vidējo un mazo uzņēmumu grupā IKT specialistus nodarbina attiecīgi 34,7 % un 10,2 % uzņēmumu. Lielo uzņēmumu grupā salīdzinājumā ar 2017. gadu rādītājs pieaudzis par 7,8 procentpunktiem, bet vidējos un mazajos uzņēmumos attiecīgi par 4,9 un 1,3 procentpunktiem.

5,2 % uzņēmumu pērn pieņēma vai mēģināja pieņemt darbā IKT speciālistus, bet vairāk nekā pusei no tiem (56,5 %) bija grūtības šo vakanču aizpildīšanā. 5,4 % nodrošināja mācības, lai uzlabotu uzņēmumā nodarbināto IKT speciālistu prasmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) straujā attīstība rada jaunas iespējas uzņēmējiem realizēt ambiciozas idejas un rast jaunus risinājumus dažādās industrijās. Lai atbalstītu IKT uzņēmumu attīstību Ventspils pašvaldība izveidojusi Ventspils pilsētas pašvaldības Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pilotprojektu programmas konkursu, kas sniedz iespēju uzņēmumiem saņemt papildus finansējumu savas idejas īstenošanai.

IKT pilotprojektu programma tika izveidota 2016. gadā ar mērķi sekmēt jaunu IKT risinājumu – infrastruktūras, aprīkojuma vai programmatūras izstrādi, testēšanu un ieviešanu Ventspilī. Uzņēmējiem tā ir lieliska iespēja saņemt atbalstu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei līdz pat 80% apjomā no kopējām izmaksām, kur minimālais atbalsta apjoms sastāda 2000 EUR, bet maksimālais 15000 EUR.

Lai piedalītos konkursā, iesniegtajiem projektiem ir jāatbilst vismaz vienai no šādām tēmām:

- vieda pārvalde,

- vieda ekonomika,

- vieda mobilitāte,

- vieda vide,

- viedi iedzīvotāji vai

- vieda pilsētvide.

Savukārt komersantiem un personām ir jābūt reģistrētiem VID Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hakatonu idejas un prakses pirmsākumi meklējami jau 1999. gadā Kanādā. Tagad tie nonākuši arī līdz Latvijai.

Par hakatonu ideju biznesa portālam db.lv stāsta Aļona Beļinska, Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas ‘Startin.lv’ projektu vadītāja.

Kas ir hakatons?

Hakatons jeb tehnoloģiju maratons ir pasākums, kas ilgst 48 stundas. Tā mērķis ir izveidot jaunas komandas un radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus. Sākotnēji katrs, kuram ir biznesa ideja, prezentē tās pārējiem dalībniekiem. Pēc tam dalībnieki izvēlas, pie kuras idejas attīstīšanas strādāt turpmākās 48 stundas un no nulles veido reālu produkta prototipu. Hakatons ir satikšanās vieta dažāda līmeņa un profesiju pārstāvjiem. Lai tajā piedalītos, nav nepieciešams būt profesionālim, tomēr pasākuma formāts nav domāts tikai studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālās pirmsakselerācijas programmas dod iespēju piekļūt zināšanām un pirmajām investīcijām

Tā norāda jaunuzņēmumu akseleratora «Startup Wise Guys» tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska. Šogad pirmo reizi «Startup Wise Guys» sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta programmu «EIT Digital» īstenoja programmu «EIT Digital Venture Program» Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā. Programma ir paredzēta agrīnas stadijas jaunuzņēmumiem, kuri vēl nav piereģistrējuši kompāniju un atrodas minimālā dzīvotspējīgā produkta attīstības procesā. Programmas dalībnieki saņem sešas nedēļas garu tiešsaistes apmācību programmu no «Startup Wise Guys» un pirmo investīciju no «EIT Digital».

A. Beļinska stāsta, ka «EIT Digital» šāda veida programmu rīko otro reizi un Baltijā tā notiek pirmo reizi. Kopumā tika saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi visā Eiropā, bet Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā – ap 40. «Parasti «Startup Wise Guys» programmās pieteikumu skaits ir ievērojami lielāks, bet šī ir uz specifisku mērķauditoriju orientēta programma,» viņa spriež. Tāpat A. Beļinska pieļauj, ka daudzi jaunuzņēmumi tik agrīnā stadijā vēl nav gatavi uzņemties saistības un šķirties no kapitāldaļām. No otras puses, daudziem tā ir vienīgā iespēja iegūt finansējumu pirmajam prototipam, jo investori parasti dod priekšroku jau tirgū sevi pierādījušiem produktiem un uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Piektdienas intervija ar Datakom valdes priekšsēdētāju Uldi Semeiku

Lelde Petrāne, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk, ka IKT nozare ir ļoti dinamiska. Mūsu nozarē strādā gudri, izglītoti cilvēki. Svarīgi ir apzināties, ka mūsu nozares uzņēmumiem ir liels potenciāls, jaunrades iespējas un svarīga loma Latvijas ekonomikas tālākai attīstībai.

Esmu gandarīts, ka varu strādāt kopā ar profesionāļiem vienotā komandā. Mēs spējam uzprojektēt, izstrādāt un piegādāt sarežģītas IT sistēmu infrastruktūras, sākot ar tīkla, serveru, datu glabāšanas risinājumiem, beidzot ar gala lietotāja programmatūru (aplikāciju). Datakom ir orientēts uz gala rezultātu un risinājumu ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bite», sadarbībā ar «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss», cer būtiski kāpināt biznesa pieslēgumu skaitu

«Pasaules tendences liecina, ka viens no telekomunikāciju nozares attīstības stūrakmeņiem ir integrēti biznesa mobilo sakaru un IKT pakalpojumi. Tāpēc pērn nolēmām likt pamatus mūsdienīga mobilo sakaru un IKT pakalpojumu portfeļa izveidei biznesa segmenta klientiem, uzsākot kompānijas «Stream Networks» un tās meitasuzņēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, kas veiksmīgi tika noslēgts šā gada pavasarī,» stāsta Kaspars Buls, «Bite» vadītājs. Uzņēmuma izvēle apvienoties ar šīm kompānijām neesot nejauša – uzņēmums mērķtiecīgi stiprina pozīcijas biznesa segmentā un pagājušā gada laikā biznesa pieslēgumu skaits palielinājās par 20%. Viņš ir pārliecināts, ka sadarbībā ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» arī šogad biznesa pieslēgumu skaits būtiski pieaugs. «Šie uzņēmumi nodrošina kvalitatīvus IKT pakalpojumus, piemēram, optisko internetu, IP telefoniju, videonovērošanu, mākoņpakalpojumus. Tāpat tie lepojas ar augstas kvalifikācijas speciālistiem un ievērojamu pieredzi biznesa klientu apkalpošanā,» norāda K. Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Trīs iemesli, kāpēc izvēlējos reģistrēt uzņēmumu Igaunijā

Jevgeniu Džirla, Startup GAUS (Moldova) izveidotājs, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs iemesli, kāpēc, esot akseleratorā Rīgā, es izvēlējos reģistrēt savu uzņēmumu Igaunijā.

1. Droši vien katrā valstī var atrast labas biznesa atbalsta iniciatīvas, tomēr tas, ko Igaunija ir paveikusi lieliski, ir akcents uz vienu precīzu aspektu – nost ar papīriem! Īpaši mums, uzņēmējiem, birokrātija un dokumentu kalni reizēm ir lielāks drauds biznesam nekā klientu trūkums. Pat ja Latvijā, iespējams, ir kādi labāki procesi vai izdevīgāki nodokļi, man joprojām galvenais arguments ir tas, ka nav jāķēpājas ar papīriem un gandrīz visu varu izdarīt attālināti un angliski.

E-rezidentūras programma, e-reģistrācija, e-grāmatvedība, e-banka - visas šīs labi «nozīmolotās» lietas man kā uzņēmējam rada iespaidu, ka es varēšu netērēt laiku nevajadzīgiem procesiem un man būs iespēja pilnībā fokusēties uz savu biznesu. Tas, cik realitātē labi šis viss funkcionē, ir vēl atvērts jautājums, bet tieši šie argumenti lika man izvēlēties Igauniju, nevis Latviju kā sava uzņēmuma reģistrācijas vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro gadu pēc kārtas 12. septembrī atzīmēs Startup dienu, lai akcentētu startup jeb jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

«Latvija ir pirmā valsts pasaulē, kurā vēlamies 12. septembrī oficiāli atzīt par Startup dienu. Rosinām Latviju parādīt kā startup uzņēmumiem draudzīgu, tehnoloģiski attīstītu, digitāli gudru un atvērtu valsti, tāpēc aicinām visus tehnoloģiju inovāciju entuziastus aktīvi iesaistīties,» rosina Dagnija Lejiņa, Digital Freedom Festival līdzdibinātāja. Viņa norāda, ka šobrīd Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 jaunuzņēmumi, kas pagājušā gadā vien piesaistīja 62 miljonus eiro investīcijās. «Startup diena būs starta šāviens arī Digital Freedom Festival, kad uzsāksim aktīvas diskusijas par tehnoloģiju ietekmi uz valstu, sabiedrību un mūsu katra nākotni.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Kāpēc vajadzīga startup diena?

Anda Asere, 12.09.2017

Tehnoloģiju, politikas, startup un dzīvesstila festivāls Digital Freedom Festival un tā stratēģiskais partneris Lattelecom vēlas, lai 12. septembris oficiāli būtu Startup diena Latvijā, apliecinot valsts vēlmi aktīvi sadarboties ar startup uzņēmumiem un novērtējot to pienesumu valsts ekonomiskajai attīstībai.

Foto: Digital Freedom Festival

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju, politikas, startup un dzīvesstila festivāls Digital Freedom Festival un tā stratēģiskais partneris Lattelecom vēlas, lai 12. septembris oficiāli būtu Startup diena Latvijā, apliecinot valsts vēlmi aktīvi sadarboties ar startup uzņēmumiem un novērtējot to pienesumu valsts ekonomiskajai attīstībai.

Lai uzzinātu jaunuzņēmēju domas par šādas dienas nepieciešamību, db.lv vaicāja, kāpēc šāda diena nepieciešama un kāpēc ir svarīgi apzināties startup kā nozīmīgu biznesa nozari.

«Lielākā daļa jaunuzņēmēju startup nozarē mērķē uz tādiem lieliem ārvalstu tirgiem kā ASV, kuru izmērs ir nesalīdzināmi lielāks kā Latvijas un līdz ar to arī potenciālais ekonomiskais pienesums Latvijas ekonomikai un sabiedrībai, piemēram, ar jaunām darba vietām. Jo vairāk eksportējošu uzņēmumu, jo labāk mums visiem. Jaunuzņēmumiem izaugsmes fāzē bieži pietrūkst labi darbinieki, tāpēc ceru, ka šāda diena ļaus popularizēt darbu jaunuzņēmumos,» vērtē Dāvis Siksnāns, Printful vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Veselības ministrijai aizdomas par krāpšanu iepriekš veiktajos IKT iepirkumos

Zane Atlāce - Bistere, 15.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) pasūtītajos izvērtējuma ziņojumos par iepriekš veiktajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) iepirkumiem paustas aizdomas par krāpšanu un neefektīvu līdzekļu izmantošanu, tā trešdien preses konferencē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele, informē ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Edgars Skvariks.

VM pasūtījusi pārbaudes divos IKT projektos: Nacionālā veselības dienesta (NVD) organizēto Veselības aprūpes finansēšanas likuma (VAFL) rīka ieviešanu un Veselības ministrijas IKT centralizācijas projektu, lai pārliecinātos par projekta tālāku virzību un atbilstošu līdzekļu izmantošanu.

Attiecībā uz VAFL likumā minēta rīka ieviešanu, eksperti konstatējuši apšaubāmu nepieciešamību 315 000 eiro izlietojumam iekārtām pagājušā gada beigās, kuras joprojām netiek izmantotas. Savukārt, attiecībā uz ministrijas IKT centralizācijas projektu, pārbaudēs konstatēti apšaubāmi darījumi par 597 124, 78 eiro.

«Mums ir pamats domāt par krāpniecību. Abos projektos eksperti konstatējuši, ka par programmatūrām iegādātas pilnīgi citas un stipri dārgākas licences,» norādīja ministre, piebilstot, ka abos projektos eksperti iegādātās programmatūras licences fiziski nav identificējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Valsts ekonomisko izrāvienu varam panākt ar vietējo darbaspēku

SIA Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares dinamiskā attīstība apliecina, ka digitalizācijas process reiz pārņems visas tautsaimniecības nozares – šī progresa iedīgļus redzam jau tagad.

Šīs tendences jau ir mainījušas speciālistu pieprasījumu darba tirgū – ne vien uzņēmumu IKT nodaļās, bet kopumā - dažādas digitālās prasmes tiek norādītas pie vēlamajām darbinieku kompetencēm arī citu jomu profesijās. Plaši tiek apspriests ekonomiskais izrāviens, ko amatpersonas norāda valsts attīstības vīzijās, taču nākotnē tas būs grūti panākams bez e-prasmēs kompetentiem darbiniekiem. Kā vienu no soļiem IKT speciālistu trūkuma problēmas risināšanā valstsvīri izskata darbaspēka piesaisti no ārvalstīm, taču, manuprāt, pirmkārt būtu jāmeklē risinājumi, kā izskolot darba tirgus pieprasījumam atbilstošus jauniešus tepat Latvijā un kā jaunizceptos speciālistus šeit noturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot dalību Expo 2017 Astanā, Kazahstānā, Latvijas paviljonā notika forums, kas veltīts informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarei, kuru noslēdzot tika parakstīts sadarbības memorands starp trīs valstīm - Latviju, Zviedriju un Kazahstānu, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

Forumu, kuru apmeklēja vairāk nekā 50 cilvēku, atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš pauda to, ka izveidojusies laba sadarbība starp Latviju un Kazahstānu, izsakot vēlmi dalīties ar mūsu pieredzi IT jomā valsts pārvaldē. Savukārt Kazahstānas Republikas IKT ministra vietnieks Kairats Balikbaevs uzrunā norādīja, ka Kazastāna virzās uz proaktīvu saziņu ar iedzīvotājiem, domājot par to, ka viņiem ir nevis jāiet pie valsts, bet gan pretēji, tādējādi nodrošinot augstu kvalitāti un standartus.

Pēc svinīgās foruma atklāšanas ar prezentāciju uzstājas Latvijas vēstnieks Kazahstānā Jurijs Podgrebņaks, kurš pastāstīja par mūsu valsti, likumdošanu un regulējumu IKT jomā, kā arī to, kāpēc būtiski sadarboties. Savukārt IT Klasteris, kas piedalījās forumā, norādīja, ka pašreiz nozares pieaugums gadā mērāms 30%, bet vēl par 10% pieaug kompāniju skaits, kas nodarbojas IKT. Būtiski, ka šī joma spēj uzrādīt tik labus rādītājus, jo Latvijā ir viens no pieejamākajiem un ātrākajiem platjoslas internetiem ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, kā arī būtisks darbs tiek ieguldīts, attīstot dažādas inovācijas. Latviju IKT nedēļā kopumā pārstāv deviņi dažādi nozares uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Meklēs reģiona labākos startup uzņēmējus

Lelde Petrāne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digital Freedom Festival, turpinot sadarbību ar akceleratoru 500 Startups (ASV) un starptautisko uzņēmēju, investoru un mentoru apvienību Rockstart (Nīderlande), aicina sēklas (seed) stadijas startup uzņēmumus pieteikties konkursam (startup pitch).

Pieteikšanās sacensībām - līdz š.g. 18. oktobrim, finālā iekļuvušie uzņēmumi tiks izziņoti š.g. 1. novembrī. Lielais fināls - Digital Freedom Festival Investoru dienas ietvaros š.g. 15. novembrī.

Digital Freedom Festival līdzdibinātāja un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.lv valdes locekle Dagnija Lejiņa norāda: «Nokļūt pie 500 Startups ir kā nokļūt garas rindas priekšā. Tas vairo uzticību arī investoru acīs un dod nenovērtējamu personisko pieredzi un izaugsmi. Iesaku nešaubīties un piedalīties konkursā, jo 80% no uzvaras arī ir cīņa par uzvaru!»

500 Startups konkursam var pieteikties sēklas stadijas uzņēmumi ar izstrādātu produkta prototipu, kam veikti testi. Labākie 3-5 uzņēmumi, kuri izturēs pirmo atlases kārtu, iegūs iespēju prezentēt savu ideju vietējiem un starptautiskiem investoriem, medijiem un citiem festivāla apmeklētājiem. Uzvarētājs iegūs ceļazīmi uz fināla atlases kārtas interviju Silīcija ielejā iekļūšanai nākamajā akceleratora «iesaukumā», lai cīnītos par iespēju iegūt pasaules klases mentoringu, 150 000 ASV dolāru finansējumu un dalību 4 mēnešu akcelerācijas programmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā dzimuši arvien jauni jaunuzņēmumi un tie arvien vieglāk sevi piesaka pasaulē kā globāli spēlētāji

«2017. gads ir bijis pārmaiņu pilns jaunuzņēmumu vidē gan Latvijā, gan pasaulē. Kriptovalūtu investīcijas stratēģijas tiek pārspriestas taksometros, frizētavās un tirgū, kamēr par pūļa finansējumu interesējas vien retais. Latvijas jaunuzņēmumi arvien vieglāk sevi pasaulē piesaka kā globāli spēlētāji, tai skaitā piedaloties vadošajos pasaules biznesa akseleratoros Techstars, 500 Startups un Startup Bootcamp. Investīciju vide soli pa solim attīstās, gan rodoties jauniem investoriem kā TechHub Riga dibinātāja Andra Bērziņa Change Ventures, gan arī Latvijā investējot starptautiskiem fondiem, piemēram, Karma Ventures. Slush laikā organizētajā paneļdiskusijā par jaunuzņēmumu vidi Latvijā bija pilna telpa ar mediju pārstāvjiem un investoriem no Skandināvijas, Lielbritānijas, Turcijas un citām valstīm. Arī Ekonomikas Ministrija sper aktīvos soļus jaunuzņēmumu vides uzlabošanā, gan ar startup nodokļu likumu, gan akselerācijas fondiem, gan jaunuzņēmumu atbalsta speciālista pozīciju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Ne visa likumdošana virzās tik gludi, kā varētu vēlēties, bet noteikti ejam pareizajā virzienā,» vērtē Ernests Jenavs, Edurio dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Otrajai Startup Wise Guys akselerācijas programmai Latvijā piesakās vairāk nekā 160 jaunuzņēmumu

Dienas Bizness, 13.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vairāk nekā 160 jaunuzņēmumu pieteikumiem no 29 valstīm šonedēļ noslēgusies pieteikšanās jau otrajai Startup Wise Guys akselerācijas programmai Latvijā, informē Startup Wise Guys pārstāvji.

Līdzās paredzētajam pieteikumu daudzumam no Igaunijas un Latvijas, šogad īpašu aktivitāti izrādījuši jaunuzņēmumi no Ukrainas, Serbijas un Rumānijas, pat apsteidzot vietējos. Sekojot pa pēdām Inapptics (Armēnija) un Mobscale (Indija) veiksmīgajam startam iepriekšējā programmā Tallinā, arī uz Rīgu akselerācijai pieteikušies vairāki armēņu un indiešu jaunuzņēmumi, kas līdz šim bija salīdzinošs retums Startup Wise Guys programmās.

Startup Wise Guys devītā akselerācijas programma sāksies 18. septembrī Rīgā un tajā tiks uzņemti 10 līdz 11 starptautiski jaunuzņēmumi. Lai veicinātu sadarbību un katras komandas produktivitāti, akselerācija notiks vienā no Rīgas modernākajām kopā stādāšanas jeb coworking telpām – TEIKUMS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup vīzu skaits pieaug desmitkārt

Anda Asere, 19.02.2020

"Reuters" žurnālists Tarmo Virki, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte Olga Barretu-Gonsālvisa, akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre, Igaunijas jaunuzņēmumu organizācijas "Startup Estonia" startup vīzu projekta vadītāja Merilina Luka (Merilin Lukk).

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IKT eksports apsteidz dzelzceļu

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozares eksportam 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos ir izdevies apsteigt ieņēmumus no dzelzceļa pārvadājumiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) sfēra ir uz viļņa. Tā iegūst arvien lielāku nozīmi tautsaimniecībā, pakalpojumu eksportam apsteidzot ieņēmumus no dzelzceļa pārvadājumiem, kļūstot par trešo lielāko eksporta nozari. Tiesa, tas skaidrojams arī ar to, ka būtiski ir kritis dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms.

«Nozare jau ilgstoši ir uz forša viļņa,» vērtē a/s Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts. Tiesa, pērn nozari ietekmējusi aizkavēšanās ar ES fondu līdzekļu apguvi. «Būsim godīgi – galvenais pasūtītājs vietējā tirgū ir publiskais sektors,» viņš uzsver. SIA Tieto Latvia valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers norāda, ka vēl pāragri spriest par visa pērnā gada rezultātiem kopumā, bet pirmajā pusgadā datorprogrammēšanas apgrozījums pieauga par 20%. «IKT pakalpojumu eksports pirmo reizi apsteidza dzelzceļa kravu pārvadājumu eksportu,» viņš teic. Vietējā tirgū nemainīgs pieprasījums bijis tikai biznesa sektorā, savukārt publiskā sektora pieprasījums strauji krities. «Tas noteikti atstājis iespaidu uz ieņēmumiem no pašmāju tirgus 2016. gadā. Ņemot vērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu lēno virzību, tas varētu atstāt iespaidu arī 2017. gadā,» viņš prognozē. Tomēr kopumā sektoram klājas labi. Tā apjomi ir teju septiņkāršojušies pēdējos desmit gados, nodarbināto skaits kopš krīzes ir trīskāršojies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas digitālā izaugsme

Signe Bāliņa - Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Latvijas Universitātes profesore, Dr. oec., 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) digitālās attīstības kopējā novērtējumā Latvija saglabājusi 19. vietu starp pārējām dalībvalstīm. Tā liecina Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītāji. Turklāt tādos aspektos kā «Savienojamība» un «Interneta pakalpojumu lietošana» Latvija guvusi progresu, sasniedzot 10. vietu, savukārt rādītājā «Digitālie publiskie pakalpojumi» gada laikā esam pakāpušies no 14. uz 9. vietu.

No vienas puses, varam būt gandarīti, jo izaugsme šajos rādītājos apliecina ne tikai valsts digitālo publisko pakalpojumu attīstību, bet arī visas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares ikgadējo izaugsmi un produktivitāti. No otras puses, DESI dati atklāj, ka Latvijai jāveicina progress tādos aspektos kā «Cilvēkkapitāls», kur joprojām atpaliekam no ES vidējā līmeņa, un «Digitālo tehnoloģiju integrācija», kur ierindojamies vien 23. vietā. Turklāt – DESI autori norāda, ka nedaudz vairāk kā pusei Latvijas iedzīvotāju nepiemīt vai ir minimālas digitālās prasmes. Tas negatīvi ietekmē sabiedrības konkurētspēju un pilnvērtīgu iekļaušanos darba tirgū, kur digitālas prasmes sen vairs nav nekas unikāls, bet tādas pašas pamatprasmes, kā prasme lasīt, rakstīt un rēķināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šogad sasniegusi 35.vietu pasaulē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomas attīstībā, liecina publiskotais jaunākais ANO Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) pētījums.

Salīdzinājumā ar 2016.gadu Latvijas sniegums IKT reitingā uzlabojies par piecām vietām.

No Baltijas valstīm visaugstāk – 17.vietā – ierindota Igaunija, bet Lietuvai atvēlēta 41.vieta. Salīdzinājumā ar 2016.gadu Igaunija reitingā nokritusies par trīs vietām, bet Lietuva savu pozīciju nav mainījusi.

Ar pasaulē visaugstāko IKT attīstību var lepoties Islande, tai seko Dienvidkoreja un Šveice. Pirmajā desmitniekā ir arī Dānija, Lielbritānija, Honkonga, Nīderlande, Norvēģija, Luksemburga un Japāna.

ASV piešķirta 16.vietā, bet Krievijai – 45.vieta.

Visvājāk IKT joma attīstīta Čadā (174.vieta), Centrālāfrikas Republikā (175.vieta) un Eritrejā (176.vieta).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc apvienošanās ar Latnet Bite spēj piedāvāt ne vien tipiskos mobilā operatora pakalpojumus, bet arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumus.

SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls gan atzīst, ka divu organizāciju apvienošanās nav vienkāršs process, bet motivācija ir plašākas tirgus iespējas. Cita veida partnerību uzņēmums nesen ir sācis ar konkurentu Tele2, paziņojot par kopīga radiopiekļuves tīkla būvēšanu 5G tīkla ieviešanai. Vairāk par sadarbības nozīmi biznesā, lietotāju mobilo datu patēriņa pieaugumu un to, kāpēc Latvijā, pretēji citām valstīm, turpina strauji augt viedtālruņu pārdošanas apjomi, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kas bija galvenie iemesli, kāpēc Bite nolēma apvienoties ar Latnet?

Kad definējām, ka gribam augt arī biznesa klientu segmentā, redzējām, ka tiem ir interese par daudz plašāku pakalpojumu loku, nevis tikai par tradicionālo mobilo operatoru produktiem, kas ir īsziņas, balss pakalpojumi un dati. Redzējām, ka apvienošanās dotu iespēju apmierināt lielu daļu klientu vajadzību. Paralēli tajā pašā laikā sākām saņemt jautājumus no klientiem par mūsu iespējām piedāvāt citus pakalpojumus. Apvienošanās process būtu noticis gadu agrāk, taču tobrīd mūsu investors iegādājās MTG Baltijā, un no biznesa viedokļa tika pieņemts lēmums visu darīt secīgi. Līdz ar to apvienošanās procesu var vērtēt kā organiski un pārdomāti veidotu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada sākumā Latvijā 98,7% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet tīmekļa vietne bija 62,9% uzņēmumu, liecina dati no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptaujas par informācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos.

Šī gada sākumā 42,2% uzņēmumu darbinieku darbā regulāri lietoja datoru ar interneta pieslēgumu. Salīdzinot ar 2016. gada sākumu, šis rādītājs pieaudzis par 1,5 procentpunktiem.

CSP atzīmē, ka 13,5% uzņēmumu nodarbināja IKT speciālistus. IKT speciālisti ir darbinieki, kuru pamatdarbs ir apkalpot un uzturēt datortehniku, instalēt programmatūru, sniegt atbalstu tās lietošanā u. tml.., bet 4,9% nodrošināja mācības, lai uzlabotu uzņēmumā nodarbināto IKT speciālistu prasmes. Daudz lielāks kā citās nozarēs šādu uzņēmumu īpatsvars ir informācijas un komunikāciju pakalpojumu sniedzējuApsekojumā iekļauti uzņēmumi ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk šādās saimnieciskās darbības jomās: apstrādesrūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, ūdensapgāde, notekūdeņu un atkritumuapsaimniekošana un sanācija, būvniecība, tirdzniecība, viesnīcas un restorāni, transports un uzglabāšana, informācijas unkomunikācijas pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, datoru un sakaru iekārtu remonts. vidū (36,3%), bet visretāk saviem IKT speciālistiem atbilstošas apmācības nodrošina ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji (2,7%) un būvniecības nozares uzņēmēji (0,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauni partneri, līgumi un sadarbības iespējas Vācijā, ar šādiem rezultātiem šonedēļ noslēdzies pirmais Vācijas-Baltijas Digitālais samits Dīseldorfā, informē tā rīkotāja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

Pasākums, kurā galvenie akcenti tika likti uz aktualitātēm e-pārvaldes, kiberdrošības un tā dēvēto Viedo Pilsētu jomā, pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, no kuriem ievērojams vairākums bija Vācijas uzņēmumu, iestāžu un institūciju pārstāvji.

Baltijas valstu panākumus digitālajā jomā atzina arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs Andreass Pinkvarts, kurš kopā ar AHK prezidentu Tomasu Šēlkopfu atklāja samitu.

«Baltijas valstis uzņēmējdarbībā un pārvaldē veiksmīgi soļo uz digitālo nākotni. Par to es pārliecinājos pagājušajā gadā vizītes laikā Igaunijā, kur ieguvu daudz noderīga mūsu projektiem Ziemeļreinā-Vestfālenē. Esmu gandarīts, ka Ziemeļreinā-Vestfālenē uzņēmumiem un iestādēm tagad ir arī iespēja Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā tieši iepazīties ar šo progresīvo paraugreģionu pārstāvjiem un gūt impulsus digitālajam attīstībai,» atzina Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Panākta vienošanās par Microsoft Inovāciju centra atvēršanu Rīgā

Zane Atlāce-Bistere, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017. gada 29.jūnija līdz 1.jūlijam Sietlā, Amerikas Savienotās Valstīs, notika Latvijas delegācijas tikšanās ar Microsoft Korporācijas vadības pārstāvjiem, kuras laikā tika panākta konceptuāla vienošanās par Microsoft Inovāciju centra atvēršanu Rīgā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Vizītes laikā Microsoft Campus Redmondā, Sietlā tika pārrunāts līdz šim paveiktais e-pārvaldes jomā, kā arī diskutēts par valsts pārvaldes attīstības izaicinājumiem digitālajā laikmetā. Tikšanās laikā abas puses prezentēja sasniegumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldes organizācijā un jauno tehnoloģiju attīstībā, kas būtu izmantojami valsts pārvaldes procesu modernizācijai, kā arī inovatīvo projektu attīstībai zinātnē un uzņēmējdarbībā.

«Inovāciju centra atvēršana Rīgā ir būtisks sasniegums un apliecinājums Latvijā izveidotam tīklojumam, kas apvieno un veicina sadarbību starp IKT nozares pārstāvjiem, zinātni, nevalstiskajām organizācijām un valsts pārvaldi, veicinot jauno tehnoloģiju ieviešanu valsts pārvaldes procesos, kā arī stimulējot jauno uzņēmumu attīstību augsti pievienotās vērtības nozarē, kāda ir IKT,» uzsver Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IKT nozares eksporta apjomi auguši par 40%

Žanete Hāka, 01.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares eksporta pakalpojumu apjoms 2016. gada 3. ceturksnī, attiecībā pret to pašu laika periodu 2015. gadā, ir pieaudzis par 40%, kopumā sasniedzot 143,82 miljonus eiro, liecina jaunākie Latvijas Bankas dati.

Šodien notikušajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa prezentēja ne tikai IKT nozares jaunākos datus, bet arī strauji augošās jomas nākotnes vīziju.

Būtisks priekšnoteikums Latvijas datu ekonomikas izaugsmei ir nesen parakstītais memorands starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un LIKTA, vienojoties par sadarbību Latvijas digitālās transformācijas procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā. Sadarbības memorands paredz, ka datos balstītas sabiedrības un valsts attīstība tiks veidota uz trīs pīlāriem: datu demokratizācija (datu pieejamības un izmantošanas veicināšana), datos balstīta sabiedrības iesaiste publiskās pārvaldības procesos, datos un tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstība un to komercializācija.

Komentāri

Pievienot komentāru