Jaunākais izdevums

Banku pārstāvji atzīst, ka klientus, ņemot vērā sankcijas Krievijai, ASV prasības un pēdējos gados ieviestu likumdošanu, analizē daudz skrupulozāk

Taču tādā veidā, vilšus vai nevilšus, sanāk izrevidēt arī klientus, kas tautsaimniecībai nes ieguvumus.

Arī vietējie

Transporta un uzglabāšanas nozare Latvijas ekonomikā veido būtisku lomu – tās īpatsvars kopējā IKP ir vairāk nekā 2 miljardi eiro jeb 9% no kopējās Latvijas pievienotās vērtības, un nozarē strādā 76 tūkstoši darbinieku jeb aptuveni 9% Latvijā strādājošo iedzīvotāju. Tomēr darbību aizvien vairāk apgrūtina slēgtie konti bankās, un, ņemot vērā kredītiestāžu pārstāvju pausto nostāju, šāda tendence, visdrīzāk, turpināsies. Banku pārstāvji stāsta, ka patlaban kredītiestādes steidzas pārrevidēt savu klientu bāzi un izsijāt riskantākos, aizdomīgākos klientus, taču tādējādi nākas ciest arī sektoriem, kas veido būtisku pienesumu ekonomikai.

«Negaidot jauno normatīvo aktu spēkā stāšanos, banku sektora pašattīrīšanās process aktīvi turpinās, jo tajā ir ieinteresētas pašas bankas. Svarīgākais virsuzdevums ir izvairīšanās no riskanto klientu un apšaubāmas izcelsmes naudas klātbūtnes un šādu darījumu izskaušana, un šis darbs tagad notiek intensīvi un ne tikai saistībā ar tā saucamajiem čaulas veidojumiem,» skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja. Pēc viņas teiktā, var gadīties tā, ka, veicot tieši šo čaulas veidojumu sijāšanu, sanāk, ka tagad banku jau daudz stingrākajam AML sietam cauri vairs neizkļūst uzņēmumi vai veidojumi, kas vairāk ir saistīti ar kādu konkrētu valsti, ekonomisko zonu vai pat biznesa veidu. Tādas sekas šim procesam var būt, bet katrā bankā tas ir citādi, skaidro FKTK pārstāve, piebilstot, ka katra Latvijas banka, kas pastiprināti vērtē savu klientu riska profilu, patstāvīgi pieņem lēmumus par turpmākas sadarbības iespējamību ar kādu klientu. «Tāpat arī saistībā ar Latvijas uzņēmumiem nevar runāt vien par «čaulas veidojumu revīziju», jo tas ir tikai viens no veidiem, kā mazināt apšaubāmus darījumus. Arī Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) un tās darījumi var atbilst riskanta klienta profilam vai tās darbībā varbūt pat var saskatīt čaulas veidojuma pazīmes, līdz ar to arī iekšzemes klientu portfelī, visticamāk, būs zināmas korekcijas,» skaidro FKTK pārstāve.

Visu rakstu Klientu sijāšana var bremzēt izaugsmi lasiet 4. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas izpurinājušas savus starptautisko klientu portfeļus; regulators kredītiestāžu stratēģijas vēl vērtē

Banku kopējā noguldījumu apjomā NVS klientu īpatsvars sarucis līdz 5%, taču pēdējā laikā notikusī klientu sijāšana atstājusi ievērojamu negatīvu ietekmi uz kredītiestāžu rezultātiem – krīt gan ienākumu, gan kapitāla apjomi, gan parādās mīnusi banku peļņas rādītājos.

Pagājis vairāk nekā pusgads kopš skandalozajiem notikumiem Latvijas finanšu sektorā, kas izmainīja visu turpmāko nozares attīstību. Kopš tā laika Latvijā strādājošās nerezidentu klientus apkalpojošās bankas izpurinājušas savus starptautisko klientu portfeļus, vairumu klientu atmetot. Tajā pašā laikā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji uzsver, ka komisijas savulaik pieprasītie paaugstinātie stabilitātes rādītāji ārvalstu segmenta bankām ir attaisnojuši sevi, jo tagad tas ir stingrs pamats, kā, pildot saistības pret klientiem, vienlaikus radikāli mainīt biznesa modeli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada laikā, turpinot pārmaiņu ieviešanu un īstenojot bankas stratēģiskās prioritātes, tostarp darbu pie digitalizācijas un klientu apkalpošanas uzlabošanas, Luminor īstenos klientu apkalpošanas centru tīkla transformāciju, informē bankas pārstāvji.

Klientu apkalpošanas centru tīkla transformācijas ietvaros tiek pārskatīts klientu apkalpošanas modelis, kā arī veikta atsevišķu klientu apkalpošanas centru apvienošana, vienlaicīgi stiprinot bankas digitālo pakalpojumu piedāvājumu. Pārmaiņas klientu apkalpošanas centru tīklā atbalstīs Luminor centienus izveidot jaunu klientu apkalpošanas standartu, galvenokārt koncentrējoties uz klientu konsultācijām ar pievienoto vērtību. Vienlaikus banka nodrošinās, ka ikviens klients varēs saņemt visu nepieciešamo atbalstu līdz brīdim, kad tas patstāvīgi sāks izmantot ikdienas finanšu pakalpojumus digitālajā vidē.

«Sekojot vispārējām digitalizācijas tendencēm nozarē, banku klientu apkalpošanas centru loma turpina mainīties. Mēs jau novērojam mazāk apmeklētāju klientu apkalpošanas centros, un arvien vairām mūsu klientu izvēlas ērtību, ko sniedz internetbanka un mobilā banka. Pagājušajā gadā jau 85% Luminor klientu Baltijā ikdienā izmantoja attālinātos kanālus savām ikdienas finanšu operācijām,» skaidro Kerli Gabrilovica, Luminor Retail banking vadītāja Baltijā / Luminor filiāles vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa aptaujāto Latvijas uzņēmumu vadītāju (55 %) par būtiskāko izaicinājumu pērn savam uzņēmumam uzskatīja apgrozījuma un peļņas noturēšanu vai palielināšanu. Taču kā nozīmīgāko faktoru, kas sekmēs uzņēmuma izaugsmi, 61 % aptaujāto uzņēmēju vadītāju atzīst jaunu klientu un sadarbības partneru piesaisti.

Tā liecina "Swedbank" un SKDS pētījums. Starp būtiskiem izaicinājumiem uzņēmēji minējuši produktu vai pakalpojumu pieprasījuma noturēšanu vai palielināšanu (39 %), kvalificētu darbinieku piesaisti un noturēšanu (37 %), iekšējo procesu sakārtošanu (27 %) un klientu servisa uzlabošanu (25 %). Katrs piektais uzņēmuma vadītājs kā būtiskāko izaicinājumu norādījis jaunu inovāciju ieviešanu.

16 % uzņēmēju kā galveno izaicinājumu joprojām minējuši sadarbību ar valsts institūcijām. Visretāk nosaukto uzņēmēju izaicinājumu vidū ir naudas atmazgāšanas risku pārvaldība un starptautisko sankciju ievērošana. Arī finansējuma saņemšana bankā nav starp biežāk nosauktajiem uzņēmēju izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu maksātāju – juridisko personu – skaits gada laikā sarucis par 9179 jeb 4,2%, bet pēdējo divu gadu laikā jau par vairāk nekā 14 000.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā atrodamā statistika par nodokļu maksātāju – juridisko personu – skaitu rāda, ka 2019. gada. 1. janvārī tādi bija 208 593, savukārt 2018. gada 1. janvārī ievērojami vairāk - 217 772 un vēl vairāk – 222 643 – 2017. gada 1. janvārī. Lai arī teju vai visos VID klientu apkalpošanas centros ir kāds nodokļu maksātājs «pagaisis», tomēr visvairāk nodokļu maksātāju skaits samazinājies tieši Rīgas zonā. Proti, Rīgas klientu apkalpošanas centrā šā gada 1. janvārī bija 122 532 nodokļu maksātāji, bet pirms gada - 131 480 jeb par 8948 vairāk un 2017. gada 1. janvārī - 135 115. Šis aspekts, pēc dažu aptaujāto domām, arī izskaidrojot nodokļu maksātāju skaita sarukumu, jo tie bijuši tā dēvētās čaulas kompānijas, ar kurām bankas pārstājušas sadarboties, un arī tie uzņēmumi, no kuriem šīs čaulas pirkušas kādus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jābūt gataviem lielai klientu zvanu plūsmai jebkurā laikā.

Mūsdienu tehnoloģijas ļauj efektīvi sakārtot klientu apkalpošanas procesus uzņēmumā, taču uzņēmumi šīs iespējas izmanto ļoti minimāli, tādējādi zaudējot klientus. Tajā pašā laikā pakalpojumu automatizācija nākotnē ieņems aizvien lielāku lomu, taču arī cilvēciskais faktors, visdrīzāk, tuvākajā laikā saglabāsies.

Nenotiek strauji

Katrs uzņēmuma neatbildētais zvans var veicināt klientu lēmumu zvanīt konkurentam, tādējādi, jo vairāk nepaceltu tālruņa zvanu, jo lielāka varbūtība zaudēt klientus. Kompānijas patlaban meklē iespējas, kā ar tehnoloģiju palīdzību uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, samazināt atbildes gaidīšanas laiku un citus rādītājus. Lielās kompānijas cenšas sekot līdzi laikam un ievieš jaunus pasākumus, taču nereti šis process notiek pārāk lēni, tādējādi pasliktinot arī uzņēmuma darbības rādītājus. Kā liecina Tele2 veiktais pētījums, kopumā aptuveni trešdaļa iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav iegādājušies kādu produktu vai pakalpojumu, jo nav varējuši sazvanīt uzņēmumu. Daudziem uzņēmumiem varētu šķist, ka telefona zvani vairs nav būtiski preču vai pakalpojumu pārdošanā, taču 67% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka klienti viņiem zvana pa telefonu, lai uzzinātu par precēm vai pakalpojumiem un tos iegādātos, skaidro Tele2 komercdirektors Raivo Rosts. Biežākie iemesli, kādēļ netiek atbildēts uz klientu zvaniem, ir atšķirīgi, piemēram, vairāk nekā trešdaļa jeb 34% zvanu tiek saņemti ārpus uzņēmuma darba laika, bet 29% gadījumu klientu konsultanti ir aizņemti, runājot pa tālruni ar citu klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Moneyval aizsegā

Anita Kantāne - galvenās redaktores vietniece, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Moneyval izmaksā pārāk dārgi. Tik dārgi, ka varbūt Latvijai ekonomiski izdevīgāk ir iekļūt uz dažiem gadiem pelēkajā sarakstā, nevis agresīvi turpināt graut banku sistēmu.

Šāds nepopulārs un kādam biedējošs secinājums par banku darbību radās Dienas Biznesa rīkotajā konferencē par nodokļiem 2019. gadā, kurā juristi uzsvēra Latvijas banku komunikācijas maiņu no miermīlīgas uz stresainu. Atslēgas vārdi stresam ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana.

Pēc ABLV Bank lietas Latvijas bankas ātri un bez žēlastības atbrīvojās no nerezidentiem. Taču klientu kontu sijāšana turpinās, un nu tā sāk izskatīties pēc drudžainas darbības imitēšanas. Proti, bankas klienta kļūda sadarbībā ar vienu banku var nozīmēt, ka kontu nevarēs atvērt vairs nevienā bankā, arī citās valstīs. Kļūda var rasties gan no klienta, gan kredītiestādes puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, portālam db.lv skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Pēdējā laikā Dienas Bizness saņēmis informāciju, ka dažādu nozaru uzņēmumi piedzīvo situācijas, kad bankas slēdz to kontus, neskatoties uz godīgu darbību, kā rezultātā cieš gan darbinieki, gan klienti, gan sadarbības partneri, jo nav iespējams laikā veikt maksājumus, tādēļ vaicāja LKA, kādēļ šādas situācijas notiek aizvien biežāk. Tādēļ Dienas Bizness aicina uzņēmējus neklusēt un dalīties pieredzē, ja nācies saskarties ar šādu rīcību no banku puses: http://www.db.lv/zinas/uznemej-nekluse-473735

Portāls db.lv pamanīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju ar nosaukumu «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kontrolšāvienu pieņēma Latvija

Anita Kantāne, galvenās redaktores vietniece, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums patīk skaidra nauda – šādus uzrakstus Anglijā uz veikalu durvīm pamanījis ne viens vien. Vai šie uzraksti neliek aizdomāties, ka britiem ir daudz dziļāki iemesli izstāties no Eiropas Savienības, nekā sabiedrība nojauš? Bet šoreiz ne par britiem, bet par Latviju. Vienkārši uzraksts – mums patīk skaidra nauda – ir kā pierādījums, ka arī attīstītās un stabilās ekonomikās novērtē īstās naudas smārdu.

Esmu aizdomājusies par to, kas notiktu, ja visi pasaules iedzīvotāji gribētu vienlaikus izņemt no saviem kontiem naudu. Iestātos haoss. Latvijā jau ir bijuši precedenti, kad iedzīvotāji ažiotāžas dēļ steidz izņemt skaidru naudu un pie bankomātiem veidojas garas rindas. Atgriezīsimies uz mirkli 2011. gada decembrī – Latvijā daudzos Swedbank bankomātos nav iespējams izņemt naudu. Pēc nedēļas nogales pirmdienas rītā tiek ziņots, ka nauda ir pieejama 130 bankomātos, bet 170 bankomāti vēl nav uzpildīti. Svētdienas laikā no bankomātiem tika izņemti vairāk nekā 10 miljoni latu un panikai ļāvušies aptuveni 10 tūkstoši klientu. Pirms astoņiem gadiem notikusī Swedbank ažiotāza 2019. gada februārī izskatās pavisam savādāk, jo notikumiem ir cits fons. Šodien Swedbank tāpat kā citām bankām būs jāpierāda, ka toreiz starp Dānijas Danske Bank un Zviedrijas Swedbank Igaunijas struktūrvienībām nav notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa tiek lēsta 3,8 miljardu eiro vērtībā. Publiski gan tiek uzsvērts, ka netīrās naudas darījumi varētu būt notikuši Baltijas struktūrvienībās un Igaunijas reputācija nav tik ļoti cietusi kā Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: AS Dobeles dzirnavnieks spēj saražot līdz pat 150 tonnām makaronu dienā

Elīna Pankovska, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gadus graudaugu nozare piedzīvojusi dažādus izaicinājumus, tomēr, neskatoties uz visu, AS Dobeles dzirnavnieks spējis palielināt pārstrādāto graudu apjomu un saražotās produkcijas apjomu, norāda uzņēmuma vadītājs Kristaps Amsils.

Viens no uzņēmuma ražotajiem produktiem ir dažādu veidu makaroni, kas tiek arī eksportēti. AS Dobeles dzirnavnieks spēj saražot ik dienu līdz 150 tonnam spageti un īsās formas makaronu. Makaronu ražošanas līnijas kapacitāte ir līdz pat trīs tonnām makaronu stundā Kopumā uzņēmums diennaktī spēj pārstrādāt vairāk nekā tūkstoti tonnas graudu.

Produktu ražošana ir izkārtota pamīšus pa stāviem, kur tiek apstrādātas gan pārslas, gan arī makaroni. Ražošana ir iekārtota tā, ka sākas augšējā stāvā un tad virzās līdz pat pirmajam stāvam. Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, tas darīts tāpēc, lai efektivizētu darbu.

Makaronus AS Dobeles dzirnavnieks sāka ražot 2012. gadā, kad tika atklāta īsformu makaronu ražotne, savukārt 2013. gadā - spageti ražotne. Joprojām makaronu realizācijā vērojams pieaugums. Ja 2016. gadā tās bija 25,8 tūkst. tonnu, tad pagājušajā gadā - jau 30 tūkst. tonnu. Līdz ar to uzņēmums kļuvis par lielāko makaronu ražotāju Ziemeļeiropā. Lielākā daļa no saražotā gan tiek eksportēta uz citām valstīm. Piemēram, no kopējā saražotā spageti apjoma aptuveni 95% tiek eksportēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan līderpozīcijas gāzes un elektroenerģijas tirgos joprojām saglabā bijušie monopolisti, klientu portfeli turpina audzēt arī citi spēlētāji.

Latvenergo tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī mājsaimniecību segmentā veidoja 92–97%, savukārt juridisko klientu segmentā – 45–55%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) jaunākie apkopotie dati. Pērnā gada maijā Latvenergo uzsāka arī dabasgāzes tirdzniecību, šogad pietuvojoties lielākā dabasgāzes klientu portfeļa īpašniekam Latvijas Gāze, kas apkalpo 45–55% klientu juridiskajā segmentā. Nozares pārstāvji atzīst, ka konkurence abos tirgos ir vienlīdz spēcīga un tuvākajā laikā tā, visticamāk, saasināsies.

Bijušo monopolistu tirgus daļas abos tirgos ir samazinājušās, secina AJ Power Holding valdes loceklis Roberts Samtiņš. «To var saistīt gan ar pieaugošo konkurenci, gan ar patērētāju zināšanu līmeņa pieaugumu par tirgus iespējām un nebaidīšanos no tirgotāju maiņas. Konkurence ir ļoti aktīva. Pārsvarā klientus uzrunā četri, pieci uzņēmumi, un lēmumu parasti izšķir nianses,» uzskata R.Samtiņš. Viņš atklāj, ka sīvākie AJ Power konkurenti gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas tirgū ir abi līderi – Latvijas Gāze un Latvenergo. SPRK sniegtā informācija liecina, ka AJ Power tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī juridisko klientu segmentā veidoja 5–15%, līdzīgu skaitu klientu apkalpoja arī Inter RAO Latvija un Geton Energy. Inter RAO Latvija rīkotājdirektors Pāvels Sosņickis apgalvo, ka būtiskas izmaiņas tirgus sadalījumā viņš neredz. «Līderi joprojām ir tie paši,» uzsver P. Sosņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Notikumi finanšu sektorā ļaus izveidot caurspīdīgāku banku politiku

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 30.07.2018

AS Baltic International Bank padomes priekšsēdētāja vietniece Ilona Guļčaka

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku politika saistīta ar valsts ekonomisko attīstību, bankas nevar dzīvot atrauti no valsts ekonomikas, no investīciju stratēģijas, kapitāla tirgus attīstības, tas viss ir cieši saistīts un tā ir iespēja attīstībai, uzskata AS Baltic International Bank padomes priekšsēdētāja vietniece Ilona Guļčaka.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat šī brīža bankas darbības rādītājus?

Pērnais gads bankai bija interesants un izaicinājumu pilns. 2016.gada beigās sākām ieviest jauno stratēģiju, kas ietvēra biznesa modeļa maiņu, fokusējoties uz investīciju pakalpojumiem. Pamazām sākām pārveidot pakalpojumus atbilstoši jaunajam biznesa modelim, spēcinājām bankas komandu, radījām jaunas kompetences. 2016.gads bija veltīts arī riska samazināšanas pasākumiem, un to turpinājām arī pērn. Līdz ar to mums diezgan ievērojami mainījās arī klientu bāze. Visi šie procesi notika vienlaicīgi un līdz ar to atspoguļojās arī bankas finanšu rezultātos, tādēļ pērn banka strādāja ar zaudējumiem, taču tas bija apzināts solis. Bankai samazinājās ienākumi no pārskaitījumiem– ja 2016.gadā to īpatsvars kopējos ienākumos bija 13-14%, tad 2017.gadā tie bija 7,3%. Bija laiki, kad šis ienākumu veids veidoja pat 30-40% no bankas kopējiem ienākumiem, bet pēdējo gadu laikā tos esam ievērojami samazinājuši. Mums sāk pieaugt komisijas ienākumi no jomām, kas saistītas ar finanšu instrumentu tirdzniecību, aktīvi attīstām aktīvu pārvaldīšanu. Daudz strādājām ar kredītportfeli, un bija jāveido papildus uzkrājumi, kas arī ietekmēja rezultātus. Bija jāveic ieguldījumi IT sistēmās. Mēs joprojām jūtam šo izmaiņu ietekmi, un arī šā gada pirmo ceturksni noslēdzām ar zaudējumiem, bet redzam pozitīvu dinamiku – palielinās visi ar klientu apkalpošanu saistītie ieņēmumi un pieaug komisijas ienākumu īpatsvars ienākumos. Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieaugums ir par 16%. Palielinās arī klientu skaits, kuru darbība un finanšu vajadzības atbilst mūsu jaunajam, uz ilgtspējīgām investīcijām un kapitāla pārvaldīšanu vērstajam biznesa modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais latviešu valodā runājošais klientu servisa t.s. čatbots gada jubileju svin ar ievērojami lielāku zināšanu bagāžu un spēju sameklēt atbildes uz klientu jautājumiem

Pērnajā oktobrī iesākusi dzīvi kā rotaļīgs eksperiments, pirmā latviešu valodā runājošā virtuālā klientu servisa asistente Anete gada laikā izaugusi par nopietnu palīgu. Tā dēvētais čatbots jeb tērzēšanas robots ir apguvis lielu daudzumu vērtīgu zināšanu, pārcēlies no Facebook lapas uz īpašu Lattelecom vietni, kur palīdz apmeklētājiem iegūt atbildes uz jautājumiem, kā arī jau ir gatavs sniegt atbalstu klientu apkalpošanā citiem uzņēmumiem.

Cilvēki Aneti viņas dzīves rītausmā neuztvēra īsti nopietni un lielākoties uzdeva primitīvus jautājumus – kā viņu sauc, cik ir 2+2, kāds ir ārā laiks. Tērzēšanas robots saņēma arī uzaicinājumus uz randiņiem un pat bildinājumus. Pirmajā mēnesī 40 procentos no vairāk nekā 10 tūkstošiem sarunu nebija nekā kopīga ar Lattelecom pakalpojumiem. Daži ar āķīgiem jautājumiem gribēja noskaidrot, vai viņa patiešām ir īsts čatbots vai arī aiz zīmētā attēla paslēpušies reāli klientu servisa darbinieki. Taču tas pat nebija slikti, jo ar katru jaunu jautājumu Aneti darbinošais algoritms mācījās piemeklēt atbilstošu atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Luminor Latvija peļņa sasniegusi 17,6 miljonus eiro

Db.lv, 30.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor Latvija peļņa 2018. gada 2. ceturksnī sasniedza 17,6 miljoni eiro un aizdevumu apjomi saglabājās stabili, informē bankas pārstāvji.

Kapitāla atdeve 2018. gada 2. ceturksnī sasniedza 13,22%, kas ir par 6,3% vairāk nekā šā gada pirmajā ceturksnī.

Kerli Gabrilovica, Luminor vadītāja Latvijā: «Neskatoties uz pesimisma vilni šā gada sākumā, 2018. gadā Latvijas ekonomika ir saglabājusi iepriekšējā gadā sasniegto izaugsmes tempu, pirmajā pusgadā uzrādot 4,5% izaugsmi. Atlikušajos šī gada mēnešos sagaidām tikai nenozīmīgu tempa palēnināšanos. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji bauda augstāku dzīves līmeni un uzņēmējdarbības aktivitāte un dažādība ir vērienīgāka kā jebkad agrāk. Vienlaikus finanšu sektoram tas nozīmē jaunas iespējas un izaicinājumus. Noguldījumu apjoms aug un mums jāspēj tas pārdomāti pārvaldīt, lai sekmētu ekonomikas un mūsu uzņēmumu izaugsmi,» saka Kerli Gabrilovica, Luminor vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo trīs gadu laikā strauji audzis Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) kreditēšanas indekss privātpersonu segmentā, apliecinot ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju spēju aizņemties līdzekļus savu vajadzību apmierināšanai un arī banku gatavību izsniegt aizdevumus. Vienlaikus kreditēšanas indekss uzrāda arī iedzīvotāju piesardzību - privātpersonu segmentā spēja aizņemties līdzekļus kopumā ir augstāka nekā vēlme to darīt.

«Latvijas iedzīvotāju materiālā situācija kopumā uzlabojas, līdz ar to banku gatavība izsniegt aizdevumus aizvien pieaug. Banku spēja un vēlme kreditēt ir augsta. Izsniegto kredītu apjoms, galvenokārt, ir saistīts ar klientu vēlmi un spēju aizņemties. Ņemot vērā, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 22% apmērā no IKP, tas joprojām negatīvi ietekmē klientu spēju aizņemties, tādejādi kavējot straujāku izaugsmi, īpaši privātpersonu segmentā,» komentē Sanda Liepiņa, LKA valdes priekšsēdētāja. Viņa arī piebilst, ka lai arī lēnāk, pieaug vēlme aizņemties, un var prognozēt kreditēšanas aktivitātes pieaugumu. Piemēram, aizvien vairāk iedzīvotāju izskata iespēju iegādāties vai būvēt savu mājokli, ko pozitīvi ietekmē arī valsts atbalsta programmas, kas jau darbojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas ekonomikas izaugsmi bremzēs straujāks nerezidentu biznesa samazinājums

Dienas Bizness, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē šogad turpināsies spēcīga izaugsme, kas nāks par labu Latvijas eksportētājiem, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

«Tomēr ir pieauguši ārējie riski. Bažas rada protekcionisms, proti, ASV prezidenta Donalda Trampa retorika, kas var apgrūtināt globālo tirdzniecību un negatīvi ietekmēt pasaules un attiecīgi arī Latvijas ekonomikas izaugsmi. Līdz ar ekonomikas izaugsmi arī ECB mazina ekonomikas stimulēšanas pasākumus, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam esam samazinājuši no 4.2% uz 3.0%. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pērnā gada pēdējā ceturkšņa izaugsme – īpaši investīciju jomā – bija lēnāka, nekā cerēts. Otrkārt, šogad turpinās sarukt nerezidentu klientiem sniegto finanšu pakalpojumu apjoms, un tas notiks straujāk, nekā domājām janvārī. Kopumā Latvijā izaugsme būs gana plaša un strauja. Darba tirgus turpinās uzsilt, augs praktiski visas nozares, izņemot finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus, kas līdzīgi kā pērn, turpinās sarukt,» , stāsta Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties valstī izsludinātajai ārkārtējai situācijai, sākot no šī gada 10.jūnija, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pakāpeniski atsāk klientu apkalpošanu klātienē - apmeklētājiem vērs durvis klientu apkalpošanas centrs Rīgā, Talejas ielā 1.

Klātienes apkalpošana tiks atjaunota pakāpeniski, stingri ievērojot drošības un piesardzības prasības, tādēļ VID aicina arī turpmāk izmantot iestādes pakalpojumus un saņemt konsultācijas attālināti - izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu vai konsultatīvo tālruni.

Kā pirmais šī gada 10.jūnijā darbu atsāks VID Rīgas klientu apkalpošanas centrs Talejas ielā 1, Rīgā. Citās Latvijas pilsētās VID klientu apkalpošanas centri klātienes apkalpošanu atsāks pakāpeniski, pirms tam izvērtējot Rīgas klientu apkalpošanas centra pieredzi drošas un atbilstošas vides nodrošināšanā.

Apmeklējot VID klientu apkalpošanas centru, dienests lūdz apmeklētājus būt piesardzīgiem un atbildīgiem, ievērot visus valstī joprojām noteiktos piesardzības pasākumus - ieturēt 2 metru distanci no citiem cilvēkiem, dezinficēt rokas, ievērot respiratoro higiēnu un citus nosacījumus savai un apkārtējo drošībai. Tāpat dienests aicina atlikt VID apmeklējumu, ja jūtamas elpceļu slimības pazīmes, kā arī nenākt, ja noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingrā izolācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jauno risku mazināšanas pieeju, Latvijas banku sektors šobrīd ir aktīvi pievērsies Eiropas Savienības un EEZ klientu piesaistei, atsakoties no lielākās daļas klientu ārpus šīs ekonomiskās zonas, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Saņemot FKTK uzdevumu pārskatīt līdzšinējo biznesa pieeju, kopš gada sākuma Latvijas bankās (īpaši ārvalstu klientu segmenta bankās) ir veikts būtisks ārvalstu klientu noguldījumu samazinājums, sākot dominēt iekšzemes (80%) un Eiropas Savienības valstu (10%) noguldījumiem, kuru apjoms šobrīd kopā sasniedz jau 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā.

Līdz ar jauno risku mazināšanas pieeju, Latvijas banku sektors šobrīd ir aktīvi pievērsies ES un EEZ klientu piesaistei, atsakoties no lielākās daļas klientu ārpus šīs ekonomiskās zonas. Pamatā izvēlētie darbības virzieni ir klasiskie banku pakalpojumi, attīstot jaunus klientu sasniegšanas kanālus (t.sk. finanšu tehnoloģiju sniegtās iespējas) gan iekšzemē (mazo un vidējo uzņēmumu aktīvāka kreditēšana), gan Baltijas telpā un pārējās ES valstīs. Perspektīvs virziens ir arī individuālu aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

BlueOrange Bank martā pārtraukusi sadarbību ar vairāk nekā 600 klientiem

LETA, 11.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«BlueOrange Bank» martā pārtraukusi sadarbību ar vairāk nekā 600 klientiem, pavēstīja «BlueOrange Bank» Sabiedrisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītāja Ingrīda Šmite.

«Apzinoties Latvijas finanšu tirgus situācijas nopietnību un reputācijas riskus, mēs jau pirms četrām nedēļām paši, vēl nesagaidot oficiālās izmaiņas likumdošanā, sākām čaulas kompāniju samazināšanu. Aizvadītajā mēnesī mēs esam pārtraukuši sadarbību ar vairāk nekā 600 klientiem,» sacīja Šmite.

Tāpat viņa norādīja, ka bankas biznesa modeļa maiņa nav vienas dienas vai viena mēneša darbs. Vērojot straujo tehnoloģiju attīstību un paredzamās izmaiņas finanšu tirgū, iekšējās diskusijas par biznesa modeļa maiņu «BlueOrange Bank» sāka 2015.gadā. Savukārt 2016.gadā banka sāka pastiprinātu darbu pie jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes Eiropas, Baltijas valstu un arī Latvijas tirgum, tos aktīvi sākot piedāvāt 2017.gadā. «Jauno biznesa modeli un darbības stratēģijas maiņu apliecinājām, nomainot arī bankas zīmolu,» piebilda Šmite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar šodien publicētajiem datiem par iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu, Latvijas ekonomiskā izaugsme 2017.gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo ceturksni veidoja 4,2% (pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem), informē Finanšu ministrija.

Tādējādi, ja IKP ceturtā ceturkšņa pieauguma tempi netiks būtiski koriģēti, 2017.gadā kopumā Latvijas ekonomiskā izaugsme būs sasniegusi 4,5%, kas ir straujākais IKP pieauguma temps kopš 2011.gada, kad Latvijas ekonomika palielinājās par 6,4%.

Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017.gada ceturtā ceturkšņa IKP pieaugums pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātajiem datiem veidoja vien 0,3%, kas ir pērnā gada vājākais ekonomikas kāpums ceturkšņu griezumā.

Latvijas ekonomisko izaugsmi pērnā gada pēdējā ceturksnī tāpat kā visa 2017.gada laikā veicināja pievienotās vērtības kāpums lielākajā daļā tautsaimniecības nozaru. Rūpniecība ceturtajā ceturksnī uzrādījusi pieaugumu par 5%, ko nodrošināja spēcīgs apjomu pieaugums apstrādes rūpniecībā, kamēr elektroenerģijas ražošanas sektorā 2017.gada nogalē, pretstatā iepriekšējiem ceturkšņiem, bija vērojams kritums. Apstrādes rūpniecības izaugsmi īpaši veicināja augstie izlaides apjomi metālapstrādes un mašīnbūves apakšnozarēs, būvmateriālu, kā arī pārtikas produktu ražošanā, ko pamatā noteica ražotāju panākumi ārējos tirgos, kas norāda uz labiem 2017.gada pēdējā ceturkšņa eksporta rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru