Jaunākais izdevums

Atšķirībā no daudziem Latvijas ražotājiem uzņēmuma Pure Food apgrozījums šogad ir audzis, nevis krities, un tā padomes priekšsēdētājs Aivars Žimants pelnīti atzīts par Gada cilvēku lauksaimniecības un pārtikas nozarē.

Pure Food īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Aivars Žimants apgalvo, ka peļņa nekad nav bijusi viņa galvenais mērķis. «Mana prioritāte ir cilvēciskās attiecības un attieksme, viss pārējais ir pakārtots. Manuprāt, daudz kur biznesā šis cilvēcīgums ir ticis aizmirsts, e-pastu sarakste kļuva par galveno komunikācijas veidu. Tagad cilvēki sāk saprast, ka ir aizgājuši par tālu šajā atsvešinātībā, un grib atpakaļ. Kompānijas iegulda lielas naudas summas, lai atgūtu cilvēciskumu, taču mākslīgi to panākt nevar.»

«Sākumā braucam skatīties veikala plauktā, kādi ir ražotāju produkti un ko mēs viņiem varētu piedāvāt. Tad sākam iepazīties ar uzņēmumu speciālistiem un uzzinām vēl vairāk par to, kas viņiem būtu vajadzīgs. Mēs nenākam ar domu pārdot savu produktu, mēs piedāvājam kaut kādu labumu, ko uzņēmums varētu gūt, ar mums sadarbojoties, un tas uzreiz maina pretim sēdošā attieksmi,» stāsta uzņēmējs.

Iemanto uzticību

Lielu daļu no Pure Food biznesa veido sadarbība ar industriālajiem klientiem. Uzņēmums jau šobrīd ir vadošais pārtikas piedevu piegādātājs Baltijas valstīs, un aktīvi strādā arī ar citiem tirgiem. Klientu vidū ir viens no Eiropas lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem — Arla Somijā, produkcija tiek eksportēta arī uz citām Skandināvijas valstīm, Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Centrāleiropu. Tiek uzsākta sadarbība arī ar Ķīnu un Azerbaidžānu. Kopumā eksportam aiziet ap 70 % saražotā.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad uzņēmuma apgrozījums ir pieaudzis, un var prognozēt, ka līdz gada beigām uzņēmums varētu sasniegt 12 miljonu latu apgrozījumu — par 14 % vairāk nekā 2008. gadā. Līdz 2015. gadam plānotais apgrozījums ir vismaz 15 miljoni, informē Aivars Žimants.

«Ražošanas apjomos šogad ir pieaugums, pateicoties tam, ka pagājušajā un aizpagājušajā gadā esam izdarījuši lielu darbu jaunu tirgu iekarošanā, produktu attīstībā un ražošanas procesa optimizācijā. Visu laiku esam meklējuši, kā samazināt izmaksas, un atradām iespēju necelt produktiem cenu tobrīd, kad visi to darīja. Tas bija ļoti svarīgi mūsu klientiem un uzturēja to uzticību, ko bijām ieguvuši.»

Jaunas idejas

Uzņēmumam netrūkst jaunu ideju, kuras tiek veiksmīgi realizētas. Kopš 2008. gada tirgū pircēju atzinību jau paguvuši iekarot jaunie produkti — šokolādes trifeles, ko ražo Pure Chocolate. «Šokolādes biznesu uzsākām pavisam nejauši, bet esam priecīgi ražot to, kas pašiem garšo!» — smej Aivars Žimants.

2008. gadā ekspluatācijā nodota saldētava, kas ir kopīgs projekts ar kooperatīvu Ziemeļoga — Latvijas lielogu melleņu un dzērveņu audzētājiem. Projekta realizēšanai izmantots Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums, par ko uzņēmējs saka: «Eiropas nauda — tā ir unikāla mums dota iespēja, un mūsu bērni un mazbērni mums nekad nepiedos, ja to neizmantosim.»

Ar zīmolu Pūre veikalu plauktos atrodamas arī sulas ar inulīnu, dažādas tomātu mērces, zupas, konservēti dārzeņi. «Pirms četriem gadiem pieņēmām lēmumu, ka specializēsimies tikai uz ievārījumu ražošanu, taču visi prasīja, kur ir Pūres tomātu mērce un garšīgie gurķīši. Cilvēki vēlas saņemt to, pie kā viņi ir pieraduši. Tāpēc Pure Food ir atradusi iespēju izvietot atsevišķu produktu veidu ražošanu citos uzņēmumos, kuriem tā ir pamatnodarbošanās.»

Ar Pure Food tehnologiem notiek konkrētās receptūras saskaņošana, un produkta kvalitātē nedrīkst būt kompromisu. «Produkcija ar zīmolu Pūre ir kvalitatīvas preces solījums,» saka Aivars Žimants. « J atbilstoši mūsu kvalitātes standartiem varam atrast šādu uzņēmumu Latvijā, ražojam to mūsu valstī. Bet, ja nepieciešams, meklējam savus partnerus citās ES valstīs, piemēram, Lietuvā vai Polijā.»

Pure Food īpašnieks atzīst, ka sākumā pretojies pasūtījumu izvietošanai citur. «Bijām palikuši vienīgie no lielajiem pārtikas pārstrādātājiem, kas ražoja tikai Latvijā. Citi uzņēmumi ātrāk bija sapratuši, ka ir ekonomiski izdevīgāk izvietot pasūtījumus citās ražotnēs. Man tīri cilvēciski bija grūti pieņemt šādu lēmumu. Tomēr es piekāpos, jo ir labāk, ka cilvēki pērk produktu ar zināmu preču zīmi, kura garantē tā kvalitāti, nekā nezināmu produktu ar nezināmu preču zīmi.»

Rezultātā ražošanas izmaksas ir daudz zemākas, jo katrs pasūtījuma izpildītājs ir specializējies savā produktu grupā, izmanto atbilstošākās iekārtas un maz roku darba. «Šo priekšrocību labi izpratuši Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas izveidojuši koncernus, kuru ietvaros viens uzņēmums ražo tikai, piemēram, jogurtus. Procesi ir optimizēti, un līdz ar to lietuvieši var aktīvi konkurēt eksporta tirgos. Mūsu piena pārstrādes uzņēmumiem katram ir visplašākais sortiments, kura uzturēšana prasa papildu līdzekļus. Retajam uzņēmumam izdodas to veiksmīgi sabalansēt. Tāpēc daudziem pārtikas pārstrādes uzņēmumiem Latvijā šis ir izdzīvošanas laiks,» uzskata Pure Food īpašnieks.

Mazais katliņš un veiksme

Pašlaik Pure Food mēnesī saražo ap 800 tonnām ievārījuma, bet viena no pirmajām uzņēmuma profesionālajām iekārtām ir 50 litru tilpuma katliņš, kas iegādāts pirms 16 gadiem. Tas joprojām tiek darbināts vienā no uzņēmuma cehiem, un Aivars Žimants par šo katliņu runā gluži kā par dzīvu būtni. «Mēs esam viņu mīlējuši un labojuši, un, pateicoties viņam, esam sasnieguši to rezultātu, kas mums ir. Kad viņš savu būs nokalpojis, uztaisīsim tam pieminekli, noliksim redzamā vietā un katru rītu, nākot uz darbu, ar viņu sasveicināsimies, bet vakarā atvadīsimies un pateiksim paldies.»

Sākumā uzņēmumā bija seši darbinieki, tagad — 170. Izaugsmes ceļš iets pamazām, soli pa solim. «Ar šo katliņu, ko ieraudzījām Pēterburgas Ttehnoloģiskajā institūtā, mācījāmies profesionāli vārīt ievārījumu. Sākumā pārdevām pa tonnai, divām, trim mēnesī. Kad nonācām līdz desmit tonnām, vajadzēja pirkt ietilpīgākas iekārtas, bet vēlāk — jau celt jaunu rūpnīcu. To izdarījām pirms trim gadiem.»

Ievārījuma biznesa ideja sākusies ar to, ka radās vajadzība pārstrādāt Pūres dārzkopības stacijā izaudzētās ogas, kuras svaigas pārdot nevarēja. Izplatīšanai mazumtirdzniecībā pārstrādātais apjoms izrādījās par lielu, un tika meklēti sakari ar vietējiem konditorejas un piena pārstrādes uzņēmumiem. «Kā šodien atceros — no ķirbjiem izvārījām ievārījumu un trīslitru burkā aiznesām piedāvāt Rīgas Piensaimniekam kā piedevu jogurtiem,» stāsta uzņēmējs.

Izjūtas tolaik bijušas dažādas. «Raudājām! Domājām, kā varēsim atdot iekārtu iegādei paņemto kredītu. Īstas pārliecības par ātru attīstību nebija. Tomēr iekšēji jutām, ka tas varētu būt pareizais ceļš, jo šeit ir izejvielas un ir klienti, vienkārši jāatrod iespēja saražot garšīgu un nepieciešamu produktu.»

Pure Food īpašnieks domā, ka viņu pavadījusi veiksme. «Ja man kādreiz būtu teikuši — Aivar, tu vārīsi ievārījumu, — es neticētu. Taču apstākļi sakrita tā, ka man un uzņēmumam paveicās īstajā brīdī izdarīt īstās lietas. Domāju, ka izdodas tāpēc, ka tas nav bijis savtīga mērķa virzīts pasākums, bet gan mums visiem kopīgs gandarījums. Ja visiem ir skaidrs, ko tu dari, cilvēki tev tic un iet līdzi, tad ir arī rezultāts. Ir vajadzīgs darbs, lai veiksmi realizētu.»

Visu laiku jādarbojas

Savulaik dzimtajā Liepājā pārdevis košļenes («džinsu tirgošanai man nebija starta kapitāla»), Aivars Žimants jau kopš jaunības ir izgājis cauri pamatīgai dzīves skolai. «Mājās audzējām ķiplokus un zemenes, mums bija savs veikaliņš. Jau toreiz sapratām, ka visu laiku jādarbojas.»

Padomju laikos viņš uzaicināts strādāt Sabiles augļu un dārzeņu konservu rūpnīcas sagādes daļā — «tāpēc, ka biju žiperīgs», kā pats saka. «Biju tik aktīvs, ka pēc diviem gadiem man piedāvāja direktora amatu, bet iepriekšējais direktors aizgāja uz sagādes dienestu. Tas bija interesants laiks. Piegādājām produkciju visai Padomju Savienībai, gan Kremlim, gan armijas daļām.»

Vēlāk, «nejauši, kādā ekskursijā» Aivars Žimants iepazinies ar Pūres dārzkopības un izmēģinājumu stacijas direktoru, un uzaicināts uz Pūri. «Tā tas sākās. Pēc dažiem gadiem, kad beidzu Lauksaimniecības akadēmiju, mana diplomdarba tēma bija Pūres dārzkopības un izmēģinājumu stacijas likvidācija. Toreiz godīgi sadalījām privatizējamos objektus, tos pārņēma tie uzņēmumi, kuri tur darbojās. Proporcionāli sadalījām saimniecības parādus. Pirmo gadu mocījāmies, bet tikām no parādiem vaļā, norēķinājāmies un varējām attīstīties tālāk. Bankrotēja tikai viens no toreiz izveidotajiem uzņēmumiem — siltumnīcas, kas nevarēja konkurēt ar Holandes neļķēm un rozēm. Visi pārējie ir gājuši uz priekšu, ir izveidojušies jauni rūpnieciskie centri — graudi, kokapstrāde, zivju miltu pārstrāde, konservi. Bezdarba mūsu pusē tikpat kā nav.»

Vizītkarte

Aivars Žimants

SIA Pure Food īpašnieks un padomes priekšsēdētājs

Vītolu fonda stipendiju mecenāts

Dzimis 1958. gadā Liepājā

Izglītība Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

Darba pieredze Sabiles augļu un dārzeņu konservu rūpnīca, Pūres dārzkopības un izmēģinājumu stacija

Latvija var — televīzijā

Sākusies raidījuma Latvija var jaunā sezona! Tikšanās ar Latvija var varoņiem — katru pirmdienu Latvijas televīzijas 1. programmā plkst. 22:25, ar atkārtojumu otrdienās.

7. septembrī — filmu studijas Rija direktors un producents Vilnis Kalnaellis, viens no veiksmīgākajiem kinoproducentiem Latvijā. Viņa studija piedalījusies Eiropas nozīmīgākajos animācijas projektos.

14. septembrī — virusoloģe Aina Muceniece, kura izstrādājusi pretvēža preparātu. Ārvalstu virusologu atklājumi apliecina tos secinājumus, pie kuriem viņa savos pētījumos nonāca jau pirms 50 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena ceļš kopā ar Igaunijas kooperatīvu ieguldīs 100 miljonus eiro piena pārstrādes rūpnīcas izveidē Igaunijā

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā uzsākta Matīsa Kažas vesterna Kur vedīs ceļš uzņemšana. Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava.

Pirmais latviešu vesterns – tā savu debijas spēlfilmu Kur vedīs ceļš raksturo 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža. Filmas galvenā varone ir Eva, baltvācu barona aizbildniecībā uzaugusi aristokrātiska jauniete. Īsi pirms paredzētajām kāzām Eva no muižas pazūd. Aizdomās par nolaupīšanu tur latviešu skrīveri Miku, un pazudušos jauniešus sāk meklēt barona rokaspuiši, vietējie žandarmi un citi spēki, katrs savu mērķu vadīti.

Režisors Matīss Kaža par filmas Kur vedīs ceļš uzņemšanu stāsta: «Šī nebūs tipiska kostīmfilma vai vēsturiska drāma. Mēs strādājam vesterna žanra ietvaros, un tomēr to pārveidojam pa savam. Tas būs vesterns Austrumeiropas mērcē, varētu to pat saukt par īsternu. Stāsts par pieaugšanu laikā, kurā par savu nākotni nevaram būt droši. Arī par cīņu pret netaisnību, tai skaitā koloniālismu, neiecietību, aizraušanos ar varu. It kā darbība risinās pusotru gadsimtu senā pagātnē, un tomēr tas ir par mūsdienām.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā ātrāk nonākt vadošos amatos?

Aiga Ārste – Avotiņa, personāla atlases uzņēmuma “Amrop” vadošā partnere, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nonākšana vadošos amatos Latvijā ir viena no mītiem un aizspriedumiem apvītākajām tēmām, domājot par līderību un profesionālās izaugsmes ceļu. Stereotipi un realitāte ir tik atšķirīga, ka nolēmu apkopot savus novērojumus par to, kāds ir ātrākais ceļš, lai nonāktu kārotajā vadības līmeņa pozīcijā.

Viens no izplatītākajiem priekšstatiem par drošu ceļu uz karjeras virsotnēm ir aptuveni šāds – nepieciešams absolvēt prestižu biznesa vadības programmu, tad jāuzsāk darbs lielā, stabilā, labi zināmā uzņēmumā un lēnām, pacietīgi, bez lieliem satricinājumiem jāvirzās augšup pa karjeras kāpnēm. Nenoliedzami, laba izglītība ir pareizais atspēriena punkts karjeras izaugsmei. Tomēr tā nav katapulta uz vadītāja krēslu. Arī vieta lielā, stabilā korporācijā vēl negarantēs, ka pēc pāris pacietīga darba gadiem būs iespēja darboties augstākajā vadības līmenī.

Mūsu pieredze augstākā līmeņa vadītāju atlasē rāda, ka straujākais ceļš uz tā dēvētajām C Suite pozīcijām ir, pieņemot izaicinājumus, kas no malas var šķist nepievilcīgi un pat riskanti. Piemēram, ja esi nodaļas vadītājs lielā uzņēmumā, pārej uz tās pašas nozares mazāku uzņēmumu kā vadītājs un palīdzi uzņēmumam "izķepuroties" no zaudējumiem, sakārto problemātisku uzņēmumu vai sāc attīstīt biznesu jaunā tirgū. Tā būs iespēja parādīt, ko patiešām spēj, un tādējādi tapt pamanītam plašākā mērogā. Vadītāja potenciālu iespējams atraisīt, uzsākot savu uzņēmumu vai mainot darbības jomu. Vārdu sakot – pašam radot izdevību sava līdera potenciāla atraisīšanai un pārbaudot to.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vai ierēdniecība sabotē Latvijas eksporta nākotni?

Db.lv, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas² ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju.

Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā saasinās konkurenci, bet ieiešana tirgū nebūs viegla

LETA, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro nepalīdz Latvijai, bet var tai kaitēt, jaunākajā blogā norāda Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel institūta eksperti. Tāpat Latvija, iestājoties eirozonā, nepalīdz tai, bet var radīt jaunas problēmas.

Labākais scenārijs ir situācija, kad nevienas valsts stāvoklis nepasliktinās, bet pēc Latvijas iestāšanās eirozonā valstīs saglabājas esošā situācija. Tādā gadījumā - kāpēc steigties, lai Latvija kļūtu par 18. eirozonas valsti?, jautā Bruegel.

«Latvija tikko ir tikusi ārā no sarežģītas situācijas. Dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, 2007. gadā tekošā konta deficīts sasniedza gandrīz 25% no IKP, un krīze bija neizbēgama. Rezultātā IKP no sava augstākā līmeņa 2007. gadā nogāzās par 20% līdz zemākajam līmenim 2010. gadā, un bezdarba līmenis sasniedza gandrīz 20%. Šī krituma laikā Latvijas amatpersonas stingri turējās, lai noturētu lata kursu noteiktajā līmenī. Tomēr šis lēmums bija strīdīgs,» norāda Bruegel. Daudzi sacīja, ka lata kursam ļaut vājināties būtu labākais no diviem ļaunumiem, tomēr Latvijas amatpersonām turēšanās pie valūtas kursa saistībām bija svarīgāka. Spēcīgākais ekonomiskais iemesls, lai uzturētu šo kursu, bija bailes no tā, ka aizņēmējiem varētu kļūt pārmērīgi liels eiro kredītu slogs. Lai arī vēl nepieciešami vairāki gadi, lai ražošanas apjomi un nodarbinātība sasniegtu pirmskrīzes līmeņus, sliktākais jau ir garām, un investori labprāt iegādājas Latvijas parādzīmes par augstām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darījumi saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, ja vien netiek veikti spekulatīvos nolūkos, tiek kārtoti vienreiz vai dažas reizes mūžā. Taču redzams, ka Latvijā lielākoties tie tiek slēgti ar domu: «Varbūt es tā pa lēto, gan jau būs labi.» Tiesiskā regulējuma trūkumu katrs pats aizvieto ar savus izpratni un spēlē pēc saviem noteikumiem.

Tā pašreizējo situāciju nekustamo īpašumu darījumu jomā sarunā ar biznesa portālu db.lv raksturo zvērināts notārs, Zvērinātu notāru padomes loceklis Aigars Kaupe.

Viņš gan akcentē, ka problēmu risinājumā būtu jāiesaistās likumdevējam. Vispirms vienmēr ir nepieciešama politiskā griba - standartu, noteikumu ieviešana, jo pilnīgs liberālisms fundamentāli svarīgās lietās nav attaisnojams, liberālisma galējā robeža ir anarhija, kurā katrs pats dara tā, kā grib – tā pašlaik ir mūsu valstī.

«Mani kā praktizējošu notāru ļoti pārsteidz, ka cilvēki ar ļoti svarīgām lietām bieži rīkojas neracionāli, neapdomīgi. Kur iracionālais cilvēks dodas? Izvēlas lētāko iespējamo risinājumu, par darījuma drošumu nerūpējas. Problēmas rodas tad, kad darījums - materiāli svarīgs, bet juridiski bez pietiekamiem drošības elementiem - ir sācies, noticis. Tad ir jāsāk risināt iedibināto problēmu sekas,» skaidro A. Kaupe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samērīgi patēriņa kreditēšanas reklāmas ierobežojumi būtu nepieciešami, taču ir nepieciešama nopietnāka situācijas analīze un vienkārši akli skriet pakaļ igauņiem nav pareizais piegājiens, uzskata Bino.lv vadītājs Toms Jurjevs.

«Runājot par vecuma ierobežojumu, es noteikti atbalstu ierobežojumu, kas ierobežotu personām līdz 20 gadu vecumam saņemt dažāda veida aizdevumus. Taču domāju, ka šis jautājums būtu jāskata plašāk un vajadzētu arī ierobežot jauniešu iespējas izmantot banku kredītkartes un saņemt patēriņa kredītus. Jo tieši banku aizdevumi pārsvarā ir par ievērojami lielākām summām kā nebanku, tādēļ, ja mērķis ir pasargāt jauniešus no pārlieku lielām saistībām, tad tieši aizņemšanos bankās būtu īpaši jāierobežo, līdztekus ierobežojumiem aizņemties nebankās.» uzskata T. Jurjevs.

Latvijas Finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri jau vairākus gadus ir vienojušies neizsniegt aizdevumus personām jaunākām par 20 gadiem, viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nepievilt klientu – arī virtuālajā pasaulē

Ieva Kustova, P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības biznesa attīstības direktore, 15.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir kāda Facebook lapa, kas pēdējās dienās piesaistījusi manu (un, spriežot pēc dažiem ierakstiem sociālajos medijos, - ne tikai manu) uzmanību, liekot domāt par to, cik liela ir «aiz» dažādiem sociālo mediju profiliem, fanu lapām un komūnām esošu uzņēmumu atbildība pret saviem sekotājiem.

Sociālo tīklu pētnieks Andrē Burks kādā no savām prezentācijām norādījis, ka, domājot par sekotājiem virtuālajā vidē, «tas vairs nav stāsts par mūsu interesēm, tas ir stāsts par viņu interesēm». Citiem vārdiem – mums, kas radām šīs lapas, protams, ir savi biznesa vai kādi citi mērķi, bet cilvēkiem, kas tām sāk sekot, - viņu intereses un vēlme saņemt noteikta rakstura informāciju. Ja liekam viņiem vilties un to nesniedzam, viņi agrāk vai vēlāk mūsu fanu pulku pamet.

Pirms gada – 2011. gada jūlijā – Latvijas Facebook lietotāju uzmanību piesaistīja tikko izveidota virtuālā «komūna» Bring H&M to Latvia (atvediet/atvedīsim H&M uz Latviju). Tā kā diskusijas par Zviedrijā tapušā, bet nu jau visā pasaulē pieejamā zīmola Hennes & Mauritz iespējamo ienākšanu Latvijā uzvirmoja ik pa laikam un zīmols šeit bija gaidīts, minētā fanu lapa diezgan ātrā laikā savāca ievērojamu skaitu sekotāju. Jāatzīst, ka Latvijas mērogā 3 265 fani kādai Facebook lapai gada laikā ir ievērojams skaits (ņemot vērā, ka esam viena no aptuveni 10 valstīm pasaulē, kur Facebook joprojām nav absolūts sociālo mediju līderis).

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Deniņš: Privatizācija par sertifikātiem bija lielākā kļūda, ko Latvija pieļāva

Nozare.lv, 02.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņdesmito gadu sākumā uzņēmumu privatizācija bija jāveic izsolēs par skaidru naudu, nevis par privatizācijas sertifikātiem, jo tad uzņēmumi būtu nonākuši pie īpašniekiem, kas būtu ieinteresēti to attīstībā. Privatizācija par sertifikātiem bija lielākā kļūda, ko Latvija pieļāva, norāda Latvijas Universitātes profesors un auditorfirmas BDO Invest Rīga vadītājs Andris Deniņš.

«Nevajadzēja privatizācijā izmantot sertifikātus. To es teicu arī deviņdesmitajos gados. Starptautiska pētnieku grupa, kuru vadīja Zviedrijas profesors Jans Ēriks Droijers un kurā es biju piesaistīts no Latvijas, veica pētījumu par privatizācijas gaitu Austrumeiropā. Pētījuma viennozīmīgs slēdziens bija tāds, ka privatizācijas sertifikāti bija neefektīvs līdzeklis. Tas bija nevajadzīgs un pat nepareizs līdzeklis, kas nedeva vajadzīgo rezultātu,» skaidroja Deniņš.

Kaimiņvalstī Igaunijā privatizācija notika par skaidru naudu, un tas bija pareizs risinājums. Ja Latvijā privatizācija būtu notikusi par skaidru naudu, tad daudzi procesi būtu attīstījušies pavisam citādi, uzskata Deniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pirmoreiz Piena ceļa zemnieki tiek pie dividendēm

Sandra Dieziņa, 12.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Piena ceļš no tam piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Jaunpils pienotava saņēmis 75 000 eiro dividendēs.

Šādas summas izmaksa notiek pirmo reizi, kas pierāda – zemniekiem piederoša piena pārstrāde spēj darboties veiksmīgi un dot labumu tā īpašniekiem. Jaunpils pienotava dividendes 75 000 eiro apmērā izmaksājis no 2016. gada peļņas, kas kopumā bija 829 289 eiro.

Uzņēmuma īpašnieki LPKS Piena ceļš nolēmis lielāko daļu peļņas jeb 754 289 eiro ieguldīt uzņēmuma tālākai attīstībai – biezpiena ražošanas jaudu palielināšanai par 30% un ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizēšanā.

LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa: «Mums ir izdevies ievērojami kāpināt Jaunpils pienotavas peļņu, jo veiksmīgi esam strādājuši gan vietējā, gan eksporta tirgos. Esam atraduši alternatīvu siera eksportam uz Krieviju un šobrīd mūsu saražotais biezpiens un siers ir pieprasīts Vācijā, ASV un virknē citu valstu.» Kooperatīva vadītājs norāda, ka šis gads piena pārstrādes jomā solās būt tikpat veiksmīgs kā iepriekšējais, tādējādi nākamgad Jaunpils pienotavas kooperatīvam dividendēs izmaksājamā summa, iespējams, būs lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aizdevums vai investīcijas – ko izvēlēties uzņēmuma izaugsmei?

Juris Grišins, Capitalia vadītājs, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrākai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitālu.

Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu – aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Aizdevums uzņēmumam – viss risks uz pašu pleciem

Aizdevums uzņēmumam ir pats vienkāršākais un arī biežākais veids, kā biznesam piesaistīt papildus līdzekļus. Saņemot kredītu, rodas skaidrs pienākums šo naudu atmaksāt ar noteiktu procentu likmi konkrētā laika periodā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka attiecības ar finansējuma saņēmēju ir ļoti skaidras un vienkāršas - uzņēmējam ir jāatdod aizdevums un attiecības beidzas. Tāpat aizdevuma sniedzējs nekādi neiesaistās uzņēmuma pārvaldē, vienīgi caur aizdevuma līguma noteikumiem var noteikt atsevišķus rīcības ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokeru kompānija Unibrokker pieprasa kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei atsaukt apvainojošus izteikumus par kompāniju, atvainoties un sniegt paskaidrojumus par savas rīcības motīviem. Pretējā gadījumā Unibrokker izskatīs iespēju pret ministri celt prasību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu un neslavas celšanu, informē Unibrokker valdes priekšsēdētājs Uldis Dzērve.

Atsaucoties uz portālā pietiek.com publicēto informāciju, kas atklāj personisko saraksti starp Jaunzemi-Grendi un viņas dzīvesbiedru, apdrošināšanas brokeru sabiedrības Marsh darbinieku Antu Grendi, kurā ir citēts neslavu raisošs ministres izteikums par Unibrokker, Dzērve norādīja, ka šie izteikumi ir klaji apmelojoši.

«Unibrokker nosoda konkurējošā apdrošināšanas brokeru uzņēmuma Marsh darbinieka Grendes rīcību, kas liecina par nepārprotamu vēlmi izmantot ģimenes saites, lai rastu iespēju iegūt pasūtījumus Kultūras ministrijas pārraudzības institūcijās, veicinātu korupciju un negodīgu konkurenci,» sacīja Unibrokker vadītājs un uzsvēra, ka viņa vadītās kompānijas darbība vienmēr ir bijusi balstīta uz caurskatāmību un godīgu konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekonomists: vēl devalvēt Krievijas rubli nebūtu pareizais lēmums

, 14.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tālāka rubļa devalvācija neatrisinās Krievijas ekonomikas problēmas, uzskata Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) galvenais ekonomists Ēriks Berglofs (Erik Berglof), ziņo Bloomberg.

«Tas ir nepareizs veids, kā domāt par Krievijas atlabšanu,» komentējot iespējamo rubļa devalvāciju, intervijā Londonā sacījis Ē. Berglofs.

Krievijas reģionālo banku asociācija, starp kuras 450 locekļiem ir Barclays Plc un Citigroup Inc Krievijas struktūrvienības, aicinājusi devalvēt rubli par vairāk nekā 30%.

Brīvi svārstīga valūta «ir absolūti pareizais mērķis», uzskata ekonomists. «Krievijai jācenšas izveidot elastīgu valūtas kursu. Lai to panāktu, ir «jāuzbūvē» vietējās valūtas tirgi, plaši runājot, jāattīsta vietējie finanšu tirgi un jāiegūst diversificētākas nozares. Apspriest, kāds būtu pareizais kurss, nav risinājums Krievijas problēmām pašlaik,» viņš skaidrojis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Latvijas ekonomikas sadarbība ar Ķīnu nav devusi cerēto rezultātu

LETA, 24.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas sadarbība ar Ķīnu nav devusi cerēto rezultātu, uzskata ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Vaicāts, vai ekonomikas ministrs iecerējis paplašināt vai pārskatīt Latvijas ārvalstu pārstāvniecību tīklu, Nemiro atzina, ka vismaz šā gada budžets to liedz, tomēr Ekonomikas ministrija (EM) vērtē ārvalstu tirgus, kur Latviju vēlas redzēt un kuri tirgi ir perspektīvi.

«Piemēram, Ķīna tika daudzināta ar apgalvojumiem, ka tur ir milzīgs tirgus un lielas iespējas, tomēr skaitļi saka, ka tas nebūt tā nav. Protams, Latvijai ir laba sadarbība ar Ķīnu, ārējā tirdzniecībā ir vērojams pieaugums, bet ar to nepietiek, lai varētu apgalvot, ka šis tirgus ir pareizais virziens,» norādīja ministrs.

Viņš gan piebilda, ka patlaban netiekot domāts par valsts pārstāvniecības paplašināšanu, tomēr nākotnē ir iespējami dažādi scenāriji - gan pārstāvniecību atvēršana, gan slēgšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dažas piezīmes par vēl vienu potenciāli veiksmīgu ieceri kreditēšanas bremzēšanai

Ivars Pommers, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš partneris, 11.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan publiskajā dienaskārtībā arvien aktuāls jautājums par nepietiekamiem kreditēšanas apjomiem, vienlaicīgi uzsākta iniciatīva mainīt nodokļu režīmu (faktiski — palielināt šobrīd maksājamo nodokļu apjomu) Latvijas komercbankām, jo tām ir pārāk labi peļņas rezultāti. Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu komisija jau atbalstījusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas bankām liek uz pusi samazināt hipotekāro kredītu likmes (kredītiem līdz 250 tūkstošiem eiro).

Ārēji tas tiek pamatots ar samērīguma un taisnīguma principiem, bet neviļus rodas arī asociācijas ar Mihaila Bulgakova stāsta “Suņa sirds” galvenā varoņa slaveno frāzi: “Visu ņemt un sadalīt”. Vai šis nebūs kārtējais ar labiem nodomiem bruģētais ceļš uz elli?

Pieņemot jebkādu regulāciju, jāizvirza sasniedzamie mērķi. Ja mērķis ir papildināt 2024. gada budžetu, tad tas, protams, tiks sasniegts — pēc aptuvenām aplēsēm iegūtā summa varētu būt ap 140 miljonu eiro. Ja mērķis ir par vienu vai dažiem simtiem samazināt ikmēneša procentu maksājums (bet lielākiem kredītu ņēmējiem par dažiem tūkstošiem), tad arī tas varētu tikt sasniegts. Bet vai šie mērķi ir gana saprātīgi, ņemot vērā visus blakus efektus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ražotnes paplašināšana ir pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz vienu iedzīvotāju Igaunijas uzņēmumiem pieder trīskārt lielāki aktīvi nekā Latvijā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru