Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Niršanas apmācību pieprasījums pakāpeniski atgūstas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Niršanas kursus izvēlas ne tikai bagāti ceļotāji, bet pieaug arī jaunu cilvēku skaits, kas vēlas iziet šīs apmācības.

Izvērtē rūpīgāk

Pieprasījums pēc niršanas kursiem pēdējos divos gados ir bijis stabils. Šobrīd ir grūti prognozēt, kāda būs šī sezona, taču daivinga kā hobija popularitāte turpina augt, ir pārliecināti niršanas apmācību klubu pārstāvji.

Ņemot vērā pašmāju tirgus izmēru, ir grūti pelnīt tikai ar niršanas apmācībām vien, tādēļ klubi piedāvā arī ceļojumus uz eksotiskajām valstīm un zemūdens pasaules apskati.

Kopumā Latvijā darbojas aptuveni septiņi niršanas centri, tirgus Latvijā ir mazs, tomēr kompānijas paplašina savu darbību. «Kluba pirmsākumos daivinga centrā bijām divi instruktori, bet tagad instruktoru skaits ir trīskāršojies,» stāsta SIA Coral Latvia DC valdes locekle Liāna Dzirkale. Par līdzīgām tendencēm stāsta arī BigFish niršanas instruktore Kamila Solodovņikova, kas novērojusi, ka patlaban kursos piesakās arī jaunieši, studenti, kas agrāk šādus kursus nevarēja atļauties. Iepriekš kursus vairāk apmeklēja vidēja vecuma cilvēki, kas labi pelna un vēlas apceļot pasauli vai arī ir atgriezušies no ceļojuma un secinājuši, ka pietrūka zemūdens niršanas prasmju, lai to pilnībā izbaudītu. Apmācība ir kļuvusi pieejamāka, jo par to iespējams norēķināties kredītā vai arī apgūt zināšanas pa daļām, piemēram, ziemā apgūt teoriju un baseina niršanu, savukārt vasarā turpināt kursus atvērtajā ūdenstilpnē.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Kaligrāfe Kaiva Narbute meklē veidus, kā klasisko rakstīšanas mākslu padarīt mūsdienīgāku, un māca to arī citiem.

«Līdzīgi kā ar daudzām lietām, kaligrāfija atkal nāk modē. Man liekas, pats svarīgākais ir parādīt to mūsdienām atbilstošā gaismā,» saka Kaiva Narbute. Viņa ar zīmolu Papīrs un tinte sniedz kaligrāfijas pakalpojumus un vada kursus interesentiem, kas vēlas apgūt šo rakstīšanas prasmi.

Kaligrāfija ir sena skaistas rakstīšanas māksla. Kaiva tai pievērsās samērā nesen – pirms četriem gadiem. Viņa vienmēr ir bijusi radoša, taču nekad nav speciāli apguvusi kādu mākslas virzienu. Tiesa, skolas laikā viņa bija apmeklējusi radošus pulciņus.

Gada projekts

Bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā, dzīvojot mājās kopā ar atvasēm, viņai bija laiks padomāt par to, ko dzīvē vēlas, un Kaiva atklāja papīra dizainu. Viņa ar asu skalpeli izgrieza dažādus zīmējumus, veidoja apsveikuma kartiņas, dekorācijas u.tml. «Tas mani aizrāva,» saka Kaiva.

Tuvojoties Jaunajam gadam, dzimst jauni plāni un idejas, top jaunas apņemšanās. Kāpēc esam tik naski plānotāji un sapņotāji? Tāpēc, ka gribam dzīvot labāk, veselīgāk un interesantāk. Nereti šīs vēlmes saistās ar darbu. Gribam interesantāku nodarbošanos, rutīnu papildināt ar kādu jaunu projektu, kāpt pa karjeras kāpnēm vai vienkārši justies labāk par savām spējām un zināšanām.

Vienas formulas, kā sasniegt kāroto, diemžēl, nav. Ja būtu, mēs ar to labprāt padalītos. Vienu padomu gan varam dot – mācieties svešvalodas. To zināšana vienmēr noder, jo sevišķi, ja tā ir angļu valoda. Galu galā, angļu valoda ir biznesa valoda, un prasme sazināties ar klientu, partneri, savas nozares speciālistu vai nejauši satiktu paziņu, lai no kuras pasaules valsts viņš būtu nācis, ir milzīgs solis tuvāk labākai dzīves kvalitātei.

Šo sakarību sen jau ir atklājuši RBS Angļu valodas centra studenti, kas labprāt padalās ar saviem iespaidiem par kursiem, motivāciju mācīties angļu valodu un izvēli to darīt RBS Angļu valodas centrā.

Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – FIB) mērķa pārbaudē konstatējusi, ka Latvijas bankas – AS NORVIK BANKA un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem, komentē FKTK. AS NORVIK BANKA laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS Rietumu Banka no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.

Kriptovalūtu un Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu.

Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.

2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. No zem 5000 USD 2020. gada martā Bitcoin cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63000 USD, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50000 USD. Papildus spēcīgajai riska apetītei Bitcoin ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Finanšu tehnoloģiju kompānija «Revolut» paplašina kriptovalūtu funkciju mobilajā lietotnē un līdzās jau atbalstītajām «Bitcoin», «Litecoin» un «Ether» pievieno «Ripple» un «Bitcoin Cash».

Pērn decembrī «Revolut» iepazīstināja ar jaunu funkciju, kas aplikācijas lietotājiem ļauj acumirklī iegādāties, glabāt un mainīt kriptovalūtas. Uzņēmums skaidro, ka «Ripple» un «Bitcoin Cash» pievienošana saistīta ar lielo pieprasījumu un klientu aktīvi pausto interesi, kā arī to, ka daži no pasaules svarīgākajiem kriptovalūtu maiņas punktiem drīzumā tāpat sāks atbalstīt šīs digitālās valūtas.

«Jaunās kriptovalūtas izvēlējāmies, ņemot vērā savu lietotāju vēlmes. Kad tiem jautājām, ko vēl vajadzētu pievienot, visbiežāk tika minēts «Ripple» un «Bitcoin Cash». Pēc vairāku mēnešu pārrunām un programmēšanas, priecājamies par rezultātu un iespēju saviem klientiem piedāvāt pieeju jau piecām kriptovalūtām,» stāsta Vlads Jacenko (Vlad Yatsenko), «Revolut» līdzdibinātājs un Tehnoloģiju vadītājs.

Daļai Latvijas uzņēmumu konkurētspēja eksporta tirgos samazinās izejvielu cenu kāpuma dēļ, atzīst uzņēmēji, no kuriem daļa tāpēc rēķinās ar mazāku peļņu.

Latvijā augstā inflācija pamatīgi iegriež Latvijas produkcijas eksportam, sevišķi uz tirgiem, kur inflācija ir zema vai nepieaug tik strauji kā Latvijā. Latvijas ražotājiem šis gads var izrādīties gana smags, jo inflācijas dēļ jāceļ produkcijas cenas, kā dēļ samazinās Latvijas eksportētāju konkurence. Tas savukārt veicina peļņas samazinājumu un iespējas ieguldīt papildu investīcijas uzņēmumu attīstībā, atzīst uzņēmēji.

Nelāga sajūta

Latvijas pārtikas uzņēmumu konkurētspēja eksporta tirgos samazinās, atzīst ēdienu un ēdiena piedevu ražotājas Spilva valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena, kā piemēru minot Krieviju, «kurā līdz šim jau esam bijuši salīdzinoši dārgi». «Ir sajūta, ka Baltijā izejvielas ir dārgākas nekā citur Eiropā. Pat algu līmenis neaug tik strauji Latvijā, cik strauji pieaug izejvielu cenas. Pagaidām kompromiss eksporta tirgos ir tāds, ka mēs ejam uz mazāku peļņu, jo cenas eksportam nevaram pacelt tik strauji, cik strauji pieaug izejvielu cenas,» tā viņa. Db jau rakstīja, ka Spilva pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pārdošanas apjomus spējusi audzēt par 27 %, bet eksports palielinājies par 32 %, sasniedzot gandrīz 2 milj. Ls, pieaugums bijis gandrīz visos eksporta tirgos, t.sk.Krievijā, Ukrainā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā. Uzņēmums eksportē ap 15 % savas produkcijas.

Ja runā par virtuālajām valūtām, tad populārākais šāds veidojums – bitkoins – uz pārējo šādu digitālo aktīvu fona jau sāk izskatīties kā tāds ne īpaši aktuālajām modes tendencēm līdzi izsekot spējīgais vectētiņš.

Galvu reibinošu cenas pieaugumu pēdējā laikā piedzīvojuši daži mazāki šādi digitālie veidojumi, kur visspilgtāk, šķiet, mirdz tā saucamais dogekoins jeb "suņmonēta".Vēl šā gada sākumā bitkoins veidoja aptuveni 70% no virtuālo valūtu kopējās vērtības. Šobrīd citu veidojumu (piemēram, ētera (Ether), minētā dogekoina un binance koina) uznāciens bitkoina īpatsvaru šajā pīrāgā samazinājis līdz 43%, rēķinājusi ASV investīciju banka JPMorgan Chase & Co.

Piemēram, dogekoina vērtība tā tirdzniecības vietnēs internetā vēl šā gada sākumā atradās pie nepilna pus ASV dolāra centa, kur šonedēļ tā jau dzīvojās virs 0,5 ASV dolāru atzīmes. Procentuālā ziņā tas ir pieaugums vairāk nekā par 11 tūkst. procentiem.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Markuss Kerbers vēlas Eiropas Savienībā ieviest jaunu valūtu. Viņš jau tai izdomājis nosaukumu – guldeņmarka. Tā kļūtu par pamatvalūtu Vācijā, Nīderlandē, Somijā, Austrijā, Luksemburgā, bet Grieķija, Spānija, Itālija un citas «konkurētnespējīgas» valstis varētu turpināt lietot eiro. Un eirozona būtu glābta, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

M. Kerbers neesot nekāds dīvainis, kurš aiz gara laika sacerētu sapņainus priekšlikumus. Dārgajā un plašajā birojā Berlīnes centrā, kur mājvietu radusi viņa dibinātā domnīca Europolis, plauktos vīdot daudz franču autoru grāmatu. M. Kerbers esot franču elitārās Valsts administrācijas skolas absolvents – tāpat kā Žaks Širaks, Dominiks Stross-Kāns un Fransuā Olands. Viņš, pretēji lielākai daļai šīs skolas beidzēju, neesot piezemējies politikā, bet darbojas kā investīciju baņķieris un ir Berlīnes Tehniskās universitātes finanšu profesors. Vācijā viņš kļuva pazīstams kā viens no pirmajiem, kurš Konstitucionālajā tiesā apstrīdēja eiro glābšanas fonda atbilstību konstitūcijai. Tagad viņu kā ekspertu eirokrīzes jautājumos bieži aicinot komentēt jaunumus un uzstāties TV un radio diskusijās.

Desmit gadu laikā - kopš 2005. gada decembra - Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) veidotos mācību kursos par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu kopumā 886 Latvijas banku darbinieki ir ieguvuši sertifikātus par zināšanu un prasmju paaugstināšanu vairākos līmeņos, informē LKA.

Laikā no 2005. gada līdz 2013. gadam nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas kursus banku speciālistiem organizēja LKA Konsultāciju un mācību centrs, nodrošinot augsti kvalificētus un atzītus pasniedzējus par šo tēmu, tai skaitā no atbildīgajām valsts institūcijām, augstākajām mācību iestādēm un banku prakses labākajiem piemēriem. Kopumā sertifikātus par mācībām saņēma 768 banku pārstāvji, tai skaitā 99 par pamata programmas beigšanu, 455 par padziļinātās programmas beigšanu, 189 par eksperta līmeņa mācību programmas beigšanu, un 25 - par speciālā kursa, lai sagatavotos starptautiskā ACAMS sertifikāta eksāmena kārtošanai, beigšanu.

Ņemot vērā pieprasījumu un cilvēku interesi par karjeru IT nozarē, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture šogad rudenī organizē papildus mācību kursus - Baltijā uzņēmums plāno apmācīt apmēram 220 cilvēku karjeras sākšanai IT nozarē.

Vasarā Accenture turpināja izaugsmi, šobrīd uzņēmuma darbinieku skaits Baltijā sasniedz 2000.

“Pandēmijas ietvaros aptveni katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ir apsvēris karjeras vai esošās profesijas maiņu, atklāj uzņēmuma uzdevumā šogad veiktais SKDS pētījums. Vērtējot saņemtos pieteikumus vasaras mācībām, redzējām, ka aizvien vairāk cilvēku un studentu no citām nozarēm apsver profesijas maiņu. Liela daļa cilvēku izvērtē karjeras iespējas tieši IT nozarē, jo jomas izaugsme turpinās un digitalizācijas risinājumi ir nepieciešami visās tautsaimniecības nozarēs. Uzņēmuma pieredze liecina, ka speciālists tūrisma jomā var apgūt Scala programmēšanu, jurists var kļūt par DevOps speciālistu, mūziķis iemācīties Android lietotņu izstrādi, bet žurnālists – programmēšanu. Tāpēc šajā rudenī esam pieņēmuši lēmumu izsludināt papildus mācību kursus,” skaidro Accenture vadītājs Baltijā Maksims Jegorovs.

Tagad programmatūras testēšanas uzņēmuma "TestDevLab" četros birojos Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā 180 cilvēki.

Biroju Daugavpilī uzņēmums atvēra, jo pieaug darba apjoms un nepieciešamība pēc darbiniekiem. "Daugavpili saskatām kā stratēģiski nozīmīgu struktūrvienību, kuru turpināsim attīstīt un plānojam arī paplašināt sadarbību ar reģiona augstākās izglītības iestādēm. Nodrošinām prakses vietas un vieslekcijās dalāmies ar savu praktisko pieredzi. Šovasar Daugavpilī organizējām intensīvus programmatūras testēšanas kursus, kas ļāva apgūt jomas pašus pamatus un uzsākt praksi uzņēmumā. Plānojam šādus kursus rīkot arī turpmāk un iesaistīties pilsētas IT dzīvē," teic Andrejs Frišfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Runājot par uzņēmuma klientiem, viņš teic, ka tas ir ikviens uzņēmums, kam ir, ko zaudēt. Tie var būt dati, klienti, nauda vai reputācija. Tāpēc vietējie un starptautiskie klienti augstu novērtējot Latvijas programmatūras testēšanas uzņēmuma speciālistu darbu, jo tie palīdz kompānijām izstrādāt programmatūru ātrāk un kvalitatīvāk. "Astoņu gadu gaitā esam izveidojuši 180 speciālistu komandu, kas piedāvā testēšanas pakalpojumus un rada tehnoloģiju produktus ar augstu pievienoto vērtību. Nemitīgi investējam līdzekļus darbinieku kvalifikācijas celšanā un tehniskajā aprīkojumā, jo IT joma attīstās galvu reibinošā tempā un mums ir jābūt gataviem jebkuras sarežģītības pakāpes projektiem," piebilst A. Frišfelds

SIA Solnams no septembra piedāvās bezmaksas kursus, kuros būs iespēja apgūt atbalsta speciālista profesijas teorētiskās un praktiskās iemaņas.

«Mēs esam IT konsultāciju un atlases uzņēmums un plānojam sākt specifiskas apmācības, kādas Rīgā līdz šim netiek piedāvātas, proti, tirgū patlaban pieejamas dažādas privātas programmēšanas un testēšanas skolas, kurās kaldina jaunos nozares darbiniekus, bet iztrūkstošais posms ir mācības atbalsta speciālistiem, kas ir svarīgs amats IT uzņēmumu komandā. Mēs cilvēkiem pastāstīsim, ko nozīmē strādāt par atbalsta speciālistu, kādas iemaņas no viņiem sagaida darba devējs, kā arī kursantiem dosim veikt virkni praktisku uzdevumu ar reālām biznesa sistēmām, līdz ar to viņi pēc mūsu vadīto kursu beigšanas būs gatavi darba tirgum un uzreiz varēs sākt strādāt. Tā kā ar darbinieku atlasi nodarbojamies jau vairākus gadus, mēs zinām, kādas mūsu klientiem ir prasības un vajadzības, līdz ar to uzreiz varēsim piedāvāt reālas darba vietas. Turklāt kursu absolventus nepametīsim vienus jaunajā jomā, bet arī turpmāk sniegsim atbalstu un, ja nepieciešams, nodrošināsim arī papildu mācību nodarbības,» stāsta SIA Solnams vadošais partneris Aleksejs Beloglazovs.

Augstākie ASV dolāra cenas punkti varētu būt aiz muguras, lēš vairums ekspertu

Šogad pasaulei nācies dzīvot spēcīgāka ASV dolāra apstākļos. Ja vēl janvāra sākumā, piemēram, eiro cena ASV dolāros atradās virs 1,20 ASV dolāru līmeņa, tad šīs nedēļas pirmajā pusē tā dzīvojās pie 1,16 ASV dolāru atzīmes. Būtu gan jāpiebilst, ka pēdējā laikā ASV dolārs zināmas pozīcijas ir atdevis – vēl augusta vidū eiro cena bija paslīdējusi zem 1,14 ASV dolāru līmeņa. Lēzena ASV dolāra pozīciju atdošana var turpināties, vidēji uzskata šī tirgus pētnieki.

Divi stāsti

Kopumā valūtu tirgus dalībnieki skaidro, ka pēdējās nedēļas lielo valūtu sniegumā iezīmē atšķirīgu bildi. Proti, tam pašam ASV dolāram izdevies gūt būtiskas pozīcijas attiecībā pret daudzām attīstības valstu valūtām (sevišķi Turcijas liru un Dienvidāfrikas randu). Rezultātā tas palīdzējis papildināt bažu komplektu par to ekonomiku stabilitāti. Šīm valstīm lieli aizņēmumi mēdz būt tieši ASV dolāros, un, ja aug šīs valūtas cena, tad tos atdot ir arvien grūtāk. Šajā pašā laikā ASV dolāram jau krietni grūtāk klājies pret citām lielajām pasaules valūtām - ICE Dollar indeksa vērtība kopš saviem augusta augstākajiem punktiem ir sarukusi aptuveni par 2% (tā mēra dolāra cenas izmaiņas pret eiro, Japānas jēnu, britu sterliņu mārciņu, Kanādas dolāru, Zviedrijas kronu un Šveices franku). Tādējādi lielā mērā ir aktuāli divi stāsti – ASV dolāra cena sākusi sarukt pret eiro un dažām citām industriāli attīstīto valstu valūtām. Šajā pašā laikā ieskrējies attīstības valstu valūtu un citu aktīvu zaudējumu vilciens.