Jaunākais izdevums

Krišjānis Lamberts Latvijā strādāja par projektu vadītāju kādā komunikāciju aģentūrā, līdz nolēma mesties avantūrā – pārcelties uz Spāniju. Sācis ar pašiem mazkvalificētākajiem darbiem, viņš izsities un nodibinājis savu uzņēmumu – Iberian Yacht Solutions. Tā ir aģentūra, kas piedāvā pilna servisa pakalpojumus jahtām, kas pietauvojas Spānijas krastos

Fragments no DB intervijas:

Mums Latvijā nodokļu jautājums patlaban ir īpaši sāpīgs…

Arī šeit Spānijā nodokļi ir jāmaksā, bet es neuzdrīkstos sūdzēties. Esmu ienācis šajā vidē un pakļaujos tiem noteikumiem, kas te ir. Tie nebūt nav perfekti, tie nav labāki kā Latvijā. Te ir ļoti liela birokrātija. Jau sākot ar pašiem pamatiem – kompānijas atvēršanu – saproti, ka viegli nebūs. Es maksāju gan konsultantam, gan arī apmēram tūkstoš eiro par dibināšanu. Latvijā ir diezgan daudz lietu, ko var nokārtot internetā, šeit tas ir jādara tikai caur notāru, ar viņa apstiprinājumu. Tā ir lokālā likumdošana, tur neko nevar izdarīt, bet tās, protams, ir izmaksas.

Pirms cik ilga laika dibinājāt Iberian Yacht Solutions?

2015. gada 1. martā. Jā, esam salīdzinoši jauna kompānija. Turklāt specifika ir tāda, ka lielākais darba apjoms ir tieši vasarā. Ziemā praktiski viss laiks tiek veltīts, lai gatavotos nākamai sezonai – mārketings, sociālie tīkli, klientu apzināšana, kontaktu uzturēšana un viss pārējais. Protams, ir jahtas, kas stāv tepat Barselonas ostā, kurām kaut ko vajag, bet salīdzinoši tas ir ļoti maz.

Latvijā diezgan maz esam dzirdējuši par šādu pakalpojumu.

Latvijā ir aģenti kuģiem, bet jahtām īsti nav, jo pašu jahtu jau teju nav. Ja Latvijā ienāk viena tāda jahta, ar kādām Barselonā ir pilna osta, mums par to raksta avīzēs. Līdz ar to man reizēm ir grūti arī paziņām izskaidrot, ar ko es nodarbojos. Parasti to salīdzinu ar ceļojuma aģenta darbu.

Ilgas pēc mājām ir?

Jā, šad tad ir. Latvijā taču ir mani draugi un ģimene plašākā izpratnē. Bet šeit ir mana sieva un bērni, un tās ir manas mājas. Es izeju ārā un saprotu, cik skaistā vietā es dzīvoju. Šeit ir skaistas mājas un parki. Mēs ar ģimeni katras brīvdienas, īpaši tagad ziemā, mēģinām izbraukt kaut kur ārpus Barselonas, pastaigāt pa maziem ciematiņiem, pa kalniem. Mēs nebeidzam jūsmot par to, cik skaistā vietā dzīvojam, cik liela šeit ir dažādība. Protams, arī šeit dzīvojot, tevi pārņem visas tās ikdienišķās problēmas, ar kurām jātiek galā, un jāvelta laiks, lai ļautu ienākt pozitīvām emocijām. Esmu novērojis, ka arvien grūtāk ir iegūt draugus. Ja pirms desmit gadiem, kad uz Spāniju atbraucām, to izdarīt bija ļoti viegli, tad tagad, jo vecāki mēs kļūstam, to izdarīt ir grūtāk.

Visu interviju No netīriem šķīvjiem kafejnīcā līdz savam uzņēmumam lasiet 4. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar negāzēto, pussauso ābolu sidru «Mr.Plūme» Lielvārdes novada Jumpravā esošā «Mr.Plūme sidra darītava» izcīnījusi zelta medaļu starptautiskā sidru konkursā Astūrijā, Spānijā, pussauso sidru kategorijā, informē uzņēmumā.

Konkursā «SISGA 2018 - Salon Internacional de les Sidres de Gala» tika pārstāvētas 17 valstis - ASV, Francija, Lielbritānija, Spānija, Vācija, Holande, Japāna, Itālija, Somija u.c., kopumā prezentējot ap 150 dažādiem ābolu sidriem. Atšķirībā no citiem, līdzīgiem konkursiem, kur medaļas iegūst, sasniedzot noteiktu punktu skaitu, šeit katrā dzērienu kategorijā ir tikai viena pirmā, otrā un trešā vieta.

«Esam gandarīti par sasniegto. Esam gandarīti nest Latvijas vārdu pasaulē. Jāteic, spāņi bija ļoti pārsteigti pozitīvā nozīmē, pārsteigti par mazu valsti Latviju, kurai nav nekādu sidra darīšanas tradīciju un sentēvu receptes, un mūsu dzērieniem, kas pēc žūrijas un organizatoru teiktā esot izcēlušies uz citu fona ar savu kvalitāti, oriģinalitāti. Un šeit mēs tiešām konkurējām ar daudziem zināmiem pasaules sidra zīmoliem kā «Angry Orchard» no ASV, «Hogan’s cider» no Lielbritānijas un citiem ražotājiem un valstīm, kur sidra darīšanai ir simtiem gadu sena vēsture, tradīcijas, receptes, piemeklētas ābolu šķirnes», stāsta sidrdaris Māris Plūme. «Zelta medaļa konkursā Spānijā ir kā atalgojums par mūsu ilgo, smago darbu vairāku gadu garumā. Šī atzinība ir pierādījums, ka jābūt drosmīgiem, jātic savai idejai un produktam.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Sāk ar Vjetnamu

Anda Asere, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegūstot dažādus datus no viedtālruņa, aizdevumu salīdzināšanas risinājums Jeff App palīdz uzzināt vairāk par cilvēku, kurš vēlas aizņemties

Šā gada sākumā Tomam Nipartam un Reinim Tenim radās ideja par šādu mobilo lietotni. «Pats sākums bija TechChill konference. Abi bijām nodarbināti, dzīvoju Spānijā, nolēmām pieteikties ideju konkursā. Tikām finālā, un tas bija apliecinājums, ka ir vērts šo pētīt dziļāk. Paralēli pamatdarbam bijām gatavi startēt Latvijā, jau bija potenciālie klienti, bet sapratām, ka nedarīsim to te, – ir mazs tirgus, un problēma, ko risinām, nav tik aktuāla,» stāsta Toms.

Viņi izvēlējās Vjetnamu. Toms jūlijā pameta labu darbu un dzīvi siltajā Spānijā, lai «lēktu» iekšā šajā projektā. Lai pieņemtu šo lēmumu, nācās apsvērt daudzus aspektus. «Protams, Spānijai ir daudz plusu, lielisks klimats, plašas iespējas, jo īpaši jauniešiem, bet es vienmēr esmu paturējis prātā, ka vēlos atgriezties Latvijā un likt lietā iegūtās zināšanas. Spāņi ir spāņi, latvieši ir latvieši – ar saviem cilvēkiem vienmēr būs vairāk pa ceļam,» viņš uzskata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā periodā uzņēmuma VIA SMS group AS ir neto apgrozījums sasniedzis 10,5 miljonus eiro, salīdzinot ar to pašu periodu 2017. gadā, ir par 9,7% vairāk, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielāko neto apgrozījuma pieaugumu 2018. gada sešos mēnešos nodrošināja Spānija un Zviedrija. EBITDA 2018. gada sešos mēnešos sasniedza 2,251 miljonu eiro, nodrošinot neto peļņu 1,251 miljona eiro apmērā.

Pārskata periodā būtisku izaugsmi piedzīvojis VIA SMS group AS meitas uzņēmums Zviedrijā, neto apgrozījumam pieaugot par 28% gada griezumā. Izaugsmi veicinājusi piedāvāto produktu klāsta optimizācija un pielāgošana klientu vajadzībām. Meitas uzņēmums Polijā, savukārt, piedzīvojis nelielu kritumu neto apgrozījumā. VIA SMS group AS meitas uzņēmums Rumānijā, kas darbību uzsāka š.g. februārī, turpina attīstīt darbību un nostiprināt pozīcijas šajā tirgū, ņemot vērā līdzšinējo veiksmīgo VIA SMS group AS pieredzi citos Eiropas tirgos. Meitas uzņēmums, kas darbojas Latvijā, uzrādījis labus rezultātus, ko veicinājusi jauna produkta ieviešana, kā arī pieaugošais pieprasījums pēc maksājumu kartes ar kredītlīniju SAVA.card.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai digitālā nomadu vīza ir nākamā jaunuzņēmumu vīza?

Viedokļa autors: "Twino" īpašnieks Armands Broks; viedokli publicēšanai sagatavojusi Anda Asere, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniekiem darbs būs un valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

"Šajā būvdarbu sezonā ceļu būvniekiem darbs būs, valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, atbilstoši pieejamajam finansējumam. Pateicoties ekonomijai iepirkumos, objektu skaits, kuros šogad uzsāksies darbi, visticamāk, palielināsies. Arī gadījumā, ja krīzes pārvarēšanas plāna ietvaros valdība lems par papildu līdzekļiem ceļu būvniecībai, esam gatavi laist tirgū papildu ceļu remontdarbu projektus, kuri jau ir attiecīgajā gatavības stadijā," norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

"Būvniecība, ieguldījumi infrastruktūrā ir tradicionāls veids, kā "sildīt" ekonomiku krīzes laikā. Tāpēc no savas puses LVC kā pasūtītājs, pirmkārt, dara visu, lai iepirkumu process notiktu bez aizķeršanās, lai visi remontdarbi, kas šogad ieplānoti, tiktu arī uzsākti. Otrkārt, mēs sekosim līdzi tam, lai rēķini par paveiktajiem būvdarbiem tiktu apmaksāti iespējami īsākos termiņos. Arī līdz šim kavējumi ar apmaksu mums nav bijuši raksturīgi, taču saprotam, ka šogad būvniekiem ir īpaši būtiski saņemt maksājumus operatīvi," turpina J. Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" paziņojusi par vairāk nekā 200 darbavietu likvidāciju Spānijā pēc tam, kad tā slēdza trīs savas bāzes Kanāriju salās.

Sākotnēji arodbiedrības bažījās, ka lēmums varētu nozīmēt 512 darbavietu likvidāciju.

Lidsabiedrība informēja, ka atlaistie darbinieki ir piloti un stjuarti, bet darbiniekus citos amatos atlaišana nav skārusi.

Jau vēstīts, ka augustā "Ryanair" paziņoja, ka no janvāra slēgs Tenerifes, Lansarotes un Grankanārijas bāzes Kanāriju salās, kā arī bāzi Žironā, šādu lēmumu skaidrojot ar pārmērīgu piedāvājumu Eiropas tuvo reisu tirgū.

Vēlāk gan lēmums par Žironas bāzes slēgšanu tika atcelts.

Daļēji lēmums tika pamatots arī ar kompānijas "Boeing" lidmašīnu "737 MAX" piegāžu kavēšanos, kas radījis situāciju, ka kompānijai ir vairāk pilotu un stjuartu nekā nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pirmais ceļš par privātu naudu būs

Zane Atlāce - Bistere, 12.08.2020

Braucējiem, kuri ikdienā izmanto Bauskas šosejas sākuma posmu no Rīgas līdz Ķekavas aplim uz Rīgas apvedceļa, tuvāko trīs gadu laikā dzīve kļūs daudz komfortablāka.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu.

Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Covid-19" pandēmijas laikā cilvēkiem savu ikdienas dzīvi lielākā mērā vadot no mājām, aug interneta patēriņš. Pagaidām gan kādi brīdinājumi par to, ka datu pārvades infrastruktūra zem šādas lielās slodzes fona faktiski "sakusīs", Eiropā un ASV nav izrādījušies taisnība.

Tādējādi var arī spriest, ka nosacīti labāk šos laikus var izdoties pārdzīvot dažādiem pasaules telekomunikāciju uzņēmumiem un citām kompānijām, kas savu darbību izvērsušas tiešsaistē.

Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka Spānijā iedzīvotāju aktivitāte tiešasites kazino iepriekšējā nedēļa palielinājusies gandrīz trīs reizes.

Mobilās aplikācijas "WhatsApp", kas pieder "Facebook", lietošanas apmēri pat septiņkāršojušies.

Tikmēr "Amazon.com" Itālijas lietotāju aktivitāte, cilvēkiem nu pastiprināti nododoties e-komercijas priekiem, naktīs šobrīd esot četrkāršojusies. Rezultātā "Telecom Italia" ziņo, ka fiksētajās līnijās datu lietošana augusi pat par 90% un mobilo datu lietošana - par 30%. Apvienotās Karalistes telekomunikāciju uzņēmuma "BT Group" teiktais savukārt liecina, ka interneta lietošana šajā valstī dienā uz brīdī bija pieaugusi pat par 60%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vidējās izglītības apguves rādītāji Latvijā ir zem OECD vidējā līmeņa

Edgars Grīnis,Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas vispārizglītojošajās skolās audzēkņu skaits ik gadu pārsniedz 200 000 (2017./2018. gadā – 205 113 izglītojamie, 2016./2017. gadā – 204 265 izglītojamie, 2015./2016. gadā – 202 715 izglītojamie), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati liecina, ka Latvijā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību.

Šis rādītājs pārsniedz vidējo OECD līmeni, turklāt jāpiebilst, ka Lietuvā šis rādītājs ir divreiz mazāks. Lai arī ir virkne darbu dažādās nozarēs, kuros nav nepieciešama vidējā izglītība, šie rādītāji liecina, ka valstī nepieciešams pilnveidot iespējas un instrumentus, lai nodrošinātu vidējās izglītības ieguvi tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ to nevar izdarīt tradicionālā veidā.

Iemesli, kas kavē iegūt vidējo izglītību

Iemesli, kādēļ jaunieši nevar iegūt vidējo izglītību tradicionālā veidā ir ļoti dažādi – daļai to liedz veselības stāvoklis, komunikācijas problēmas vai mācīšanās traucējumi, kā rezultātā parastās skolas viņiem nav piemērotas. Vēl ir liela daļa jauniešu, kuri ir profesionāli sportisti vai mūziķi un viņu ikdiena ir piesātināta ar treniņiem, mēģinājumiem, koncertiem un sacensībām, tostarp ārpus valsts, kas nav savienojams ar skolas apmeklēšanu klātienē. Protams, ir arī tādi, kuri nevēlas lieki tērēt laiku katru dienu astoņas stundas pavadot skolas skolā gan sev interesējošos, gan neinteresējošos mācību priekšmetos, īpaši gadījumos, ja uz skolu jāmēro ļoti liels attālums. Individuāli saplānots mācību laiks var būt daudz efektīvāks. Par vidējās izglītības iegūšanu nereti interesējas arī pieaugušie, kuri savulaik ir pārtraukuši mācības, bet vēlāk tomēr sapratuši, ka izglītība ir nepieciešama, bet darbs neļauj ik dienas sēdēt skolas solā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem

Jānis Šķupelis, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Lai jaunieši gribētu mācīties, vidusskolai ir jābūt sasniedzamai

Edgars Grīnis, Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstoties mūsdienu tehnoloģijām un mākslīgajām intelektam, cilvēka darbs vienkāršās profesijās aizvien vairāk tiks automatizēts. Tas nozīmē, ka nākotnē izzudīs tās profesijas un darbi, ko var veikt bez vidējās izglītības. Tāpēc mums jau šodien jādomā par to, kā motivēt jauniešus mācīties un iegūt vidējo izglītību.

Vienkāršo darbu darītāji kļūs aizvien nevajadzīgāki, tāpēc vidējā izglītība ir must have. Lai jaunieši gribētu mācīties, vidusskolai ir jābūt sasniedzamai, taču Izglītības un zinātnes ministrijas pētījumā par optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi publicētajā Latvijas kartē redzams, ka strauji pieaug to reģionu skaits, kuros ceļš līdz skolai jāmēro vismaz stundu (ar vieglo auto labos laika apstākļos).

Sarūk internātskolu skaits

Runājot par skolu pieejamību, tiek uzsvērts princips – jaunākajām klasēm skola iespējami tuvu dzīvesvietai, kas ir pilnīgi pareizi, taču mēs nedrīkstam aizmirst arī par lielākiem bērniem un jauniešiem, kuriem lielie attālumi jau pamatskolā var mazināt motivāciju mācīties. Un mazinot bērna vēlmi mācīties jau pamatskolā, mēs nevaram gaidīt, ka viņš ar prieku dosies uz vidusskolu. Ja līdz šim attālākajos un mazāk apdzīvotajos reģionos risinājums bija internātskolas vai skolu internāti, kopmītnes, tad no šī gada par internātskolu uzturēšanu valsts vairs nemaksās un tās pāriet uz pašvaldību pleciem. Tas ir iemesls, kāpēc pašvaldības vairākas internātskolas reorganizējušas vai pat slēgušas. Valsts naudu saņems vairs tikai divas internātskolas. Tā kā nav dzirdēts arī par plāniem būvēt kopmītnes pie vidusskolām, tad nopietni jāskata jautājums par to pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viltošanas izraisītais ekonomiskais un sociālais kaitējums mazina valdību ieņēmumus un var atbalstīt tādus smagus noziegumus kā narkotiku tirdzniecība un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, ziņo "Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma" birojs (EUIPO).

Ziņojumā lēsts, ka valdības Eiropas Savienībā (ES) zaudē kopumā līdz 15 miljardiem eiro gadā tirgū esošu viltotu preču dēļ, jo ir mazāk ieņēmumu no tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, kā arī sociālajām iemaksām, ko nelegālie ražotāji nemaksā.

Turklāt saskaņā ar EUIPO aplēsēm ES ik gadu viltošanas dēļ tiek zaudēti 19 miljardi eiro tirdzniecības ieņēmumu kosmētikas un ķermeņa kopšanas nozarē, vīna un stipro alkoholisko dzērienu nozarē, farmācijas nozarē un rotaļlietu un spēļu nozarē. Kā arī, viltojumus nepārbauda tik stingri kā oriģinālās preces, lai pārliecinātos, vai tās ir drošas cilvēku patēriņam vai lietošanai. Analīzē redzams, ka reģistrētās bīstamās viltotās preces tika novērtētas kā tādas, kas var radīt būtisku risku patērētājiem. Lielākā daļa minēto preču bija paredzētas bērniem - rotaļlietas, bērnu aprūpes preces vai bērnu apģērbs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

12 ES valstis, arī Latvija, noraida direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem atklāt peļņu un nodokļus

LETA, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Neracionālā finanšu tirgu eiforija var būt pat ilgāka

Jānis Šķupelis, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos turpinās tāda kā savdabīga Covid-19 ballīte.

Akciju cenas turpina palielināties - šā gada skatījumā, piemēram, ASV šajā vērtspapīru tirgū kopumā jau vērojami plusi.

Dažādu aktīvu straujam cenu pieaugumam (pēc Covid-19 izraisītā sabrukuma pavasara sākumā) palīdzējusi centrālo banku vēl iepriekš neredzēti apjomīga papildu likviditātes radīšanas kārta.

Tāpat eksperti norāda, ka tirgū ienācis jaunu investoru vilnis, kuru stiprāku padarījuši valdību, īpaši ASV, tiešā veidā piešķirtie papildus līdzekļi.

Turklāt līdz ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, tautsaimniecībām atveroties, ir uzlabojušies makroekonomiskie rādītāji, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums u.c. Arī tas tirgus dalībniekiem rada papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties krietni ilgāk un pasaules ekonomika tomēr ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram 95% no SIA Art Fairs Service apgrozījuma nodrošina tehniskais atbalsts mākslas pasākumiem – izstādēm, izsolēm, galeriju prezentācijām ārvalstīs

«Mēs esam pieraduši iet uz izstādi un skatīties gleznas, bet sienām neviens vērību nepievērš, bet tas ir mūsu rūpju bērns. Tā lieta nav tik vienkārša, kā izskatās. Mākslas aprindās ir svarīgi, lai siena, pie kuras ir piekārta glezna, ir pareizā augstumā, krāsā, matējumā, lai uz tās pareizi krīt gaisma un mākslas darbs uz šī fona izskatās vislabāk,» skaidro SIA Art Fairs Service līdzīpašnieks Bruno Mellis.

Uzņēmums ar Latvijā ražotu izstāžu aprīkojumu iekārto pasūtītāja nomātas telpas, kur notiek mākslas izstādes. Tas pasūtītājam piedāvā ne tikai sienas, bet arī gaismekļus, paklājus, mēbeles, audio iekārtas u.c. Mākslas izstādes notiek dažādās vietās – ne tikai mākslas galerijās, bet arī vecās baznīcās, angāros un šķūņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Konkursā par Latvijas paviljona izveidi Expo 2020 uzvar Riga Architecture Institute

Lelde Petrāne, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc papildu sarunām un konkursa metu precizēšanas, Latvijas paviljonam «Expo 2020» Dubaijā izvēlēta SIA «Riga Architecture Institute» ideja «Ēters», informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Komandā iekļauti Niklāvs Paegle, Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš un Pīters Bauers (Peter Bauer).

Lai gan pēc pirmās kārtas par metu konkursa uzvarētāju tika atzīts SIA «Mailītis A.I.I.M.» darbs ar nosaukumu «Skaņais mežs», pēc papildu sarunām, precizējumiem, tāmju izstrādes un konsultācijām ar būvniekiem uz vietas Dubaijā, nolemts, ka Latvijas paviljonu veidos SIA «Riga Architecture Institute». Idejas pamatā ir pozicionēt Latviju kā vietu ar intelektuālo resursu, veidojot valsts tēlu nākotnei. «Mēs vēlējāmies parādīt Latviju kā modernu un uz attīstību vērstu vietu. Paviljona pamatā ir atvērta tipa konstrukcija, kas izskatās kā vilnis, kur integrētas dažādas saliņas, apvienojot dabu, tehnoloģijas, intelektuālo pieredzi un biznesa iespējas,» saka «Expo 2020» projekta vadītājs Ansis Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES dalībvalstu cīņā pret naudas mūļiem aizturētas 178 personas

Žanete Hāka, 22.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas policijas biroja (EUROPOL) rīkotajā akcijā lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu apvienoja spēkus cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu realizāciju ar citu personu starpniecību, informē Valsts policija.

Akcijas laikā dalībvalstis kopumā konstatēja 580 personas, kuras iesaistījušās šādās darbībās. Viens kriminālprocess uzsākts arī Latvijā.

Laikā no 14. līdz 18.novembrim EUROPOL organizēja cīņu pret tā saucamajiem naudas mūļiem – tās ir personas, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas var viegli pārvietot un legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Dalībvalstis atklāja 580 personu saistību ar šāda veida noziegumiem, savukārt 178 personas aizdomās par noziedzīgu līdzekļu realizāciju aizturēja. Viens kriminālprocess uzsākts arī par kādu Latvijas valsts piederīgo – 1980.gadā dzimušu vīrieti.

Pamanot Latvijas valsts piederīgā aizdomīgās darbības ar naudas pārskaitījumiem, Polijas likumsargi ziņoja Latvijai, ka, iespējams, krāpšanas rezultātā no kādas Vācijas bankas konta pārskaitīti naudas līdzekļi uz Latvijas pilsonim piederošu Polijas bankas kontu, kur daļa no naudas izņemta skaidrā naudā, bet daļa pārskaitīta tālāk uz tam pašam Latvijas pilsonim piederošu bankas kontu Latvijā. Lai noskaidrotu precīzus notikušā apstākļus Valsts policijā uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 195.panta otrās daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par šādām darbībām Krimināllikumā paredzēta atbildība – brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana vai piespiedu darbs, vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

FOTO: Maskavas forštates gājēju tunelī vizualizēta dziesma Tā daļa Rīgas

Laura Mazbērziņa, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju tunelī, kas savieno Maskavas forštates apkaimi ar Rīgas centrālo daļu, top sienas gleznojums, kas attaino atpazīstamākās vietas un ļauj apjaust īpašo forštates noskaņu.

«Spēka avots šim darbam bija arī Māras Upmanes - Holšteines dziesma «Tā daļa Rīgas». Māra piekrita, ka dziesmas teksts var tikt izmantots sienas gleznojumā,» stāsta Aija Briede, Rīgas Austrumu izpilddirekcijas sabiedrisko attiecību un kultūras projektu vadītāja.

Tā ir viena no 2015. gada Maskavas forštates iedzīvotāju foruma idejām, kuru Rīgas Austrumu izpilddirekcijai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta un SIA «Rīgas tilti» atbalstu izdevies īstenot. Kopējās projekta izmaksas veido 4350 eiro, kas ietver laukuma sagatavošanas darbus, krāsošanu, materiālu un krāsu iegādi, pārklājumu, gleznojuma skiču sagaatvošanu, vizualizāciju uz tuneļa sienas, sienas apgleznošanu un nodokļus. Darbus veic jaunā māksliniece Sindija Kļaviņa. Tuneļa jaunās sienas gleznojuma atklāšana plānota 4. jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Saražoto produkciju Latvijā nepārdod

Monta Glumane, 02.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ewart Woods Cēsīs rada dažādas koka detaļas - sadzīves un interjera priekšmetus, kurus īpaši iecienījuši ārvalstu pircēji.

Uzņēmums izveidots pirms trīs gadiem, bet sākotnēji tas nodarbojies ar vecu māju demontāžu un seno materiālu izmantošanu. «Bija ideja no vecajiem kokmateriāliem radīt mēbeles, bet arvien tas nav īstenojies. Sākām radīt citas lietas un bizness aizgāja tā, ka neatlika vairs laika pieķerties kam citam,» atceras uzņēmuma SIA Ewart Woods īpašnieks Maksims Jekimovs, kurš pēc profesijas ir ceļu būves inženieris. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā investēti pāris tūkstoši eiro no personīgajiem līdzekļiem.

Uzņēmums ražo dažādus koka dizaina elementus. Arī produktu mērķauditorija ir visdažādākā. Sākotnēji viena no plašākajām bija fotogrāfi, kuriem uzņēmums no aptuveni 200 veidu eksotiskajiem kokmateriāliem ražoja zibatmiņas, kā arī dažādu formu un krāsu kastītes. Šo gadu laikā koka zibatmiņas pārdotas jau vairāk nekā 10 000 eksemplāros. M.Jekimovs norāda, ka zibatmiņu ražošana bija tā, kas apturēja no lielu mēbeļu ražošanas. Šobrīd koka zibatmiņas ir izkonkurējuši uzņēmuma radītie dīvānu malas paliktņi. «Mēs ražojam ļoti daudz dažādus produktus un mēģinām tos tirgot. Pirms pāris mēnešiem sākām ražot arī tualetes papīra turētājus, kas ieguvuši popularitāti. Pirmajā tirgošanas dienā jau pārdevām aptuveni 10. Latvijā mēs neko nepārdodam. Tikai, ja ir individuāli pasūtījumi. Nereklamējam un nepārdodam. Latvijā parāda šādus produktus un pircēji pavaicā – kāpēc tik dārgi? Ārzemnieki neko neprasa,» skaidro M.Jekimovs. Uzņēmuma īpašnieks norāda, ka aptuveni 99% produkcijas tiek eksportēti, bet Latvijā izveidojusies sadarbība ar dāvanu firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

“Ja kompānija spēj piesaistīt apzinīgus aizņēmējus, līdz ar viņiem atnāks arī investori,” uzskata P2P platformas Robo.cash dibinātājs Sergejs Sedovs

, 27.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 22. februārī Latvijā darbību uzsākusi vienlīdzīgās kreditēšanas platforma Robo.cash. Par mūsdienīgo P2P instrumentu specifiku un aizņēmēju un kreditoru sadarbību dažādās valstīs stāsta kompānijas Robo.cash dibinātājs Sergejs Sedovs.

FOTO Sergejs Sedovs, kompānijas Robo.cash dibinātājs

Vispirms jājautā – ko nozīmē jaunās P2P platformas izveidošana Latvijas iedzīvotājiem?

Latvijas iedzīvotāji jau ir iepazinušies ar vienlīdzīgo kreditēšanu. Lai gan P2P platformu vēsture nav garāka par desmit gadiem, Latvijas kompānijas TWINO un Mintos ieņem nozīmīgu vietu ES tirgū. Domāju, ir svarīgi, ka valstī ieplūst ārvalstu kapitāls. Nav noslēpums, ka mūsu grupas kompānijas darbojas dažādās valstīs un ir cieši saistītas. Labvēlīgais investīciju klimats nospēlēja lomu Robo.cash jurisdikcijas izvēlē. Interese par P2P kreditēšanu pašlaik pieaug, mēs sagaidām, ka platforma veiksmīgi attīstīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Kredītiestāžu skaits Eiropā uz 1 miljonu iedzīvotāju ir samazinājies no 19 līdz 15

Žanete Hāka, 16.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platforma TWINO publicējusi pirmo Alternatīvo Aizdevumu indeksu (AAI), kas sniedz vispusīgu pārskatu par alternatīvās finanšu nozares attīstības potenciālu Eiropā.

Pētījums, kas tapis sadarbībā ar starptautisko biznesa konsultāciju kompāniju KPMG Baltics, salīdzina kreditēšanas vidi Eiropā laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam.

AAI izmantoti dati, kas iegūti no Eiropas Centrālās bankas (ECB), ārpus eiro zonas esošo valstu Centrālajām bankām un Eurostat. Indekss ir augstāks tajās valstīs, kurās pastāv pieprasījums pēc kredītiem, bet to pieejamība ir relatīvi zema un/vai pastāv nekonkurētspējīgi vai stingri kredītu izsniegšanas kritēriji.

Atbilstoši pētījumam, Eiropas valstis ar visaugstāko AAI jeb augstāko potenciālu attīstīt alternatīvo aizdevumu nozari, ir Ungārija, Slovēnija, Latvija, Polija, Rumānija, Grieķija un Īrija. Tikmēr Igaunija ierindojas tikai 12. vietā, kamēr Lietuva 15. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju ražotāja SIA Lingerie Baltic zīmols Coo Culte gadu gaitā ieguvis prāvu pastāvīgo klientu loku.

Uzņēmums nostiprinājies savā tirgus nišā, taču apstāties negrasās. Tā mērķis ir strauji augt, jo, kāpinot apgrozījumu par 20% gadā, būtu iespējams samazināt preču cenu.

Coo Culte īpašniece, SIA Lingerie Baltic valdes locekle Ilona Giberte atzīst: ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ar Eiropas, tā nav tik augsta, tāpēc, veidojot cenu politiku, uzņēmums vadās pēc latviešu vidējām algām, protams, arī citiem faktoriem. «Apģērbi noteikti nav un nebūs pirmās nepieciešamības prece. Daudzi gan meklē apģērbu, kuru varētu nopirkt tā kā kafiju ar maizīti. Līdz ar uzņēmuma izaugsmi man ir svarīgi samazināt apģērba cenu. Vēlos, lai zīmols būtu ekskluzīvs, tajā pašā laikā arī pieejams. Bieži vien, vērojot citus Latvijā radītus zīmolus, esmu neizpratnē par to izstrādājumu augstajām cenām. Esmu ievērojusi, ka bieži cena ir neatbilstoši augsta, taču citreiz tā ir adekvāta un atbilst zīmola idejai. Dažkārt dārdzību var skaidrot, piemēram, ar auduma izmaksām, citos gadījumos zīmoli vēlas vairāk nopelnīt. Runājot par audumiem, pērkot trīs metrus, cena par to noteikti ir daudz augstāka, savukārt, iegādājoties 1000 vai 500 metru, cena ir pavisam cita,» biznesa nianses skaidro I. Giberte.

Komentāri

Pievienot komentāru