Finanses

Par skaidru naudu draudēs pat cietumsods

Jānis Goldbergs, 13.06.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Likumu grozījumi krimināltiesībās, kas iecerēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu apgrozības apkarošanai, realitātē iespaidos neuzmanīgu pilsoņu sadzīvi.

Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma vairāku pantu grozījumu apspriešana Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē 12. jūnijā atgādināja gatavošanos šovam Sīpoliņa piedzīvojumi Latvijā. Proti, likumu pantu grozījumi vai jauni panti iecerēti pēc Moneyval ieteikumiem, tomēr praksē skars vienkāršo pilsoņu darbības ar skaidru naudu. Precīzāk, pilsoņiem, kuri ne pārāk labi pārzina likumus un ir gana neuzmanīgi, atbildīgajām institūcijām būs iespēja to konfiscēt, bet vēlāk, izmantojot tos pašus priekšnoteikumus, nekompensēt radušās neērtības, ja nauda tomēr izrādās godīgi nopelnīta.

Pirms izmeklēšanas

Dienas Bizness jau rakstījis par grozījumu Kriminālprocesa likuma 125. pantā paustajām iecerēm, kur pēc būtības tiek pateikts, ka mantu var konfiscēt uz aizdomu pamata. Grozījumi skan: «..ja persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir uzskatāms par pierādītu, ka finanšu līdzekļiem vai citai mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme, ja vien persona ticami neizskaidro vai nepamato finanšu līdzekļu vai citas mantas likumīgo izcelsmi.»

«Tur ir pateikts: ja persona nespēj ticami izskaidrot šos standartus, tad var konfiscēt mantu – tas tur ir ierakstīts!» iepriekš Saeimas Juridiskajai komisijai skaidroja Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks, juridisko zinātņu doktors Jānis Baumanis.

Kriminālprocesa likuma 125. panta grozījumu loģisks turpinājums ir arī 356. pantā: «Ja tiek izteikts pieņēmums, ka manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītājs paziņo personai, ka tā 45 dienu laikā no brīža, kad tās tiesības rīkoties ar mantu tiek ierobežotas, var iesniegt pierādījumus par attiecīgās mantas izcelsmes likumību, kā arī informē personu par šādu pierādījumu neiesniegšanas sekām.» Par 45 dienu normu apakškomisijā izteicās Zvērinātu advokātu padomes pārstāvis Aleksandrs Berezins. Pirmkārt, viņš norādīja uz to, ka laiku sāk skaitīt no brīža, kad noteikts ierobežojums, nevis no brīža, kad persona ir informēta. Otrkārt, advokātu pārstāvis uzsvēra, ka valsts pilsoņiem nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai, bet pati neuzņemas termiņu, cik ilgā laikā lietu izskatīs. «Būtu jauki, ja arī izmeklēšana notiktu 45 dienu laikā,» piebilda A. Berezins.

Jāpiebilst, ka līdz ar aizstāvības pārstāvju parādīšanos pieminēto kriminālnormu izskatīšanā sabiedrība var cerēt uz pilnvērtīgākiem likumiem. Dienas Bizness jau rakstīja, ka, gatavojoties pirmajam lasījumam, likumprojektus pamatā apsprieda apsūdzētāji un izmeklētāji.

Visu rakstu lasiet 13. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!